Jaunākais izdevums

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

Vienlaikus premjers raidījumā atzina, ka nezina vai mēneša laikā būs skaidrība un izdosies vienoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Tāpat Kariņš sacīja, ka šobrīd neredz, ko streiks mainīs vai nemainīs, un jebkurā gadījumā valdība strauji virzīsies uz izglītības reformu. Vienlaikus premjers cer iegūt arodbiedrības kā sabiedrotos, jo "arodbiedrībām jāsaprot, ka bez reformas nevarēs turpināt palielināt algas".

Kā ziņots, LIZDA nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pildītu streika prasības, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks.

Kā norādīja LIZDA, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA arodbiedrības Padome ar balsu vairākumu ir lēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai tomēr dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi.

Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks uzsākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējumu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pedagogu protesta gājienā dosies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas darbinieku

LETA, 24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,2 miljonus eiro, apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu. Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.

Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz vakardienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Plānots, ka no 2024.gada 1.janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1.septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024.gada 1.janvāra - 9,04 eiro, savukārt no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1.septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izgāžas pēdējie centieni panākt kompromisu, lai atturētu pedagogus no streika

LETA, 07.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izlīgšanas komisijai trešdien pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) 19.septembrī rīkos pedagogu streiku, informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Līdz 12.septembrim LIZDA plāno iesniegt nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai, tomēr Vanaga atgādina, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku. Kā norāda LIZDA vadītāja, streika procedūra tiks pārtraukta tikai tad, ja valdībā tiks pieņemti noteikti lēmumi atbalstīt LIZDA izteiktās prasības.

Papildus LIZDA gaida izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) rakstisku apliecinājumu trešdienas sēdē paustajam, ka valdība varētu lemt, ka nākamā gada budžeta projektā ir jāparedz arodbiedrības prasītie risinājumi.

Vanaga atzīmē, ka turpmākās izlīgšanas komisijas sarunas var norisināties tikai ar Ministru prezidentu Krišjāņa Kariņa un Finanšu ministrijas klātbūtni, jo Muižniecei nav lēmumu pieņemšanas mandāta jautājumos ar lielu fiskālo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA, 17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori definē galvenos izaicinājumus

LETA, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.

Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais gads, visticamāk, nebūs izaugsmes gads un gaidāma ekonomikas sabremzēšanās, intervijā Latvijas Radio teica premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Šodien norisināsies Kariņa otrās valdības pirmā darba sēde. Patlaban plānots, ka tā sāksies plkst.13.

Ministri uz kopīgu sēdi gan pulcējās jau pagājušajā nedēļā, īsi pēc balsojuma Saeimā, taču tā bija tikai svinīga sēde, bet nekādi valstiski svarīgi jautājumi tajā netika risināti.

Kariņš skaidroja, ka tuvākajās valdības sēdēs ir jāsaprot, cik naudas paliek pāri, lai to varētu ieguldīt kādā no jaunās valdības prioritātēm.

Vienlaikus jau pašlaik esot skaidrs, ka visām jaunās valdības iecerēm līdzekļu nepietikšot, tāpēc tas, kādās prioritātēs tiks ieguldīts vairāk līdzekļu, atkarīgs no koalīcijas.

Kariņš atgādināja, ka pašlaik ekonomika esot "sabremzēšanās fāzē" un nākamgad neesot gaidāms izaugsmes gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš nolēmis sākt sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet pašlaik nedemisionēs

LETA, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu.

Sarunas notiks arī ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem". Tāpat Kariņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, ka uz sarunām par dalību jaunajā valdībā aicinās arī pašreizējās valdības partnerus "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA).

Kariņš reizē norādīja, ka tagad nedemisionēs, jo netaisās "mest plinti krūmos", kā daži sagaidot.

Kā ziņots, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosināja NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un "Jaunajai vienotībai" (JV) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību.

Tāpat JV no NA būtu pārņēmusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru