Jaunākais izdevums

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu balso arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Nacionālā apvienība (NA) (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova "Stabilitātei" (10 mandāti) pirms balsojuma bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Kopā arī otrajā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit nobalsoja pret visiem kandidātiem. No šī var secināt, ka pret abiem kandidātiem balsojusi "Stabilitātei", bet NA politiķi nav nobalsojuši.

Visi kandidāti otrajā kārtā saņēma tik pat balsis, cik pirmajā balsojumā.

NA bija vienojusies virzīt pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita kandidatūru. Arī JV pauda gatavību balsot par Levitu. Taču Saeimā nebija iespējams viņam iegūt ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 balss atbalstu, faktiski tāpēc Levits nolēma atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Gan kuluāros, gan publiski atšķiras viedokļi par to, cik paredzams varētu būt Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums. Piemēram, izskanējis minējums, ka JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" varētu vienoties par kopumā 52 balsu atbalstu Rinkēvičam, ar ko arī viņam pietiktu ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.

Ja šāds scenārijs izrādītos pareizs, tad tas ātrākais varētu īstenoties trešajā balsojumā, jo tagad ir "izkritusi" Pinto un "Progresīvajiem" būs atraisītas rokas balsot par citu pretendentu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Saeimai ir iesniegusi ziņojumu, kurā informē, ka Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām.

Ja pēdējā vēlēšanu kārtā jeb ceturtajā balsojumā kandidāts nebūs ieguvis 51 balsi, būtu rīkojamas jaunas vēlēšanas. Tādā gadījumā atbilstoši likumam tās notiktu tuvāk jūnija vidum.

Likumā noteikts, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu, kuram nav citas valsts pilsonības un ja uz viņu neattiecas kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem.

Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Pīlēns savulaik bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Viņš savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Rinkēvičs iepriekš bijis Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs un vēlāk Zatlera Reformu partijas sastāvā nonāca Saeimas, valdības līmeņa politikā. Pirms tam arī vairāk nekā desmit gadus ieņēmis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu. Rinkēvičam ir divi maģistra grādi, kas iegūti Latvijas Universitātē politikas zinātnē, kā arī ASV Nacionālās Aizsardzības universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija "Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virzīs publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, ceturtdien preses konferencē paziņoja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja. Viņas strādājusi dažādās Eiropas Savienības (ES) institūcijās un starptautiskās organizācijās, liecina publiski pieejamās informācija.

Kopš 2023.gada viņa ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Eiropas Komisijā, Eiropas Ārējās darbības dienestā un ES Padomē.

Pinto bijusi arī departamenta direktore Tiesībsarga birojā un pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos.

Maģistra grādu tiesību zinātnēs viņa ieguvusi Latvijas Universitātē, bet maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā - Eiropas Starpuniversitāšu centrā-Eiropas maģistrantūrā. Papildinājusi zināšanas Londonas Ekonomikas augstskolā un Luksemburgas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums nav pilnībā prognozējams, bet jebkurā gadījumā tas nesīs lielāku skaidrību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka prezidenta neievēlēšanas gadījumā koalīcija beidzot varētu apsēsties pie viena galda un runāt, ko darīt tālāk. "Līdz šim šī iespēja ir bijusi liegta, bet, nu, redzēsim, kā būs," sacīja premjers.

Jautāts par vienošanos starp "Jauno vienotību" (JV) un opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, Kariņš atbildēja, ka sarunas ir notikušas, bet tādas esot bijušas arī iepriekš, kad potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts vēl bijis pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits.

Kariņš uzsvēra, ka, lai arī viņš jūtas pārliecināts par to, ka JV valsts augstākajam amatam ir izvirzījusi ļoti stipru kandidātu, joprojām saglabājas neziņa, jo lēmums paliek Saeimas deputātu rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rinkēviča ievēlēšanai par prezidentu JV meklē atbalstu pie Lemberga

LETA, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ievēlēšanai par Valsts prezidentu "Jaunā vienotība" (JV) tagad meklē atbalstu pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij!"), intervijā laikrakstam "Diena" paudis JV koalīcijas partnera - "Apvienotā saraksta" (AS) - zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Viņš asi kritizē JV par to, ka tā esot "uzmetusi" vairākus savus partnerus un gribējusi sašķelt AS, atkārtoti ievēlot par Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Domāju, ka JV pieļāva kļūdu aiz kļūdas un rada sev situāciju, no kuras es īsti viņiem izeju ārā neredzu. Nesaku, ka izejas nav, es to neredzu, vismaz ne lai saglabātu JV vadītu valdību. Un es pat tagad nerunāju par koalīciju," intervijā "Dienai" izteicies Šmits.

Politiķa redzējumā, viss, ko JV patlaban dara, ir manipulēšana un "uzmešana". "Domāju, JV ļoti strauji virzās uz to kritisko masu, kad tu esi tik daudz un tik bieži, un tik brutāli solījis, bet nepildījis jeb, latviski sakot, uzmetis, ka vienā brīdī neatkarīgi no uzskatu dažādības - ideoloģiskas, ekonomiskas vai vēl kādas - pārējie var apvienoties un nolikt to vienu stūrī padomāt, kā saka. Es nesaku, ka esam tur, bet mēs strauji tuvojamies."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.

Levits pateicās "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Jaunajai vienotībai" (JV) par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt darbu arī nākamajos četros gados. Levits uzsvēra, ka viņš pārstāv skaidras vērtības - tās ir rietumnieciskas un latviskas. Tāda ir arī prezidenta pārliecība, kuru, valsts pirmās personas ieskatā, viņš četru gadu laikā ir arī pierādījis.

Levits atkārtoti uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar tādu balsu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujama, jo tas būtu nepareizs un bīstams signāls gan sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem. Tādēļ Levits ir gatavs kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu 39 078 eiro apmērā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita ikmēneša pensijas nodrošināšanai līdz šā gada beigām 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma.

Tostarp paredzēts 5240 eiro finansējums par jūliju un 33 838 eiro finansējums līdz šā gada beigām.

Kā norāda Valsts kancelejā (VK), likums par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu noteic, ka, atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts sociālās un citas garantijas. Viena no sociālajām garantijā ir ikmēneša pensija 85 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma.

Izvērtējot Valsts prezidenta kancelejai 2023.gadā pieejamos finanšu līdzekļus, konstatēts, ka tie nav pietiekami minētās sociālās garantijas nodrošināšanai normatīvajos aktos paredzētajā apmērā, tāpēc ir nepieciešams papildu finansējums 39 078 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pīlēns apņēmies pārdot savas daļas UPB arī tad, ja nekļūs par prezidentu

LETA, 23.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Uldis Pīlēns ir apņēmies pārdot savas daļas AS "UPB" arī tad, ja netiks ievēlēts Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Televīzijai 22.maijā apliecināja Pīlēns.

Pīlēns ir viens no trim Valsts prezidenta amata kandidātiem, kuru uz vēlēšanām virza "Apvienotais saraksts". "Jaunā vienotība" amatam virza ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), bet "Progresīvie" - publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto. Valdošās koalīcijas partiju nespēja vienoties par vienu kandidātu ir radījusi saspīlējumu starp politiskajiem spēkiem.

Pīlēns intervijā stāstīja, ka pašlaik notiek sarunas par viņa daļu pārdošanu "UPB". Pirmās sarunas notiekot ar esošajiem akcionāriem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, bet interese kopumā esot gana liela.

Pirms vairākiem gadiem "UPB" novērtēts par 91 miljonu eiro. Pašlaik Pīlēnam piederot trešdaļa uzņēmuma. Taujāts, vai attiecīgi sanāk, ka viņš tirgo savu daļu par aptuveni 30 miljoniem eiro, Pīlēns daļēji piekrita, gan uzsverot, ka pašlaik notiek jaunas sarunas un veikti jauni vērtējumi par cenu, lai nonāktu pie abām pusēm pieņemama risinājuma. Viņa skatījumā, "UPB" pēdējos gados varētu būt kļuvis tikai vērtīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ārkārtas Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas pagaidu prezidentu tika ievēlēts Latvijas Volejbola federācija (LVF) prezidents Jānis Buks.

Jaunievēlētais prezidents pildīs savus pienākumus līdz nākamā gada asamblejai.

Uz prezidenta amatu pretendēja arī Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidente Gunta Vlasenko un Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) goda prezidents Andris Feldmanis.

Ievēlēšanai bija nepieciešams saņemt vismaz 53 no 104 delegāta balsīm jeb 50% plus viena balss. No derīgajām 97 balsīm Buks saņēma 68, Feldmanis - 24, bet Vlasenko - piecas.

Buks sarunā ar žurnālistiem solīja, ka darīs visu, lai LOK paliktu labāka, veiksmīgāka, efektīvāka un daudz caurspīdīgāka un godīgāka.

"Kā jau teicu savā kampaņā, pirmkārt, jānodrošina esošo programmu izpilde un gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Otrais solis ir sākt izvērtēt, kas ir mūsu [LOK] funkcijas un to izmaksas, kuras varbūt varam ietaupīt un līdzekļus novirzīt sportistiem. Tāpat jāsāk sistēmiski strādāt ar sponsoru piesaisti un jāsper arī pirmie soļi vienotas sporta organizācijas izveidē," par pirmajiem uzdevumiem jaunajā amatā stāstīja Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina LOK trešdien izplatītais paziņojums.

Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, "uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem".

Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas "prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas", radot greizu priekšstatu par viņu un LOK darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot.

"Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicina veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājām komandā, ir noslēdzies," norāda Tikmers.

Viņš atzīst, ka savā darbā ir pieļāvis kļūdas, taču esot strādājis godprātīgi un neesot pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kā arī nekad neesot turējies pie krēsla, jo prioritārs esot darbs Latvijas sportistu sasniegumu atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA, 17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas brīvostas pārvaldē Zepu aizstās ar Štelmaheru

LETA, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits: Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību

LETA, 22.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija ar Latvijas Olimpiskās Komitejas prezidenta amata kandidātiem.

11. jūlijā gaidāma Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesija, kuras laikā plānots izraudzīt jaunu prezidentu. Šobrīd uz LOK prezidenta amatu kandidē Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis.

Izdevniecība "Dienas Bizness" kopā ar žurnālu "Sporta Avīze" 4. jūlijā, plkst. 12:00 - 13:00, ziņu portālā Db.lv organizēs tiešraides diskusiju "Kas jādara, lai uzlabotu Latvijas sporta dzīves pārvaldību", kuras laikā LOK prezidenta amata kandidātus aicināsim uz sarunu par šādiem jautājumiem:

  • kā uzlabot sporta dzīves kvalitāti Latvijā?
  • kā palielināt finansējumu sportam?
  • kā modernizēt sporta infrastruktūru?
  • kā veidot caurskatāmu un mūsdienām atbilstošu finansējuma un atbalsta sistēmu sportistiem?

Komentāri

Pievienot komentāru