Latvijas preses izdevēju brīdinājumi, ka VAS Latvijas Pasts pēdējā brīdī iesniegtais preses izplatīšanas cenas palielinājums draud drukāto presi pazudināt uz visiem laikiem, jo īpaši, ja Latvijas Pasts ir monopolists šajā tirgū un cita izvēle izdevējiem nepastāv, līdz šim nav sadzirdēti – atbildīgās amatpersonas klusē, bet, uzņēmuma ieskatā, satraukumam neesot pamata.
Uz Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) augusta sākumā nosūtīto vēstuli valsts pirmajām amatpersonām un vairākiem ministriem, aicinot nepieļaut piegādes tarifu apstiprināšanu, atbildes reakciju nedēļas laikā tā arī nav. Satiksmes ministrija vien paziņojusi par papildu divu miljonu finansējuma pieprasījuma sagatavošanu piegāžu kompensācijām, kas nepieciešams, lai segtu valsts daļu, bet izdevējiem par savas daļas palielināšanos jādomā pašiem.
Fragments no raksta
Abonentiem – centos, izdevējiem – tūkstošos eiro
Dienas Biznesa primārā interese ir par cenu kā biznesa komponenti visā strīdā. Proti, Latvijas Pasts norāda, ka izdevējiem piegādes izmaksas pieaugs par vienu centu uz vienu izdevuma vienību vai piegādi. Pasts, visticamāk, apzināti norāda uz žurnāliem, kur, šādi rēķinot, abonentam piegādes cena izmainās vien par 52 centiem gadā žurnālam.
“Ir viegli runāt, kad stāsts ir par vienu žurnālu vienam abonentam. Es varētu pat piekrist vienam eirocentam par vienu piegādi, ko sadārdzinājumā sagādātu Latvijas Pasta jauniesniegtie tarifi. Paskatīsimies uz to no uzņēmuma, nevis no abonenta puses. Neliela reģionāla avīze – kādi pāris tūkstoši laikrakstu katrā darba dienā. Iznāks kādi četri tūkstoši eiro gadā, bet šādas sadārdzinājuma summas laikraksta pastāvēšanu izbeigs. Celt laikrakstu cenas nozīmē izaicinājumu klientam, kuram jau ir jāmaksā par gāzi, elektrību un pārtiku. Tas ir par daudz no visiem aspektiem! 2021. gadā jau pieņemtie tarifi 2023. gadam paredzēja 11% sadārdzinājumu, un ar to bijām mierā. Šobrīd sadārdzinājums pret esošo cenu būs no 18% līdz 22% atkarībā no svara un daudzuma attiecības piegādes pakā,” Dienas Biznesam skaidroja LPIA izpilddirektors Guntars Līcis, piebilstot, ka nedēļas laikā kopš 3. augusta nekādas atbildes no valsts amatpersonām nav saņemtas.
Jautāts, vai LPIA ir tikusies ar Latvijas Pasta pārstāvjiem, G. Līcis atbildēja apstiprinoši, norādot, ka valsts uzņēmuma Latvijas Pasts Komercvadības departamenta direktors Mārtiņš Liepiņš ar viņu ticies un informējis par iesniegtajiem tarifiem. Proti, nav nekādu diskusiju vai debašu par to, ka krīzes laikā drukāto presi varētu neslīcināt, ka ir kāds kompromisa variants starp sadārdzinājuma 11% un 22%. Ir Latvijas Pasts, SPRK un normatīvie akti, bet tas, ka rudenī presei naudas var nebūt vispār, pat netiek apspriests.
“Es šajā laikā daudzkārt esmu pārdomājis, kādēļ Latvijas Pastam priekšā raksta “valsts akciju sabiedrība”. Man šķiet, ka tas vārds “valsts” kaut ko nozīmē! Valsts pēc būtības ir ar sociālu funkciju, un mans jautājums ir, vai Latvijas Pasts kā valsts uzņēmums šādā laikā tiešām neko citu nevar darīt sabiedrības labā, kā vien doties uz SPRK un pieprasīt jaunus tarifus. Kāda ir šī uzņēmuma sūtība, kāpēc ir šis nosaukums, ja tas neko nenozīmē un rīcība ir kā komersantam?” jautā SIA Izdevniecība Dienas Mediji un SIA Izdevniecība Dienas Bizness īpašnieks Edgars Kots.
Visu rakstu lasiet 16.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
