Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Dace Dovidena

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazā formāta veikali ir aktuāli daudzviet, un šobrīd šī tendence Latvijā ir sasniegusi virsotni, norāda SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Pērn atvērtas astoņas jaunas "Narvesen" tirdzniecības vietas, un arī šogad paredzēts atvērt vēl astoņas.

Tendence skaidrojama ar to, ka cilvēki ātri pierod pie ērtībām un dzīves temps kļūst aizvien steidzīgāks – viņi vēlas nopirkt kafiju un lietošanai gatavu ēdienu pa ceļam, negaidot, kad to kāds pagatavos.

Vienlaikus aktualizējas jautājums par atkritumiem, tāpēc kompānija izmanto papīra krūzītes no pilnībā pārstrādājama papīra, strādā pie risinājuma, lai kafijas krūzīšu vāciņi būtu dabai draudzīgāki, kā arī aicina pircējus pēc kafijas ierasties ar saviem traukiem.

Mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, turklāt novērojumi liecina, ka šādos veikalos cilvēki vēlas pavadīt ne vairāk par 3 minūtēm.

Pērn mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen pārvaldošais uzņēmums Narvesen Baltija strādājis ar 1,6 miljonu eiro pelņu, un tā apgrozījums sasniedzis 64 miljonus eiro, kas ir par 3,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Būtiskas izmaiņas, domājot par turpmāko attīstību, saistītas ar produktu iepakojumu un norēķinu sistēmu Narvesen tirdzniecības vietās.

Aizvadītā gada 6% apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi straujā Narvesen paplašināšanās pārtikas veikalu sektorā. Convenience store jeb mazā formāta veikali, kuros pieejams viss nepieciešamais steidzīgai ikdienai, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā, norāda uzņēmumā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā esam stabilā līderpozīcijā, taču tas ir pievilcīgs segments arī citiem lielajiem spēlētājiem. Tāpēc mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, kas mudina mūs neapstāties pie sasniegtā,» teic «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Loģistikas nozares uzņēmums Omniva vienojies ar SIA Narvesen Baltija (Narvesen) par sadarbību sūtījumu izņemšanas pakalpojuma nodrošināšanā.

Līdztekus norit darbs pie 92 jaunu pakomātu uzstādīšanas, ko plānots realizēt līdz šī gada nogalei, tādējādi kopumā nodrošinot 500 Omniva sūtījumu izņemšanas vietas visā Latvijā.

Starp uzņēmumiem panāktā vienošanās paredz palielināt Omniva sūtījumu izņemšanas vietu skaitu līdz 200 jaunām lokācijām, piedāvājot izmantot šo pakalpojumu arī Narvesen tirdzniecības vietās visā Latvijā.

"Straujā e-komercijas attīstība pandēmijas laikā un nemainīgi augstais sūtījumu pakalpojuma pieprasījums arī šobrīd liek mums meklēt jaunus risinājumus un sadarbības formas. Neraugoties uz to, ka šogad investējam 2,8 miljonus eiro pakomātu tīkla paplašināšanā, uzstādot 92 jaunus pakomātus un palielinot Omniva pakomātu skaitu Latvijā līdz 300, esam gandarīti, ka mums ir izdevies izveidot sadarbību ar uzticamu partneri, un tādējādi kļūsim vēl pieejamāki mūsu klientiem," stāsta Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Paplašinot “Caffeine” kafejnīcu tīklu, Siguldā atvērta pirmā “Caffeine” kafejnīca ārpus galvaspilsētas.

Kopumā šī ir jau 22. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

Rīgas lidostā atvērta vēl viena Caffeine kafejnīca 

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca,...

