Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produkcijai var ietekmēt ES ražotāju konkurētspēju nākotnē, pauda būvniecības un ražošanas holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

"Ja šie tarifi tiks ieviesti, tie neizbēgami ietekmēs ES ražotāju konkurētspēju nākotnē, jo palielināsies pasūtītāju izmaksas. Tomēr pagaidām ir pāragri spriest par to ietekmes apmēru, jo nav skaidrs, vai jaunie noteikumi attieksies uz visām precēm, vai tikai uz daļu no tām," teica Bērziņš.

Viņš informēja, ka "UPB" uz ASV eksportē mašīnbūves izstrādājumus, kas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā "UPB" eksporta apjoma. Arī pašlaik "UPB" īsteno projektu ASV tirgū, taču tā realizāciju iespējamie ievedmuitas tarifi neskars.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedzis 220 miljonus eiro, un gads noslēgts ar peļņu, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī uzsācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

UPB šogad plāno par 44 % palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“Centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari. Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, esam spējuši ievērojami kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē. Tikmēr mūsu eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē. Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” skaidro UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

AS "UPB" grupas būvniecības uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bijušais vadītājs Kaspars Rožkalns, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Rožkalna prioritātes jaunajā amatā ir "UPB nama" komandas vadība un attīstība, kā arī būvniecības pakalpojumu pārdošanas veicināšana. Viens no uzdevumiem ir arī digitalizācijas procesu virzīšana uzņēmumā.

Kompānijā norāda, ka Rožkalnam ir vairāk nekā 10 gadu kumulatīva pieredze dažādu komandu un uzņēmumu vadīšanā, tostarp pēdējos trīs gados LIAA direktora amatā. Iepriekš viņš vadījis arī tulkošanas biroju "Linearis" Baltijas valstīs un Ķīnā, kā arī LIAA pārstāvniecības Ķīnā un Vācijā.

Darbu uzņēmuma valdē turpina Uģis Grīnbergs un Kristīne Silmane.

Jau ziņots, ka Rožkalna pēdējā darbadiena LIAA direktora amatā bija 2023.gada 29.septembris.

"UPB nams" ietilpst "UPB" grupas sastāvā un nodarbojas ar sabiedrisko, komerciālo, industriālo, sporta un cita tipa ēku būvniecībā, kā arī strādā "Design & Build" jeb apvienotajos projektēšanas un būvniecības projektos.

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" mašīnbūves struktūrvienības "RK Machinery" ražotnes modernizācijā Grobiņā šogad investēts vairāk nekā viens miljons eiro, informē "UPB" pārstāvji.

Lielākā daļa līdzekļu jeb vairāk nekā 900 000 eiro novirzīti lielizmēra frēzes iegādei, lai uzlabotu automatizācijas līmeni un ļautu realizēt vēl sarežģītākus projektus ar augstu precizitātes līmeni un ātrumu.

"RK Machinery" tehniskais direktors Ritvars Višs skaidro, ka ir pieprasījums pēc tehnoloģiski arvien sarežģītākiem un lielākiem mašīnbūves projektiem, īpaši no pasūtītājiem lauksaimniecības, industriālās rūpniecības un militārajās nozarēs. Jaunā iekārta ļaus "RK Machinery" pielāgoties šīm tirgus tendencēm.

Ar mašīnbūves projektiem "UPB" grupa strādā jau vairāk nekā 10 gadus, un šajā laikā "RK Machinery" ir pakāpeniski audzis, sasniedzot stabilu ikgadējo apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro gadā. Katru gadu ražotnes modernizācijā veikti ieguldījumi vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā - paplašināta ražošanas platība ar jauniem nerūsējošā tērauda montāžas un apstrādes cehiem, iegādāts metināšanas robots un citas tehnoloģiskās iekārtas.

UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB ražotnē Liepājā investīcijas viena miljona eiro apmērā veiktas jaunas, pilnībā automatizētas betona produktu līnijas izveidē.

Ieguldījums ļaus paaugstināt ražošanas efektivitāti un īstenot vēl sarežģītākus un vizuāli iespaidīgākus fasāžu projektus, tādējādi stiprinot uzņēmuma konkurētspēju Latvijas un eksporta tirgos.

Līdz šim dekoratīvā betona slīpēšana tika veikta manuāli, taču tagad jaunā fasāžu ražošanas līnija aizstās roku darbu ar automatizētu tehnoloģiju, nodrošinot ātrāku un precīzāku betona virsmu apstrādi.

“Arhitekti un attīstītāji arvien biežāk izvēlas ambiciozus un vizuāli iespaidīgus risinājumus, ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus. Betona fasādes tiek augsti novērtētas – tās ir izturīgas, ilgmūžīgas un piedāvā plašas dizaina iespējas. Attīstot jauno ražošanas līniju, mēs spēsim īstenot arvien sarežģītākus projektus, kas citkārt varētu šķist teju neiespējami,” skaidro Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks.

Būvniecības un industriālais holdings "UPB" šogad attīstībā plāno investēt kopumā apmēram septiņus miljonus eiro, galvenokārt koncentrējoties uz CO2 izmešu samazināšanu un dzelzsbetona, mašīnbūves un transportbetona sektora attīstību, intervijā sacīja "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Investīciju apjoma pieaugums šogad plānots par 44%, teica Bērziņš, piebilstot, ka "UPB" koncentrējas uz divām galvenajām tēmām - tehniskās kapacitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī CO2 emisiju samazināšanu.

"Lielākās investīcijas būs saistītas ar dzelzsbetona un transportējamā betona attīstību. Jau esam izdarījuši būtiskas lietas, piemēram, iegādājušies jaunākās paaudzes slīpēšanas iekārtu, kas nodrošina precīzu un kvalitatīvu slīpējumu liela izmēra dekoratīvā betona virsmām," teica Bērziņš.

Transportbetona jomā "UPB" turpina investēt autoparka atjaunošanā, kas ietver transporta tehnikas modernizāciju. Tāpat grupa attīsta mašīnbūves rūpnīcu - ir uzstādīta jauna virpa un tiek vērtētas vēl citas iespējas.

SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (Austrumu slimnīca) un akciju sabiedrība "UPB" parakstījušas līgumu par Austrumu slimnīcas jaunā Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecību.

Tas būs līdz šim vērienīgākais attīstības projekts Austrumu slimnīcas vēsturē - plānots, ka tā īstenošanas rezultātā uz mūsdienīgām un starptautiskiem standartiem atbilstošām telpām Hipokrāta ielā, Rīgā, 2028.gada pirmajā pusē pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais slimnīcas stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs". Tādējādi vienuviet tiks koncentrēts jau trīs Austrumu slimnīcas stacionāru darbs, nodrošinot augstāku pieejamības un mediķu multidisciplinārās sadarbības līmeni.

Austrumu slimnīcas iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)", ID Nr. RAKUS 2025/25S/ERAF, noslēguma par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina akciju sabiedrības "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 69 515 057,86 eiro bez PVN.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

"UPB" holdingā ietilpstošā alumīnija durvju un logu, kā arī alumīnija konstrukciju ražotāja SIA "Aile grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 31,299 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 88,6% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī guva 19 482 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada lielākie projekti, kuros realizēta "Aile grupas" ražotā produkcija, ir bērnu slimnīca "Borneriget" un dzīvojamā ēka "CBY" Kopenhāgenā, Dānijā, biroju ēkas "Geely 46" Gēteborgā, Zviedrijā, "Verde" Rīgā, Latvijā un "Karlberg JM" Stokholmā, Zviedrijā.

"Aile grupas" ražotās konstrukcijas iestrādātas projektos, kas tiek sertificēti pēc starptautiskām ēku sertifikācijas shēmām, piemēram, BREEAM un LEED. Dānijas tirgum "Aile grupa" ražotās konstrukcijas tiek pārbaudītas arī atbilstoši DGNB sertifikācijas shēmas prasībām, bet Zviedrijas tirgum arī pēc "Miljöbyggnad" sertifikācijas shēmas prasībām. Papildus šīm sertifikācijas shēmām ēkas tiek sertificētas arī atbilstoši WELL prasībām, kas vērtē ražoto konstrukciju ietekmi uz cilvēku labsajūtu un iekštelpu vidi, kā arī "Noll CO2", kurā tiek vērsta uzmanība uz CO2 emisijām.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Rīgā topošajā biznesa centrā - Preses nama kvartālā - sākusies biroju ēkas alumīnija-stikla fasādes elementu uzstādīšanas aktīvā fāze, informē Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Lords LB Asset Management".

Fasādes darbi notiek sadarbībā ar Lietuvas fasāžu ražošanas uzņēmumu "Staticus". Vienlaikus būvobjektā norisinās arī citi darbi, un būvniecība noris atbilstoši plānam, informē attīstītājs.

Jūnijā "Preses nama kvartāla" būvnieks "PN Construction Latvia" noslēdza gandrīz sešus miljonus eiro vērtu līgumu ar fasāžu ražotāju "Staticus" par alumīnija-stikla fasādes izgatavošanu un uzstādīšanu. Fasādes uzstādīšana notiek saskaņā ar plānoto grafiku - šobrīd sākušies uzstādīšanas darbi, lielākā daļa elementu jau ir piegādāti objektā, pārējie tiks izgatavoti un piegādāti rudenī.

"Preses nama kvartāla" biroju ēkai ir tā sauktais eksoskelets, kas nozīmē, ka nesošās konstrukcijas ir izvietotas ārpusē. Šādai konstrukcijai ir nepieciešama fasādes uzstādīšana no ēkas iekšpuses, īpaši precīzi inženiertehniskie risinājumi un nestandarta darba metodes.

AS VG Kvadra Pak izziņojusi 10 miljonus eiro vērta paplašināšanas projekta uzsākšanu savā rūpnīcā Rīgā, tādējādi pastiprinot savu pozīciju kā nozīmīgākais iepakojuma partneris Baltijas un Ziemeļvalstu tirgos.

Iniciatīva ietver būvniecības, automatizācijas un ilgtspējības uzlabojumus, kuru mērķis ir palielināt ražošanas jaudu un atbalstīt reģionālo izaugsmi ilgtermiņā.AS VG Kvadra Pak, Van Genechten Packaging Group uzņēmums, norāda, ka paplašināšanās ievērojami palielinās tā darbības spējas un radīs jaunas darbavietas un iespējas, jo pieprasījums pēc ilgtspējīga kartona iepakojuma turpina pieaugt visā reģionā.

„Lai attīstītu augstākās klases iepakojuma biznesu Eiropā, mēs nostiprinām savu pozīciju tirgū ar šo ieguldījumu, tādējādi sniedzot papildu ieguvumus mūsu klientiem Austrumeiropā un Rietumeiropā,” teica Frank Ohle, Van Genechten Packaging Group izpilddirektors. „Ar šo paplašināšanos mēs pilnveidojam savas pozīcijas Ziemeļvalstīs un Baltijā un turpinām attīstīt mūsu spēcīgo augstākās klases iepakojuma risinājumu tīklu Austrumeiropā, kurā ietilpst arī divas DOT2DOT filiāles Gdaņskā un Varšavā.”

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB šogad veicis vērienīgus ieguldījumus Ādažu ražotnes modernizācijā, kas ir jau piektā pilnībā atjaunotā transportbetona ražotne pēdējo gadu laikā. Vienlaikus uzņēmums atjaunojis arī specializēto autoparku, stiprinot konkurētspēju un nodrošinot ātrāku betona piegādi klientiem visā Latvijā.

Lai palielinātu ražošanas jaudu un uzlabotu produktu kvalitāti, Ādažu ražotnē veikta pilnīga betona mezgla rekonstrukcija, modernizēta vadības sistēma un labiekārtota teritorija. Rūpējoties par darbinieku labsajūtu, izveidota arī jauna atpūtas telpa.

“Ādažu ražotnes modernizācija veikta ar mērķi maksimāli digitalizēt procesus, kas ļauj ne tikai samazināt darba apjomu mūsu darbiniekiem, bet arī precīzāk sekot līdzi un kontrolēt betona ražošanu, līdz ar to sasniedzot augstākos kvalitātes standartus,” stāsta Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra. “Turklāt droša un labi organizēta darba vide būtiski palielina ražošanas jaudu, kas ir īpaši svarīgi, apkalpojot lielus objektus,” papildina J. Mētra.

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunās mājvietas Mārstaļu ielā 6 pagrabā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, RMM, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), būvniecības uzņēmums AS “UPB” iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām, 100 epizodēs liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu un izgaismojot radošuma cilvēciskos aspektus. Radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā – par to klasiskos pētniecības avotos tiek runāts ļoti skopi.

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” muzeja apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī pašiem gūt iedvesmu radīšanai. Tā būs ļoti mūsdienīga un ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, kā arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Patlaban noslēgumam VNĪ izsludinātais iepirkums jaunās ekspozīcijas objektu radīšanai, pretendenti pieteikumus vēl var iesniegt līdz 12.oktobrim.

Lietuvas ieguldījumu pārvaldnieks "Lords LB Asset Management" apturējusi "Preses nama" biznesa kvartāla būvniecību Rīgā, kura pirmajā kārtā plānoja investēt 114 miljonus eiro, vēsta Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pēc ģenerāluzņēmēja maiņas būvniecības vidū cena pieauga, tāpēc [projekta attīstītājam] bija jāpielāgo projekta finansēšanas shēma. Projekta izstrādes ātrums ir palēninājies. Ir jābūt skaidrībai par finansējuma avotiem, un sagaidāms, ka līdz vasaras beigām "Preses nama" būvniecība notiks pilnā sparā," "Verslo žinios" informēja nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānijā "Colliers Baltics".

"Lords LB Special Fund V" pārvaldnieks Giedrjus Bernots portālam teicis, ka darbi objektā pašlaik nenotiek, tomēr viņš nekomentēja, kas ir noticis un kādēļ nolemts apturēt būvdarbus.

"Verslo žinios" avots Rīgā atklājis, ka būvdarbi "Preses nama" kvartālā apturēti šā gada sākumā, bet tos atsākt plānots septembrī.

Birža "Nasdaq Riga" sākusi kotēšanas procedūru "Preses nama kvartāla" attīstītāja "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma AS "PN Project" obligāciju iekļaušanai parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Biržā plānots iekļaut 30 000 "PN Project" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju gada kupona likme ir 9%.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 4.jūnijs.

"PN Project" obligāciju publiskais piedāvājums ilgs līdz 2025.gada 30.maijam.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Jau ziņots, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvniecībai un iekšējai apdarei, esošo obligāciju refinansēšanai, kā arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Obligācijas tiks nodrošinātas ar hipotēku uz visu īpašumu. Maksimālais nodrošinātais prasījums visai pamatprospekta emisijai var sasniegt 82,5 miljonus eiro.

Austrumu slimnīcas iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)", ID Nr. RAKUS 2025/25S/ERAF, noslēguma par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzinusi akciju sabiedrības "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 69 515 057,86 eiro bez PVN.

Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 3.jūnija lēmumam, ar kuru jaunā Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa izbūve tika atzīta kā prioritāri realizējams Austrumu slimnīcas projekts, slimnīca ir noslēgusi būvniecības iepirkuma procesu.

AS "UPB" izvēlēta pēc rūpīgas iepirkuma sarunu procedūras, kurā tika vērtēti vairāki aspekti - ne tikai cena, bet arī veikto būvdarbu garantijas termiņš un vadošo būvspeciālistu pieredze būvprojekta izstrādē BIM (būves informācijas modelēšana) sistēmā, uzsver Austrumu slimnīcas valdes loceklis Kaspars Plūme.

Austrumu slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā Rīgā tiks uzcelta jauna moderna ēka ar mūsdienīgu tehnoloģisko nodrošinājumu, uz kuru pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs", kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Ropažu novada Stopiņu pagastā.

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Latvijas būvniecības nozarē šogad un turpmākajos gados varētu būt gaidāma izaugsme, un lielāka tā varētu būt gaidāma tieši privātā sektora projektos, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības un industriālā holdinga "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

"Latvija nav atrauta no ārpasaules, kur valda liela nenoteiktība, un sagaidām, ka tuvākajā nākotnē dažādas svārstības turpināsies. Šobrīd redzam stabilu pieprasījumu no privātā sektora, īpaši industriālās būves, bet ir redzami jauni projekti arī dzīvokļu un biroju segmentā," teica Bērziņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir dažas grūtības publiskajos iepirkumos, kur redzama zināma "klusuma" perioda iestāšanās - daži lielie projekti jau ir iesākti vai izsludināti, bet citi atpaliek no plāna.

Jautāts, vai šis "klusuma" periods saistīts ar finansējuma trūkumu, Bērziņš skaidroja, ka apstākļi var būt dažādi, bet, viņaprāt, finansējums ir galvenais iemesls. Bērziņš atzina, ka kopumā Latvijas budžeta situācija ir izaicinoša, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes, ko būvēt. Turklāt situāciju vēl vairāk var sarežģīt aizķeršanās jau iesāktajos projektos, kam parādās riski zaudēt jau piešķirto finansējumu.

Būvniecībā būtu jāievieš standartlīgums, kas ļautu samazināt resursu un laika patēriņu gan pasūtītājam, gan būvniekam, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības un industriālā holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka jebkurā jomā ir vajadzīgi lēmumi, ko pieņem pasūtītājs, kā arī sadarbība starp projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem. Ja šī sadarbība nav redzama un līguma modelī tā nav iestrādāta, tad tas jau ir brīdinājuma signāls.

"Piemēram, ja līgumā paredzēts, ka uz sarežģītiem jautājumiem pasūtītājs vai viņu pārstāvis drīkst atbildēt 45 dienu laikā, bet projekta realizācija paredzēta 12 mēnešos, tad, ja rodas pat tikai divi šādi jautājumi, šis grafiks kļūst nerealizējams. Tas nozīmē, ka konflikts starp pusēm būs neizbēgams," teica Bērziņš.

"UPB" vadītājs uzsvēra, ka Latvijā šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā, un no būvniecības nozares skatu punkta saskatāmas divas svarīgas tēmas. Pirmkārt, standartizēts būvniecības līgums, un, otrkārt, izmaiņas būvniecības iepirkumu kvalifikācijas prasībās.

Zaļais koridors lielajiem eksportētājiem, skaidrība par cilvēkkapitāla rezervēm un iespējām, skaidrs eksporta attīstības koncepts ir eksportētāju asociācijas The Red Jackets tuvākā laika prioritātes, kuru pamatmērķis ir, lai nauda valstī ienāktu vairāk, nekā iziet no tās.

To intervijā Dienas Biznesam pauž asociācijas vadītājs Kaspars Rožkalns.

Gads ir pagājis, kopš neesat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs, strādājat privātajā sektorā kā UPB Nams valdes priekšsēdētājs un pārstāvat eksportētāju intereses kā eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs. Varat komentēt izmaiņas? Kāda jums ir šī pārmaiņa dzīvē?

Te ir divas sadaļas, kā jau sakāt. Viens ir profesionālais darbs kompānijā UPB Nams, kas ļoti atšķiras no darba valsts sektorā. Noteikti pozitīvi novērtēju šo pāreju no valsts sektora uz privāto, jo dinamika ir cita. Darba temps bija augsts abās vietās, bet šeit ir ļoti skaidri redzams kopējais mērķis un konsolidētais viedoklis. Līdzīgi ir, runājot par Red Jackets, jo runa ir par privātā sektora uzņēmumiem, kuriem ir līdzīgas problēmas un ļoti skaidri mērķi. Ir viegli sarunāties un viegli nonākt līdz kādas problēmas cēloņa atklāšanai, kā arī ātri var atrast risinājumu. Proti, var operatīvi nolemt, ko darīt. Tas ir ārkārtīgi būtiski.Pieņemu, ka pēc astoņiem gadiem valsts pārvaldē biju arī nedaudz noguris, un šobrīd jūtos tā, ka esmu beidzis dienestu valsts labā. Esmu ieguvis iespēju raudzīties uz visu ar skatu no malas un līdztekus ar izpratni, kas ir viegli un kas ir sarežģīti valsts pārvaldē, ko var un ko nevar izdarīt. Tas noteikti dod papildu iespējas labāk veidot Red Jackets priekšlikumus valstij, jo labi zinu, kas otrā pusē prasa milzu piepūli, bet kam pietiek ar vienu parakstu un labu gribu. Labāk ir sākt no sasniedzamām lietām un pakāpeniski iet grūtākajā līmenī.

Līdz nākamajam gadam pagarināts "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvdarbu pabeigšanas termiņš, šonedēļ raksta Lietuvas laikraksts "Verslo žinios".

Projekta attīstītāja - Lietuvas ieguldījumu sabiedrība "Lords LB Asset Management" fonda "Lords LB Special Fund V" - pārstāvis Giedrjus Bernots laikrakstam norādījis, ka pirmās kārtas būvniecība būtu jāpabeidz 2025.gada otrajā ceturksnī, lai gan iepriekš bija plānots to pabeigt 2024.gada otrajā pusē.

Savukārt projekta otrās kārtas būvdarbi tiks sākti tikai pēc tam, kad būs atrasts galvenais nomnieks. Otrajai kārtai jau ir izsniegta būvatļauja.

Bernots norādījis, ka, mainoties būvdarbu ģenerāluzņēmējam, projektu nebūs iespējams pabeigt tik ātri.

Jau ziņots, ka iepriekšējais ģenerāluzņēmējs "UPB" 2022.gada beigās pārtrauca līgumu par "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvniecību un 2023.gadā iesniedza prasību Stokholmas Tirdzniecības kameras Šķīrējtiesas institūtā ("SCC Arbitration Institute") par maksājumu un līgumsoda piedziņu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic kopā ar UPB Nams, arhitektu biroju Ozola un Bula un RIX Rīgas lidostu atzīmēja nākamo soli kravu angāra Baltic Cargo Hub būvniecībā, iemūrējot laika kapsulu.

Baltic Cargo Hub kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Baltijā, nostiprinot RIX Rīgas lidostu kā vadošo gaisa kravu pārvadājumu mezglu. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gadā airBaltic piegādāja vairāk nekā 9 400 tonnas kravu un pasta sūtījumu, saglabājot lielākā aviācijas kravu un pasta sūtījumu pārvadātāja statusu RIX Rīgas lidostā. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo mūsu pašreizējā kravas angāra nojaukšanu, lai atbrīvotu vietu Rail Baltica dzelzceļam, jaunā Baltic Cargo Hub būvniecība iezīmē nozīmīgu notikumu attīstību. Šis modernais centrs gadā apstrādās līdz 45 000 tonnu kravu un tā kopējā platība būs 6 895 m², padarot to par lielāko Latvijā un vadošo Baltijā. Neraugoties uz izaicinājumiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā spriedze, šis projekts nosaka jaunus standartus aviācijas kravu apkalpošanā, veicinot ekonomikas izaugsmi. Baltic Cargo Hub ir mūsu apņemšanās veicināt inovācijas un attīstību, nodrošinot airBaltic un reģionam veiksmīgu nākotni.”

No šī gada būvniecības informācijas modelēšana (BIM) kļuvusi par obligātu prasību valsts vai pašvaldību finansētu trešās grupas ēku būvniecībā. Digitalizācija būvniecību ne tikai padara efektīvāku, bet arī veicina ārvalstu investoru piesaisti.

Taču Latvija šajā jomā atpaliek no citām valstīm, un ir uzņēmumi, kas pretojas digitalizācijas prasībām, tā riskējot ar nozares stagnāciju.

Kas ir BIM un kā tā var risināt būvniecības problēmas?

BIM ir tehnoloģiska pieeja, kas ļauj pārnest būvniecības procesus digitālajā vidē. Izmantojot 3D modeļus, vienkopus tiek apvienota visa projekta arhitektūras un inženiertehniskā informācija, turklāt šādā veidā ir iespējams novērst kļūdas jau projektēšanas posmā.Tā ir vienota darba vide, kas veicina efektīvu sadarbību starp visiem projekta dalībniekiem un palīdz pārvaldīt ēkas visā to dzīves ciklā – no projektēšanas līdz nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.Lai veicinātu būvniecības procesu caurskatāmību un uzlabotu efektivitāti, ir jāveic stratēģisks solis – pilnībā pāriet uz projektēšanu 3D vidē un ieviest BIM. Tas ne tikai paātrina būvdarbus, bet arī ļauj precīzāk prognozēt izmaksas, kas ir viens no izplatītākajiem izaicinājumiem. Šie procesi vairs nav tikai nākotnes risinājumi, bet gan neatliekama nepieciešamība, kas var kļūt par atslēgu tirgus izaugsmei.

Ekonomikas ministrija (EM) lūgusi Valsts kanceleju izsludināt jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, aģentūru LETA informēja EM.

LETA iepriekš ziņoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 22.aprīlī oficiāli informēja Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra. Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Valainis solīja, ka jauns konkurss uz LIAA direktora amatu tiks izsludināts "visai drīz".

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram. Kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena sacījusi, ka viņas pieredzē šī ir pirmā reize, kad ministrs prasījis sīkāku informāciju.