Jaunākais izdevums

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Pirkumi tiek piegādāti ar bezkontakta piegādi līdz mājas durvīm.

"Koronavīruss ir ieviesis skarbas korekcijas mūsu ikdienā un krietni sarežģījis ierastās ikdienas darbības. Mēs respektējam sabiedrības drošības labā noteiktos ierobežojumus un mudinām arī savus klientus bez svarīga iemesla neapmeklēt publiskas vietas. Tomēr tas neatceļ dažādas ikdienas vajadzības," saka "Narvesen Baltija" Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.

Abonē žurnālu "Dienas Bizness": https://www.dbhub.lv/dienas-bizness-abonesana-2020-gads

Vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 15.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Statistikas dati rāda, ka krīzes laikā ir samazinājies nodarbināto atalgojums un tas ir noticis privātajā sektorā.

No iepriekšējās krīzes parauga – brīdī, kad apstājās ekonomika privātajā sektorā, nekas cits neatlika, kā samazināt algas un atlaist darbiniekus valsts sektorā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 15. septembra numurā:

  • viedokļi - ko valsts var darīt efektīvāk, gudrāk, savādāk, mazāk vai nemaz
  • aktuāli – sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās
  • tēma - "Dienas Bizness salīdzina" atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā
  • likumdošana - akcionāru karu izbeigšanai nepieciešams kapitālais remonts
  • ārpolitika - kas būs, ja ASV paralizēs politiskā krīze
  • mazumtirdzniecība - turpina iepirkties, bet dara to citādi
  • biznesa psiholoģija - vadītājs birojā un darbinieki attālināti?
  • dzīvesstils – radoša digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" dibinātāja Artūra Medņa un dzīvesbiedres Ilzes Mednes kaislība - motocikli
  • brīvdienu ceļvedis - Brigita Bula, "Brigita Bula arhitekti" vadošā arhitekte

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem

Māris Ķirsons, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Lūka/LETA

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos un darba plāna izveidošana divām nedēļām, vienlaikus esot gataviem situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs.

Uzņēmēji norāda, ka nozares ekonomisko situāciju vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas koksnes izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

Pārtikas ražotāju komentārus par esošo situāciju lasiet 31. marta žurnālā "Dienas Bizness".

"Situācija pašreizējos apstākļos mēdz mainīties ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pa stundām un pat minūtēm, tāpēc tas, kas bija aktuāli pirms nedēļas, šodien tāds vairs nav," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

6,3 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā nekustamā īpašuma (izņemot zemi) darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ieskats TOP darījumos:

Latvijā reģistrētā SIA "Dinex Latvia" pērn 31. jūlijā pārdeva ārvalstu juridiskai personai "Dinex Emission Holding AS" 4,55 hektārus zemes ar astoņām ēkām Rubeņu ceļā 58, Raubēnos, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā. Pārdevēja šo īpašumu ieguva 2002. gadā par 201 790 latiem (287 121 eiro).

SIA "Apex Investments" pērn 1. aprīlī pārdeva 7/8 daļas no patstāvīga ēku nekustamā īpašuma Viestura ielā 10, Daugavpilī. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA "DV Serviss Group".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO: No uzvalku pasaules mēbeļu biznesā

Monta Glumane, 28.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Bijušais bankas darbinieks un nekustamo īpašumu mākleris Armands Grīnbergs jau vairākus gadus biroja darbu ir iemainījis pret interjera priekšmetu radīšanu no koka.

Koka dizaina mēbeles Pierīgā viņš sāka radīt pirms aptuveni pieciem gadiem. "Toreiz vēl strādāju bankā "Citadele". Nopirku jaunu gultu, un man vajadzēja atrast televizora galdiņu. Nolēmu, ka to uztaisīšu pats. Tā tapa pirmais, un daudziem iepatikās. Palēnām pa vakariem sporta pēc sāku ķimerēties. Aizgāju no bankas, no uzvalku pasaules un sāku darboties šajā biznesā," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta zīmola "Groods" izveidotājs Armands Grīnbergs.

Šobrīd interjera priekšmetu radīšana no koka ir viņa pamatnodarbošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Valsts komunikācija sociālajos tīklos – juridiski nesaistoša

Jānis Goldbergs, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13 ministrijas, desmitiem to pakļautības iestāžu un saistītu valsts uzņēmumu, kā arī pašvaldības uztur savas interneta vietnes sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook", kur ik dienas tiek pausta valsts nostāja, izplatīta informācija. Visām šīm ziņām nav juridiska spēka.

"Ir jautājumi, kas ir labāk komunicējami sociālajos tīklos, un ir tādi, kam neapšaubāmi vajadzēs izvēlēties citus kanālus, lai atbilde iegūtu juridisku spēku. Taču par teikto sociālajos tīklos ir jāatbild gan sabiedrības priekšā, gan jādomā par to, ka komunikācijas saturs var tikt izmantots arī juridisku jautājumu risināšanai," žurnālam "Dienas Bizness" saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Realitāte, ko "Dienas Bizness" novērojis, – ja aplamības tiek pamanītas, tās dzēš un, iespējams, pēc plašām runām tajos pašos sociālajos tīklos kāds komunikācijas speciālists zaudē darbu.

"Pret komunikāciju sociālajos tīklos ikvienam, tai skaitā valsts iestādēm, ir jāattiecas tikpat nopietni kā pret komunikāciju tradicionālajos medijos, jo sekas ir identiskas. Atšķirība ir tā, ka sociālajos tīklos komunikācija notiek reālā laikā un tā ir divvirzienu, tāpēc valsts iestādēm jāspēj reaģēt ātri un precīzi," kļūmes komentē J. Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot aptauju trīs sociālajos tīklos - "Instagram", "Facebook" un "Twitter" - "Dienas Bizness" guvis apstiprinājumu tam, ka darba devēji Latvijā ir pretimnākoši aicinājumam ļaut darbiniekiem strādāt no mājām.

Aptaujas rezultāti visās trīs interneta vietnēs ir lielā mērā līdzīgi. "Instagram" 64% aptaujāto norādīja, ka strādā attālināti no mājām, bet 36% - uz vietas darbavietā, "Twitter" - 56% aptaujāto strādā attālināti no mājām, bet 44% - darbavietā, savukārt "Facebook" 59% aptaujāto apstiprināja, ka strādā attālināti, bet 41% - joprojām dodas strādāt uz vietas.

Līdz ar Covid-19 uzliesmojumu, arvien vairāk darba devēju aicina savus darbiniekus veselības drošības dēļ palikt strādāt no mājām. Arī daudzi "Dienas Bizness" darbinieki savas un citu veselības drošības dēļ šobrīd strādā no mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā ienākot robotiem un dažādiem robotiskiem risinājumiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to izmantošanas juridiskajiem un ētiskajiem izaicinājumiem.

Šā gada notikumi pasaulei varētu likt mainīties vairākos veidos, un viens no virzieniem ir vēl lielāka dažādu darbu automatizācija.

Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un daudzos uzņēmumos tās aizstāj vai būtiski atvieglo cilvēku darbu.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 9. jūnija numurā:

  • viedokļi - administratīvi teritoriālā reforma
  • viedokļi - kāpēc negribam savus sezonas strādniekus
  • aktuāli - pandēmija kā maksātspējas tests visiem
  • numura tēma - roboti

- roboti rada juridiskus un ētiskus jautājumus

- pandēmija kā automatizācijas paātrinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 25.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 55% sadārdzinājums četru gadu laikā, kas naudas izteiksmē ir ap 50 miljoniem eiro, – par šādu summu dārgāka kļuva Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecība laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam.

"Dienas Bizness" ir sekojis līdzi procesiem ap būvniecību, un šobrīd var vēlreiz pārliecināties, ka jau tolaik bija zināms – plānot objekta cenu 1500 eiro par kvadrātmetru bija politisks lēmums, nevis reālajā ekonomikā pamatota argumentācija.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 25. augusta numurā:

  • viedokļi - 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju priekšvēlēšanu programmu vērtējums
  • aktuāli – partiju solījumi bez finansiāla seguma
  • tēma - vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?
  • DB konferences - gāzes artava klimata neitralitātes sasniegšanā
  • zaļā ekonomika - jaunaudžu kopšanai vajadzīga motivācija
  • pārtikas ražošana - lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā
  • tendences - netradicionālie ekonomikas indikatori: lūpukrāsas patēriņa tendenču mērīšana u.c
  • brīvdienu ceļvedis - Aigars Fadejevs, rehabilitācijas klīnikas "AF Workout" īpašnieks un vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 29.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc bankas vairs nevēlas un nespēj strādāt ar ārzemju uzņēmējiem
  • aktuāli - minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli
  • tēma - gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu
  • finanses - pārāk daudz banku
  • ārpolitika - Covid krīze izceļ vairāku ātrumu Eiropas realitāti
  • aviācija – starptautiskais uzņēmums "TAV Airports Holding" ir gatavs ieguldīt Rīgā
  • zaļā ekonomika - meža platības de jure un de facto
  • pūļa finansējums - alus darītava jauna kvartāla sākumam
  • brīvdienu ceļvedis - Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla "RIGA IFF" direktore

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 11.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

  • viedokļi - ko nozīmē parādsaistību pieaugums?
  • statistika - uzņēmumu un iedzīvotāju atliktās saistības
  • aktuāli - ēnu ekonomiku var sekmēt izklaides vietu darbs līdz pusnaktij
  • tēma - mantojumā no Covidkrīzes pasaule saņems parādu
  • komandējumi - ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele
  • nozares fokusā - zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā
  • tirdzniecība - IT produktu pārdošanas pieredze Covid laikā uzņēmumam "Elko Grupa"
  • dzīvesstils - lielākais konkurents fitnesa zālei ir dīvāns, pārliecināts "MyFitness" radītājs Erki Torns
  • brīvdienu ceļvedis - Edgars Vizulis, Skrundas muižas padomes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "MyFitness" radītājs un "My Fitness" AS līdzīpašnieks Erki Torns (Erkki Torn) Rīgā ieradies, lai Ziepniekkalnā atvērtu piecdesmito fitnesa klubu. Viņš lēš, ka tas būs viens no modernākajiem sporta klubiem, tajā ir investēts aptuveni viens miljons eiro.

Erki Torns žurnālam "Dienas Bizness" prognozē, ka pēc pieciem gadiem "My Fitness" AS būs divas reizes lielāks klubu un aktīvo biedru skaits. Fitnesa klubi būs gan lielākajās Latvijas pilsētās ārpus Rīgas, gan arī ārpus Baltijas valstīm.

"Treniņi ir kā zāles, nevajag iet uz aptieku un pirkt medikamentus imunitātes stiprināšanai, bet kļūt fiziski aktīvākiem. Jāsaprot, ka nevis vīruss nogalina, bet imūnsistēma. Daudzi cilvēki tieši krīzes laikā sāka vingrot, izmantojot tiešsaistes programmu. Viņi sāka justies daudz labāk. Nav jābūt atlētam, lai nāktu uz sporta klubu. Tie ir paredzēti ļoti dažādiem cilvēkiem.

Fitnesa bizness ir motivēšanas bizness. Mūsu lielākais konkurents ir nevis citi fitnesa klubi, bet dīvāns. Ir tik vilinoši tajā iegulties, ēst popkornu un skatīties filmas," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jāskatās nevis kā patērētājiem, bet gan no biznesa iespēju viedokļa

Romāns Meļņiks, 23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstāku apgrozījumu, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.

Tā intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Fragments no intervijas

Mani mulsina, ka tagad, tā teikt, pa labi un pa kreisi tiek dalīta dažāda atbalsta nauda, daudzi tā var pierast, kļūt atkarīgi no šādām piešpricēm un tad vēlāk, ja mudinās, teiksim, strādāt attālināti, prasīs, lai valsts par to atsevišķi maksā. Tas šķiet attīstību bremzējošs faktors. Vajadzētu domāt, kā veicināt strādāšanu, nevis pa līdzības saņemšanu no valsts.

Principā tā tas ir. Bet šī ir ļoti neordināra situācija, tirgus ir mainījies, bizness ir mainījies ārējā pieprasījuma trūkuma dēļ. Līdz ar to mums ir kaut kādā veidā jāiekonservē, jāsaglabā biznesa infrastruktūra. Paldies Dievam, 2020. gads bija ļoti labs eksportā – mums pat ir izaugsme, lielāks eksports nekā 2019. gadā, bet mēs palīdzējām arī eksportējošiem uzņēmumiem. Savukārt, ja runājam par atbalstiem kā tādiem, piemēram, dīkstāves pabalstu pavasarī saņēma aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Cita veida krīzē, kāda bija, teiksim, 2009. gadā, visi šie cilvēki būtu kļuvuši par bezdarbniekiem, taču šajā situācijā viņi turpina strādāt iepriekšējās darbavietās, nevis meklē alternatīvas. Tātad mēs pasargājām darba devējus no darbinieku aizplūšanas. Tas pats ir arī pašreizējā situācijā. Līdz ar to es nedomāju, ka uzņēmēji vai strādājošie būs pieraduši pie pabalstiem. Es domāju, ka lielāka problēma ir visāda veida ierobežojumi, kas gan šajā situācijā ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, jo palīdzējuši mums izvairīties no saslimšanas pīķiem, kādi bijuši gan mūsu kaimiņvalstīs, gan citās Eiropas valstīs. Mums tas bija ļoti svarīgi tādēļ, ka mūsu veselības aprūpes sistēmas kapacitāte ir zemāka, līdz ar to, lai neuzspridzinātu veselības aprūpes sistēmu, mēs bijām spiesti ierobežojumus ieviest stipri ātrāk, pat pie zemākiem rādītājiem nekā citiem. Man rudenī pārmeta, ka es skatos tikai uz vienu rādītāju – bezdarbu, bet atcerēsimies, kā bija 2008. gadā, kad bija cilvēku masveida aizbraukšana, traģēdijas ģimenēs, atkarības utt. Viss sliktais, kas ir, nāk no bez darba. Šajā gadījumā mums bija iespēja no tā izsargāties. Mūsu pieejas pareizību ap liecina arī, piemēram, tas, ka no novembra esam bezdarba līmeņa rādītājā zem Igaunijas – tā ir pirmo reizi pa 30 gadiem, Igaunija ar zemāku bezdarbu vienmēr mūs ap steidza. Arī pašreiz mums turas kaut vai par pusprocentu labāks rādītājs, bet, ņemot vērā tur izskanējušo informāciju ar ļoti krasiem ierobežojumiem augstā saslimstības līmeņa ar Covid-19 dēļ, pat pie lielāka IKP un lielākām finanšu iespējām viņu gatavotā atbalsta pakete ir 500–800 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka vēl pieaugs arī bezdarba rādītāji. Un jāatgādina, ka viņu atbalsts uzņēmējiem ir tad, ja apgrozījums krītas vairāk nekā par 50%, mums ir 20% pret 2020. gadā strādājošiem mēnešiem un 30% pret 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 22.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Kā neapstādināt ekonomiku otrreiz – šis ir svarīgākais jautājums, valdībām lemjot par drošību pandēmijas laikā.

Eiropas Parlaments ir nobalsojis par vairākiem pasākumiem, lai nodrošinātu koordinētu rīcību krīzes gadījumos.

Latvijā ir ieviestas izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 22. septembra numurā:

  • viedokļi - kā valstij samazināt izdevumus
  • tēma – kā pandēmijas dēļ neapturēt ekonomiku otrreiz
  • akcionāru tiesības – “Olainfarm” lietā pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā
  • finanses - eiro draud būt pārāk dārgs
  • finanšu tirgi - ASV akciju vērtība strauji kritusi zemāk
  • darba tirgus - saīsinātas darba nedēļas meklējumos
  • tehnoloģijas - meklē un atrod kļūdas citu produktos
  • brīvdienu ceļvedis - Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TAV ir gatavs ieguldīt Rīgā

Egons Mudulis, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs esam gatavi ieguldīt jaunajā terminālī un lidostā, ja parādās tāda iespēja. Mēs esam gatavi visām valsts un privātās partnerības iespējām. Mēs ticam nākotnei Latvijā," intervijā Dienas Biznesam saka "TAV Airports Holding" izpilddirektora vietnieks Serkans Kaptans (Serkan Kaptan).

"TAV Airports Holding" dibināts 1997. gadā un šobrīd vada 15 lidostas visā pasaulē. Uzņēmuma globālais pēdas nospiedums aptver 100 lidostas 30 valstīs. Kopš 2010. gada uzņēmums kontrolē komerciālās vadības operācijas lidostā "Rīga". Bizness Latvijā tika uzsākts 2009. gada beigās ar "HAVAS Latvia ", kas ir kompānijas uzņēmums apkalpošanai uz zemes, kurš Rīgas lidostā apkalpo gandrīz 70% no satiksmes apjoma, sniedz pakalpojumus arī nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", kā arī dažiem citiem pārvadātājiem.

Cik liela ir jūsu grupa skaitliskā izteiksmē?

Pasažieru ziņā 2019. gadā mēs kā grupa sasniedzām vairāk nekā 280 miljonus visā pasaulē. Mēs esam lielākais uzņēmums pēc Spānijas operatora "Aena", taču tas ir 100% valsts uzņēmums. Kā privāts uzņēmums mēs pārvaldām lielāko portfeli – gandrīz 300 miljonus pasažieru. Personāla ziņā "TAV" ir 30 tūkstoši darbinieku. Ja mēs pieskaitām klāt ADP, mums ir vairāk nekā 150 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā

Monta Glumane, Žanete Hāka, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus, un daļai no lielākajiem nozares dalībniekiem ir vērojams apgrozījuma samazinājums, bet daļai tieši pretēji – lēciens uz augšu.

Šogad, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, būvlaukumos darbi turpinās, tomēr būvniekus satrauc, ka investīciju aktivitāte palēninās, kā rezultātā samazināsies privāto būvniecības projektu skaits.

Būvniecības produkcijas apjomi 2019. gadā turpināja pieaugt trešo gadu pēc kārtas. Nozare gadu kopumā noslēdza ar pozitīvu bilanci, un tā bija par 2,9% lielāka nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozares tendences gada griezumā var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Kā ietekmējošie faktori jāmin lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegusī Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju plūsma, norādīts Ekonomikas ministrijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru