Jaunākais izdevums

Lai kafijas pauze atstātu mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» ieviesis dabiskas, 100% pārstrādājamas līdzi ņemamās kafijas krūzes.

«Huhtamaki» Future Smart papīra krūzēs netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. No augiem izstrādātās krūzes ir solis uz priekšu ilgtspējīgā karsto dzērienu baudīšanā pa ceļam.

«Nav noslēpums, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas savā ikdienā ieviest videi draudzīgas dzīvošanas principus – šķiro atkritumus, iet uz veikalu iepirkties, līdzi ņemot maisiņu, vai izvēlas divriteni auto vietā. Arī «Narvesen» mērķtiecīgi attīsta ilgtspējīgu iepakojumu politiku – jau šovasar visās tirdzniecības vietās ieviestas pirmās krūzītes, kas ražotas no augiem un ir 100% otrreiz pārstrādājamas un dabiskas. Tas ir būtisks solis, gatavojoties Eiropas Parlamenta regulai, kas līdz 2021. gadam paredz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu,» skaidro Ineta Legzdiņa, «Narvesen Baltija» Iepirkumu direktore, norādot, ka «Narvesen» šobrīd aktīvi strādā pie alternatīvu risinājumu apzināšanas un ieviešanas. Kopumā tirdzniecības vietās tos plānots ieviest jau līdz 2021. gadam.

Jaunās papīra krūzes uzņēmumam ir svarīgs solis ilgtspējīgu iepakojumu ieviešanā. Krūzēs izmantota īpaša ūdensnecaurlaidīga šķiedra, kas sintezēta no cukurniedrēm. Papīra krūžu izgatavošanā izmantotais papīrs ir PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification) sertificēts jeb nācis no mežiem, kuru apsaimniekošana ir novērtēta kā ilgtspējīga.

«Būtiski, ka «Narvesen» krūzītes neceļo pie mums no tālām Āzijas valstīm, bet tiek ražotas Somijā, «Huhtamaki» rūpnīcā, un tas nozīmē īsāku ceļu, mazāku ogļskābās gāzes emisiju un līdz ar to – arī mazāku kaitējumu dabai,» skaidro I. Legzdiņa.

Kafiju un siltos dzērienus «Narvesen» aicina iegādāties arī pašu līdzņemamajās krūzēs.

Jaunieviesto krūžu papīrs tiek ražots no Somijas kokiem, kas auguši ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos un ir PEFC sertificēti. Tālāk koksni pārvērš papīrā, to apstrādājot ar bioloģisku, ūdensnecaurlaidīgu slāni. Šis slānis ir būtisks, lai papīrs nesamirktu. Papīrs nonāk «Huhtamaki» rūpnīcā, kur krūzīšu veidošanas process ir pilnībā automatizēts. Taču ik pa 30 minūtēm tiek veikta kvalitātes pārbaude – testētas nejauši izvēlētas krūzītes, lai pārliecinātos, ka tās atbilst visiem nepieciešamajiem parametriem.

Šobrīd «Huhtamaki» rūpnīcā tiek veikti sagatavošanās darbi, lai tuvā nākotnē laistu klajā arī jauna tipa vāciņus no dabiskas šķiedras, kas vidē sadalās un var tikt pārstrādāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Narvesen: franšīzes sistēma kā biznesa modelis ir sevi apliecinājusi

Db.lv, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Omniva sūtījumu izņemšanā sadarbosies ar Narvesen

Db.lv, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas nozares uzņēmums Omniva vienojies ar SIA Narvesen Baltija (Narvesen) par sadarbību sūtījumu izņemšanas pakalpojuma nodrošināšanā.

Līdztekus norit darbs pie 92 jaunu pakomātu uzstādīšanas, ko plānots realizēt līdz šī gada nogalei, tādējādi kopumā nodrošinot 500 Omniva sūtījumu izņemšanas vietas visā Latvijā.

Starp uzņēmumiem panāktā vienošanās paredz palielināt Omniva sūtījumu izņemšanas vietu skaitu līdz 200 jaunām lokācijām, piedāvājot izmantot šo pakalpojumu arī Narvesen tirdzniecības vietās visā Latvijā.

"Straujā e-komercijas attīstība pandēmijas laikā un nemainīgi augstais sūtījumu pakalpojuma pieprasījums arī šobrīd liek mums meklēt jaunus risinājumus un sadarbības formas. Neraugoties uz to, ka šogad investējam 2,8 miljonus eiro pakomātu tīkla paplašināšanā, uzstādot 92 jaunus pakomātus un palielinot Omniva pakomātu skaitu Latvijā līdz 300, esam gandarīti, ka mums ir izdevies izveidot sadarbību ar uzticamu partneri, un tādējādi kļūsim vēl pieejamāki mūsu klientiem," stāsta Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazajos veikalos cilvēki vēlas pavadīt ne vairāk par 3 minūtēm

Lelde Petrāne, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, turklāt novērojumi liecina, ka šādos veikalos cilvēki vēlas pavadīt ne vairāk par 3 minūtēm.

Pērn mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen pārvaldošais uzņēmums Narvesen Baltija strādājis ar 1,6 miljonu eiro pelņu, un tā apgrozījums sasniedzis 64 miljonus eiro, kas ir par 3,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Būtiskas izmaiņas, domājot par turpmāko attīstību, saistītas ar produktu iepakojumu un norēķinu sistēmu Narvesen tirdzniecības vietās.

Aizvadītā gada 6% apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi straujā Narvesen paplašināšanās pārtikas veikalu sektorā. Convenience store jeb mazā formāta veikali, kuros pieejams viss nepieciešamais steidzīgai ikdienai, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā, norāda uzņēmumā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā esam stabilā līderpozīcijā, taču tas ir pievilcīgs segments arī citiem lielajiem spēlētājiem. Tāpēc mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, kas mudina mūs neapstāties pie sasniegtā,» teic «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ne tikai prese, e-talons un loterijas

Anda Asere, 21.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Dace Dovidena

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazā formāta veikali ir aktuāli daudzviet, un šobrīd šī tendence Latvijā ir sasniegusi virsotni, norāda SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Pērn atvērtas astoņas jaunas "Narvesen" tirdzniecības vietas, un arī šogad paredzēts atvērt vēl astoņas.

Tendence skaidrojama ar to, ka cilvēki ātri pierod pie ērtībām un dzīves temps kļūst aizvien steidzīgāks – viņi vēlas nopirkt kafiju un lietošanai gatavu ēdienu pa ceļam, negaidot, kad to kāds pagatavos.

Vienlaikus aktualizējas jautājums par atkritumiem, tāpēc kompānija izmanto papīra krūzītes no pilnībā pārstrādājama papīra, strādā pie risinājuma, lai kafijas krūzīšu vāciņi būtu dabai draudzīgāki, kā arī aicina pircējus pēc kafijas ierasties ar saviem traukiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts reorganizācijas process, kurā kompānijai SIA «Narvesen Baltija» pievienos kompāniju SIA «Coffee Inn», kurai pieder kafejnīcu tīkls «Caffeine Roasters» («Caffeine»), liecina pirmdien publicētais paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Kreditori prasījumus var pieteikt mēneša laikā no publikācijas.

Konkurences padome 2018.gada decembrī atļāva «Narvesen Baltija» īpašniekam Nīderlandes «Reitan Convenience» iegādāties «Coffee Inn».

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome secināja, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

«Reitan Conveniece» kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādājās no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam piederēja 70,5% «Caffeine Roasters» akciju, kā arī no Lietuvas «Keturi kambariai», kurai piederēja atlikušie 29,5% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai reģionos ir biznesa potenciāls?

Dace Dovidena SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien vairāk virza domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam.

Nesen veiktā «Narvesen» aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. «To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas,» saka Ilze Dumceva, «Narvesen» mārketinga vadītāja.

Viņa stāsta, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas svaigus augļus, dārzeņus un jogurta desertus. 2018. gadā pieprasījums pēc gatavajiem salātiem ir audzis par 35%, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums ir audzis pat uz pusi. Joprojām vieni no vispopulārākajiem ēdieniem kompānijas sortimentā ir hotdogi un topmaizes, sviestmaizes un karstmaizes. Tiem nesen pievienojusies arī tortilja ar veģetāru pildījumu, kā arī pildīti kruasāni un gaļas iesmiņi – šie ēdieni tiek sagatavoti uz vietas, tāpēc klients jūtas drošs, ka saņems svaigu produktu. Mēs piedāvājam aizvien plašāku svaigo salātu klāstu un dažādas uzkodas, tā sacīt, «tīrā veidā» – svaigi sagrieztus augļus glāzēs, bet kā alternatīvu tradicionālajai baltmaizei sviestmaizēs piedāvājam melnos burgerus, sēklu maizes un kraukšķīgas bagetes,» teic I. Dumceva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» uzsācis kampaņu «Kafiju lej, kur gribi», aicinot klientus iegādāties karstos dzērienus savās līdzpaņemtajās krūzēs, lai samazinātu vienreizlietojamo krūzīšu patēriņu, informē uzņēmums.

«Iegādāties līdzi ņemamo karsto dzērienu un doties savās dienas gaitās ir neatņemams ikdienas rituāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Un šis ir veids, kā karsto dzērienu baudīšanu «pa ceļam» padarīt ilgtspējīgu,» norādīja «Narvesen Baltija» Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Db.lv jau ziņoja, ka «Narvesen» nesen ieviesa «Future Smart» papīra krūzes, kurās netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. Krūzes ir ražotas no augiem un ir 100% pārstrādājamas, bet, nonākot dabā, noārdās 95% no to sastāva, tādējādi nodarītais piesārņojums dabai ir būtiski mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrais ēdinātājs "Hesburger" atklājis savu pirmo restorānu Olainē. Turpinot uzņēmuma attīstību un tīkla paplašināšanos Pierīgā, restorāna izveidē Olainē investēti 1,2 miljoni eiro.

Šī restorāna atklāšana iezīmē arī būtisku notikumu uzņēmuma darbībā Latvijā, jo atklāts 50. "Hesburger" restorāns, informē uzņēmuma attīstības direktore Ieva Salmela.

Līdzās "Hesburger" savu darbību uzsāks arī divi uzņēmuma ilggadējie sadarbības partneri - degvielas uzpildes stacija "Neste" un mazumtirdzniecības uzņēmums "Narvesen".

Skaidrojot, kāpēc par restorāna atvēršanas vietu izvēlēta Olaine, I. Salmela atzīst, ka kopā ar sadarbības partneri "Neste" izvērtējuši iespēju pilsētā stiprināt uzņēmumu pozīcijas, kā arī tās iedzīvotāji ilgstoši izrādījuši pastiprinātu interesi. Viņa arī atklāj, ka tuvākajā laikā uzņēmums neplāno atvērt vēl kādu restorānu apkaimē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas Konkurences padome atļauj Narvesen Baltija īpašniekam iegādāties kafejnīcu tīklu Caffeine Roasters

LETA/BNS, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome piektdien atļāvusi mazumtirgotāja «Narvesen Baltija» mātes uzņēmumam Norvēģijas «Reitan Convenience» iegādāties Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters» («Caffeine»), paziņojusi padome.

Decembrī šādu atļauju deva Latvijas Konkurences padome.

«Reitan Conveniece» Baltijas kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādāsies no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam pieder 70,5% «Caffeine Roasters» akciju un Lietuvas uzņēmuma «Keturi kambariai», kam pieder atlikušās 29,5% akcijas.

«Caffeine Roasters» ir dibināts Lietuvā 2007.gadā, un patlaban kafejnīcu tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

«Reitan Conveniece» pieder 531 tirdzniecības vietas, kas pārstāv tādus zīmolus kā «Narvesen Baltija», «R-kiosk» un «Lietuvos Spauda». «Reitan Convenience» pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot «Narvesen» Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, «7-Eleven» Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, «Northland» Norvēģijā, «Pressbyran» Zviedrijā, «R-kioski» Somijā un Igaunijā un «Lietuvos spauda» Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīkls SIA «Narvesen Baltija» iecēlis Daci Dovidenu par jauno rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāju līdz ar Katrīnes Judovicas atkāpšanos pēc 15 gadiem rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētājas amatā.

Oficiāli D. Dovidena darbu sāks 2019. gada 1. aprīlī.

D. Dovidena iepriekš bijusi rīkotājdirektore mazumtirdzniecības grupas uzņēmumā «JYSK Baltic & Belarus».

Viņai ir pieredze vadošos amatos dažādās mazumtirdzniecības ķēdēs, tostarp desmit gadu pieredze augstākā līmeņa vadībā starptautiskās komandās.

K. Judovica turpinās darbu «Narvesen Baltija» kā padomes locekle. Viņa arī stāsies izpilddirektores amatā starptautiskajā jauniešu izglītības programmā «MOT Foundation», kurā viņas galvenais pienākums būs paplašināt programmas darbību visā pasaulē, iesaistot jaunas dalībvalstis.

«Narvesen» darbojas Latvijā 21 gadu. Pašlaik franšīzes tīklam ir vairāk nekā 230 tirdzniecības vietas, kas izvietotas 36 pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pircēji var iegādāties arī dažādām interesēm un hobijiem atbilstošus preses izdevumus, kas ar bezkontakta piegādi tiek nogādāti līdz mājas durvīm.

"Koronavīruss ir ieviesis skarbas korekcijas mūsu ikdienā un krietni sarežģījis ierastās ikdienas darbības. Mēs respektējam sabiedrības drošības labā noteiktos ierobežojumus un mudinām arī savus klientus bez svarīga iemesla neapmeklēt publiskas vietas. Tomēr tas neatceļ dažādas ikdienas vajadzības.

Šobrīd, kad vairums iedzīvotāju atrodas pašizolācijā, cilvēki arvien vairāk nododas saviem hobijiem un iemīļotām nodarbēm, lai sevi veselīgi nodarbinātu un saglabātu optimismu arī pašizolācijas periodā. To redzam pēc pieaugošā kultūras, ezotērikas un krustvārdu mīklu izdevumu apgrozījuma pieauguma. Darām visu, lai rūpētos par darbinieku un klientu drošību gan tirdzniecības vietās, tostarp nodrošinot līdzņemšanas iespējas, gan piegādājot gatavās maltītes un preces uz mājām," skaidro "Narvesen Baltija" Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kaitīgāks – plastmasas iepakojums vai mūsu paradumi?

Ineta Legzdiņa, SIA “Narvesen Baltija” Iepirkumu direktore, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Liek uz mēles smalkmaizīti

Linda Zalāne, speciāli DB, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldā vai sāļā maizīte ērtās iepirkšanās veikalos un DUS veido aizvien nozīmīgāku sortimenta daļu; to iegāde daudziem ir ik rīta rituāls.

Šī sortimenta daļa uzkodu segmentā ir uz palikšanu, un katrs no tirgotājiem izvēlas sev ērtāko veidu, kā ik rītu sagādāt pircējiem kārotās uzkodas. Izvēles iespējas ir vairākas, piemēram, iepirkt sasaldētu produkciju un to cept uz vietas, vai arī sameklēt tādu sadarbības partneri, kurš spēj nodrošināt svaigu maizīšu piegādi. Abos variantos ražotāju klāsts ir plašs gan no vietējo uzņēmumu pulka, gan ārvalstu, atzīst aptaujātie.

Narvesen kioskos smalkmaizītes veido vairāk nekā 50% no kopējā pārdoto uzkodu apjoma, un mārketinga vadītāja Ilze Dumceva akcentē, ka pieprasījums pēc smalkmaizītēm katru gadu aug strauji. Daļa smalkmaizīšu tiek ceptas uz vietas Narvesen, bet daļa tiek saņemtas jau gatavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vegānisko un veģetāro produktu ražotājs «Vegetarian Foods» 2019.gada sākumā pieredzējis zīmola pārmaiņas un aktivizējis darbību.

Pirmos uzņēmuma darbības gadus tas strādāja ar zīmolu «Vegetarian Foods», bet tagad paplašina darbību un tirgū pazīstams kā «Vegset». Uzņēmuma dibinātājs Jānis Pļaviņš uzskata, ka uzņēmuma vizuālajai identitātei ir izšķiroša nozīme mūsu laikmetā.

««Vegset» ir pilnīgi jauns zīmols, kuru veidojām jau no 2016.gada primāri ar mērķi ražot sāļos vegāniskos produktus. Tā kā uzņēmums, kurš iepriekš ražoja saldos vegāniskos produktus, bankrotēja, mēs izmantojām iespēju uzsākt arī vegānisko saldumu ražošanu. Tas notika nejaušas sagadīšanās dēļ,» par uzņēmuma vēsturi stāsta J. Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Krustojuma pārbūvē iegulda uzņēmuma līdzekļus 600 tūkstošu eiro apmērā

Db.lv, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies Elizabetes ielas un Satekles ielas krustojuma pārbūves darbi pie tirdzniecības centra "Origo" un jaunā biznesa centra "Origo One".

Projekta īstenošanu pilnā apmērā finansēja nekustamo īpašumu attīstītājs un apsaimniekotājs "Linstow Center Management" (LCM), pilsētas infrastruktūras uzlabošanā ieguldot 600 000 eiro.

Pārbūves rezultātā līdz šim neregulētajā krustojumā izveidotas jaunas gājēju pārejas drošai ceļa šķērsošanai, uzstādīta luksoforu sistēma ceļu satiksmes regulēšanai, pagarināta Elizabetes ielas velo josla pāri Satekles ielai, kā arī mainītas apakšzemes inženiertehniskās komunikācijas.

"Pusgadu ilgušie būvdarbi šā gada jūlijā ir veiksmīgi noslēgušies. Šī krustojuma uzlabošanas projekta īstenošana ir bijis ļoti komplicēts process, kas prasīja vairāk nekā astoņus gadus un izgaismoja dažādus sarežģījumus un nepilnības publiskās infrastruktūras īstenošanas procesā par privātajiem līdzekļiem," stāsta "Linstow Center Management" projektu direktors Andis Kublačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls un degvielas mazumtirgotājs Latvijā Neste atklājis kopskaitā jau 74. degvielas uzpildes staciju (DUS) Latvijā. Jaunās stacijas izveidē Dzelzavas ielā Rīgā uzņēmums investējis 1,24 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Jaunajā DUS klientu ērtībai varēs norēķināties ar skaidru naudu, veikt bezskaidras naudas darījumus ar maksājumu kartēm, tai skaitā ar bezkontakta kartēm, kā arī izmantot gan privātpersonu, gan uzņēmumu Neste degvielas karti.

Jaunajā stacijā durvis vērs arī Narvesen veikals, kas būs aprīkotas ar bezkontakta karšu pieņemšanas ierīcēm, kas klientiem sniedz iespēju ātri un ērti norēķināties ne vien ar norēķinu karti, bet arī ar viedtālruni, pulksteni vai uzlīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papīra salvešu ražotājs LENEK piesaistījis 670 tūkstošus eiro biznesa attīstībai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galda papīra salvešu ražotājs SIA "LENEK" piesaistījis "BlueOrange" bankas finansējumu 670 tūkstošu eiro apmērā biznesa attīstības mērķiem.

Piešķirtais finansējums ieguldīts jaunas ražošanas līnijas un iepakošanas iekārtas iegādē, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

"LENEK" produkcija tiek eksportēta uz astoņām Eiropas valstīm un uzņēmuma produkcija tirdzniecībā pieejama ar tādām preču zīmēm kā "ICA", "Tork", "Narvesen", "Optima līnija", "Pica Deli" un citas.

Jauno ražošanas un iepakojuma iekārtu iegāde ļaus paplašināt uzņēmuma sortimentu, kā arī optimizēt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

Aptuveni 10% SIA "LENEK" saražotās produkcijas tiek realizēta Latvijā, 30% Lietuvā un Igaunijā, savukārt 60% tiek eksportēti uz citām Eiropas valstīm un Krieviju. Galvenie uzņēmuma noieta tirgi ir Zviedrija, Vācija, Igaunija, Lietuva un Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz tiek runāts par to, kāda ir jaunā paaudze, kas drīz ienāks darba tirgū. Darba devējiem jāgatavojas tās uzņemšanai komandā.

Jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, piemīt liela pārliecība par sevi un apkārt notiekošo, taču reālā dzīve un darba ikdiena ir citāda, nekā viņi to iztēlojušies. Dažkārt jauniešiem, uzsākot darba gaitas, trūkst atbildības apziņas, tādēļ darba devējam tas nozīmē bruņoties ar pacietību, daudz investēt un mācīt šos jaunos talantus, slīpējot tos kā dimantus. Neskatoties uz šķietami nepietiekamo darba pieredzi un izpratni, mēs esam priecīgi, ka jauniešos redzam dzīvesprieku, radošumu un vēlmi augt,” novērojusi zīmola Caffeine pārstāvošā uzņēmuma SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Runājot par šodienas skolēniem, kuri pēc pāris gadiem nokļūs darba tirgū, Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns viņus sauc par digitālo paaudzi. Viņiem ir labas digitālās prasmes, nereti arī ļoti labas svešvalodu zināšanas. Taču bieži vien viņi nav gatavi darba tirgus prasībām. “Ilgus gadus izglītība skolās bijusi pārāk teorētiska. To atzīst arī paši jaunieši. Tikko mūsu veiktajā aptaujā 90% vidusskolēnu atzina, ka skolā iegūtajām zināšanām ir pārāk maz sasaistes ar reālo dzīvi. Nokļūstot profesionālajā vidē, jauniešiem nereti izaicinājums ir prasme sekmīgi orientēties reālās dzīves situācijās, piemēram, risinot problēmas, komunicējot, darbojoties komandā. Šobrīd izglītības saturs mainās, tas tiek pilnveidots, izglītības procesā arvien vairāk iesaistoties darba devējiem, mentoriem. Domājams, pēc gadiem jaunieši no skolas sola iznāks darba tirgum daudz gatavāki,” viņš pieļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru