Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Nupat bija arī airBaltic obligāciju emisija ar 14,5% kupona likmi, to neminat. Kādēļ? Kas ir profesionālie investori?

Edmunds Antufjevs: Tas no likmes viedokļa tiešām ir visgardākais kumoss pēdējos gados, bet šī emisija bija pieejama tikai investoriem ar profesionāla investora statusu – fondiem, bankām un citiem, savukārt privātajiem investoriem tajā nebija iespējas piedalīties. Investora statuss tiek piešķirts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un Regulatora izstrādātajām vadlīnijām. Pēc likuma – profesionālā klienta statuss tiek piešķirts tādiem investoriem, kas ikdienā nodarbojas ar ieguldījumu veikšanu, piemēram, kredītiestādes, ieguldījumu fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības u.c. Papildus tam par profesionālu klientu pēc investora lūguma var tikt atzīts tāds investors, kuram ir izpildīti vismaz divi no šiem trim kritērijiem: investora finanšu instrumentu portfeļa vērtība pārsniedz pusmiljonu eiro, investors ir veicis būtiska apmēra darījumus ar attiecīgajiem finanšu instrumentiem (vismaz 40 darījumus gadā) un / vai investoram ir vismaz viena gada ilga pieredze finanšu sektorā atbilstošā kapacitātē.

Vai, runājot par emisiju lielumu, ir kādi komentāri? Ir bijušas emisijas 50 miljoni eiro un vairāk?

Edmunds Antufjevs: Protams, šādas emisijas ir bijušas, taču tās mūsu tirgū ir vairāk izņēmums nekā norma, jo tipiskā Latvijas uzņēmuma obligāciju emisija ir krietni mazāka. Runājot par lielajām emisijām, airBaltic 340 miljonu eiro obligāciju emisija ir vislielākā Latvijas uzņēmuma emisija, kāda līdz šim bijusi. Pērn Latvijas uzņēmumu vidū bija trīs emisijas 50 miljonu eiro apmērā – Latvenergo, Sun Finance Group un Eleving Group, un vairāk lielo emisiju nebija. Lielo emisiju skaits konkrētajā gadā būtiski ietekmē arī kopējo Baltijas obligāciju tirgus statistiku – ja parādās kāds lielais emitents, tas palielina visa gada rādītājus, savukārt, ja šādas emisijas nav, tad var likties, ka sācies tirgus aktivitātes kritums, bet tas var būt tikai tādēļ, ka kādu iemeslu dēļ nav notikušas lielo, valstij piederošo uzņēmumu emisijas. Šogad kopējais obligāciju tirgus aktivitātes rādītājs būs augsts, jo notika airBaltic obligāciju emisija.

Cik liels obligāciju daudzums reāli ir otrreizējā tirgū, un kāda ir otrreizējā tirgus aktivitāte? Kādēļ var būt interesanti pārdot obligācijas, ja tāpat jau skaidri zināma to potenciālā atdeve? Vai tas nozīmē, ka, pārdodot otrreizējā tirgū, tiek gūta kāda papildu peļņa?

Edmunds Antufjevs: Baltijas biržā iekļauto obligāciju apgrozījums otrreizējā tirgū 2022. gadā bija 31 miljons eiro, 2023. gadā tas bija 55 miljoni eiro, un šī gada pirmajos piecos mēnešos aktivitāte jau bija nepilni 40 miljoni eiro. Kopumā ir redzams, ka aktivitāte otrreizējā tirgū aug. Proti, pērn pret aizpērno gadu pieaugums ir gandrīz divas reizes, un, raugoties uz šī gada sākuma tirdzniecību, var pieļaut, ka arī 2024. gads pret 2023. gadu būs ar aktivitātes pieaugumu aptuveni divas reizes. Pieļauju, ka apgrozījums otrreizējā tirgū varētu pietuvoties 100 miljoniem eiro. Par aktivitātes kāpuma iemesliem var paskaidrot ar piemēriem. Tā LHV pērn, emitējot savas subordinētās obligācijas ar kupona likmi 10,5%, piedzīvoja lielu pieprasījumu, kas vairākas reizes pārsniedza emisijas apjomu – investori saņēma krietni mazāk obligāciju, nekā bija cerējuši iegādāties. No tā izriet arī cenas kāpums otrreizējā tirgū, jo pieprasījums pēc šīm obligācijām bija liels.

Šobrīd LHV obligācijas tirgū tiek pārdotas par 20% dārgāk nekā emisijas brīdī. Līdzīgi arī Šauļu bankas obligācijas tiek pārdotas par 10% līdz 15% dārgāk nekā sākotnējā obligāciju emisijas brīdī. Protams, obligāciju cenas svārstības nevar salīdzināt ar akciju tirgu. Tas ir, obligācijas nekāps cenā četras reizes, kas var notikt akciju tirgū, bet tajā pašā laikā arī ar obligācijām otrreizējā tirgū var nopelnīt. Pārdevējiem, protams, ir dilemma, jo viņi pārdod pieprasītas un laba uzņēmuma akcijas, un, iegūstot naudu, ir jautājums, kur to likt konkrētajā brīdī. Vai ir cits piedāvājums? Vai nenāksies sēdēt uz naudas kaudzes kādu laiku?

Kā varat raksturot akciju tirgus aktivitāti un emitentus kopš 2023. gada sākuma?

Kristiāna Janvare: Akciju emisiju Baltijas tirgū skaitliski ir krietni mazāk nekā obligāciju, un tas ir arī normāli, jo katrs uzņēmums savā dzīves ciklā var veikt vairākas obligāciju emisijas, taču akciju IPO parasti realizē tikai vienu reizi. Pēdējo gadu laikā Latvijā vidēji notiek viens līdz divi IPO gadā. Arī 2023. gadā Latvijā bija viens IPO (sākotnējais publiskais akciju piedāvājums) – APF Holdings, bet Baltijā kopumā – trīs, no kuriem divi bija Igaunijas uzņēmumu vidū, bet nevienā no šiem IPO nenotika ļoti liela mēroga līdzekļu piesaiste. Līdzīga situācija bija arī 2022. gadā, kad Baltijā kopā bija septiņi IPO, pamatā Igaunijas tirgū. Lai arī šādu kapitāla piesaistes aktivitāti varētu vērtēt kā samērā slābanu, aktivitātes kritums bija novērojams arī citur pasaulē un tostarp Skandināvijas tirgos, uz kuru fona Baltija izskatījās pat tīri cienījami.

Kas notiek akciju otrreizējā tirgū? Tās pārdod, krīt akciju vērtība vai ceļas?

Kristiāna Janvare: Baltijas akcijas iet kopsolī ar Eiropas akcijām – ilgtermiņā raugoties, Baltijas akciju indekss korelē ar Eiropas akciju indeksu. Taču nu jau kādu laiku vērojams, ka Baltijas akcijas atpaliek. Iemesli tam var būt dažādi – gan ģeopolitiskā situācija un ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās, kas izdarījusi spiedienu arī uz biržas uzņēmumu finanšu rādītājiem, gan obligāciju popularitātes pieaugums augsto procentu likmju rezultātā, kā dēļ daļa investoru ir pārorientējušies uz ieguldījumiem obligācijās, gan arī apstāklis, ka ārvalstu investoru interese par vietējo tirgu ir ļoti zema.

Cik daudz ir tā saukto zaļo emisiju? Kāds investoram labums vai atšķirība no parastas obligāciju vai akciju emisijas, izņemot pārliecību, ka tā vajag?

Kristiāna Janvare: Kopumā zaļo un ilgtspējas obligāciju emisijas aktivitāte pieaug, un to lielā mērā nosaka investoru pieprasījums. Tajā pašā laikā lomu spēlē arī mūsu tirgus specifika. Mūsu vidējais emitents ir samērā neliels uzņēmums, kura investoru lokā bieži vien dominē privātie investori. Šie investori lielākoties nav gatavi atalgot uzņēmuma papildu pūles ar būtiski zemākām procentu likmēm, savukārt no uzņēmumu puses šādu papildu prasību ievērošana nozīmē arī papildu izmaksas, kas proporcionāli veido lielāku īpatsvaru no piesaistīto līdzekļu apjoma nekā lielajām emisijām. Ko privātais investors iegūst, ieguldot zaļajā obligāciju emisijā? Galvenokārt morālo gandarījumu, jo kupona likme šādai emisijai visdrīzāk būs nedaudz zemāka. Zaļo emisiju esamība mazo un vidējo uzņēmumu segmentā zināmā mērā ir jautājums par to, cik mums kopumā rūp šie jautājumi. Mūsu sabiedrībai pagaidām šie aspekti nav tik kritiski svarīgi, lai to pieprasītu no visiem uzņēmumiem, tādēļ arī kopumā mazo un vidējo uzņēmumu vidū zaļās un ilgtspējas obligācijas pagaidām nav plaši izplatītas. Savukārt lielajām obligāciju emisijām zaļais vai ilgtspējas komponents ir kļuvis gandrīz kā norma, jo šajās emisijās galvenie investori ir institucionālie investori, kuru ieguldījumus diktē regulatīvais fons un kuru ieguldījumu lēmumos ilgtspējas jautājumi ieņem aizvien būtiskāku lomu. Tādēļ, ja ir vēlme sasniegt noteiktas investoru grupas, tad ir jānodrošina attiecīgie priekšnoteikumi. Pērn zaļā obligāciju emisija Latvijas uzņēmumu vidū bija tikai Latvenergo.

Vai var pateikt, kas emitentam diktē nosacījumu solīt vairāk? Piemēram, nereti saka, ka FinTech uzņēmumi sola vairāk. Vai tā ir, un kāds ir iemesls?

Edmunds Antufjevs: FinTech vai tā saucamā nebanku kreditēšanas nozare, neatkarīgi no sīkāka dalījuma, tradicionāli piedāvā investoriem augstu ienesīgumu. Šie uzņēmumi to var atļauties, jo pats bizness ietver sevī augstu atdevi. Šī ir nozare, kuru tradicionāli nekreditē bankas, tādēļ, ka tas pēc būtības nozīmētu konkurentu kreditēšanu. Konkurence ir, piemēram, kredītkaršu jomā, arī autolīzingu gadījumā ir piemēri. Šiem uzņēmumiem nav daudz alternatīvu, kā iegūt finansējumu, un obligācijas to finansēšanas struktūrā spēlē būtisku lomu. Arī laikā, kad depozītu likmes bija 0%, FinTech piedāvāja divciparu ienesīgumu. Ražošanas nozares uzņēmumu piedāvātās likmes vienmēr ir bijušas zemākas, jo arī biznesa atdeve ir mazāka. Lai ražotāji varētu piedāvāt tikpat augstas likmes, cik FinTech, ir jābūt fantastiskam projektam. Šobrīd līdz ar bāzes likmju celšanu Eiropā arī obligāciju likmes ir būtiski pieaugušas, un investori kopumā sagaida diezgan augstas procentu likmes, lai būtu gatavi ieguldīt.

Vai tuvākajā laikā gaidāmas arī publiskās emisijas mazajiem investoriem, kas vēlas ieguldīt 1000 eiro, nevis 100 tūkstošus kā slēgtajās emisijās?

Kristiāna Janvare: Uzņēmumu gatavība un ieinteresētība nākt klajā ar publiskajām emisijām ir augusi. To ietekmē arī mazo investoru intereses kāpums par šo instrumentu veidu. Noteikti to ir ietekmējis likmju pieaugums, kas cilvēkus vilina. Mēs sagaidām, ka kopumā būs vairāk publisko obligāciju emisiju. Pieņemu, ka slēgto emisiju īpatsvars turpinās dominēt, jo ne visi uzņēmumi ir gatavi publiskam obligāciju procesam, kā arī šādas obligāciju emisijas visvairāk ir vērts īstenot uzņēmumiem ar labu atpazīstamību sabiedrības vidū. Piemēram, Grenardi Group ir labs piemērs uzņēmumam, kurš ir labi piemērots publiskai obligāciju emisijai – uzņēmums, kurš strādā ar gala klientiem un kam ir laba zīmola atpazīstamība. Kopumā mēs sagaidām, ka publisko emisiju skaits pieaugs arī turpmāk. Piemēru rāda Lietuvas tirgus, kur jau ir daudz publisko piedāvājumu obligāciju tirgū, un domāju, ka arī Latvijā turpināsies līdzīga tendence.

Edmunds Antufjevs: Ja investors grib pirkt obligācijas, tad noteikti nav panaceja gaidīt šos publiskos piedāvājumus. Biržas statistika parāda, ka aizvien vairāk investoru iegādājas obligācijas otrreizējā tirgū, redzot labas iespējas, to var izdarīt jau tagad.

Nereti slēgtās emisijas sāk kotēt biržā un tās nonāk otrreizējā tirgū. Vai tas notiek visos gadījumos? Vai iespējams iegādāties obligācijas arī par mazākām summām nekā simts tūkstoši eiro?

Kristiāna Janvare: Katrai obligāciju emisijai noteikta ir obligācijas nominālvērtība un minimālais ieguldījumu apjoms. Tam nav jābūt vienam un tam pašam skaitlim. Parasti obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, tas arī ir minimālais apjoms, par kādu otrreizējā tirgū investors var nopirkt konkrēto obligāciju. 100 tūkstoši savukārt ir minimālais ieguldījumu apjoms sākotnējā piedāvājuma laikā, kuru nosaka likums, ja obligācijas tiek izvietotas slēgtā piedāvājuma formā, kas vairs nav aktuāls pēc obligāciju iekļaušanas biržā.

Tātad, līdzko obligācijas nonāk otrreizējā tirgū, tā galvenais ierobežojums ir obligācijas nominālvērtība?

Kristiāna Janvare: Jā. Tikai jāņem vērā, ka otrreizējā tirgū obligācijas cena var atšķirties no cenas sākotnējā izvietošanas laikā, kad tā parasti ir 100% no nominālvērtības. Obligācijas otrreizējā tirgū var tirgot gan ar prēmiju, gan diskontu pret to nominālvērtību. To ietekmēs gan kopējā procentu likmju vide, gan arī pieprasījums pēc konkrētajām obligācijām.

Vai visas slēgtās emisijas nonāk kotācijā biržā un tiek tirgotas?

Kristiāna Janvare: Ne visas obligācijas tiek listētas. Mēs savus emitentus motivējam to darīt. Mūsuprāt, kotācija biržā disciplinē emitentu un dod drošības apziņu investoram ar to, ka uzņēmums kļūst caurspīdīgāks, visa būtiskākā finanšu un cita informācija tiek atklāta un ir atrodama vienā vietā, kā arī investoram rodas iespēja pārdot savas obligācijas otrreizējā tirgū. Savukārt no uzņēmuma puses birža ir lieliska platforma savas reputācijas veidošanai. Tajā pašā laikā ir situācijas, kad emisijā piedalās daži vai pat viens investors un obligāciju termiņš ir salīdzinoši īss, kad nav īsti jēgas tiekties pēc kotācijas biržā. Vēl pirms kāda laika, kad apkopojām tirgus datus, gandrīz puse emisiju nebija biržā iekļautas. Līdz ar to obligāciju tirgus ir lielāks, nekā mēs redzam publiski biržā.

Kas gaidāms akciju tirgū? Vai līdz nākamā pusgada vidum biržā redzēsim arī kādas valsts uzņēmumu akcijas? Jau minējāt airBaltic iespējamo ienākšanu. Kas ar Igauniju un Lietuvu?

Edmunds Antufjevs: Nav dzirdēts, ka Lietuvas valsts uzņēmumi postos uz biržu ar IPO piedāvājumu. Igaunijas valsts uzņēmumi, kas jau ir biržā, iespējams, emitēs vēl papildu akcijas. No Latvijas valsts uzņēmumiem dzirdētākais ir airBaltic.

Jau pieminējāt dažos vārdos starptautisko investoru attieksmi un reakcijas. Varat sīkāk raksturot situāciju?

Edmunds Antufjevs: Diemžēl neredzam lielu ārvalstu investoru interesi par ienākšanu Baltijā. Tendence drīzāk ir pretēja – daži to pamet. Baltijas tirgus ir savā veidā izolēts ģeopolitiskās situācijas dēļ, tomēr tas ir pašpietiekams. Naudas tirgū pietiek! Finansējuma nepieciešamība tiek apmierināta no pašu investoriem – gan institucionāliem, gan privātajiem. Starptautisko investoru aktivitāte ir apsīkusi gan kapitāla tirgū, gan nekustamo īpašumu darījumos. Pēdējo divu gadu laikā nav gadījies redzēt jaunu investoru vārdus, kas būtu parādījušies Baltijas tirgū.

Kā šobrīd izskatās nekustamo īpašumu nozare, tās obligācijas ir pieprasītas?

Edmunds Antufjevs: Tā ir investoriem saprotama nozare, jo tas ir kaut kas taustāms un visbiežāk obligācijas tiek nodrošinātas ar nekustamo īpašumu. Līdztekus nekustamo īpašumu attīstībā ir daudz riska elementu. Nereti runa ir par komerctelpu attīstītājiem, un ir būtiski saprast, kas būs nomnieki šajā projektā. Patlaban ir diezgan liela komerctelpu pārsātinātība, jo īpaši Rīgā.

Iemesli? Kādēļ komerctelpu ir par daudz? Pandēmijā uzceltais aizpildīsies?

Edmunds Antufjevs: Viens no galvenajiem iemesliem ir pandēmijas laika ietekme, kas atšķiroja daudz cilvēku, kuri sāka strādāt no mājām. Kvalitatīvi nomnieki migrē uz A klases birojiem. Covid laikā uzceltie projekti, visticamāk, aizpildīsies, bet kas notiks ar jaunajām komercplatībām, nav skaidri zināms.

Perspektīvās nozares nākotnē, uz ko skatīties?

Edmunds Antufjevs: Skatoties uz tām nozarēm, kas šobrīd ir pārstāvētas Baltijas biržā, it īpaši var izcelt atkritumu apsaimniekošanu. Tā ir nozare, kas nevar beigties, jo atkritumi būs vienmēr un uzņēmumi, kas darbojas nozarē, ir tiešām kvalitatīvi un stabili. Obligāciju ienesīgums, ko piedāvā nozares uzņēmumi, ir pievilcīgs.

Kristiāna Janvare: No ienesīguma viedokļa investoru interesi noteikti turpinās piesaistīt FinTech nozare. Ieguldīt šīs vai Finansējums citas nozares uzņēmumos ir investora riska apetītes jautājums.

Mazais investors izlēmis pirmo reizi ieguldīt, negrib eksperimentēt ar lielu summu. Ir šādai pieejai kādi sistēmiski riski?

Kristiāna Janvare: Vajadzētu izvērtēt banku komisijas par pakalpojumu. Ja akcijas Latvijā var nopirkt arī bez komisijas, tad obligāciju iegādei ir jārēķinās ar nedraudzīgākām komisijām. Investējot mazu naudas daudzumu, būtu jāpievērš uzmanība fiksētajai minimālajai komisijas summai. Piemēram, tik un tik procentu, bet ne mazāk par 50 eiro vai 20 eiro. Tik liela būs maksa pat tad, ja investors pirks 100 eiro vērtu obligāciju. Tad šo komisiju vajadzētu salāgot ar gaidāmo atdevi, un var gadīties, ka pie ļoti nelielas investīcijas to nav iespējams atpelnīt gada laikā.

Uzziņai investoram – iesācējam par akciju un obligāciju? Ko investors pērk, un kādi ir riski? Ko var zaudēt maksātnespējas gadījumā?

Kristiāna Janvare: Pērkot akcijas, ir jāsaprot, ka uzņēmuma likvidācijas gadījumā akcionāri var zaudēt visu ieguldījuma vērtību, tātad 100%, jo akcionāri savu daļu saņems tikai pēc visu uzņēmuma saistību apmierināšanas. Vairāk par ieguldīto vērtību zaudēt nevar, jo akcionāra atbildība ir ierobežota. Obligāciju gadījumā arī ir iespēja zaudēt, tomēr obligācija ir parāds, līdz ar to obligācijām ir augstāka prioritāte uzņēmuma līdzekļu sadalē maksātnespējas gadījumā. Cik un kādā kārtībā obligacionāri varēs potenciāli atgūt savu ieguldījumu, ir atkarīgs no vairākiem aspektiem, piemēram, vai obligācijas ir nodrošinātas vai nē un ar ko, kādas un cik lielas ir citas uzņēmuma saistības u.c. Īsāk – obligāciju gadījumā līdzekļu atgūšanas iespējas ir lielākas nekā ar akcijām.

Arī vairākuma akcionāram nav lielāka atbildība? Var 51% tikpat droši pirkt kā 1%?

Edmunds Antufjevs: Ja pats akcionārs nesniedz īpašas garantijas par uzņēmumu, tad viņa atbildība ir vienlīdz ierobežota abos gadījumos.

Kas Baltijas biržā mūs sagaida tuvākā gada laikā, vai ir iespējams kaut ko pateikt vai atklāt tos uzņēmumus, kas tuvākajā laikā parādīsies biržā un kam investoriem ir jāgatavojas?

Edmunds Antufjevs: Uzņēmumi, kas plāno emitēt obligācijas, parasti par to pirms laika īpaši neizziņo, jo īpaši tādēļ, ka obligāciju emisijas visbiežāk notiek slēgta jeb privāta piedāvājuma formātā un sākotnējās izvietošanas laikā tās ir pieejamas ierobežotam investoru lokam. Parasti ziņas par jaunām obligāciju emisijām parādās publiski tad, kad vai nu jau ir uzsācies obligāciju piedāvājuma process, vai arī jau tad, kad faktiski emisija ir notikusi un līdzekļi no investoriem jau ir savākti. Obligāciju emisija kā produkts arī ir daudz vienkāršāks – tas ir parāds, līdz ar to obligāciju emisijas process kā tāds parasti aizņem mazāk laika nekā akciju emisijas process. Runājot par obligācijām, investori par gaidāmo aktivitāti var nojaust, papētot obligāciju refinansēšanas ciklus. Vairums obligāciju ir ar termiņu trīs gadi. Daudzi no emitentiem izvēlas refinansēt obligācijas. Obligāciju aktivitātes pieaugums Latvijā sākās pirms aptuveni četriem gadiem, un jau drīzumā daudzi no pirmajiem emitentiem varētu atgriezties tirgū ar refinansēšanas piedāvājumu. Iespējams, ka būs vairāk publisko piedāvājumu un plašākai publikai būs pieejams vairāk investīciju iespēju. Ar akciju emitentiem parasti ir citādi – tur krietnu laiku iepriekš parasti tiek izplatīti publiski paziņojumi par uzņēmumu nodomu iet biržā, tādējādi laicīgi iesildot publiku. Piemēram, airBaltic jau vairākas reizes ir publiski runājuši par saviem IPO plāniem. Nesen bija arī Eleving Group paziņojums, ka viņi aktīvi gatavojas IPO. Šie uzņēmumi ir divi reāli kandidāti, kurus mēs varētu pārskatāmā nākotnē redzēt biržā, viss pārējais būtu zīlēšana kafijas biezumos.

Vai ar Signet Bank atbalstu notikušo obligāciju emisiju apjoms turpinās augt, pret iepriekšējo gadu rēķinot?

Edmunds Antufjevs: Emisiju skaita ziņā sagaidām līdzīgu aktivitāti kā iepriekš. Šobrīd mūsu darbs rit līdzīgi kā pērn, bet kopējo statistiku tieši piesaistītā finansējuma apjoma ziņā ietekmēs tas, vai realizēsies kādi lielāki, apjomīgāki projekti. Mūsuprāt, Latvijas uzņēmumi joprojām salīdzinoši maz izmanto kapitāla tirgus finansēšanas instrumentus – mēs redzam obligāciju tirgum lielu izaugsmes potenciālu un plānojam spēlēt būtisku lomu šajā procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām pērn sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt

LETA, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām pagājušajā gadā sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt, sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka banku sektoram 2023.gads bija samērā pozitīvs - procentu likmju pieauguma dēļ izdevās uzlabot peļņas un kapitāla atdeves radītājus, taču jāņem vērā, ka šos augstos peļņas radītājus būs grūti noturēt 2024.gadā un jo īpaši 2025.gadā, vairāku iemelsu dēļ.

Tostarp Idelsons atzīmēja, ka 2024.gadā sāks samazināties aizdevumu procentu likmes, samazinot arī banku ieņēmumus, banku administratīvie izdevumi inflācijas un augoša administratīva sloga dēļ turpinās palielināties, kā arī vēl zināmu laiku bankām būs izdevumi augstāku depozītu procentu likmju dēļ, jo depozīti tiek izvietoti uz noteiktu termiņu vienu, diviem un pat trim gadiem, un par tiem būs jāmaksā augsto procentu likmju laikā nolīgtā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Foto: Vidzemes reģiona uzņēmēji gūst zināšanas par kapitāla tirgus iespējām Signet Bank "Kapitāla tirgus akadēmijā"

Db.lv, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs, Vidzemes koncertzālē 22.martā norisinājās Latvijas vadošās investīciju bankas, Signet Bank, rīkotais ilgtermiņa sabiedriskais projekts “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), pulcējot Vidzemes reģiona uzņēmējus, kuri bija ieinteresēti iepazīt kapitāla tirgus priekšrocības un gūt praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Visas dienas garumā “Kapitāla tirgus akadēmijā” nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "Mapon" līdzīpašnieks Andris Dzudzilo, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "APF Holdings" finanšu direktors Mihails Keziks.

Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalījās Kristiāna Janvare ("Signet Bank"), Inese Heinacka ("Soraine”), Liene Dubava ("Nasdaq Riga").

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

FOTO: Liepājā aizvadīta Kapitāla tirgus akadēmija, pulcējot Kurzemes reģiona uzņēmējus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 12.martam Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls LatBAN un Latvijas Privātā un iespēju kapitāla asociācija aicina pieteikt nominantus apbalvojumam "Gada investors 2023" par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā, informē LatBAN un Latvijas Privātā un iespēju kapitāla asociācijas pārstāvji.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori, juridiskie un institucionālie investori, kā arī finanšu un juridiskos konsultantus par šo darījumu konsultēšanu.

Šogad kandidātus "Gada investors" balvai var izvirzīt astoņām nominācijām. Savukārt devīto nomināciju izvirzīs viens no ceremonijas atbalstītājiem - vietējā investīciju banka "Signet Bank".

Balvai "Gada investors" privāto personu investīciju sektorā izsludinātās nominācijas ir "Gada biznesa eņģelis" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Juridisko un institucionālo investoru sektorā izsludinātās nominācijas ir "Gada investīcija", "Gada pārdošana", "Gada finanšu konsultants", "Gada juridiskais konsultants" un "Gada ilgtspējas balva".

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Aicina Valmieras uzņēmējus uz Kapitāla tirgus akadēmiju, kurā varēs uzzināt, kā piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma izaugsmei

Db.lv, 04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mapon emitē obligācijas 3 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmums Mapon piesaistījis gan privātus, gan institucionālus investorus, kuri uzņēmuma obligācijās ieguldījuši 3 miljonus eiro.

Investīcijas tiks izmantotas savas nozares uzņēmumu iegādes darījumu finansēšanai un Mapon darbības paplašināšanai Eiropā.

Mapon mērķtiecīgi īsteno uz klientiem orientētu pieeju, ieviešot jaunus risinājumus un produktus, vienlaikus paplašinot klientu bāzi. Uzņēmuma komandas mērķis ir turpināt pēdējo piecu gadu laikā sasniegto izaugsmes tempu – teju 30% gadā, kas ievērojami apsteidz nozares vidējos rādītājus. Neauditētie dati liecina, ka pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17,3 miljonus eiro, un šogad plānotais apgozījums ir vairāk nekā 22 miljoni eiro.

Kopš Mapon dibināšanas uzņēmums ir ievērojami paplašinājis savu darbību, iegādājoties citus uzņēmumus ārvalstīs. Mapon ir filiāle Spānijā un pārstāvniecības Somijā un Dānijā. Pēdējo septiņu gadu laikā Mapon sekmīgi iegādājies uzņēmumus un klientu portfeļus Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Dānijā, kļūstot par vienu no vadošajiem nozares spēlētājiem gan Baltijā, gan Ziemeļeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums Summus Capital piesaistījis 15 miljonus eiro, veicot privātu obligāciju emisiju ar fiksētu procenta likmi 9,5% apmērā un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro, obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 100 investori, un pieprasījums 1,3 reizes pārsniedza obligāciju piedāvājumu 15 miljonu eiro apmērā. Latvijas investori veidoja 75% no kopējā pieprasījuma, bet Igaunijas investori – 11 %.

Summus Capital jaunā obligāciju emisija ir guvusi būtiskus panākumus, piesaistot ievērojamu interesi gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Uzņēmums novērtē ieguvumus, ko sniedz tā klātbūtne kapitāla tirgos un plaša un daudzveidīga investoru bāze. Jaunā obligāciju emisija 15 miljonu eiro apmērā tiks izmantota, lai refinansētu uzņēmuma esošās obligācijas desmit miljonu eiro apmērā un finansētu citus vispārējus uzņēmuma mērķus – galvenokārt jaunu investīciju īpašumu iegādi. Uzņēmums novērtē to esošo investoru uzticību, kuri piedalījās apmaiņas piedāvājumā. Kopumā gandrīz piecus miljonus eiro pieprasīja esošie investori, savukārt 14,8 miljonus eiro ieguldīja 68 jauni investori,” saka Āvo Kopels, Summus Capital valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkla AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) obligāciju emisijas pamatprospektu. Tas ļauj Grupai piesaistīt līdz 17 miljoniem eiro obligāciju programmas ietvaros, veicot publisko piedāvājumu visās trīs Baltijas valstī.

Savukārt pirmajā daļā plānots piesaistīt līdz 12 miljoniem eiro. Ieguldīt obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi varēs kā privātie, tā profesionālie investori. Parakstīšanās periods ilgs no 25. marta līdz 15. aprīlim.

Grenardi Group nostiprina līderpozīcijas reģionā 

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par...

AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis uzsver: "Teju 25 gadu laikā mēs no neliela ģimenes vietējā uzņēmuma esam attīstījušies par vadošo juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīklu Baltijā. Pērnā gada finanšu rādītāji, ko raksturo divciparu apgrozījums un EBITDA pieaugums, ir pierādījums Grupas straujajai attīstībai. Tik pat pārliecinoši arī nākotnē plānojam nostiprināt savas līderpozīcijas reģionā. Tāpēc esam gandarīti, ka šī obligāciju emisija būs pieejama plašākai sabiedrībai, ļaujot gan profesionālajiem, gan privātajiem investoriem, tostarp mūsu klientiem, piedalīties Grupas veiksmes stāstā."

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus paredzēts izmantot uzņēmuma esošo obligāciju refinansēšanai, kā arī turpmākai izaugsmes finansēšanai – veikalu tīkla un sortimenta paplašināšanai un iegādes darījumu finansēšanai.

Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz advokātu birojs Eversheds Sutherland Bitāns.

"Kā pieredzējis emitents, kura divas obligāciju emisijas jau ir kotētas Nasdaq biržā, AS Grenardi Group ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmums var veiksmīgi izmantot kapitāla tirgu finansējumu, lai īstenotu savu izaugsmes stratēģiju. Esam gandarīti, ka ar publisko piedāvājumu gan Baltijas privātajiem investoriem, gan Grupas klientiem būs iespēja investēt obligācijās un kļūt par daļu no Grupas investoru lojalitātes programmas," norāda Kristiāna Janvare, AS Signet Bank Investīciju pārvaldes vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais un visstraujāk augošais juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 12 miljonu EUR apmērā ar fiksētu procenta likmi 10%.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija 21 miljons EUR no vairāk nekā 1300 investoriem, kas sākotnējo obligāciju piedāvājumu 12 miljonu EUR apmērā pārsniedza par 75%. Latvijas investori veidoja 85% no kopējā pieprasījuma, Igaunijas investori – 12%, savukārt Lietuvas – 3%.

Ģirts Rudzītis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors: “Investoru lielā aktivitāte ir pierādījums tam, ka ne tikai mēs, bet arī investori novērtē juvelierizstrādājumu nozares noturību, ko apliecina arī Grupas pēdējo gadu straujā izaugsme un attīstība. Mēs pateicamies ikvienam investoram, kurš izteica uzticību uzņēmumam, piedaloties šajā publiskajā obligāciju piedāvājumā. Esmu pārliecināts, ka kopā varēsim sasniegt jaunas virsotnes!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas saskaņojuma saņemšanas AS Magnetiq Bank valdes sastāvā darbu uzsāk jauni valdes locekļi Sandra Rituma, Edgars Valmers un Maksims Leščinskis.

Sandras Ritumas pārraudzībā būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas joma (NILLTPFN), sankciju risku pārvaldības, darbības atbilstības un e-komercijas risku jomas. S. Rituma ir pieredzējusi atbilstības eksperte ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi NILLTPFN un atbilstības jomā gan banku, gan FinTech sektoros. Pēdējos divus gadus strādājusi uzņēmumā “Pyypl” Apvienotajos Arābu Emirātos, vadot Atbilstības un NILLTPFN uzraudzības komandu vairākās valstīs. No 2019. gada līdz 2023. gadam pildīja NILLTPFN jomas vadītājas pienākumus “Mintos AS”. S. Rituma ieguvusi profesionālā maģistra grādu finanšu vadībā Banku augstskolā un absolvējusi Executive MBA programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pastāvīgi pilnveidojot savas zināšanas, 2018. gadā S. Rituma ieguvusi CAMS (Certified Anti-Money Laundering Specialist) sertifikātu un 2022. gadā projektu vadīšanas sertifikātu PRINCE2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 27.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hanseatic Alternative Investments AIFP uzsāk Latvijā pirmā īres dzīvokļu ieguldījumu fonda apliecību emisiju

Hanseatic, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Hanseatic Alternative Investments AIFP” (“Hanseatic”), Latvijas Bankā reģistrēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, paziņo par Latvijā pirmā īres dzīvokļu ieguldījumu fonda “Hanseatic sustainable residential real estate fund I” apliecību emisijas uzsākšanu.

Fonds ir paredzēts ikvienam, kurš meklē diversificētus, profesionāli pārvaldītus ieguldījumus energoefektīvā nekustamajā īpašumā ar stabilu ienākumu plūsmu un ilgtermiņa kapitāla pieaugumu. Tam plānots piesaistīt līdz desmit miljoniem eiro.

Parakstīšanās periods sāksies 2024. gada 3. jūnijā un beigsies 2025. gada 28. februārī. Slēgtā tipa fonda darbības periods būs pieci gadi un minimālais ieguldījums 20 000 eiro (vienas apliecības nominālvērtība 1000 eiro). Fonds fokusēsies uz energoefektīvu īres dzīvokļu iegādi un pārvaldību Rīgā, ieguldot rūpīgi atlasītos projektos, kas atbilst stingriem ilgtspējas kritērijiem un sola būtisku ilgtermiņa vērtības pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru