Tirdzniecība un pakalpojumi

Juma un K saņem 1800 eiro sodu par neatbilstoša betona piedāvāšanu tirgū

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis SIA Juma un K 1800 eiro administratīvo sodu par neatbilstoša transportbetona ievietošanu tirgū bez atbilstības apliecinājuma, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

2016.gada 16.augustā PTAC pieņēma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu SIA Juma un K, atkārtoti konstatējot normatīva akta neievērošanu attiecībā uz tirgū piedāvāto transportbetonu, kas nav atbilstoši novērtēts. Būvizstrādājums, kas nav novērtēts, var negatīvi ietekmēt būvēm izvirzītās pamatprasības, konkrētajā gadījumā - stiprību un stabilitāti.

Būvniecības likums (10.pants) nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošinot būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

Saņemot informāciju par iespējamām neatbilstībām, PTAC konstatēja, ka SIA Juma un K tirgū piedāvā normatīvo aktu prasībām neatbilstošu transportbetonu ar portāla ss.lv starpniecību. Proti, SIA Juma un K kā ražotājs nav veicis atbilstošu atbilstības novērtēšanu, t.i., nav iesaistīta akreditētā institūcija, kas veiktu ražošanas procesa kontroles sākotnējo inspekciju un nepārtraukto uzraudzību.

Pārbaudes laikā PTAC sniedza SIA Juma un K norādījumus nekavējoties pārtraukt betona piedāvāšanu tirgū līdz brīdim, kamēr tiks veikta transportbetona atbilstības novērtēšana, kā to nosaka normatīvie akti. Lietas izskatīšanas laikā SIA Juma un K informēja par novērtēšanas procesa uzsākšanu, taču tajā pašā laikā PTAC konstatēja, ka tā turpina laist tirgū neatbilstošu transportbetonu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, PTAC secina, ka SIA Juma un K izdarījusi administratīvo pārkāpumu būvniecības jomā, piemērojot 1800 eiro administratīvo sodu.

Šobrīd komersants ir apņēmies turpmāk nepiedāvāt sevis ražoto transportbetonu tirgū līdz akreditētā institūcija nebūs veikusi nepieciešamās darbības. Komersants norāda, ka pašlaik nodrošina tikai betona transportēšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kompozītbetona tehnoloģija samazina CO2 izmešus līdz pat 70%

Jānis Ošlejs, "Primekss" ģenerāldirektors, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB investējis vairāk nekā 500 000 eiro pārvietojamā transportbetona ražotnē.

Tā paredzēta operatīvai uzstādīšanai būvobjekta teritorijā un paplašina betona piegādes iespējas visā Latvijas teritorijā, papildinot esošo 11 ražotņu tīklu.

Mobilā ražotne ļauj betonu saražot tieši būvobjektā uz vietas, kas ir īpaši svarīgi apjomīgos un intensīvos projektos, lai lielu produkta daudzumu piegādātu precīzi un augstā kvalitātē.

“Transportbetona kvalitāte ir atkarīga no attāluma starp ražotni un objektu, tāpēc tagad varēsim apkalpot arī vietas, kur stacionārās ražotnes betona piegādei ir par tālu,” skaidro Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.

Pirmais apkalpotais objekts ir topošā MB Betons dzelzsbetona ražotne Liepājā, kur mobilā rūpnīca darbojas kā atbalsts blakus esošajai stacionārajai transportbetona ražotnei, lai īsā laika periodā saražotu nepieciešamo būvmateriālu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Neatbilstošas darbu izpildes dēļ lauž būvuzraudzības līgumu Deglava tilta projektā

LETA, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatbilstošas darbu izpildes un pašvaldībai radīto zaudējumu dēļ, Rīgas domes Satiksmes departaments no šodienas lauzis līgumu ar būvuzraudzības kompāniju SIA "Baltline Globe", informēja iestādē.

Vienlaikus departaments vērsies ar iesniegumu Latvijas būvinženieru savienībā par atbildīgā būvuzrauga kompetences izvērtēšanu. Pašvaldība lēš, ka kopumā tai nodarīti zaudējumi aptuveni 300 000 eiro apmērā. Kā stāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, atbildīgais būvuzraugs ar savu parakstu apstiprinājis, ka Deglava tilta ietvju izbūvē tiek izmantoti laikapstākļiem neatbilstoši materiāli, kuru ekspluatācijas ilgums ir vairākkārt mazāks nekā paredzēts būvniecības līgumā.

"Tas nozīmē, ka būvuzrauga rīcības rezultātā ne vien vairākkārt samazināts būvkonstrukciju kalpošanas ilgums, bet arī radīti zaudējumi saistībā ar turpmāko tilta uzturēšanu vai iespējamo neatbilstošā materiāla konstrukciju nomaiņu," skaidroja Dimante.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pīlēns: Preses nama kvartāla attīstītājs nemaksāja UPB par paveiktajiem būvdarbiem

LETA, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums AS "UPB" pārtraucis līgumu ar "Preses nama kvartāla" attīstītāju "Lords LB Special Fund V", jo tas nav maksājis būvniekam, intervijā sacīja "UPB" līdzīpašnieks Uldis Pīlēns.

"Mēs pārtraucām līgumu, jo, ja pasūtītājs nemaksā būvniekam, tas nav labs izejas punkts, lai turpinātu būvēt. Tagad esam procesā risināt jautājumus ar pasūtītāju, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu juridiski," teica Pīlēns.

Papildināta - Preses nama kvartāla būvniecību turpinās YIT 

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja...

Jautāts, vai vainīgā puse ir pasūtītājs, kas nemaksāja uzņēmumam, Pīlēns sacīja, ka to jau vienmēr nosaka arbitrāža, kā arī šajā gadījumā.

"Ņemot vērā, ka bijām iniciatori šādam procesam, domāju, ka gribētu, lai process iegūtu juridiski pareizu formātu, un pasūtītājam ir jāmaksā būvniekam," uzsvēra Pīlēns.

Jau ziņots, ka martā "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" paziņoja, ka pārtraukts pirms diviem gadiem noslēgtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" un noslēgts ģenerāluzņēmēja līgums ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Atbilstoši līgumam biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024.gada otrajā pusgadā. Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

"Lords LB Special Fund V" pārstāvji skaidroja, ka iepriekš 2021.gada martā parakstītais 76,8 miljonu eiro vērtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" ir pārtraukts. Attīstītāja pārstāvji norādīja, ka attīstītājs un "UPB" vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus.

Līdz tam brīdim multifunkcionālā centra būvniecības procesā bija īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža bija paveikta astoņu stāvu līmenī.

"Preses nama kvartāla" attīstība plānota trijās kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 kvadrātmetru platībā. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta "Excellent" un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem.

Biroju ēka būs savienota ar multifunkcionālu centru 40 000 kvadrātmetru platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1000 autostāvvietas, kā arī būs pieejamas elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiks ierīkots futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca.

Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai šogad sāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

"Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008.gadā. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022.gada decembra beigās sasniedza 871,6 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka pērn "UPB" koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas pilsētas Bergenas ostā atrodas pasaulē augstākā koka dzīvojamā ēka. Tai ir 14 stāvi.

52.8 metrus augstās ēkas nosaukums ir vienkāršs - Koks.

Koka ēkas pasaulē kļūst arvien populārākas, lai gan ir skaidrs, ka tās nekad pilnībā neaizstās betonu un tēraudu.

Arī Koks nav pilnībā no koka. Ēkas jumtā izmantots betons, lai palielinātu svaru un novērstu šūpošanos.

Saskaņā ar plāniem šogad Vankūverā tiks prezentēta koka ēka, kas ir augstāka par Koku. Koka augstceltņu ieceres ir arī Vīnē un Londonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB grupai pievienots inženieru birojs Būve un forma

Lelde Petrāne, 25.10.2018

Būvfirmas UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš ar saņemto Dienas Bizness specbalvu un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. 2016. gads.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu Ziemassvētku gaidīšanas laikā durvis vēris grāmatu un dizaina lietu pop-up veikals "Peipers", kuru radījuši papīrlietu entuziasti - "Droši un koši", "Piparmētra" un "Lotte's Papery", kā arī šogad tapšanā piedalījusies dekoratore - Baiba Prindule - Rence.

Veikalā iespējams iegādāties grāmatas, ādas izstrādājumus, ceļakrūzes un papīrlietas no veikala organizatoriem, kā arī tējas un uzkodas, porcelāna darinājumus svētku galdam un eglītes rotāšanai, sveces un citus galda aksesuārus.

Līdzās - iespēja atbalstīt sociālo projektu un iegādāties jauniešu ar smagiem attīstības traucējumiem veidotās sveces. Visi ienākumi no sveču pārdošanas tiks ziedoti biedrībai "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi".

Veikalā pieejami šādu ražotāju produkti: "Mood Lux", "Telma Botanic", "Munio Candela" sveces, "Concreets Betons" svečturi un paliktņi, "Herbarium Latvia" rāmīši ar herbāriju, "The Letter Tribe" rāmīši burtiņiem, "Tobesalted" koka kalendāri, "MarMore" koka dēlīši un servējamās paplātes, "Manas garšas" garšvielu mēģenes, trauki bērniem un pieaugušajiem no "Rotā", "Katrīnas keramika", "Oltes keramika" un egļu rotājumi no "Piebalgas porcelāna fabrikas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā stāvoklī.

Tā secināts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Kultūras ministrijas uzdevumā pasūtītajā padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem, kā arī par fasādes apdares tehnisko stāvokli.

Izpētē secināts, ka ēkas būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons, ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, norāda VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Vienlaikus izpētē tika veikta arī gruntsūdens parauga testēšana laboratorijā, secinot, ka gruntsūdens nav ķīmiski agresīvs pret betonu. Padziļināto izpēti veica neatkarīgie eksperti SIA ”Firma L4” sadarbībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RTU zinātniece izstrādā inovatīvu metodi būvmateriālu ilglaicības novērtēšanai

Db.lv, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgas stiepes slodzes radītas deformācijas dažādās būvkonstrukcijās var radīt nevēlamas sekas, piemēram, plaisas cementa un betona kompozītmateriālos, kas var novest pat līdz konstrukciju sabrukumam. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētā profesore Andīna Sprince izstrādājusi un patentējusi inovatīvu metodi deformāciju reģistrēšanai, izmantojot digitālo attēlu analizēšanas pieeju.

Pētnieki visā pasaulē veido arvien jaunus materiālus, līdz ar Eiropas zaļā kursa prasībām aktuāli kļūst «zaļie» betoni, piemēram, ģeopolimēra betoni, kuru izgatavošanā neizmanto cementu, bet gan būvniecības un ražošanas atkritumus. Lai tos aktīvi izmantotu būvniecībā, trūkst informācijas par ilglaicīgajām īpašībām – šļūdi un rukumu – , standartizētās metodes nav atbilstošas jaunizveidotajiem betona kompozītmateriāliem.

«Jaunajiem betona un cementa kompozītmateriāliem ir noteiktas dažādas īpašības, piemēram, stiprība, salizturība, nodiluma un korozijizturība utt., bet trūkst informācijas par to darbību ilgā laika periodā. Es pētu ilgstošās īpašības – šļūdes deformācijas spiedes, stiepes slogojumā. Vienkāršoti varētu teikt, ka šļūde ir laikā pieaugošas deformācijas nemainīgas slodzes apstākļos. Šīs deformācijas konstrukcijās var radīt pārmērīgu izlieci, izkļaušanos, padarīt tās nestabilas utt., kas savukārt var samazināt slodzes uzņemšanas spēju. Betons ir elastīgi plastisks materiāls, slodzes līmenim pārsniedzot 40% no graujošās slodzes, tajā rodas mikroplaisas. Īpaša uzmanība mikroplaisām jāpievērš stieptajās konstrukcijās, jo, pieaugot deformāciju lielumam, mikroplaisas turpina rasties, apvienoties, veidojot lielākas plaisas, kas var būt iemesls konstrukciju sabrukumam vai būtiskam nestspējas samazinājumam. Plaisu klātbūtne pakļauj konstrukcijas arī korozijas bojājumiem,» skaidro A. Sprince.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Viļņas lidostā nakts stundās sākti sagatavošanās darbi skrejceļa rekonstrukcijai

Zane Atlāce-Bistere, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagatavotos apjomīgajai Viļņas Starptautiskās lidostas skrejceļa rekonstrukcijai, Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. uzsācis sagatavošanas darbus nakts stundās. Tāpēc laikā no plkst. 2.05 līdz 5.05 rītā lidmašīnas Viļņas lidostā netiek pieņemtas, informē uzņēmumā.

No 14. jūlija līdz 18. augustam lidosta tiks slēgta pilnībā, lidmašīnas novirzot uz blakus esošo Kauņas lidostu.

«Pirms lidostas slēgšanas jūlijā un augustā, patlaban veicam sagatavošanās darbus - atsevišķās zonās noņemam lieko sauszemi, veidojam lidostas lidjoslas konstrukcijas, izbūvējam kabeļkanalizācijas u.c. Šis sagatavošanās darbs mums atvieglos apjomīgo skrejceļa rekonstrukciju īsajā laikā», stāsta A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Dzintars Blumers.

A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veic rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Nozīmīgākos rekonstrukcijas darbus plānots veikt 35 dienas no 14.jūlija līdz 18.augustam, kad plānots pabeigt 70% - 80% no veicamā darba apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi alkoholiskie dzērieni tradicionāli tiek nogatavināti, piemēram, ozolkoka mucās, kas dzērienam piešķir savu īpašo garšu. Tiesa gan, pasaulē pēdējos gados audzis pieprasījums pēc neitralitātes. Tas nozīmē, ka vairāki ražotāji to pašu vīnu nogatavina tādos traukos, kas dzērienam nepiešķir vēl savu garšu.

Tādējādi populārākas kļuvušas, piemēram, no betona ražotas mucas, kuru forma bieži atgādina olu. Finanšu ziņu portāls Barron's ziņo, ka šīs prakses pionieri ir Argentīnas un Čīles vīndari, lai gan tā pakāpeniski izplatītāka kļūst arī pārējā pasaulē.

Bieži vien alkohola pasaulē absolūtai neitralitātei populārāk ir izmantot nerūsējošā tērauda traukus. Tiek gan norādīts, ka šajos traukos iepildītais dzēriens «neelpojot» vispār, ko tomēr daļēji ilgākā termiņā piedāvājot betona sniegtās iespējas.

«Betons pieļauj nelielu skābekļa pievadīšanu, un dzēriena nogatavināšana ir līdzīga tam, kā tas ir ar tradicionālajām mucām. Tiesa gan, bez to aromāta un garšas,» spriež Cakebread Cellars vīndari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "UPB" sācis pirmās kārtas būvniecības darbus Preses Nama kvartālā, kur atbilstoši projekta iecerei līdz 2023.gada vasarai plānots attīstīt gan modernu biznesa centru, gan multifunkcionālu centru ar unikālu futbola laukumu uz ēkas jumta.

Projekta attīstītājs "Lords LB Special Fund V", saņemot no Rīgas pilsētas būvvaldes apstiprinājumu par būvniecības nosacījumu izpildi "Preses Nama Kvartāla" pirmā posma attīstībai, ir sagatavojis un nodevis būvlaukumu kompānijai "UPB".

"Projekts paredz Pārdaugavā dabīgi plaukstošo "Zināšanu jūdzi" - jaunos talantus un prātus - savienot ar nākotnes uzņēmējdarbības un attīstības mezglu, par kādu kļūs Preses Nama kvartāls. Saskaņā ar mūsu vīziju Preses Nama kvartāls ir sava veida metapilsēta, kas apvieno telpas komercdarbībai, birojiem ar infrastruktūru atpūtai, sportam un kultūrai. Šādas vīzijas sinerģiju ar Rīgas attīstību ilgtermiņā un īpaši Daugavas kreisā krasta attīstību pierāda arī operatīvā dokumentācijas izskatīšana un saskaņošana no atbildīgo iestāžu puses," būvvaldes jaunās pieejas nozīmi akcentē projekta attīstītāja "Lords LB Special Fund V" pārstāvis Giedrjus Bernots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors

LETA, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas jauno īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmējs.

Mors norādīja, ka patlaban viņu vēl nevarot dēvēt par viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas oficiālo īpašnieku, jo darījums nav vēl līdz galam noslēgts. Tā noslēgums, pēc uzņēmēja teiktā, sagaidāms šā gada augustā. Taujāts, kāda ir darījuma kopējā summa, Mors norādīja, ka tā iespējams vēl var mainīties, tāpēc pašlaik nav iespējams atklāt neko konkrētu.

Uzņēmējs sacīja, ka viesnīcu viņš iegādājies kopā ar savu dzīvesbiedri, ar kuru pēc darījuma noslēgšanas plānots savstarpēji pārrunāt tālākos plānus saistībā ar Fontaine Royal Hotel ēku.Mors uzsvēra, ka detalizētāku informāciju par viesnīcas tālāko nākotni būs iespējams uzzināt tikai augustā pēc tās ēkas iegādes darījuma noslēgšanas.Kā ziņots, šā gada maijā līdzšinējās ēkas Liepājā, Stūrmaņu ielā 1 īpašnieks, uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, aģentūrai LETA apstiprināja, ka ēka patiešām ir pārdota un tā no šā gada 1.oktobra nonāks jaunā īpašnieka pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būvnieks AS "A.C.B." par 16,5 miljoniem eiro rekonstruēs Palangas lidostas skrejceļu, otrdien paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Tiesības rekonstruēt skrejceļu "A.C.B." ieguvis, uzvarot konkursā, kurā piedalījās pavisam seši Lietuvas un ārvalstu uzņēmumi.

Līgumu ar "A.C.B." paredzēts noslēgt līdz aprīlim, jo "A.C.B." atbilstību vēl pārbaudīs Lietuvas valdības komisija, kas uzrauga stratēģisko uzņēmumu darījumus. Starp stratēģiskajiem uzņēmumiem ir arī "Lietuvos oro uostai".

Plānots, ka rekonstrukcijas dēļ Palangas lidosta septembrī un oktobrī būs slēgta 45 dienas.

2017.gadā "A.C.B." rekonstruēja Viļņas lidostas skrejceļu.

"A.C.B." uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis aģentūrai LETA uzvaru iepirkumā skaidroja ar iepriekšējo pieredzi stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu būvniecībā, tostarp Viļņas lidostas skrejceļa atjaunošanā 2017.gadā. "Uzņēmuma rīcībā esošie resursi gan Latvijā, gan Lietuvā ir nodrošinājuši stabilu "A.C.B." uzņēmumu grupas konkurētspēju Baltijas tirgū," piebilda Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū arvien vairāk aug interese par meža apsaimniekošanu kā ilgtermiņa pakalpojumu, pauda SIA "Pata" grupas Mežu apsaimniekošanas departamenta vadītājs Gatis Megnis.

Viņš skaidroja, ka pēdējos gados koksne kā izejmateriāls ir kļuvis ļoti pieprasīts visā pasaulē - koksni arvien biežāk izmanto, lai, piemēram, būvniecībā aizstātu tādus materiālus kā tērauds, alumīnija, betons vai plastmasa, ieviešot dabai daudz draudzīgākus risinājumus, kas patērē mazāk enerģijas. Vienlaikus domāšanas maiņa un pāreja uz "zaļo būvniecību" ir radījusi pietiekami nozīmīgu pieprasījumu pēc kokmateriāliem arī Latvijā.

"Augstam pieprasījumam nāk līdzi arī sīva konkurence," sacīja Megnis, uzsverot, ka kopumā konkurence jāvērtē pozitīvi, jo konkurence ne vien uzlabo kopējo pakalpojumu kvalitāti, bet arī veicina nozares attīstību. Cita starpā uzņēmumi ir motivēti strādāt efektīvāk, produktīvāk un veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru