Enerģētika

Kariņš: Krievijai nav citas izvēles, kā «spēlēt pēc noteikumiem»

Jānis Rancāns, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Ilgtermiņā Krievijai nav citas izvēles kā vien spēlēt pēc noteikumiem. Enerģētikas jomā Krievija ir atkarīga no Eiropas, kas pērk tās resursus, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš.

Tāpat, lai piegādātu gāzi, Krievijai ir nepieciešamas izmantot arī Eiropā esošo infrastruktūru – cauruļvadus, raidījumā Dienas Rīts komentējot Eiropas Komisijas (EK) uzsākto izmeklēšanu pret Gazprom sacīja K. Kariņš.

Jau vēstīts – Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicās, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu atrisināt pretmonopola izmeklēšanu, kas vērsta pret enerģētikas kompāniju Gazprom, lai izvairītos no «zaudējumiem abās pusēs».

Savukārt, runājot par EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumu, ka nepieciešams virzīties uz Eiropas federācijas izveidi, K. Kariņš norādīja, ka tā neesot oriģināla doma, jo par to runāts jau sen. Viņš atzina, ka pārsteidzoši ir tas, ka tā vietā, lai runātu par eirozonas parādu krīzes atrisināšanu, tiekot runāts par kaut kādu nākotni.

K. Kariņš tomēr arī uzsvēra, ka dzīvošana monetārajā savienībā bez politiskas apvienības būšot grūta. Tomēr šādas federācijas veidošana nav kaut, kas ko var izdarīt dažu nākamo gadu laikā, un no EK prezidenta jāsagaida konkrētākas lietas par to, ko darīt šodien.

Jau vēstīts, ka EK prezidents nāca klajā ar paziņojumu, ka ES jākļūst par nacionālu valstu federāciju, lai tādējādi pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi.

«Es aicinu izveidot nacionālu valstu federāciju. Nevis superlielvalsti, bet demokrātisku federāciju, kas var atrisināt mūsu kopējās problēmas, daloties suverenitātē tādā veidā, lai katra valsts un tās pilsoņi varētu labāk kontrolēt savu likteni,» Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja EK prezidents.

Ž. M. Barrozu ierosinājums, visticamāk, atsevišķās ES valstīs izraisīs ievērojamu pretestību. Iebildumi pret Eiropas federācijas veidošanu varētu būt Lielbritānijai, kuras iedzīvotāji vēlas panākt lielāku autonomiju no Briseles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK: Iespējams, Gazprom ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli Eiropas tirgū

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem no Eiropas Komisijas (EK) sāktās izmeklēšanas par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, ko varbūt varētu būt īstenojis Krievijas gāzes gigants Gazprom, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot – koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā – uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.

Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Stokholmas šķīrējtiesa: Lietuva neatgūs no Gazprom pārmaksātos 1,4 miljardus eiro

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom klientiem Lietuvā piedāvājis pagaidu cenas formulu, kas gāzi sadārdzina

Dienas Bizness, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citi Krievijas spēlētāji torpedē Gazprom izredzētību, kamēr kompānija pilda politisko pasūtījumu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms globālās finanšu krīzes Gazprom tirgus kapitalizācija bija virs 300 mljrd. USD, bet šajos kompānijai grūtākajos laikos tā ir jau ap 50 mljrd. USD. Tās spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai ir lielākais izaicinājums kompānijas vēsturē, aģentūrai AFP saka konsultāciju kompānijas Macro Advisory Partners līdzīpašnieks Kriss Vīfers. «Atliek vien noraudzīties, vai Gazprom kļūs par [Krievijas] ārpolitikas piedēkli, vai arī attīstīsies par globālu enerģētikas kompāniju.» Krievijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad Gazprom saražos 414 miljardus kubikmetru gāzes, kas būtu zemākais rādītājs tās vēsturē un arī slikta zīme kompānijai, kuras aktīvos ir vienas no lielākajām dabasgāzes rezervēm pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom joprojām ir akcionāru vidū

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkot gāzi no Turkmenistānas, Gazprom vadās pēc pilnīgi citiem likumiem, nekā gāzi pārdodot, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas gāzes monopola kompānija vienpusēji ir mainījusi līguma nosacījumus un nemaksā pilnu cenu par gāzes importu no Turkmenistānas. Šāda taktika ir acīmredzamā pretrunā ar Gazprom prasībām attiecībā pret saviem gāzes eksporta partneriem, prasot pilnībā ievērot līgumus, piemēram, par iepērkamās gāzes apjomiem.

Jo tā ērtāk

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenā telefonsarunā ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu pārrunājuši dažādus jautājumus, bet fons un tiešais iemesls sarunai – abu valstu domstarpības par turkmēņu dabasgāzes eksporta cenu, ziņo aģentūra AzerNews. Krievijas stratēģija ir savus apjomīgos dabasgāzes resursus eksportēt uz Eiropu par attiecīgām cenām, bet savam iekšējam patēriņam lielā mērā izmantot importēto lētāko gāzi no Centrālāzijas valstīm – Turkmenistānas un Uzbekistānas. Šo lētāko gāzi Gazprom mēdz arī reeksportēt par augstāku cenu. Ekonomisko pētījumu datu arhīvā Munich Personal RePEc Archive redzams, ka 2008. gadā Uzbekistāna uz Krieviju eksportējusi gāzi par 160 USD par 1000 kubikmetriem. Tai pašā laikā Gazprom eksports uz Eiropu šim apjomam vidēji bija 350 USD vērts. Dabasgāze līdz nesenam laikam ir bijusi viens no stratēģiskajiem stūrakmeņiem Turkmenistānas un Krievijas attiecībās, un Gazprom ir padomju laikā būvētā Centrālāzijas gāzes vada īpašniece. Bet nu Turkmenistānas Naftas, gāzes un izrakteņu ministrija ziņo, ka Gazprom Export, kas ir Gazprom pilnībā piederoša meitas kompānija, nemaksā atlikumu par faktiski piegādāto resursu. Pēc tāda paziņojuma Gazprom ir vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pret Turkmenistānu par piegādes līgumā paredzētās gāzes cenas pārskatīšanu. Pēc Forbes datiem gāzi no Turkmenistānas Gazprom importē par 240 USD par 1000 kubikmetriem. Tas ir ievērojami mazāk par Gazprom pašas eksporta cenām uz Eiropu, kas gan ir atšķirīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Grībauskaite: Gazprom jaunais piedāvājums Lietuvai nav pieņemams

LETA--ELTA, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav pieņemami jaunie piedāvājumi sarunās par taisnīgām gāzes cenām, ko tā rakstveidā saņēmusi no Krievijas koncerna Gazprom, bet sarunas ir jāturpina - šādu pārliecību otrdien paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.

«Šis dokuments (..) ir ļoti līdzīgs memorandam, ko mēs saņēmām pirms gada. Atšķirības ir tikai cenu piedāvājumā ļoti neilgam laikam - trim gadiem, bet piedāvājumu būtība ir tāda pati kā pirms gada, kad es atzinu, ka tādi noteikumi Lietuvai nav pieņemami,» viņa sacījusi žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Aļģirdu Butkeviču.

Valdības vadītājs no savas puses uzskata par sasniegumu Lietuvai piedāvāto zemāko cenu. «Nekad vēl Lietuvai nav piedāvātas tik zemas cenas, kādas tagad panāktas sarunu rezultātā,» viņš paziņojis.

«Atlaides tiek piedāvātas uz mūsu pašu rēķina,» iebildusi prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras patēriņa apjomu dēļ

LETA, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuva plāno rosināt vēl vienu arbitrāžas prasību pret Gazprom

LETA--ELTA, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu gāzes cenu pazeminājumu, Lietuvas Enerģētikas ministrija nolēmusi rosināt vēl vienu arbitrāžas prasību pret Krievijas gāzes koncernu Gazprom, kas ir viens no lielākajiem gāzes kompānijas Lietuvos dujos akcionāriem.

Galīgais lēmums par šo ministrijas ierosinājumu tiks pieņemts Lietuvos dujos akcionāru ārkārtas pilnsapulcē, ko nolemts sasaukt 30.janvārī.

Ministrijas piedāvātais lēmuma projekts paredz, ka šai sapulcē jāierosina arbitrāžas process pret Gazprom, pieprasot samazināt Lietuvai piegādātās gāzes cenas saskaņā ar 1999.gadā noslēgto gāzes piegādes līgumu.

Kā norādīts ministrijas paziņojumā, ko citē laikraksts Verslo žinios, Lietuvas valdībai gada laikā izdevies panākt, ka gāzes cena no 1.janvāra samazinājusies aptuveni par 10%, tomēr tā joprojām ir daudz augstāka nekā kaimiņvalstīs un tirgū.

«Mēs ik dienas jūtami pārmaksājam par gāzi. Tas nodara kaitējumu mūsu patērētājiem, mūsu ekonomikai un pašam uzņēmumam Lietuvos dujos, kas šādu cenu dēļ zaudē klientus, un arī gāzes patēriņš būtiski samazinās,» uzsvērts ministrijā. «Tādēļ nododam Lietuvos dujos akcionāru apspriešanai jautājumu par Lietuvos dujos vēršanos komerciālajā šķīrējtiesā. Gaidīsim akcionāru lēmumu, taču tas nenozīmē, ka mēs noraidām dialoga iespēju, - durvis paliek atvērtas un šo arbitrāžas procesu var apturēt, kolīdz cena tiks samazināta līdz taisnīgam līmenim.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom līdz gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm

LETA-BNS, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerns Gazprom līdz šā gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm, vēsta ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Kā skaidrojis viens no šiem avotiem, runa ir par piegādes kontraktiem, kam drīz beidzas termiņi.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers iepriekš izteicies, ka tiek apsvērta iespēja pārdot izsolē noteiktus gāzes apjomus, «kuriem tuvākajā laikā beigsies līgumu termiņi».

Šā gada pirmajā pusē Gazprom eksports uz Baltijas valstīm sarucis gandrīz par 5% - līdz 1,8 miljardiem kubikmetru, turklāt Lietuvā pārdošanas apjoms samazinājies par 15% - līdz 1,185 miljardiem kubikmetru, savukārt Latvijā un Igaunijā tas pieaudzis attiecīgi par 4% un par 50% jeb līdz 375 miljoniem un 284 miljoniem kubikmetru.

Visā 2014.gada laikā Gazprom uz Lietuvu eksportējis 2,536 miljardus, uz Latviju - 964 miljonus un uz Igauniju - 417 miljonus kubikmetru gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvija ir to valstu starpā, ko Brisele uzskata par cietušām gāzes piegādātāja monopola dēļ, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas dabasgāzes kompānijai Gazprom nosūtītā oficiālā Eiropas Komisijas Iebildumu paziņojumā teikts, ka «daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem».

Faktiski tas ir kopš 2012. gada ilgušās EK izmeklēšanas rezultāts un apsūdzību saraksts Gazprom. Saskaņā ar EK procedūru Krievijas dabasgāzes gigantam ir 12 nedēļas, lai sniegtu atbildi.

Nekā personīga

Par pretmonopola jautājumiem atbildīgā ES konkurētspējas komisāre Margrēte Vestagere pirms stāšanās amatā tika izvaicāta arī par mantojumā nākošo Gazprom izmeklēšanu, un viņas atbilde bija, ka izmeklēšana balstīsies tirgus un biznesa, bet ne politiskos apsvērumos. Komisāre, kas dzimtajā Dānijā iepriekš bijusi vairākos ministres amatos, pēdējā laikā augsta līmeņa pretmonopola apsūdzības šauj kā no ložmetēja – Gazprom rindā uz taisnošanos ir jau sestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Austrumeiropas enerģētika kļūst nozīmīgāka

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EK izvirzītā apsūdzība Gazprom pelna ievērību, taču Latvijas gāzes patērētājus pagaidām neietekmēs

Pirms vairāk nekā trim gadiem uzsāktā Eiropas Komisijas izmeklēšana pret Krievijas gāzes gigantu Gazprom vainagojusies ar apsūdzību par to, ka šis uzņēmums savu gāzes monopolu pret vairākām Austrumeiropas valstīm, tostarp Latviju, izmantojis ļaunprātīgi, un mēs tādējādi esam maksājuši par gāzi vairāk, nekā tas būtu tad, ja Gazprom būtu pieturējies pie Eiropas Savienības tirgus nosacījumiem. Pirmais jautājums, protams, tagad ir, vai Eiropas Komisijas apsūdzība nozīmē, ka turpmāk par gāzi mēs maksāsim lētāk? Daži eksperti apgalvo, ka Gazprom dusmu dēļ tagad maksāsim tieši dārgāk, taču tik vienkāršoti uz situāciju nevar skatīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi izmeklēšanu pret Krievijas enerģētikas gigantu Gazporm saistībā ar iespējamu negodīgu cenu uzspiešanu patērētājiem, brīvas gāzes plūsmas kavēšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī centieniem ierobežot gāzes piegāžu diversifikāciju.

Par pamatu izmeklēšanai kalpojuši dokumenti, kas iegūtu kratīšanās, kuras notikušas aizvadītā septembra laikā Gazprom meitasuzņēmumu birojos desmit ES valstīs, tostarp, Austrijā, Vācijā, Polijā un Čehijā, vēsta Euobserver.

Kratīšanas tika veiktas pēc Lietuvas pieprasījuma. «Es varu apstiprināt, ka mēs lūdzām EK izmeklēt iespējamus Gazprom izdarītus Eiropas konkurences noteikumu pārkāpumus,» iepriekš izteicies Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekomks (Arvydas Sekmokas).

Pret Gazprom vērstā izmeklēšana var ilgt vairākus gadus, un Krievijas enerģētikas gigantam varētu tik piespriesta soda nauda 10% apmērā no kopējiem ienākumiem, kas pērn bijuši 116,5 miljardu eiro apmērā. Tomēr Gazprom pietiek arī gana daudzu ietekmīgu draugu. Krievijas tagadējais prezidents Vladimirs Putins neseno ES samitu laikā brīdināja EK neizmantot ES likumdošanu, lai vājinātu enerģētikas kompāniju. Saistīts ar Gazprom ir arī Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders, bet pašai enerģētikas kompānijai «rokas iestiepjas» arī Krievijas izlūkdienestos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija šogad piegādājusi gandrīz trešo daļu no Eiropā nepieciešamās gāzes, sasniedzot rekordlielu īpatsvaru, lai gan Krievijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) valda saspīlējums un bloks vēlas mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes.

Jaunākajā Krievijas valsts dabasgāzes koncerna Gazprom izdevumā Blue Fuel teikts, ka «Gazprom gāzes īpatsvars Eiropā pakāpeniski pieaug un ir gandrīz sasniedzis trešo daļu no Eiropas gāzes patēriņa».

Kompānija ir aplēsusi, ka pērn tā piegādāja 31% no Eiropā patērētās gāzes, kas jau bija rekordliels īpatsvars.

«Esam ceļā uz to, lai arī šogad sasniegtu absolūtu gada gāzes eksporta - gan padomju laika, gan modernās Krievijas vēstures - rekordu,» lasāms Gazprom ziņojumā.

ES importē apmēram pusi no nepieciešamās dabasgāzes, bet bloks arvien vairāk bažījas par Gazprom kā galvenā piegādātāja no Krievijas nozīmi, jo cenu strīdu ar Ukrainu dēļ gāzes piegādes no Krievijas jau divas reizes ir bijušas pārrautas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom Vācijā plāno būvēt koģenerācijas staciju

Jānis Rancāns, 30.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes kompānija Gazprom atdzīvinājusi plānus par koģenerācijas stacijas būvniecību Vācijas ziemeļaustrumos, lai tādējādi palielinātu gāzes pārdošanas apjomus šajā valstī.

Krievijas gāzes kompānijas plānus atsaucīgi uzņem Mēklenburgas - Priekšpomerānijas federālās zemes valdība, vēsta Bloomberg Businesweek. Prognozējams, ka federālā zeme, kurā noslēdzas Nord Stream cauruļvads, atļauju Gazprom celtniecības darbiem dos salīdzinoši īsā laikā, jo projektam pastāv ievērojams politiskais atbalsts.

Elektrostacijas celtniecību vēl vairāk atvieglinās Gazprom un Vācijas energogiganta Wintershall vienošanās par apmainīšanos ar aktīviem. Vienošanās ietvaros Gazporm pārņems Vācijas gāzes kompāniju Wingas, kas jau sen plānojusi Mēklenburgā – Priekšpomerānijā uzbūvēt koģenerācijas staciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes gigants Gazprom otrdien saasinājis Maskavas nesaskaņas ar Ukrainu, Kijevai pieprasot aptuveni 2,5 miljardus dolāru (2,2 miljardus eiro) par it kā pārkāptu gāzes piegādes līgumu.

Ar Ukrainas enerģētikas kompāniju Naftogaz noslēgtā līguma nosacījumi paredz, ka Kijevai no Gazprom gadā jāiegādājas minimāli noteikts gāzes apjoms vai tai draud naudassods, norāda Gazprom, pavēstot, ka piegādes pērnā gada trešajā ceturksnī bijušas mazākas par nepieciešamo apjomu.

«Ņemot vērā šo minimālo apjomu un Gazprom Ukrainai piegādātās gāzes apjomu 2015.gada trešajā ceturksnī, Naftogaz ticis nosūtīts rēķins par 2,549 miljardiem dolāru,» teikts Gazprom publiskotajā paziņojumā. «Gazprom sagaida, ka šis rēķins tiks atmaksāts nākamajās desmit dienās.»

Šis ir jaunākais pavērsiens Krievijas nesaskaņās ar Ukrainu, kas aizsākās ar Kremļa atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu 2014.gada sākumā un noveda pie Ukrainai piederošās Krimas pussalas Maskavas īstenotu okupāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rosņeftj vēlas piekļūt Gazprom Ķīnas cauruļvadam

Žanete Hāka, 02.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmuma Gazprom plāns monopolizēt naftas cauruļvadu, kas tiks būvēts kā daļa no 400 miljardu dolāru vērtā Krievijas gāzes piegādes darījuma ar Ķīnu, ir nelegāls, uzskata kompānijas konkurents Rosņeftj.

Uzņēmums uzskata, ka Gazprom būtu jāļauj izmantot šo cauruļvadu, lai piegādātu gāzi vietējiem iedzīvotājiem valsts austrumu daļā, raksta Bloomberg.

«Mēs aizsargāsim savu iedzīvotāju tiesības,» sacījis Rosņeftj. «Gazprom kā infrastruktūras monopolistam ir jānodrošina, ka neatkarīgajiem ražotājiem ir pieeja transportēšanas sistēmai,» uzskata uzņēmums.

Gazprom preses pārstāvji uzsvēruši, ka kompānija cauruļvadā plāno transportēt tikai savu saražoto gāzi, kas domāta Ķīnai.

Abi uzņēmumi patlaban cīnās par savām pozīcijām, jo Krievija mēģina pievērsties Ķīnai, lai mazinātu Eiropas Savienības īpatsvaru šajās piegādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas kompānija Naftogaz pilnībā pārtraukusi gāzes iegādi no Krievijas «gāzes milža» Gazprom, citējot Ukrainas atbildīgo amatpersonu paziņojumu, vēsta rt.com.

Šā gada oktobrī Naftogaz no Gazprom saņēma 3,2 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir aptuveni 104 miljoni kubikmetru gāzes dienā. Novembra sākumā gāzes imports no Gazprom saruka līdz aptuveni deviņiem miljoniem kubikmetru gāzes dienā, bet 8. novembrī piegāde tika pārtraukta pilnībā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien tikās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, tomēr nav oficiālu ziņu, ka valstu vadītāji būtu pārsprieduši arī gāzes jautājumu.

Iepriekš, šā gada oktobrī, Naftogaz pauda, ka tai ir aptuveni 17 miljardu kubikmetru uzkrājumi, kas ir pietiekami, lai kompānija nodrošinātu Ukrainu ar gāzi ziemas periodā. Par plāniem mazināt Krievijas gāzes iegādes apjomus atbildīgās amatpersonas Ukrainā ziņoja jau pagājušajā nedēļā. Savukārt Ukrainas premjers Mikola Azarovs pauda, ka Ukraina neimportēs gāzi no Krievijas, ja tā nepārskatīs iepriekš slēgto Gazprom līgumu. Pagājušajā mēnesī Gazprom izpilddirektors Aleksejs Millers pieprasīja «nekavējoties» Polijai sniegt apmaksu 882 miljonu ASV dolāru apjomā par gāzes piegādi Kijevai. Polijas parāds esot sasniedzis 1,4 miljardus ASV dolāru, kas ir «kritisks» līmenis, pauda A. Millers. Viņš arī draudēja – ja parāds netiks samaksāts, Gazporm pārtrauks gāzes piegādes pirms apmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes gigants Gazprom pieņēmis lēmumu aprīlī nepagarināt iepriekš Ukrainai piešķirtās atlaides dabasgāzes iegādei, ziņo Korrespondent.

Par šo lēmumu Gazprom vadītājs Aleksejs Millers (Алексей Миллер) 4. martā paziņoja Krievijas Federācijas premjerministram Dmitrijam Medvedevam.

«Apstākļos, kad Ukraina nepilda savas saistības [..], Gazprom pieņēmis lēmumu nepagarināt atlaižu darbības laiku, sākot no nākamā mēneša,» pavēstīja A. Millers.

Savukārt D. Medvedevs paziņoja, ka Gazprom būtu jāuzstāj, lai Ukraina pilnībā dzēš savu parādu par gāzi. Tāpat Krievijas premjers pauda atbalstu lēmumam atcelt dabasgāzes atlaides Ukrainai.

Db.lv jau informēja, ka iepriekš tikšanās laikā ar investoriem Gazprom prezentācijā tika pausts, ka Ukraina turpina maksāt par dabasgāzi, lai arī maksājumi kavējas. Kopumā Ukrainas parāds par no Krievijas piegādāto gāzi ir sasniedzis 1,5 miljardus ASV dolāru. Iepriekš Ukrainas enerģētikas ministrs Jurijs Prodans pauda, ka Ukraina tuvākajā laikā samaksās Gazprom 400 miljonus ASV dolāru no 1,5 miljardus lielā parāda.

Komentāri

Pievienot komentāru