“Uz “Caffeine” cilvēki nāk pēc izcilas kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai būt kopā ar draugiem un domubiedriem. Šīs pašas vajadzības ir arī cilvēkiem ārpus galvaspilsētas, tāpēc ticam, ka “Caffeine” novērtēs arī siguldieši,” saka “Caffeine” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

2020.gada janvārī kafejnīcu tīkla "Caffeine" īpašniece SIA "Coffee Inn" tika pievienota mazumtirgotājam SIA "Narvesen Baltija". "Narvesen" iekļauts "Reitan" uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā arī ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "Pressbyrån", "R-kiosk" un "7-Eleven".

Kafejnīcu tīkls "Caffeine" tika izveidots 2007.gadā Viļņā.

Notikušas izmaiņas SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdes locekļu sastāvā: līdzšinējais valdes loceklis Ivars Vertuls atstājis amatu, lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus, un viņa vietā stājas Dmitrijs Minajevs, kura pārziņā būs uzņēmumu finanšu pārraudzība.

D. Minajevam ir plaša pieredze finanšu analīzē un vadībā, reorganizācijas, procesu uzlabošanas un optimizācijas īstenošanā, biznesa modelēšanā un stratēģiskajā plānošanā.

D.Minajevs ieguvis izglītību Rīgas Ekonomikas augstskolā, un viņa līdzšinējās profesionālās gaitas ietver gan pieredzi “KPMG Baltics” un “EY” finanšu konsultāciju un vērtēšanas jomā, gan finanšu vadītāja amatā holdinga grupas uzņēmumos un pārtikas ražošanas sektorā. Kopš 2018. gada Dmitrijs kā Finanšu daļas vadītājs darbojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), aktīvi piedaloties tās apvienošanas ar Latvijas Banku koncepta izstrādē un ieviešanā.

“Ar Dmitrija Minajeva pievienošanos esam ieguvuši ļoti motivētu, analītiski un loģiski domājošu kolēģi ar aizrautīgu interesi par stratēģiju, finansēm un ilgtspēju. Viņa pieredze budžeta plānošanā un finanšu plūsmas uzraudzībā, kā arī dažādu procesu uzlabojumu identificēšanā un īstenošanā būs liels ieguvums SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdei. Vēlamies teikt arī lielu paldies par darbu uzņēmumā Ivaram Vertulam un novēlam viņam veiksmi tālākajās gaitās!” saka SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Reitan Convenience Latvia” 2022. gadā strādājis ar uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē lielāko apgrozījumu – 80,3 miljoniem eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2021. gadā.

Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem un loģistikas ķēžu pārrāvumiem, stratēģiskie lēmumi par tīkla attīstību ļāvuši krietni uzlabot finanšu rezultātus un piecas reizes samazināt zaudējumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

“Reitan Convenience Latvia” darbības rezultātus 2022. gadā ir ietekmējis gan Krievijas uzsāktais noziedzīgais iebrukums Ukrainā, kas lika uzņēmumam nekavējoties lemt par atteikšanos no Krievijā un Baltkrievijā ražotu produktu iepirkšanas un pārdošanas, gan straujais energoresursu cenu kāpums, kas arī bija viens no lielākajiem neparedzētajiem pērnā gada izaicinājumiem. Augsto izmaksu ietekmi ļāva samazināt energoefektivitātes risinājumi, tomēr kopumā uzņēmums strādājis 429 000 eiro lieliem zaudējumiem. Tas gan ir būtisks uzlabojums pret 2021. gadu, kad uzņēmuma finanšu rezultātus spēcīgi ietekmēja Covid-19 pandēmija.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Neste Latvija" pagājušajā gada rudenī nolēmis slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli", sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Neste Latvija" ir vienojies ar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Narvesen", ka janvārī šajos veikalos sāks strādāt "Narvesen" ar sava koncepta veikaliem, kuros būs arī pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka "Neste Latvija" pirmo bezkontakta pašapkalpošanās veikalu atvēra 2021.gadā, papildinot, ka pārdoto preču apjoms nebija tāds, lai varētu segt uzņēmuma ieguldītās investīcijas.

