Ekonomika

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

Māris Ķirsons, 13.07.2022

Jaunākais izdevums

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē strauji pieaug izmaksas, kuras nav iespējams nekavējoties iekļaut cenā, bet no otras puses sarūk iedzīvotāju skaits, tātad potenciālo lasītāju skaits latviešu valodā.

Papildu efektu rada inflācija, kuras uzaudzētās energoresursu un pārtikas cenas mazina lasītāju iespējas iegādāties kvalitatīvus izdevumus.

Tādu ainu rāda preses izdevēji. Vēl vairāk - pašreizējos neskaidrības apstākļos neesot iespējamas nākotnes prognozes. Šādas atziņas tiek pamatotas ne tikai ar neprognozējamo cenu pieauguma līmeni nākamajā apkures sezonā, bet arī ar valsts politiku attiecībā uz masu medijiem, kur būtiska ir ne tikai valsts atbalsta instrumentu esamība, bet arī nodokļu piemērošana žurnālistu atlīdzībām. Vienlaikus dzirdamas atziņas, ka spēlītes masu mediju segmentā ir bīstamas, jo vietējo masu mediju vietā varot ienākt propagandas līdzekļi.

Sarežģīta situācija

"Sarežģīta situācija, jo ķibeles - problēmas – ir no visām pusēm, turklāt tās tikai nāk klāt, un nav skaidrs, kā tās risināt," pašreizējo situāciju raksturo Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Viņš gan norāda, ka atsevišķām ķibelēm ir risinājumi, taču vairumam problēmu iespējamie risinājumi ir ļoti sarežģīti un īstenojami ilgstoši, un pat ir tādi, kuri ir nokavēti, un nav skaidrs, kā tie būtu jārisina.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Situācija ir ne tikai sarežģīta, bet dažiem tirgus dalībniekiem tā ir pat kritiski sarežģīta," tā G. Līcis. Kā visbūtiskākos izaicinājumus viņš min izmaksu pieaugumu izdevējiem, kā arī lasītāju finanšu rocību, ko nīcina inflācija. "Visvairāk satrauc tieši lasītāju finansiālie resursi, jo daudzi neabonē preses izdevumus nevis tāpēc, ka nevēlas lasīt, bet gan tāpēc, ka viņu rīcībā nav atbilstošas naudas, jo īpaši pieaugošas inflācijas apstākļos," stāsta G. Līcis. Viņš norāda uz prognozēm, kas vēsta par vēl sliktāku situāciju nākamajā ziemā, kad būtiski pieaugs siltuma un pārtikas cenas. Sagaidāms, ka šādos apstākļos cilvēki vairāk domās par izdzīvošanu. "Bet tas nozīmē, ka izdevējiem jābūt ļoti uzmanīgiem ar izdevumu cenu izmaiņām. Tās nedrīkst mainīt, jo to pieauguma ietekmē saruks abonentu skaits," stāsta G. Līcis.

Viņaprāt, šim izaicinājumam papildu ietekmi rada esošās preses piegādes sistēmas neefektivitāte, jo izdevumi abonentu sasniedz ļoti vēlu, kad lasītājam tas jau ir mazāk interesanti un garšīgi. "Šo divi faktoru esamība jau šķoba izdevēju biznesu — ienāk mazāk naudas no abonēšanas, vienlaikus papīra un poligrāfijas pakalpojumu cenas ir pamatīgi pieaugušas," skaidro G. Līcis. Viņaprāt, tieši izmaksu pieauguma dēļ būs ļoti problemātiski saglabāt pašreizējo cenu līmeni, un tāpēc jāmeklē citi finanšu risinājumi. "Valstij ir nepieciešama mediju daudzveidība, un tāpēc jāmeklē risinājumi. Protams, ir risinājumi, kuri jau darbojas, bet tie dažkārt pat ne visiem preses izdevējiem ir pieejami, un tie arī neatrisina samilzušos problēmjautājumus," uzsver G. Līcis.

Visu rakstu lasiet 12.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai skaidrotu uzņēmējiem līgumsaistību izpildi nepārvaramas varas apstākļos un šo apstākļu juridisko dabu, sniegtu piemērus no tiesu prakses un atbildētu uz interesentu jautājumiem, izdevniecības “Dienas Bizness” konferenču nodaļa sadarbībā ar juridisko biroju VALDEMĀRS 26. janvārī organizē tiešsaistes semināru uzņēmējiem “Par līgumsaistību izpildi nepārvaramas varas apstākļos”.

Ar nepieciešamību risināt līgumsaistību izpildi nepārvaramos varas apstākļos un darba strīdus var saskarties ikviens uzņēmums. Pandēmijas apstākļos, kad valdības lēmumi gan tieši, gan netieši skar jebkura komersanta ierasto darbību, nereti ir radušies jautājumi, vai un kādā mērā uzņēmumi drīkst nepildīt noslēgtos līgumus.

Laikā, kad uzņēmējus ietekmē gan darbinieku saslimšana, gan valdības noteiktie ierobežojumi un starptautiska rakstura loģistikas problēmas, bieži nākas dzirdēt uzņēmēju atsauci uz nepārvaramu varu. Jāteic, ka šajā laikā atsauce ir tāda kā modes tendence, kuru bieži izmanto nepamatoti vai arī nezinot, kādu aizsardzību nepārvaramas varas gadījums līgumsaistību izpildē vispār dod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Londonas starptautiskajā grāmatu tirgū Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū “London Book Fair 2022” no 5. līdz 7.aprīlim Latviju pārstāves septiņi ar izdevējdarbību saistīti uzņēmumi.

Turpinot 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū veiksmīgi aizsākto kampaņu #iamintrovert, šogad izstādes apmeklētāji tiek aicināti ieskatīties intravertā latviešu rakstnieka dzīvoklī. Īpaši veidotajā stendā savus produktus un pakalpojumus prezentēs SIA “Jelgavas tipogrāfija”, SIA “Veiters Korporācija”, SIA “IBC Print Baltic”, SIA “Jāņa Rozes apgāds”, SIA “Pētergailis”, SIA “Aminori” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

“Literāri darbi, kā arī izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi ir augstas pievienotās vērtības produkts, kurš ir viegli mērogojams. Mūsu radošās industrijas ir sevi labi apliecinājušas eksportā gan grāmatniecības gan kino jomā,” uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 16.08.2022

Dalies ar šo rakstu

No pirmās kara dienas Augstsprieguma tīkls strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka.

To intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.augusta numurā lasi:

Statistika

Inflācijai jauni rekordi

Tēma

Siltumapgādes gatavība – teorētiska

Aktuāli

Nav darba, nebūs cilvēku

Enerģētika

Megaprojekts elektroenerģijas ražošanai

Izdevējdarbība

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Izejvielas

Izejvielu tirgi sniedz inflācijas pīķa cerību

Izglītība

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Komentāri

Pievienot komentāru