Jaunākais izdevums

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Blakus esošajā vizuālajā materiālā redzams – Rail Baltica stāsts sākās deviņdesmitajos, kad vispār dzima vīzija par šī projekta īstenošanu. Pēc dažiem gadiem vīzija sāka pārtapt reālos lēmumos, konkrētākās vīzijās un jau salīdzinoši detalizētos laika grafikos. Būtiski – visa šā projekta gaitā ik pa laikam tikuši slēgti starpvalstu sadarbības memorandi, pieņemti lēmumi (tostarp par finanšu avotiem) Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tas viss ir publicēts arī Rail Baltica oficiālajā mājaslapā un diezgan skaidri ļauj noprast, ka nezināt par projekta gaitu, tostarp sarežģījumiem un riskiem, nav nekāda pamata, vismaz attiecīgā brīža satiksmes ministram un Ministru prezidentam, nemaz nerunājot par projektā iesaistītajiem.

Rausta plecus neziņā

Citējot kādu izbijušu politiķi, pašreiz sausais atlikums pēc Rail Baltica skandāla apmēru strauja pieauguma ir šāds: ir atrasti divi publiskie grēkāži – viena ierēdne un viens izbijis satiksmes ministrs. Mēs apzināti nesaucam viņus vārdos (lai gan diezgan drošticami, ka viņi nav bez vainas), jo, pēc mūsu izpratnes, būtu negodīgi turpināt pārējo politiķu, īpaši to, kuri gadiem ilgi bijuši cieši saistīti ar projekta operatīvajām lietām, iesākto retoriku, ka vainīgi ir divi, bet mums, visiem pārējiem, «nebija ne jausmas». Vēl jo vairāk tāpēc, ka par projekta riskiem un problēmām tika zvanīti trauksmes zvani gan pirms desmit, gan pieciem, gan diviem gadiem. Par to tika rakstīts medijos, par to skaļāk vai klusāk runāja gan nozares speciālistu, gan politiķu vidē. Šķiet, daudzi (ja ne visi) dzīvoja pēc principa – ja par problēmu nerunā un izliekas to neredzam, tad tās nemaz nav. Bezatbildīgi. Tomēr politiķi un ierēdņi turpina izlikties, ka nekas ārkārtējs nav noticis, un ne tikai ignorē katastrofas draudus, bet pat nekautrējas no tā visa censties vēl izdabūt politiskās dividendes, organizējot populistiskus šovus.

Situācija – dramatiska

Kāda tad ir situācija pašreizējā brīdī? Katrs, kuram ir vēlme un interese, VK mājaslapā var iepazīties ar virkni materiālu par revidentu secinājumiem, kas ļauj saprast gan katastrofas apmērus, gan tīri labi nojaust atbildīgos. Citēsim tikai VK secinājuma kopsavilkumā minēto. Un tātad – paredzamās Rail Baltica projekta īstenošanas izmaksas pieaugušas vairāk nekā četras reizes. Saskaņā ar jauno izmaksu un ieguvumu analīzes projektu, Rail Baltica projekta attīstības paredzamās izmaksas kopš 2017. gada pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gadā. Tas palielinājis risku nodrošināt savlaicīgu finansējumu ne tikai tāpēc, ka ir pieaugušas paredzamās izmaksas, bet arī tāpēc, ka pašreizējais ES finansējuma periods beidzas 2027. gadā. Tā kā nākamais periods sāksies 2028. gadā, iespējams, radīsies finansējuma deficīts 2027.–2028. gadam. Turklāt nav zināms, vai Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments, kas ir galvenais projekta finansēšanas avots, tiks turpināts arī nākamajā finansēšanas periodā un kāds būs tā budžets vai līdzfinansējuma likme. Tādējādi, ņemot vērā jauno projekta budžetu katrā valstī un līdz šim piešķirtos līdzekļus, projekta pabeigšanai ir nepieciešami papildu līdzekļi – 2,7 miljardi eiro Igaunijā, 7,6 miljardi eiro Latvijā un 8,7 miljardi eiro Lietuvā.

Lai sasniegtu ES regulā noteikto projekta termiņu – 2030. gadu – un pārvaldītu pieaugušās izmaksas, Baltijas valstis nolēmušas īstenot Rail Baltica projektu divās kārtās. Projekta pirmo kārtu paredzēts pabeigt 2030. gadā, kas ir vismaz piecus gadus vēlāk, nekā norādīts sākotnējā projekta grafikā. Rail Baltica projekta pirmās kārtas apjomā netiks iekļautas. piemēram, reģionālās stacijas, kas tiks būvētas vēlāk vai ar minimālu funkcionalitāti, dažos dzelzceļa posmos divu sliežu ceļu vietā tiks izbūvēts tikai viens sliežu ceļš utt. Tas arī palīdzēs samazināt paredzamās izmaksas no 4 līdz 3,1 miljardam eiro Igaunijā, no 9,6 līdz 6,4 miljardiem eiro Latvijā un no 10,2 līdz 5,4 miljardiem. eiro Lietuvā līdz 2030. gadam. Tādējādi, projekta pirmās kārtas īstenošanas gadījumā nepieciešams papildu finansējums visam projektam ir 10,1 miljards eiro: 1,8 miljardi Igaunijā, 4,4 miljardi Latvijā un 3,9 miljardi eiro Lietuvā.

Projekta otrā kārta tiks īstenota pēc tam, kad pa dzelzceļu sāks kursēt vilcieni (plānots, ka vilcieni sāks kursēt 2031. gadā). Šobrīd otrās kārtas grafika nav. 2019. gada apvienotajā revīzijā tika konstatēts: lai gan riski bija apzināti, novērtēti un noteiktas to prioritātes, joprojām izstrādes stadijā bija risku vadības sistēma, kas saistītu visu projektu vienā veselā. 2019. gada revīzijā tika arī konstatēts, ka nav izmaiņu pārvaldības mehānismu visā projekta līmenī. Iepriekšminētie trūkumi joprojām pastāv, lai gan AS RB Rail nesen ir izstrādājusi jaunu risku un izmaiņu pārvaldības procedūru, lai situāciju uzlabotu.

Šajā situācijas izpētē konstatētais liecina, ka AS RB Rail un nacionālo projekta ieviesēju risku vadība un pārmaiņu vadība attiecībā uz visu projektu kopš 2019. gada nav būtiski uzlabojušās, lai gan efektīva risku un izmaiņu vadības sistēma varētu palīdzēt kontrolēt izmaksu pieaugumu un vajadzības gadījumā ļautu ātri veikt korektīvas darbības pēc nepieciešamības. Tika arī konstatēts, ka valdības un parlamenti ne vienmēr tiek informēti par iespējamām problēmām. Vienīgais trīs Baltijas valstu lēmums par infrastruktūras pārvaldību ir tāds, ka katrā valstī būs atsevišķs neatkarīgs pārvaldītājs. Tomēr Latvijā joprojām ir tikai pagaidu infrastruktūras pārvaldītājs.

Lai gan projekta īstenotāji – AS RB Rail un nacionālie projekta ieviesēji – ir izstrādājuši rīcības plānu, lai līdz 2030. gadam sasniegtu dzelzceļa darbības gatavību, nav mehānisma, ar kura palīdzību projekta īstenotāji varētu panākt, ka atbildīgās ministrijas ātrāk pieņem nepieciešamos lēmumus. Konstatēts, ka ministrijas nav lēmušas ne par vilcienu iegādes modeli, ne par iestādi, kas būs atbildīga par šo uzdevumu.

Ja lēmums netiks pieņemts drīz, pastāv risks, ka 2030./2031. gadā pa jauno dzelzceļu vēl nekursēs vilcieni. Turklāt vilcienu iegādes, kā arī dzelzceļa uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas nav iekļautas projekta budžetā un nevar tikt finansētas no ES līdzekļiem.

Proti, no sākotnējās idejas, kuru izteicām dzejā, paliek vien: «Ne spēka man pietrūks, ne bail ar’ no kā», kas labi der naudas apgūšanai. Pārējais ir zudis. Kāpēc vajag sliedes? Kāpēc vajag stacijas? Kam ir kravas? Kas konkrēti vedīs un ko? Tieši tādēļ ir jautājums – vai Rail Baltica vilcieni vispār kādreiz sāks kursēt? Kuram tas rūp?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru