Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Faktiski šādā situācijā Latvija ir katru reizi, kad jāpārkreditē kāds no lielajiem aizņēmumiem, jo naudas, ko atdot, nav. Šā gada oktobrī Valsts kase bija spiesta pārkreditēt 850 miljonus eiro, kuru procenta likme vairs nebija kā labajos laikos, proti, turpmāk maksāsim 4% gadā par šo summu. Visticamāk, ka gada nogalē būs nepieciešami papildu aizņēmumi, jo, par spīti Latvijas Bankas prognozēm, recesija ir sākusies ātrāk. Tomēr ne tikai valsts budžets ir tas, kas aizpilda robus aizņemoties un vēlāk maksā augstu cenu. Arī uzņēmumi un privātpersonas aizņemas.

Robu aizpildīšana

Ja 2021. gada nogalē eksporta importa bilance sastāda aptuveni 60 miljardus eiro, to varam rakstīt mūsu kopējā izdevumu sadaļā un vajadzētu atrast summu, kas vismaz ir līdzvērtīga un aizpilda šo robu mūsu sadzīvē. Jau pieminētais valsts aizņēmumu apjoms vai valsts vispārējais parāds 2021. gada nogalē sastāda 14,7 miljardus eiro. Iedzīvotāju un uzņēmumu parādsaistības kredītiestādēs ir 14,8 miljardi eiro. Pie kredītiestāžu aizdevumiem varētu būt iebilde, ka liela daļa no noguldījumiem taču ir mūsu pašu! Mēs apzināti izmantojām šo fiksējamo lielumu. Proti, redzot eksporta importa bilanci, uzkrājumiem būt nevajadzētu.

Nauda rodas citviet. To ik gadu sūta ārvalstīs dzīvojošie un strādājošie saviem radiem, un tā tiek nodrošināta iztika daudziem. Pēc pilna ekonomiskā cikla sausais atlikums no šiem sūtījumiem ir redzams kā noguldījumi bankās, bet tas, kas nepieciešams vietējās ekonomikas pastāvēšanai, ir kredītiestāžu aizdevumi. Tādēļ par pamatu ņemam šo aizņēmumu summu, kas patiešām ir aizdota tiem, kuriem vajadzīgs, nešķirojot, kā šī nauda nokļuvusi Latvijā, jo skaidrs, ka cēlonis ir ārpus mūsu valsts. Esam ieguvuši aptuveni 30 miljardus, bet nepietiek, lai nosegtu 60 miljardu iztrūkumu valsts naudas asinsritē. Latvijas Bankas statistika liecina, ka ārvalstu investīciju apjoms 2022. gada sākumā bija aptuveni 21,8 miljardi eiro. Vienkāršoti runājot, tā ir no ārzemēm ievesta nauda vai pamatlīdzekļi, kas nosedz to, ko paši esam apēduši. Visbeidzot, Latvijas saņemtā nauda no Eiropas Savienības fondiem kopš 2009. gada veido aptuveni 10,25 miljardus eiro. Saskaitot visus aizņēmumus, subsīdijas un ārvalstu investīcijas, iegūsim, ka tās precīzi atbilst eksporta importa bilances robam uz 2021. gada beigām. Proti, viss, ko esam pirkuši no ārzemēm, apēduši un izlietojuši bez mēra un sajēgas, ir tepat valstī kaut kādas citas naudas izteiksmē. Kopumā Latvija turpina pastāvēt, tikai daudz kas no tajā esošā vairs mums nepieder. Tāds ir negatīvas tirdzniecības bilances iznākums.

Četri miljardi astoņos mēnešos

Jau minējām, ka tik, cik saražojam mazāk par to, ko ievedam, ir mūsu lielais mīnuss, kas atspoguļojas visās tautsaimniecības sfērās un budžeta ieņēmumos. Šā gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta importa bilances negatīvais saldo ir gandrīz par četriem miljardiem eiro. Vēl vasarā Latvijas Banka prognozēja IKP izaugsmi, un tikai šobrīd, oktobra nogalē, parādījās paziņojums par to, ka recesija sākas šogad. Eksporta importa bilances pasliktinājums bija redzams pa mēnešiem, un bija redzams, kas notiek. Pat tad, ja valsts vadītāju acīs nenonāk atsevišķu uzņēmumu žēlabas par to, ka elektroenerģijas cenu dēļ uzņēmums uz laiku jāslēdz. Rūpniecība buksēja ar katru mēnesi vairāk, un tas, kas bija nepieciešams jau maijā, tika izdarīts tikai septembrī.

Proti, adekvāts atbalsts energoresursiem. Novēlota reakcija, neadekvāti optimistiskas prognozes, nespēja redzēt to, ka rūpniecība un preču eksports, kas ir mūsu valsts maize, ir novedusi Latviju situācijā, kad esam paspēlējuši astoņos mēnešos krietni vairāk nekā jebkurā gadā līdz šim, pēdējo desmit gadu laikā. Nespēja reaģēt uz tirdzniecības bilances svārstībām, kas primāri parāda kopējo situāciju, nav gluži muļķības vai nevērības jautājums. Tā ir kopēja Latvijas birokrātijas filozofija dzīvot pēc budžeta līdzekļu kodiem, nevis pēc peļņas un zaudējumu aprēķiniem.

Tieši šīs ekonomiskās domāšanas aplamības dēļ ir iespējams apgalvot, ka Latvijas budžetu uzņēmumu maksātie nodokļi veido tikai daļēji. Nespēja paskatīties tālāk par savu sociālā nodokļa maksājumu no klerka algas arī noved pie ilūzijas, ka tie, kas, piemēram, veģetē uz Eiropas fondu maksājumiem, ir Latvijas labklājības veidotāji. Tā nav! Labklājību veido eksports, kura pamatā ir preču un pakalpojumu ražošana, kas savu dzīvi balsta tikai un vienīgi peļņas un zaudējumu aprēķinā. Visi uzņēmumi dzīvo pēc naudas plūsmas, nevis pēc MK noteiktiem kodiem valsts grāmatvedībā, kur par zaudējumiem un peļņu ir sava sapratne. Tomēr, kad valsts prognozē uzņēmumu rītdienu, viss iznāk post factum, proti, īstenība ir tikai pēc tam, kad gadījās.

Vietējās detaļas

Tādās nozarēs, kur spējam nodrošināt savas vajadzības, nav saprotama eksporta importa bilances augošā ietekme. Piemēram, pārtikas nozarē piena produktus Latvija spēj saražot sev un vēl trim tādām pašām valstīm, tomēr eksporta importa bilance ir pa nullēm. Vēl 2018. gadā, kad nebija nekādu ierobežojumu un krīzes priekšnojautu, mēs esam eksportējuši piena produktus par 136,8 miljoniem eiro, bet piena produkti ārvalstu tirgos tika realizēti par 147,3 miljoniem eiro, turklāt neskaitot svaigpienu.

Pirms pandēmijas ik dienas no Latvijas izveda 891 tonnu svaigpiena. Piena produktu importam ir tendence augt, un noslēgumā ir tā, ka lielu daļu pat no Latvijā pārdodamā svaigpiena pērkam ar Lietuvas vai Igaunijas zīmolu. Savulaik Latvijas Piensaimnieku savienības vadītājs Jānis Šolks intervijā Dienas Biznesam sacīja, ka nevienā Ziemeļvalstī vai tepat kaimiņos Lietuvā vai Igaunijā viņš nav redzējis citu valstu svaigpienu veikalu plauktos. Kā tas tiek panākts?

Protams, nav oficiālu sviru, nevar premjers pieiet pie veikalu ķēdes reģionālā vadītāja un pateikt oficiāli, lai izbeidz šādu rīcību. Tomēr citās valstīs acīmredzot izdomā, kā šādu ziņu aiznest tirgotājiem. Piens ir tikai viens no daudziem piemēriem. Starp citu, pārtikas nozarē, kur varētu būt eksporta importa pozitīvais rezultāts, Latvija iegūst nedaudz negatīvu nulli. Ja nozarē, kurā mums summāri būtu jāpelna nauda, neko neiegūstam, tā ir ekonomiska pašnāvība.

Mērķis – eksports

Oktobra beigās prezidenta pilī notika konference Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus, kurā rinda ekonomistu, politiķu un valstsvīru sprieda par to, kā būtu jāizskatās Latvijas prioritārajam mērķim turpmākajiem astoņiem gadiem. Bija pieminēta gan demogrāfija, gan enerģētika, bez kuras ražošana nepastāvēs, vēl piecas jomas. Tomēr vārda «eksports» tur nebija! Mēs – izdevniecības Diena iniciatīvas grupa, aicinām par Latvijas virsmērķi izvirzīt eksporta apjoma palielināšanu vismaz līdz līmenim, kad eksporta importa saldo ir neitrāls. Tad varam cerēt vairs neaizņemties, varam cerēt sabalansēt budžetu un varam cerēt uz attīstību!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru