Tirdzniecība un pakalpojumi

Juma un K saņem 1800 eiro sodu par neatbilstoša betona piedāvāšanu tirgū

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis SIA Juma un K 1800 eiro administratīvo sodu par neatbilstoša transportbetona ievietošanu tirgū bez atbilstības apliecinājuma, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

2016.gada 16.augustā PTAC pieņēma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu SIA Juma un K, atkārtoti konstatējot normatīva akta neievērošanu attiecībā uz tirgū piedāvāto transportbetonu, kas nav atbilstoši novērtēts. Būvizstrādājums, kas nav novērtēts, var negatīvi ietekmēt būvēm izvirzītās pamatprasības, konkrētajā gadījumā - stiprību un stabilitāti.

Būvniecības likums (10.pants) nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošinot būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

Saņemot informāciju par iespējamām neatbilstībām, PTAC konstatēja, ka SIA Juma un K tirgū piedāvā normatīvo aktu prasībām neatbilstošu transportbetonu ar portāla ss.lv starpniecību. Proti, SIA Juma un K kā ražotājs nav veicis atbilstošu atbilstības novērtēšanu, t.i., nav iesaistīta akreditētā institūcija, kas veiktu ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspekciju un nepārtraukto uzraudzību.

Pārbaudes laikā PTAC sniedza SIA Juma un K norādījumus nekavējoties pārtraukt betona piedāvāšanu tirgū līdz brīdim, kamēr tiks veikta transportbetona atbilstības novērtēšana, kā to nosaka normatīvie akti. Lietas izskatīšanas laikā SIA Juma un K informēja par novērtēšanas procesa uzsākšanu, taču tajā pašā laikā PTAC konstatēja, ka tā turpina laist tirgū neatbilstošu transportbetonu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, PTAC secina, ka SIA Juma un K izdarījusi administratīvo pārkāpumu būvniecības jomā, piemērojot 1800 eiro administratīvo sodu.

Šobrīd komersants ir apņēmies turpmāk nepiedāvāt sevis ražoto transportbetonu tirgū līdz akreditētā institūcija nebūs veikusi nepieciešamās darbības. Komersants norāda, ka pašlaik nodrošina tikai betona transportēšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Neatbilstošas darbu izpildes dēļ lauž būvuzraudzības līgumu Deglava tilta projektā

LETA, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatbilstošas darbu izpildes un pašvaldībai radīto zaudējumu dēļ, Rīgas domes Satiksmes departaments no šodienas lauzis līgumu ar būvuzraudzības kompāniju SIA "Baltline Globe", informēja iestādē.

Vienlaikus departaments vērsies ar iesniegumu Latvijas būvinženieru savienībā par atbildīgā būvuzrauga kompetences izvērtēšanu. Pašvaldība lēš, ka kopumā tai nodarīti zaudējumi aptuveni 300 000 eiro apmērā. Kā stāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, atbildīgais būvuzraugs ar savu parakstu apstiprinājis, ka Deglava tilta ietvju izbūvē tiek izmantoti laikapstākļiem neatbilstoši materiāli, kuru ekspluatācijas ilgums ir vairākkārt mazāks nekā paredzēts būvniecības līgumā.

"Tas nozīmē, ka būvuzrauga rīcības rezultātā ne vien vairākkārt samazināts būvkonstrukciju kalpošanas ilgums, bet arī radīti zaudējumi saistībā ar turpmāko tilta uzturēšanu vai iespējamo neatbilstošā materiāla konstrukciju nomaiņu," skaidroja Dimante.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors

LETA, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas jauno īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmējs.

Mors norādīja, ka patlaban viņu vēl nevarot dēvēt par viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas oficiālo īpašnieku, jo darījums nav vēl līdz galam noslēgts. Tā noslēgums, pēc uzņēmēja teiktā, sagaidāms šā gada augustā. Taujāts, kāda ir darījuma kopējā summa, Mors norādīja, ka tā iespējams vēl var mainīties, tāpēc pašlaik nav iespējams atklāt neko konkrētu.

Uzņēmējs sacīja, ka viesnīcu viņš iegādājies kopā ar savu dzīvesbiedri, ar kuru pēc darījuma noslēgšanas plānots savstarpēji pārrunāt tālākos plānus saistībā ar Fontaine Royal Hotel ēku.Mors uzsvēra, ka detalizētāku informāciju par viesnīcas tālāko nākotni būs iespējams uzzināt tikai augustā pēc tās ēkas iegādes darījuma noslēgšanas.Kā ziņots, šā gada maijā līdzšinējās ēkas Liepājā, Stūrmaņu ielā 1 īpašnieks, uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, aģentūrai LETA apstiprināja, ka ēka patiešām ir pārdota un tā no šā gada 1.oktobra nonāks jaunā īpašnieka pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē ir laiks biznesam

Didzis Meļķis, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Atklāj testēšanas laboratoriju izmēģinājumiem aviācijā, medicīnā un būvniecībā

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļu būvē domā par alternatīvām

Lāsma Vaivare, 26.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug interese par atkārtotu resursu izmantošanu ceļu būvē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldībām aktivizējot cīņu ar graustu īpašniekiem, netrūkst darba kompānijām, kas nodarbojas ar būvju demontāžu. Cits jautājums – ko darīt ar būvgružiem un vai tie ir izmantojami atkārtoti. SIA Demontāža valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Mālnieks saka – no būvgružiem atšķirots betons ir pārstrādājams šķembās un izmantojams ceļu būvniecībā kā alternatīva dolomīta šķembām. Betona šķembas ir pietiekami cietas, turklāt lētākas par granītu un dolomītu. Pēc viņa teiktā, jau šobrīd Latvijā stāvlaukumu, pagaidu ceļu izbūvei, piemēram, lai piekļūtu būvlaukumiem, tās tiek izmantotas, taču pielietojums varētu būt daudz plašāks. Vācijā ir gadījumi, kad reciklētas šķembas tiekot lietotas pat autobāņu būvniecībā, arī Lietuvā par tām deguns netiekot raukts un tās noderot meža ceļiem, viņš zina teikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzreiz pēc bakalaura izglītības ekonomikā iegūšanas sāku strādāt valsts pārvaldē, pēc tam aizgāju privātajā sektorā, konsultācijās. Vienā brīdī sākām ar kolēģiem meklēt, ko varētu darīt ne tikai pie datora sēžot, bet saistībā ar ražošanu. Pirms sešiem gadiem kādā izstādē kolēģis ieraudzīja šo produktu. Bija izstādīta iekārta, kas ļauj ar koku darīt to, kas līdz šim nav darīts – koks tiek pilnveidots, piešķirot tam citas mehāniskās īpašības – savā pieredzē dalās Cross Timber Systems dibinātājs Andris Dlohi.

Līdzīga iekārta šobrīd stāv arī mūsu ražotnē. Ražojam krustām līmētu masīvkoku. Tas ir 3, 5 un 7 slāņu koka panelis, kur katrs no slāņiem tiek veidots no blakus saliktiem dēļiem. Saliekot dēļus vienā virzienā, nākamo slāni perpendikulāri 90 grādu virzienā, mēs iegūstam masīvu koku ar īpašu struktūru, kas tur slodzi visos virzienos.

Šo materiālu izmanto kā nesošo konstrukciju jebkāda veida un izmēra būvēs. Ja augstākajai mūsu uzbūvētajai ēkai ir 6 stāvi, tad pasaulē no šāda paša materiāla ir uzbūvēta 14 stāvu ēka, un jau tiek projektēta uz 24 stāviem. Tas parāda, ka pareizi saražotam kokam nav pielietošanas limitu. Turklāt šis materiāls nemaksā dārgāk kā betons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Investējot 13,6 miljonus eiro, pabeigta Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve

Monta Glumane, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Metsa Wood izsludina inovāciju konkursu ilgtspējīgām būvniecības metodēm

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mežrūpniecības grupa "Metsa Wood" iniciatīva "Hybrid City" meklē veidus, kā padarīt būvniecību ilgtspējīgāku, izmantojot pašreiz pieejamās būvniecības metodes.

Ņemot vērā, ka būvniecība patērē ap 50% no pasaulē pieejamajiem resursiem, ir nepieciešams plāns B kā, saglabājot pašreizējo efektivitāti, ražošanu padarīt ilgtspējīgāku un ar mazāku negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpēc "Metsa Wood" organizē starptautisku inovāciju konkursu, kurā aicina piedalīties arī interesentus no Latvijas.

"Metsa Wood" aicina būvinženierus un būvniecības kompānijas un citus interesentus pievienoties iniciatīvai, lai kopīgi atklātu pasaules labākos risinājumus efektīvākām, ilgtspējīgākām, modulārām un praktiskākām celtniecības metodēm. Dalībniekiem ir jāizvēlas esoša daudzstāvu ēka, kas nav būvēta no koka, jāizvēlas ēkā izmantots elements un jāpārveido tā, izmantojot "Metsa Wood" laminēta finiera kokmateriālus Kerto LVL kā galveno materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Ražo un būvē Skandināvijai

Elīna Pankovska, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs SIA Skonto prefab plāno šogad kāpināt apgrozījumu par 64% un sasniegt 30,5 milj. eiro

Pēdējos gados uzņēmumu SIA Skonto prefab, kas izgatavo dzelzsbetona ēku paneļus, karkasus un tos arī montē, skārušas būtiskas pārmaiņas, kas ļāvušas ievirzīt uzņēmuma darbību pareizajās sliedēs un sasniegt labus rādītājus. Jāatgādina, ka iepriekšējais uzņēmuma nosaukums bija SIA Baltijas Betons, to savulaik dibināja piecas Latvijas būvniecības kompānijas. 2010. gadā par tā īpašnieku kļuva būvuzņēmēja Gunta Rāvja uzņēmums. Tas ir daļa no Skonto uzņēmumu grupas. Kompānijas darbība tika pārorientēta uz ārvalstu tirgiem. 2013. gadā uzņēmuma nosaukums tika nomainīts uz Skonto prefab.

Aptuveni 90% SIA Skonto prefab klientu nāk no Skandināvijas valstīm, norāda uzņēmuma direktors Mārtiņš Ķeņģis. Šobrīd produkcija tiek eksportēta uz trim valstīm – Zviedriju, Norvēģiju un Igauniju. Kā atzīmē M. Ķeņģis: lai gan uzņēmumam šobrīd pilnībā pietiek ar šiem tirgiem, tiek meklēti arī citi, jo ar laiku šajās valstīs pieprasījums varētu kristies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ķīnā testa braucieniem atklāta saules paneļu automaģistrāle

Zane Atlāce - Bistere, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Šaņdunas provinces administratīvajā centrā Dzjinaņā ceturtdien testa braucieniem atklāta kilometru gara saules bateriju automaģistrāle, vēsta xinhuanet.com.

Ceļu veido trīs slāņi - betons, fotoelementu paneļi vidū un izolācija uz grunts.

Saskaņā ar projekta izstrādātāju (Qilu Transport Development Group) teikto, paneļi aptver 5875 kvadrātmetrus un vienā gadā var ražot 1 miljonu kwh jaudas, lai apmierinātu apmēram 800 mājsaimniecību ikdienas pieprasījumu.

Testa sekcijas ražotā elektroenerģija tiks izmantota ceļu un izkārtņu apgaismošanai, novērošanas kamerām tunelī , lai pievadītu ceļu gaismas, izkārtnes, novērošanas kameru darbībai, tunelī un maksas ceļu iekārtas.

Nākotnes funkcijas, ko plānots attīstīt, ietver elektrisko transportlīdzekļu uzlādi un interneta pieslēgumu.

2016. gada beigās pasaulē pirmais saules paneļu ceļš (aptuveni uz pusi īsāks kā šis) tika atklāts Francijā, bet Nīderlandē 2014. gadā tika uzbūvēts velosipēdu ceļš, kas aprīkots ar saules paneļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma AS «A.C.B.» grupa 2018. gadā strādājusi ar apgrozījumu 132,232 miljonu eiro apmērā, savukārt grupas peļņa bija 3,151 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, AS «A.C.B.» konsolidētais apgrozījums pērn pieaudzis 31,1% jeb 31,358 miljoniem eiro, bet peļņa pieaugusi par 3,006 miljoniem eiro.

AS «A.C.B.» koncerns, kurā ietilpst vadošais uzņēmums un tā septiņi meitas uzņēmumi, kā arī divi asociētie uzņēmumi, pamatā darbojas Latvijā, taču pēdējo gadu laikā uzsākta arī projektu īstenošana Lietuvā. Uzņēmuma konsolidētais pārskats liecina, ka pērn Latvijā grupas ieņēmumi veidoja 129,108 miljonus eiro, savukārt ieņēmumi Lietuvā bija 3,123 miljoni eiro.

Uzņēmums norāda, ka koncerna vadība pagājušajā gadā turpināja veikt virkni pasākumu, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un ieguldītu uzņēmuma attīstībā. Uzlabota arī visu grupas uzņēmumu savstarpējā sadarbība, kas ļāvusi optimizēt kopējos resursus un stiprināt tirgus pozīcijas gan koncernam, gan katram uzņēmumam atsevišķi, sacīts AS «A.C.B.» konsolidētā gada pārskata vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Būvēsim moderni - no koka!

Kristaps Ceplis, biedrības «Zaļās mājas» valdes loceklis, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja, aptaujājot mūsdienu latviešus, viņiem tiktu lūgts iztēloties koka māju, liela daļa cilvēku, iespējams, iedomātos simtgadīgu guļbūvi no Brīvdabas muzeja. Daudziem ir siltas jūtas pret šīm senajām ēkām, tomēr vairums 21.gadsimta latviešu vēlas baudīt modernākas dzīves vides sniegtās iespējas. Ne velti mēs savulaik tā tiecāmies pēc kārtīga eiroremonta.

Vēsturiski, protams, koks ir bijis viens no senākajiem un Latvijas teritorijā arī izplatītākajiem būvmateriāliem, kas skaidrojams gan ar salīdzinoši vieglo koksnes apstrādi, gan arī plašo pieejamību. Līdz pat 20.gadsimta sākumam koks bija neapstrīdams būvmateriālu tirgus līderis, bet noteiktos tirgus segmentos, piemēram, privātmāju celtniecībā, koksnes kā būvmateriāla īpatsvars konkurējošo materiālu vidū saglabājās augsts daudz ilgāk.

18.gadsimta beigās iesākušās rūpnieciskās revolūcijas vēsmas sabiedrībai sāka dot jaunus materiālus - tēraudu, pēcāk arī dzelzsbetonu, plastmasu –, kas gadsimtu gaitā kļuva aizvien lētāki un pamazām izspieda koku no tā pozīcijām būvniecības tirgū. Koks joprojām bija nepieciešams, bet tā pielietojums ievērojami sašaurinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB noslēdzis līdz šim lielāko līgumu eksporta tirgos

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos jaunajā birojā

Anda Asere, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz cilvēku rada daudz atkritumu, bet, sperot mazus soļus, ar pamudinājumu var panākt to samazinājumu

Kopš gada sākuma finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos darbinieku skaits pieaudzis vairāk nekā divtik, sasniedzot 150, un tas arvien turpina augt. Plānojot pārcelšanos uz jaunām telpām, bija iespēja iekārtot tās tā, kā pašiem patīk, tāpēc īpaša uzmanība pievērsta ne vien biroja izskatam un ergonomikai, bet arī cilvēkam un videi draudzīgām iniciatīvām bezatkritumu principu ievērošanā.

«Tā kā veidojām jaunu biroju, mums bija iespēja visu darīt tā, kā paši gribējām. Izmantojām visas lietas, kas mums šķiet mūsdienīgas. Pie šāda cilvēku skaita mēs noteikti varam nodrošināt mazāku atkritumu daudzumu. Tam palīdz dažādas mazas lietas, piemēram, agrāk dzeramo ūdeni mums nodrošināja lielie Venden ūdens bunduļi, bet bijām pārliecināti, ka jābūt kādam alternatīvam risinājumam. Tagad izmantojam ūdens filtrēšanas aparātus un vairs nav jāizmanto pudeles,» stāsta Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nosēdusies noliktavas grīda rada uzņēmumam pastāvīgus zaudējumus - ir risinājums

Uretek Baltic OÜ, 12.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uretek Baltic OÜ vadītājs Romāns Reiners-Latiševs apstiprina, ka grunts izskalojumu un celtniecības defektu rezultātā nosēdušās ēkas un to grīdas var izlīdzināt ātri un nesāpīgi – bieži vien klientam pat nav jāpārtrauc savs darbs!

Otrs lielākais mīnuss ir saistīts ar materiāliem apsvērumiem – ja noliktavas lielie plaukti ir kaut nedaudz sašķiebušies, tad lielākoties to augšējie plaukti paliek tukši, jo preču novietošana tajos vairs nav iespējama. Nemaz nerunājot par robotizētajiem noliktavu plauktiem, kuru vadības moduļi nestrādā pat pie vismazākajām atkāpēm. Tā rezultātā paliek neizmantota liela daļa dārgo noliktavas platību.

Šādai situācijai ir divi risinājumi: viens – dārgs un laikietilpīgs, otrs – ātrs un nesāpīgs

„Izmantojot parasto metodi, vispirms ir pilnībā jāatbrīvo noliktavas telpas, tas nozīmē – visas preces jāpārvieto uz citām telpām, piemēram, uz īres noliktavu, tad jāatrok grīda un jāizbūvē jauni balsti, jāielej jaunā grīda un tad jāgaida 28 dienas, kamēr betons sacietē… Tas nozīmē, ka noliktavas darbība ir būtībā jāaptur vismaz uz 45 dienām. Var diezgan droši apgalvot, ka šis process prasa nesaprātīgi daudz laika un līdzekļu,” situāciju raksturo Reiners-Latiševs. „Savukārt, izmatojot URETEK tehnoloģiju – ģeopolimēru ievadīšanu gruntī, noliktavas grīdas sākotnējo līmeni var atjaunot pāris dienās, turklāt šajā procesā noliktavas ierastais darba ritms tiek traucēts minimāli!”

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SAKRET OU vadītāju Igaunijā Kasparu Pacēviču

Lelde Petrāne, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Rīgā, Jaunsaules ielā 1 iegādāta par privātiem līdzekļiem 290 000 eiro apmērā. Vairākās kārtās paredzēts piesaistīt finansējumu un dzīvokļu projekta kopējās izmaksas lēšamas ap 1 miljonu eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja projekta attīstītājs Viesturs Vucāns.

Db.lv jau vēstīja, ka vietnē Crowdestate publicētā informācija liecināja par to, ka notiek sagatavošanās darbi šīs ēkas atjaunošanai. Tādēļ sazinājāmies ar projekta attīstītāju, lūdzot sniegt plašāku informāciju.

Jaunie dzīvokļu saimnieki ēkā varētu ievākties jau nākamā gada pavasarī - vasaras sākumā.

Trīsstāvīgā māja nopirkta 2014. gadā, tam sekojusi tā saukto loft dzīvokļu (īpašums, kas savulaik kalpojis industriāliem mērķiem, tiek pārbūvēts mūsdienīgā izpildījumā, saglabājot seno auru) projekta izstrāde. «Ar to bija aizķeršanās, jo notika Zolitūdes traģēdija, mainījās likumdošana un noteikumi. Mēs nomainījām arhitektu un pārstrādājām arī projektu,» stāsta V.Vucāns. Ēkas projektu izstrādājis arhitektu birojs «Pils M», bet kā ģenerāluzņēmējs izvēlēts SIA «AMBK».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vircavs: Z-torņiem nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze

LETA, Db.lv, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavā uzslietajiem «Z-torņiem» būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze, jo 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi.

Tā trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.

Būvvaldes vadītājs skaidroja, ka patlaban ekspertīze veikta 28 atsegtajiem nesošo konstrukciju elementiem, bet būvvaldes rīcībā nav informācijas par to, kādā kvalitātē ir 83 nesošo konstrukciju elementi, kuriem ekspertīze nav veikta.

«Būvatļauja objektam tika izsniegta 2006.gadā un šajā laikā būvatļaujai ir pievienoti 15 pielikumi, kas saistīti ar būvniecības dalībnieku - būvnieku, projektētāju, būvuzraugu, autoruzraugu - maiņu. Līdz ar šīm pārmaiņām daudzām nesošajām konstrukcijām, kolonnām dokumentācija vispār ir pazudusi. Mēs nezinām, kas ir šajos aizsegtajos elementos, vai tur vispār ir stiegrojums, kādas kvalitātes betons tur ir izmantots un citu informāciju,» sacīja Vircavs, norādot, ka tādēļ ir nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"” nodevusi riteņbraucēju un gājēju lietošanai gandrīz kilometru garu izgaismotu gājēju un veloceliņu Tērvetē.

Objekta būvdarbi tika uzsākti maijā - nosprausta trase, izzāģēti koki un krūmi, demontēta liekā grunts, izbūvēts sala izturīgs slānis un šķembu pamats, uzstādītas ūdens teknes, kā arī ieklāts asfalta segums un labiekārtota un apzaļumota apkārtne. 131 metra garumā ir uzstādītas ceļa metāla barjeras, bet 313 metru garumā gājēju metāla barjeras.

"Ir skaidrs, ka veloceliņus visā Latvijā turpmāk būvēs arvien vairāk, jo pieprasījums pēc tiem palielinās. Gājēju un veloceliņš Tērvetē "Igatei" nav pirmā šāda veida būve, taču ar katru jaunu objektu tiek uzkrāta pieredze,” uzskata "Igates" izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Būvdarbos kā apakšuzņēmēji tika piesaistīti SIA „IGASSG” (drenāžas tīklu izbūve), SIA „JEF” (apgaismojuma izbūve), SIA "Signum" un SIA "Baltic Trailer Service" (satiksmes organizācijas līdzekļi un metāla barjeru uzstādīšana). Betona atbalstsienas izbūves darbus izpildīja SIA "Igates Betons".

Komentāri

Pievienot komentāru