Jaunākais izdevums

Dažādās stadijās ir lielie iepirkumi dzelzceļā un pārvadājumos ar autobusiem; pasažieru skaits attiecīgajos segmentos aug vai nostabilizējas.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu pieaudzis par 4,6% līdz 13,89 milj. pasažieru, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājies attiecīgi par 0,4% līdz 104,1 milj. pasažieru un 1,2% līdz 61,95 milj. pasažieru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Reģionālo pārvadājumu griezumā neliels kāpums par 1,6% līdz 35,5 milj. pasažieru, no kuriem 61% brauca ar autobusu, bet 39% – ar vilcienu. Ar autobusiem pārvadāto pasažieru skaits saglabājās gandrīz nemainīgs, proti, 21,78 milj. pasažieru. Kopējās izaugsmes pamatā ir gan labie laika apstākļi vasarā, kas mudināja pasažierus biežāk doties uz jūru, gan degvielas cenu kāpums, kas lika pārsēsties uz sabiedrisko transportu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tikmēr Lietuvas dzelzceļš (Lietuvos geležinkeliai) gada sākumā sāka pasažieru pārvadājumus maršrutā Viļņa‒Daugavpils‒Viļņa nedēļas nogalēs. Mūsu izdarīgo dienvidu kaimiņu galvenā interese, attīstot jauno savienojumu, varētu būt mēģinājums patestēt Latvijas dzelzceļa sistēmu, lai nākotnē te varētu paplašināt kravu pārvadājumu biznesu.

Finiša taisnei rudens izskaņā pietuvojies 32 jaunu elektrovilcienu iepirkums. Pasažieru vilciens par uzvarētāju nu jau trešajā iepirkumā atzina spāņu Talgo, kas nosaucis zemāko līgumcenu. Jaunie vilcieni, to uzturēšanai nepieciešamais aprīkojums un rezerves daļu fonds pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība izmaksās 225,3 milj. eiro, ja vien, protams, arī šis iepirkums neizgāzīsies tāpat kā iepriekšējie. Katrā ziņā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums saistībā ar neapmierināto zaudētāju – spāņu CAF un čehu Škoda – sūdzībām tiek gaidīts vēl 2018. gadā. Iepriekšējos konkursos gan zaudējušais, gan uzvarējušais Stadler pagaidām iejuties vērotāja lomā. Pirms vēlēšanām iesaistītās puses lēsa, ka Pasažieru vilciens nepaziņos iepirkuma uzvarētāju, pirms nebūs jaunā valdība, taču uzņēmuma vadība ne bez Satiksmes ministrijas un valdības ziņas pieņemto lēmumu kā karstu kartupeli iemeta vēl netapušajai jaunajai valdībai rokās.

Ne tik gatavs, bet savā ziņā arī karstais kartupelis ir lielā mērā ar jauna dzelzceļa ritošā sastāva iegādi saistītais, nākamgad izsludināmais iepirkums par sabiedriskā transporta pakalpojumu – ar autobusiem ‒ nodrošināšanu 2021.‒2030. gadam jaunajam maršrutu tīkla sadalījumam.

Visu rakstu Karsto kartupeļu gads lasiet ceturtdienas, 13.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” investējis 258 000 eiro “Ādažu” čipsu kartupeļu noliktavas ventilācijas sistēmas nomaiņā, kas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un uzlabot kartupeļu uzglabāšanas apstākļus.

Kartupeļu čipsu ražošanai ir ļoti augstas prasības, nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu un ļoti zemu cukura līmeni, lai čipsiem būtu gaiši zeltaina nokrāsa, kas atbilst standartiem un “Orkla” grupas prasībām. Taču augstai čipsu kvalitātei tikpat svarīgi ir arī kartupeļu uzglabāšanas nosacījumi. Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, ko var nodrošināt mūsdienīgas un automatizētas ventilēšanas sistēmas.

“Pateicoties apjomīgajām investīcijām kartupeļu uzglabāšanas noliktavā, esam uzstādījuši jaunu un mūsdienīgu ventilēšanas sistēmu, kas sniedz iespēju pat attālināti ļoti precīzi kontrolēt gan temperatūras, gan mitruma svārstības. Šīs tehnoloģijas patērē trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nodrošina nepieciešamos kartupeļu uzglabāšanas apstākļus, kā arī palīdz mums strādāt arvien ilgtspējīgāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad kartupeļu raža Latvijā ir 1,5-5 reizes mazāka nekā vidēji citus gadus, atzina Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Viņa sacīja, ka ražas samazinājums, salīdzinājumā ar citiem gadiem, šogad ir ļoti atkarīgs no konkrētās vietas meteoroloģiskajiem apstākļiem un stādīšanas laika. "Neviens nevarēja iedomāties, ka vēlāk stādītie lauki būs labāki," norādīja Kraukle.

Skaidrojot laikapstākļu ietekmi uz kartupeļu ražu, savienības priekšsēdētāja minēja, ka šogad karstuma un sausuma ietekmē kartupeļu veģetācija apstājās. Kad augi saņēma mitrumu, veģetācija atsākās vai kartupeļu laksti nokalta. Tāpat zaudējumus radījis arī kartupeļu lapgrauzis jeb kolorado vabole, kas it īpaši skāris bioloģiskās kartupeļu platības - daudzviet no lakstiem pāri palika tikai stublāji un bumbuļu augšana apstājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenim atnākot, Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» sācis savas kartupeļu ražas tirdzniecību. Fonda pārstāvji piedalās gan tirdziņos, gan festivālos, tā sauktos kulturālos kartupeļus piedāvājot par 5 eiro. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti fonda vajadzībām.

Šā gada maijā Kuldīgas Pārventas parkā Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» atklāja kulturālo kartupeļu lauku 0, 2ha platībā, kā arī īpašu radio, kas paredzēts tieši kartupeļiem. «Kartupeļu lauka radio» (KLR) radīts, lai atskaņotu gan pašmāju, gan ārzemju mūziku, ziņotu par svarīgāko Latvijas kultūras dzīvē, cildinātu cilvēku domas un izceltu skaisto Latvijā.

Kā paskaidro fonds, kartupeļi ir saucami par kulturāliem un īpaši ar to, ka visas vasaras garumā tiem atskaņots «Kartupeļu lauka radio». Vasarā īpaši kartupeļiem, kā arī jebkuram interesentam tika rīkots arī koncerts.

Novada garšas noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!» fonds piedāvāja gan pop-up Ziedoņa bibliotēku, gan iespēju savā īpašumā iegūt šovasar audzētos kartupeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Vijciema pagasta zemnieku saimniecība Piekalnes, kas ir sertificēts kartupeļu sēklas ražotājs un vieni no lielākajiem kartupeļu audzētājiem, investējot 400 000 eiro, uzsākuši jaunas noliktavas būvniecību.

No projekta kopējām izmaksām 274 400 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums. Jaunajās, 1200 kvadrātmetrus lielajās telpās atradīsies laboratorija, saimniecības daļa un plaša noliktava kartupeļu uzglabāšanai.

Šā gada maijā uzsāktos noliktavas būvniecības darbus plānots pilnībā pabeigt līdz gada beigām. Piekalnes kartupeļus audzē sēklai, cietei un čipsiem un ar kartupeļiem nodrošina tādus uzņēmumus kā Aloja Starkelsen un Orkla Latvija (Ādažu čipsi), kā arī piedāvā sertificētus sēklas kartupeļus.

Saimniecība audzē vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes, no kurām lielākā daļa ir ievestas no Vācijas izmēģinājumam, savukārt līdz desmit – ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielie kartupeļu audzētāji vēlas palielināt stādījumu platības, tajā pašā laikā ne visi mazie audzētāji šogad turpinās darbību, pauda Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Agita Kraukle.

Tāpat viņa norādīja, ka iepriekšējais gads Eiropā kartupeļu sēklaudzētājiem bija skarbs, tādējādi augstāko ataudzējumu sēkla ir nepietiekamā daudzumā un dārga. Vienlaikus kartupeļu stādījumu platības lielā mērā ir atkarīgas no tā, cik daudz ir pieejama sēkla.

Ņemot vērā, ka šogad augstāko ataudzējumu sēkla ir nepietiekamā daudzumā un dārga, daudzi kartupeļu audzētāji iztiks ar pašaudzēto sēklu, piebilda Kraukle.

Viņa arī minēja, ka lielākās sēklaudzēšanas platības ir šķirnēm "Soraya", "Paroli", "Wega". Tāpat, taču daudz mazākās platībās, joprojām audzē "Vinetu", "Lauru" un "Bellarosu", kā arī pēdējajos gados tiek izmantotas arī "Larissa", "Corinna", "Albertine", "Adorata", "Baltic Fire", "Levante" un "Paradiso" šķirnes. Audzētāji iecienījuši arī "Alouette" šķirni, kurai raksturīga ne tikai laba izturība pret lakstu puvi, bet tā arī ir arī piemērota audzēšanai mazdārziņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu Čipsu kartupeļu čipsu ražošanā ir pārgājis uz saulespuķu eļļas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija līdz 2021. gadam paredz pakāpenisku visu Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu uz saulespuķu eļļu.

«Jau kopš 2015. gada esam veikuši pakāpenisku pāreju ražošanā no palmu eļļas uz saulespuķu eļļu. 2018. gada pirmajā pusē vēl turpinājām izpētes procesu, meklējot alternatīvas un pielāgojot receptūras, lai produktu garša un kvalitāte saglabātos nemainīga, kas ir svarīgākais aspekts mūsu produkcijas cienītājiem. Tas ir bijis patiess izaicinājums, jo procesā mainījām ne tikai eļļu, kurā gatavojam kartupeļu čipsus, bet arī garšvielas, kuru sastāvā bija palmu eļļa,» stāsta uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša, Orkla Confectionery & Snacks Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmols Ādažu Čipsi sācis krāsaino kartupeļu čipsu ražošanu no Latvijā audzētiem sarkanajiem un zilajiem kartupeļiem, informē uzņēmumā.

Eksotiskā izskata kartupeļi audzēti tepat Latvijā no īpašām sarkano un zilo kartupeļu šķirnēm. Tā kā krāsaino kartupeļu audzēšana ir komplicēts process, jaunais produkts Latvijā un Lietuvā būs pieejams ierobežotā daudzumā.

«Jau no pagājušā gada mūsu čipsu meistari ir strādājuši pie jauna produkta izstrādes, kas atšķirsies no visa iepriekšējā sortimenta. Esam radījuši inovatīvu produktu – modernu sāļo uzkodu, kas gatavota no īstiem, Latvijā audzētiem kartupeļiem sarkanā un zilā krāsā, bez mākslīgām krāsvielām un garšas pastiprinātājiem,» stāsta Lineta Mikša, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums IRLMD Food Solutions (IRLMD FS) ir iegādājies vairākumu kapitāldaļu Aloja Starkelsen, kas ir vadošais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs pasaulē. Darījuma summa ir konfidenciāla.

“Mēs pieņēmām lēmumu investēt Latvijā, kur mūs interesējošie lauksaimniecības produkti tiek audzēti ilgtspējīgi un konkurētspējīgi, un kur jau ir izveidoti interesanti ražošanas centri,” saka viens no dibinātājiem Maurizio Decio.

Viņš arī piebilst: “IRLMD FS nodrošinās zinātnisko, tehnisko un komercdarbības zināšanu pārnesi uz Latviju un mērķtiecīgi attīstīs Aloja Starkelsen par globālu augu izcelsmes pārtikas izejvielu un pārtikas risinājumu ražotāju. Latvija, ar savu konkurētspējīgo un ilgtspējīgo lauksaimniecības infrastruktūru, spēcīgo pārtikas rūpniecību un respektablām universitātēm, ir ideāla vieta, lai attīstītu veiksmīgu pārtikas izejvielu industriju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» uzsācis kampaņu «Kafiju lej, kur gribi», aicinot klientus iegādāties karstos dzērienus savās līdzpaņemtajās krūzēs, lai samazinātu vienreizlietojamo krūzīšu patēriņu, informē uzņēmums.

«Iegādāties līdzi ņemamo karsto dzērienu un doties savās dienas gaitās ir neatņemams ikdienas rituāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Un šis ir veids, kā karsto dzērienu baudīšanu «pa ceļam» padarīt ilgtspējīgu,» norādīja «Narvesen Baltija» Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Db.lv jau ziņoja, ka «Narvesen» nesen ieviesa «Future Smart» papīra krūzes, kurās netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. Krūzes ir ražotas no augiem un ir 100% pārstrādājamas, bet, nonākot dabā, noārdās 95% no to sastāva, tādējādi nodarītais piesārņojums dabai ir būtiski mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērnes L aizvadījis veiksmīgāko gadu uzņēmuma vēsturē

LETA, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu plāksnīšu ražotājs SIA "Pērnes L" pagājušajā gadā strādāja ar 7,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa palielinājusies 3,5 reizes un bija 600 120 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2021.gads bija veiksmīgākais gads uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kartupeļu čipsu eksports ir audzis gandrīz trīs reizes. "Pērnes L" eksports aptver vairāk nekā 60 valstu dažādos kontinentos.

Ar Latvijas čipsiem našķojas arī Indijā  

Latvijā cieņā ir tradicionālie čipsi ar krējuma un sīpolu, siera un bekona...

Vienlaikus vadības ziņojumā atzīmēts, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju "Pērnes L" pagājušajā gadā neizdevās piesaistīt viesstrādniekus un sākt ražošanu uz papildu līnijām, tomēr kompānija paredz realizēt šos plānus 2022.gadā, dubultojot kartupeļu čipsu saražoto apmērus, kā arī plānota jaunu ražošanas līniju uzstādīšana.

Tāpat vadības ziņojumā norādīts, ka 2022.gadā "Pērnes L" turpinās aktīvu darbību eksporta tirgū, piedaloties starptautiskās pārtikas produktu izstrādēs dažādās pasaules valstīs. Uzņēmums turpinās darbu arī pie preču zīmes atpazīstamības veicināšanas un izstrādās jaunas garšas čipsus atbilstoši pircēju prasībām dažādos kontinentos.

2020.gadā "Pērnes L" strādāja ar 5,13 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 38,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,1 reizi un bija 170 277 eiro.

Kompānija "Pērnes L" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatdarbības veids ir pārtikas produktu ražošana un vairumtirdzniecība. Uzņēmuma pamatkapitāls ir miljons eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir Laimonis Radziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotājs «Aloja Starkelsen» finanšu gadā no 2019.gada 1.septembra līdz 2020.gada 31.augustam ir izvirzījis mērķi sākt kompānijas ražoto produktu eksportu uz Koreju un Japānu, sacīja kompānijas valdes loceklis Jānis Garančs.

Viņš pastāstīja, ka īpašu uzsvaru kompānija turpmākajā gadā plāno likt uz Āzijas tirgu apguvi, tostarp uzņēmums piedalās Eiropas Savienības organizētā projektā ar mērķi piedāvāt Eiropas bioloģiskos produktus arī Korejas un Japānas tirgum.

«Patlaban vēl neesam [ar savu produkciju] šajos tirgos, tas ir šā gada izaicinājums mums to izdarīt. Jau patlaban realizējam produkciju Āzijā, bet konkrēti uz Koreju mums ir aizvestas tikai testa kravas, savukārt uz Japānu šogad ļoti ceram uzsākt eksportu,» sacīja Garančs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmums šogad plāno fokusēties uz jaunajiem produktiem esošajos tirgos. «Aloja Starkelsen» vēlas veidot plašāku izejvielu klāstu citiem Eiropas bioloģisko produktu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pieprasījums spiež paplašināties, bet vai Latvijā?

Māris Ķirsons, 08.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Fragments no intervijas

Kā viena — 2022. gada – laikā ražošanas uzņēmumam izdevās divkāršot neto apgrozījumu no 7,13 milj. eiro 2021. gadā līdz 14,46 milj. eiro 2023. gadā?

Nekā pārdabiska, tas ir iepriekšējo 30 darba gadu pieredzes rezultāts, kuru sasniegt līdzēja spēja strādāt ar atbilstošu jaudu 24 stundas piecas dienas nedēļā. Kāpēc tieši 2022. gadā izdevās uzņēmumam dubultot neto apgrozījumu? Tieši tāpēc, ka pērn pirmo reizi daudzu gadu garumā netrūka darbaspēka — izdevās nokomplektēt strādājošos atbilstoši uzņēmuma ražošanas vajadzībām. Diemžēl līdz tam ilgstoši nācās strādāt hroniska darbaspēka deficīta apstākļos, kas liedza uzņēmumam izmantot esošās ražošanas jaudas. Faktiski līdz 2022. gada aprīlim ražotne strādāja ar apmēram 50% jaudu, jo no 12 ražošanas līnijām regulāri darbojās tikai sešas. Situāciju mainīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā ietekmē daudziem simtiem tūkstošiem cilvēku nācās pamest savas mājas un iedzīvi, un daļa no tiem guva patvērumu Latvijā. Tieši savas otrās mājas Latvijā ieguvušie Ukrainas cilvēki aizpildīja vakantās darba vietas ražotnē, un tādējādi varējām vienlaicīgi darbināt 12 ražošanas līnijas, kā rezultātā tika saražots teju vai divas reizes vairāk. Pārdot varam daudz vairāk, jo Pērnes L ir sava veida pasaules modes noteicējs tā dēvēto garo čipsu segmentā, pasūtījumu apmēri visu laiku ir pārsnieguši reālos ražošanas apjomus. Šāda situācija ir arī pašlaik. Diemžēl pašmāju tirgū Pierīgā atrast cilvēkus, kuri vēlētos strādāt ražotnē, ir problemātiski jau daudzus gadus, bet viesstrādnieku piesaisti no Baltkrievijas, kuri ir labākie darba ņēmēji, Latvijas valsts politika īpaši neakceptē. Šādu darbinieku imports no trešajām valstīm ir legāli atļauts, taču apgrūtināts ar visdažādākajām prasībām un procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aloja-Starkelsen darbību būtiski ietekmējuši laikapstākļi Latvijā un Lietuvā

Db.lv, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu cietes ražotāja SIA «Aloja-Starkelsen» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un bija 8,281 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 90,5 tūkstoši eiro, kas bija par 10,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017.finanšu gadā uzņēmuma apgrozījums bija 8,310 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 101 tūkstotis eiro.

SIA «Aloja-Starkelsen» gada pārskata vadības ziņojumā norāda, ka tās darbību pārskata gadā būtiski ietekmēja laikapstākļi Latvijā un Lietuvā, kuru dēļ tika pazaudēta ievērojama daļa no kartupeļu un zirņu ražas, traucēta nepārtraukta un efektīva kartupeļu pārstrāde, kā arī ievērojami ierobežota blakus produktu utilizācija.

«Tika saražots ievērojami mazāk kā plānots gan ciete no kartupeļiem, kas audzēti bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās, gan ciete no integrēti audzētiem kartupeļiem,» sacīts vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi gada garumā mainījuši daudzu produktu un pakalpojumu cenas, bet pagājušā gada nogalē ieviestie saimniecības preču tirdzniecības ierobežojumi var mainīt arī stāvokli tirgū.

2020. gada lielākās preču cenu svārstības saistāmas ar Covid-19 pandēmijas dēļ valdības noteiktajiem ierobežojumiem vai tirgus īpatnībām, kas radās, mainoties atsevišķiem pirkšanas paradumiem. Cenas pieauguma ziņā 2020. bijis griķu gads, bet noslēgumā – nepārdoto preču gads. Gada laikā Centrālā statistikas pārvalde konstatējusi cenu pieaugumu griķiem par 17,7%, kas tieši saistāms ar pastiprināto pieprasījumu Latvijā tieši pēc šī pārtikas produkta.

Cenu un pieprasījuma izmaiņas 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie CSP dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%. Jāteic, ka tieši pērnā gada decembra cenu novērtējums veidots tikai no daļas inputāciju. Vienkāršoti skaidrojot, atsevišķās nozarēs nav iespējams vērtēt cenu izmaiņas, ja preces vai pakalpojumi netiek pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielinās interese par iespējām gāzi glabāt Baltijā

Armanda Vilciņa, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikai šis gads būs skarbas pārbaudes laiks

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latvijas poligrāfijas lakām jauni tirgi

Sadarbības materiāls, 05.06.2023

SIA Baltink valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šljamins (pa labi) un ražošanas vadītājs Elijs Hiršbergs (pa kreisi) sola drīzumā palielināt uzņēmuma eksportu uz ārvalstīm divas reizes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā loģistikas pārrāvumi un ekonomiskās krīzes cenu svārstības ļāvušas meklēt Latvijā ražotām poligrāfijas lakām jaunus noieta tirgus citviet pasaulē. Šā gada maijā uzņēmums SIA Baltink atklāja jaunuzstādīto ūdens bāzes laku ražošanas reaktoru, kas turpmāk ļaus dubultot uzņēmuma eksporta apjomus.

Eksportējošs uzņēmums jau 8 gadus

SIA Baltink tika atklāja 2015. gada aprīlī, Ķekavas novadā. Tika uzsākta Baltijā unikāla produkta ražošana. Proti, lakas plašam poligrāfijas preču klāstam, tai skaitā iepakojuma ražošanai, etiķešu, reklāmas un žurnālu drukai. “Mēs ražojam divu veidu lakas. Ūdens bāzes lakas, kurām raksturīgs ilgāks žūšanas laiks, ir lētākas un galvenokārt tiek izmantotas krāsas slāņa aizsardzībai un UV gaismā cietējoša laka, kas polimerizējas ar UV stariem, tādejādi nav nepieciešams žūšanas laiks. Tās galvenokārt izmanto kā dekoratīvos pārklājumus un tām ir augstākas izmaksas, salīdzinot ar lakām uz ūdens bāzes. Uzņēmums specializējas laku izgatavošanā kartona iepakojumam un etiķetēm,” atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šljamins.

Komentāri

Pievienot komentāru