"Mūsuprāt, tas ir ļoti labs koncepts, kas noteikti nākotnē attīstīsies, bet laikam mēs šajā tirgū iegājām par ātru. Arī Somijā tika pieņemts lēmums par veikalu slēgšanu," sacīja Beiziķis.

Viņš arī sacīja, ka tehnoloģijas, ko var izmantot šādos veikalos, pašlaik mainās ļoti strauji, kas prasa jaunas investīcijas, papildinot, ka visdrīzāk vēl ir nedaudz jānogaida, lai attīstās tehnoloģijas, un klientiem var piedāvāt vislabāko koncepciju.

SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”), turpinot sadarbību ar degvielas mazumtirgotāju SIA “Neste Latvija”, atvērusi piecas jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas “Neste” degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā, kā arī Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

“Narvesen” tirdzniecības vietas atvērtas līdzšinējo pašapkalpošanās veikalu “Neste Easy Deli” vietā.

Atšķirībā no bezkontakta pašapkalpošanās veikaliem, kas šajās vietās atradās iepriekš, “Narvesen” pircējus apkalpos pārdevēji.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada rudenī “Neste Latvija” nolēma slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus “Neste Easy Deli” un to vietā atvērt jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas.

Nākotnē līdz ar telpu paplašināšanu šajās tirdzniecības vietās plānots būtiski palielināt arī sortimentu.

"Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 91,982 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 548 985 eiro. Tikmēr pats "Reitan Convenience Latvia" 2022.gadā strādāja ar 80,257 miljonu eiro apgrozījumu un 428 645 eiro zaudējumiem.

Lai kafijas pauze atstātu mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» ieviesis dabiskas, 100% pārstrādājamas līdzi ņemamās kafijas krūzes.

«Huhtamaki» Future Smart papīra krūzēs netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. No augiem izstrādātās krūzes ir solis uz priekšu ilgtspējīgā karsto dzērienu baudīšanā pa ceļam.

«Nav noslēpums, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas savā ikdienā ieviest videi draudzīgas dzīvošanas principus – šķiro atkritumus, iet uz veikalu iepirkties, līdzi ņemot maisiņu, vai izvēlas divriteni auto vietā. Arī «Narvesen» mērķtiecīgi attīsta ilgtspējīgu iepakojumu politiku – jau šovasar visās tirdzniecības vietās ieviestas pirmās krūzītes, kas ražotas no augiem un ir 100% otrreiz pārstrādājamas un dabiskas. Tas ir būtisks solis, gatavojoties Eiropas Parlamenta regulai, kas līdz 2021. gadam paredz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu,» skaidro Ineta Legzdiņa, «Narvesen Baltija» Iepirkumu direktore, norādot, ka «Narvesen» šobrīd aktīvi strādā pie alternatīvu risinājumu apzināšanas un ieviešanas. Kopumā tirdzniecības vietās tos plānots ieviest jau līdz 2021. gadam.

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīkla "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" pārtapis par SIA "Reitan Convenience Latvia", tādējādi nosaukumā atspoguļojot tā īpašnieka nosaukumu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota piektdien, 17.jūnijā.

"Reitan Convenience Latvia" vienīgā īpašniece ir Norvēģijas "Reitan Convenience".

“Mūs vieno kopīgas vērtības, mērķi un sapņi – ar savu darbu mēs padarām ikdienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. No šī brīža pretī jauniem sasniegumiem dosimies kā vēl spēcīgāka un vienotāka komanda! Tajā pašā laikā abi zīmoli pārstāv dažādus tirgus segmentus un piedāvā atšķirīgus pakalpojumus. Tādēļ gan “Narvesen”, gan “Caffeine” zīmoli arī turpmāk darbosies kā līdz šim, saglabājot gan individuālu vizuālo identitāti, gan citus raksturlielumus,” komentē SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Ātrais ēdinātājs "Hesburger" atklājis savu pirmo restorānu Olainē. Turpinot uzņēmuma attīstību un tīkla paplašināšanos Pierīgā, restorāna izveidē Olainē investēti 1,2 miljoni eiro.

Šī restorāna atklāšana iezīmē arī būtisku notikumu uzņēmuma darbībā Latvijā, jo atklāts 50. "Hesburger" restorāns, informē uzņēmuma attīstības direktore Ieva Salmela.

Līdzās "Hesburger" savu darbību uzsāks arī divi uzņēmuma ilggadējie sadarbības partneri - degvielas uzpildes stacija "Neste" un mazumtirdzniecības uzņēmums "Narvesen".

Skaidrojot, kāpēc par restorāna atvēršanas vietu izvēlēta Olaine, I. Salmela atzīst, ka kopā ar sadarbības partneri "Neste" izvērtējuši iespēju pilsētā stiprināt uzņēmumu pozīcijas, kā arī tās iedzīvotāji ilgstoši izrādījuši pastiprinātu interesi. Viņa arī atklāj, ka tuvākajā laikā uzņēmums neplāno atvērt vēl kādu restorānu apkaimē.

Energoresursu krīze mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" un "Caffeine" ietekmē mazāk nekā Covid-19 pandēmija, sacīja "Narvesen" un "Caffeine" pārvaldītāja SIA "Reitan Convenience Latvia" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

"Protams, izjūtam tādu pašu ietekmi kā jebkurš cits tirgus dalībnieks, kad izmaksas pieaug un pieprasījums samazinās. Tomēr tajā pašā laikā varam teikt, ka šī krīze mūs ietekmē mazāk nekā Covid-19 ierobežojumi," teica Dovidena, piebilstot, ka kompānijai būtiskākais ir tas, ka tirdzniecības vietas ir atvērtas un klientu plūsma pastāv.

Taujāta par izaicinājumiem 2022.gadā, kompānijas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka galvenie izaicinājumi bija saistīti ar izmaksu pieaugumu, kuru dēļ bija jāpārskata produktu receptes un dažos gadījumos jāmaina arī sadarbības partneri. Savukārt energoresursu sadārdzinājums tiek risināts, ieviešot energoefektivitātes plānu visās tirdzniecības vietās.

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Tāpat arī nolemts pārtraukt preču iepirkumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktiem no citiem importētājiem Baltijā.

""Sanitex" pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mēs uzskatām, ka šobrīd Latvijas un Baltijas uzņēmēju ieguldījums vienotībā un solidaritātē ir ārkārtīgi svarīgs,” skaidro SIA "Sanitex" valdes loceklis Kārlis Ābele.

Uzņēmums ir jau pārtraucis preču importu no Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem un piegādātajiem. Šo preču kopējais īpatsvars 2021. gadā veidoja 0,6% no "Sanitex" tirdzniecības apjoma Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Uzņēmums arī nolēmis pārtraukt iegādāties Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktus no citiem importētājiem. Šīs preces tiks izņemtas no PROMO Cash & Carry, PROMO Food Service, Officeday un citiem uzņēmuma tirdzniecības kanāliem.

Mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» uzsācis kampaņu «Kafiju lej, kur gribi», aicinot klientus iegādāties karstos dzērienus savās līdzpaņemtajās krūzēs, lai samazinātu vienreizlietojamo krūzīšu patēriņu, informē uzņēmums.

«Iegādāties līdzi ņemamo karsto dzērienu un doties savās dienas gaitās ir neatņemams ikdienas rituāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Un šis ir veids, kā karsto dzērienu baudīšanu «pa ceļam» padarīt ilgtspējīgu,» norādīja «Narvesen Baltija» Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Db.lv jau ziņoja, ka «Narvesen» nesen ieviesa «Future Smart» papīra krūzes, kurās netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. Krūzes ir ražotas no augiem un ir 100% pārstrādājamas, bet, nonākot dabā, noārdās 95% no to sastāva, tādējādi nodarītais piesārņojums dabai ir būtiski mazāks.

Mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pircēji var iegādāties arī dažādām interesēm un hobijiem atbilstošus preses izdevumus, kas ar bezkontakta piegādi tiek nogādāti līdz mājas durvīm.

"Koronavīruss ir ieviesis skarbas korekcijas mūsu ikdienā un krietni sarežģījis ierastās ikdienas darbības. Mēs respektējam sabiedrības drošības labā noteiktos ierobežojumus un mudinām arī savus klientus bez svarīga iemesla neapmeklēt publiskas vietas. Tomēr tas neatceļ dažādas ikdienas vajadzības.

Šobrīd, kad vairums iedzīvotāju atrodas pašizolācijā, cilvēki arvien vairāk nododas saviem hobijiem un iemīļotām nodarbēm, lai sevi veselīgi nodarbinātu un saglabātu optimismu arī pašizolācijas periodā. To redzam pēc pieaugošā kultūras, ezotērikas un krustvārdu mīklu izdevumu apgrozījuma pieauguma. Darām visu, lai rūpētos par darbinieku un klientu drošību gan tirdzniecības vietās, tostarp nodrošinot līdzņemšanas iespējas, gan piegādājot gatavās maltītes un preces uz mājām," skaidro "Narvesen Baltija" Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Uzņēmējdarbība ir vilinoša iespēja – kāpēc gan pašam nekļūt par sava laika, resursu un ideju saimnieku? Tiesa, tā ir arī liela atbildība un nereti – milzīgas investīcijas, lai vispār kaut ko uzsāktu, īpaši tādās jomās kā veikala vai kafejnīcas atvēršana.

Daudz vienkāršāks ceļš par privāta zīmola veidošanu ir franšīzes iegāde, kas pasaulē kļūst par aizvien populārāku veidu, kā uzsākt savu biznesu. Franšīzes var būt dažādas, tomēr visām ir kas kopīgs – tas ir bizness, kas balstīts attiecībās – ar franšīzes devēju, savu komandu, klientiem un vietējo kopienu.

Juridiski franšīze ir līgums starp zīmola īpašnieku jeb franšīzes devēju un vietējo uzņēmēju jeb franšīzes ņēmēju, kas piešķir franšīzes ņēmējam tirdzniecības tiesības noteiktā vietā, izmantojot franšīzes devēja zīmolu un koncepciju. Veidojot biznesu ar franšīzi, nevis veidojot jaunu zīmolu, gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam ir virkne ieguvumu: franšīzes ņēmējam nav jādomā par biznesa uzsākšanu, koncepta izstrādi un klientu piesaisti, viņš saņem gatavu biznesu ar pazīstamu reputāciju, savukārt franšīzes devējs iegūst plašāku zīmola atpazīstamību, efektīvāku organizācijas struktūru un lielāku apgrozījumu. Privātais bizness ir pašam jāveido no nulles, bet franšīze ir gatavs, pārbaudīts, noslīpēts biznesa koncepcijas modelis, ko var iegādāties, ieguldot salīdzinoši nedaudz, un uzreiz sākt pelnīt.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Vegānisko un veģetāro produktu ražotājs «Vegetarian Foods» 2019.gada sākumā pieredzējis zīmola pārmaiņas un aktivizējis darbību.

Pirmos uzņēmuma darbības gadus tas strādāja ar zīmolu «Vegetarian Foods», bet tagad paplašina darbību un tirgū pazīstams kā «Vegset». Uzņēmuma dibinātājs Jānis Pļaviņš uzskata, ka uzņēmuma vizuālajai identitātei ir izšķiroša nozīme mūsu laikmetā.

««Vegset» ir pilnīgi jauns zīmols, kuru veidojām jau no 2016.gada primāri ar mērķi ražot sāļos vegāniskos produktus. Tā kā uzņēmums, kurš iepriekš ražoja saldos vegāniskos produktus, bankrotēja, mēs izmantojām iespēju uzsākt arī vegānisko saldumu ražošanu. Tas notika nejaušas sagadīšanās dēļ,» par uzņēmuma vēsturi stāsta J. Pļaviņš.

Latvijas galda papīra salvešu ražotājs SIA "LENEK" piesaistījis "BlueOrange" bankas finansējumu 670 tūkstošu eiro apmērā biznesa attīstības mērķiem.

Piešķirtais finansējums ieguldīts jaunas ražošanas līnijas un iepakošanas iekārtas iegādē, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

"LENEK" produkcija tiek eksportēta uz astoņām Eiropas valstīm un uzņēmuma produkcija tirdzniecībā pieejama ar tādām preču zīmēm kā "ICA", "Tork", "Narvesen", "Optima līnija", "Pica Deli" un citas.

Jauno ražošanas un iepakojuma iekārtu iegāde ļaus paplašināt uzņēmuma sortimentu, kā arī optimizēt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

Aptuveni 10% SIA "LENEK" saražotās produkcijas tiek realizēta Latvijā, 30% Lietuvā un Igaunijā, savukārt 60% tiek eksportēti uz citām Eiropas valstīm un Krieviju. Galvenie uzņēmuma noieta tirgi ir Zviedrija, Vācija, Igaunija, Lietuva un Polija.

2020. gadā Omniva Latvija peļņa, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaugusi par 197%, būtiski palielinājies arī klientu skaits.

To intervijā DB norāda Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare, uzsverot, ka pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē Latvijā strauji attīstījies. Viņa stāsta, ka tirgū ienākuši vairāki jauni spēlētāji, bet jau esošie ievērojami attīstījušies un paplašinājuši savu pakalpojumu klāstu, piemēram, Omniva Latvija saviem biznesa partneriem sākusi piedāvāt gan noliktavu telpu nomu, gan maksājumu administrēšanu un sūtījumu piegādi.

Fragments no intervijas

Pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas laikā bija viens no tiem, kam darba kļuva krietni vairāk. Kā tikāt galā ar lielo pieprasījumu?

Mēs tiešām bijām vieni no tiem, kam darba apjoms ievērojami palielinājās, kā ietekmē nācās saskarties arī ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, pakomātu trūkumu. Mēs sapratām, ka sūtījumu apjoms ir tik liels, ka jaunus pakomātus varam uzstādīt kaut vai rītdien, taču fiziski to izdarīt nevarējām, jo tie no Ķīnas ir jāpasūta vismaz pusgadu iepriekš. Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka loģistika ar Ķīnu ir gana sarežģīta, un pandēmijas laikā ar to saskārāmies arī mēs. Palielinājās gan izgatavošanas un piegādes laiks, gan kopējās izmaksas. Tā kā jaunus pakomātus uz sitiena uzstādīt nevarējām, bija jāmeklē citi risinājumi. Bija pat situācijas, kad uz pakomātu ar 100 skapīšiem bija 200 sūtījumu, tāpēc pieņēmām lēmumu sniegt iespēju cilvēkiem savas paciņas noteiktā laikā saņemt pie kurjera līdzās pakomātam. Uzsākām arī sadarbību ar Narvesen kioskiem, novirzot sūtījumus, kam pietrūkst vietas, uz tuvumā esošajiem kioskiem, kas bija mūsu papildu kanāls. Atvērām arī vairākus paku saņemšanas punktus Rīgā, Liepājā, Jelgavā un citās pilsētās. Tas bija veids, kā risināt pakomātu ietilpības jautājumu. Pandēmijas laikā par gandrīz ceturtdaļu palielinājām mūsu štata darbinieku skaitu, pieņemot darbā 80 jaunus cilvēkus gan sūtījumu šķirošanā un piegādēs, gan klientu atbalsta centrā, kas krīzes situācijās ir ļoti nozīmīgs komunikācijas kanāls. Mūsu klientiem ir svarīgi zināt, kad tiks piegādāta viņu paciņa, tāpēc zvanu centram ir būtiska loma.