Jaunākais izdevums

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Var retoriski jautāt – kam tas ir izdevīgi, bet arī tam vairs nav laika! Ražotāji jau neskaitāmas reizes ir runājuši un aicinājuši politiķus ne tikai runāt, bet arī īstenot konkrētus pasākums, lai nevis pēc diviem gadiem kaut kas mainītos, bet izmaiņas būtu tūlīt un tagad! No uzņēmēju konkurētspējas viedokļa ir vitāli svarīgi jau tuvākajā laikā elektroenerģijas cenas pielīdzināt konkurentiem Igaunijā un Polijā. Mierinājums, ka Lietuvā situācija ir tāda pati ka Latvijā, ir gluži kā mājas ugunsgrēka laikā priecāties, ka arī kaimiņam deg nams. Arī jau pierastā strausa politika, bāžot galvu smiltīs un tā cenšoties neredzēt briesmas, patlaban ir ļaunākais, ko var iedomāties. Proti, ir ārkārtas un krīzes situācija vienlaikus, un laika politiskām spēlēm nav, kaut arī ir priekšvēlēšanu periods.

Mēs krīzē iesoļojam ar mākslīgi un nevajadzīgi palielinātu valsts ārējo parādu, nezin kur no oficiālās statistikas divu gadu laikā pazudušiem 40 tūkstošiem strādājošo, rūkošu uzņēmumu skaitu un nepietiekamu energokrīzes atbalstu, jo tas sistēmiski ir aplams. Proti, Baltija ir vienīgais reģions Eiropā, kur PVN un akcīze energoresursiem netiek samazināti krīzes laikā, atbalstu plānojot pēc tam, kad no pārspīlētas maksas par enerģiju nodokļi jau iekasēti. Latvijas uzņēmumiem nav iespēju amortizēt vēl lielāku pašizmaksas pieaugumu, jo visas rezerves ir izsmeltas līdz šim. Proti, jebkāds atbalsts pēc mēneša, diviem vai trim ir novēlots, jo zaudējumi bija jau vakar.

Patlaban jautājums ir tikai par to, cik daudz ir tādu kompāniju, kuras elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, un to, ko Latvijā un Lietuvā dara nepareizi, ja 120 kilometru attālumā no Rīgas Nord Pool biržas cena par elektroenerģiju neilgi pirms pusnakts ir vien 28,75 eiro/MWh, bet tajā pašā laikā Latvijā tā ir 200,06 eiro/MWh. Teiksiet, ka pusnakts uzņēmējiem lomu nespēlē!? Cieš vien mājsaimnieces – pusnakts pīrādziņu cepējas! Pīķa stundā no 16 līdz 17 Igaunijā elektrības cena ir tikai 71,4 eiro/MWh, bet Latvijā 585,17 eiro/MWh. Risinājumu vajag tūdaļ un ne tikai mājsaimniecībām! Jo sevišķi tas nepieciešams, atceroties, ka pavisam nesen elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniedza Nord Pool biržas cenas griestus – 4000 eiro par MWh.

Šādas cenas energoietilpīgos ražotājus jau piespieda ierobežot vai pat pārtraukt ražošanu, taču vai tika izdarīti secinājumi, vai ir garantijas, ka šādas situācijas atkārošanās netiks pieļauta? Nākamajā dienā, pēc biržas cenas griestiem Latvijā, sekoja mīklains sabiedrisko pakalpojumu regulatora minējums par to, ka Nord Pool kļūdās un kaut ko dara nepareizi, bet patērētāji cenu samaksāja gan. Tas nozīmē, ka biržas pusē kļūdas nav. Kas ir nepareizi Latvijā, un kuram tas rūp?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vēlētājiem – pabalsti, bet visiem – lielāki izdevumi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru