Ekonomika

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Romāns Meļņiks, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Bet attieksme, cik noprotu, nu ir mainījusies – kad zvanīju, saziņa bija laipna, cik noprotu, esat pamanījis pārmaiņas Dienas Biznesā un arī intervijai tomēr piekritāt.

Tam ir vairāki iemesli. Man liekas, ka es esmu tajā vecuma grupā, kad nevaru stāvēt malā, vienkārši novērot notiekošo, tādējādi pieļaujot kaut kā līdzīga atkārtošanos. Man personīgi kā Latvijai lojālam cilvēkam interesē, lai mums būtu civilizēta eiropeiska demokrātija. Tas attiecas arī uz mediju kultūru. Tas attiecas uz redakcionālo neatkarību. Es aicinātu visus, kas šajā procesā ir iesaistīti, izdarīt attiecīgus secinājumus. Ceru, ka šī ziņa pēc būtības aizies līdz adresātiem.

Gribu te iestarpināt, ka pa šo laiku ir mainījušies īpašnieki – gan Dienas Biznesa, gan Dienas un Dienas Žurnālu izdevniecību īpašnieks tagad ir Edgars Kots, kurš ir arī mums daudzkārt uzsvēris, ka svarīgi ir raudzīties ilgtermiņā. Piekrītot intervijai, noteikti lasījāt tagad veidoto Dienas Biznesu.

Es fragmentāri ieskatos gan redaktora slejā, gan citos materiālos. Šobrīd Dienas Bizness iet labu ceļu. Svarīgi, lai to varētu saglabāt un neierauties vēlēšanu batālijās, kas noteikti mums nāks pāri, redzot, kā tas tagad jau attīstās, lai gan īstenībā vēl gads priekšā.

Lai kā nepatiktu vēlēšanas, politika mūsu dzīvi ļoti ietekmē. Šogad apritēja 30 gadi kopš Latvijas neatkarības juridiskās atjaunošanas. Šķiet, pārlieku klusu, nemanāmi šī jubileja pagāja. Kā vērtējat to politiku, kas šajos neatkarības gados valstī realizēta?

Es domāju, ka svētkus mēs mākam svinēt, ja skatās to ārējās izpausmes. Varbūt pat pārspīlēti tie salūti gan Rīgas centrā, gan nu jau arī teju visās pilsētās. Man liekas, ka svarīgāki par ārišķīgo ir svētki sirdī. Mums priekšā ir lieli uzdevumi pēc šiem 30 gadiem, kā arī fakts, ka mēs šobrīd neatrodamies vienkāršā laika posmā. Arī pandēmijas ēnā 30 gadu jubileja ir krietni mazāk svinama, to nosaka operatīvo problēmu lielums politikā vispār (un ar to es nedomāju tikai parlamentāro politiku un valdību kā šīs politikas izpildītāju – politikā mēs visi esam iekšā, pat arī pasīvi esot). Tā kā es domāju, ka mums svētku ir pietiekami. Iespējams, mēs par maz svinam panākumus, tajā skaitā ekonomikā. Mēs par daudz sevi šaustām.

Visu interviju lasiet 7.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Starp Rīgas stabiņiem un vīziju par valsts nākotni

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas ir genocīds. Tas ir genocīds pret Ukainas tautu un Ukrainas nāciju. Un neviens no mums nevar ieņemt neitrālu pozīciju, ja mūsos ir kaut nedaudz cilvēciskums un solidaritāte," tā uzrunā saviem darbiniekiem Youtube kanālā saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Viņaprāt, ir tikai divas izvēles – vai nu mēs atbalstam agresiju vai atbalstam neatkarīgas, pašpietiekamas, pašapzinīgas valsts pastāvēšanu. "Mana izvēle, kā UPB dibinātāja, akcionāra un padomes priekšsēdētāja, ir viennozīmīga. Man ir jānostājas Ukrainas pusē, ar visām no tā izrietošajām sekām. Agresors ir jāapstādina. Nedrīkst būt, ka kāds iejaucas un diktē otrai nācijai spēles noteikumus. Ja gadījumā Putinam ir plāns par impērijas atjaunošanu, kaut vai19.gadsimta sākuma robežās, kaut vai 1991.gada robežās, tad mēs esam nākamie. Un Ukraina izcīna šobrīd cīņu ne tikai par savu neatkarību, bet arī par mūsu neatkarību. Tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrē visi savi spēki, ne tikai, lai veiktu savus ikdienas darbus, ne tikai lai palīdzētu bēgļiem, bet lai ļoti precīzi pozicionētos savas nākotnes lielajam izaicinājumam," saka U.Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāgatavojas nopietnai krīzei, partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" ("Apvienotais saraksts LZP/LRA/LP") vēlēšanu sarakstu līderu paziņošanas pasākumā teica šī saraksta Ministru prezidenta amata kandidāts, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams apvienoties un mobilizēties krīzei, kas būšot pamatīga un nopietna.

Taču krīzes vienmēr esot iespēju laiks, un, ja Latvijai izdosies mobilizēties, tad no krīzes valsts izies spēcīgāka.

Krīzes pārvarēšanai Pīlēna ieskatā būšot nepieciešami divi gadi, kad jāgatavo valsts sarežģītiem uzdevumiem. Esot pienācis laiks, kad mums visiem esot nepieciešams krīzes menedžments nākamajām divām ziemām.

"Mums ir jāizved valsts laukā no sajūtas, ka nezinām, kur mums jāiet," piebilda Pīlēns, uzsverot, ka vispirms jāpārvar grūtības, bet tad jāveido plaukstoša Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB investējis vairāk nekā 500 000 eiro pārvietojamā transportbetona ražotnē.

Tā paredzēta operatīvai uzstādīšanai būvobjekta teritorijā un paplašina betona piegādes iespējas visā Latvijas teritorijā, papildinot esošo 11 ražotņu tīklu.

Mobilā ražotne ļauj betonu saražot tieši būvobjektā uz vietas, kas ir īpaši svarīgi apjomīgos un intensīvos projektos, lai lielu produkta daudzumu piegādātu precīzi un augstā kvalitātē.

“Transportbetona kvalitāte ir atkarīga no attāluma starp ražotni un objektu, tāpēc tagad varēsim apkalpot arī vietas, kur stacionārās ražotnes betona piegādei ir par tālu,” skaidro Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.

Pirmais apkalpotais objekts ir topošā MB Betons dzelzsbetona ražotne Liepājā, kur mobilā rūpnīca darbojas kā atbalsts blakus esošajai stacionārajai transportbetona ražotnei, lai īsā laika periodā saražotu nepieciešamo būvmateriālu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 07.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Man liekas, ka šobrīd, ja tā var teikt, visa veida filozofisko, politisko, ekonomisko varu ir pārņēmušas interešu grupas un mēs esam pazaudējuši to kodolu – to kopējās mājas ideju, kam tas viss ir."

Tā uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā saka arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un vadītājs Uldis Pīlēns. Lielajā intervijā saruna par politiku, tās ietekmi uz tautsaimniecību, par aizraušanos ar vienas dienas problēmām tā vietā, lai domātu par valsts attīstību ilgtermiņā, par riskiem, kas saistīti ar populismu un amatieriem augstos amatos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā lasi:

  • Ar aizņemtu naudu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām
  • Stimulēt vai nestimulēt – tāds ir jautājums
  • Skaistumkopšanu atkal dzen ēnu ekonomikā
  • Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības
  • Rekordu birumu delta noslāpēt nespēj; topā dažas investīciju tēmas
  • Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus
  • Tirgotāji un pircēji pielāgojas jaunajiem apstākļiem
  • Portrets - AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Cērps, AS Longo Group valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums

Romāns Meļņiks, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db; sadarbībā ar Lursoft, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 2. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 25. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk, un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Ir jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par jauno cietuma būvniecību Liepājā ir pieteikušās SIA "Citrus Solutions" un AS "UPB", aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma komisija ir saņēmusi sākotnējos piedāvājumus un turpina konkursa procedūru ar sarunām, lai izraudzītu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Liepājas cietuma projekta realizācijā tiks izmantota "design&build" jeb "projektē un būvē" metode, apvienojot izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvdarbus vienā pakalpojumā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, no uzvarētāja tiks prasīts uzņemties pilnu atbildību par būvprojektu un būvdarbu īstenošanu.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību plānots pabeigt 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra lēmumam Tieslietu ministrija nepieciešamības gadījumā var pagarināt Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu pabeigšanas termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim, ja Liepājas cietuma būvniecības konkursa procedūrā ar sarunām iespējams panākt pēc iespējas konkurētspējīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru