Jaunākais izdevums

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Sapņos un cerībās no trim uz diviem bērniem

Pētījumā jau pašos pamatos tiek nonivelētas iespējamās laiku atšķirības un netiek jautāts, cik cilvēks grib bērnu konkrētā situācijā, bet gan: «Cik kopā bērnu jūs vēlētos optimālos apstākļos?» Proti, atbildētājam ir jāiedomājas, ka viss ir labvēlīgi, nav enerģētiskās krīzes un kara Ukrainā vai kādu citu viņam traucējošu apstākļu, un tikai tad jāatbild uz jautājumu. Pētījuma rezultāti rāda, ka 2022. gadā 12. klases jaunietes pat pie optimāliem dzīves apstākļiem vēlas vidēji divus bērnus. Arī studentes pērn paudušas līdzīgu nostāju. 2004. gadā atbildot uz tādu pašu jautājumu, studentes vēlējušās vidēji trīs bērnus. Līdzīga tendence ir grupā – sievietes bez bērniem. 2004. gadā optimālos apstākļos ir vēlme pēc divu vai trīs bērnu ģimenes, bet 2022. gadā – tikai pēc divu bērnu ģimenes. Sieviešu bez bērniem vidējais vecums 30 gadi. Proti, vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem, kad iespēja cerēt ir arī uz lielāku skaitu bērnu, Latvijas sieviešu cerības un sapņi ir mazinājušies no trim uz diviem bērniem ģimenē pie optimāliem apstākļiem. Savukārt, runājot par ģimeņu veidošanu, kurās būtu vairāk par trim bērniem, redzams, ka gan vecāki, gan neprecējušies norāda uz papildu vajadzībām, gan dzīvojamo platību, gan transportu un citām lietām, kas būtu jāpakārto lielākam bērnu skaitam un ir grūti paveicams.

Vērtību skalas maiņa

Viena no būtiskākajām pētījuma sadaļām, kas, manuprāt, sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, ir vērtību maiņa. Proti, bērni vairs nav ģimenes veidošanas pamats un turpināšanās pēc būtības ir, tautiski runājot, izgājusi no modes. Proti, bērni vai turpināšanās daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā pieder pie dzīves jēgas vai piepildījuma jēdziena vispār. «Salīdzinot visu pieaugušo vērtības pēc ranžējuma 2004. un 2022. gadā, abos mērījumos kā svarīgākās vērtības ir «ģimenes drošība» un «veselība». Būtiskākās izmaiņas ir notikušas vērtības «bērni un ģimene» ranžējumā. Ja 2004. gadā tā bija trešā nozīmīgākā vērtība, tad 2022. gadā tā ir noslīdējusi uz 22. vietu,» secina pētījuma autores. 2022. gadā vērtība numur trīs ir «miers pasaulē», kam 2004. gadā bija daudz zemāka pozīcija. «Valsts drošība» kā vērība ir pacēlusies no 24. uz 9. vietu 2022. gadā. Proti, karadarbība Ukrainā tieši ietekmē vēlmi laist pasaulē pēcnācējus.

Runājot par bērnu radīšanas motīviem 2022. gadā, vecāki daudz mazāk novērtē apgalvojumus «bērns piešķir manai dzīvei patiesu jēgu» un «bērns rada sajūtu, ka man ir īsta ģimene». Toties daudz vairāk tiek novērtēti ar drošību saistīti apgalvojumi. Lai noskaidrotu bērnu radīšanas motīvus, aptaujās tika izmantoti 62 apgalvojumi, kurus respondenti vērtēja piecu ballu skalā. Konkretizējot divu pieminēto apgalvojumu vēl aizvien augsto vietu uztur ģimenes ar bērniem, bet bērnus kā dzīves jēgu un ģimenes apliecinājumu vairs neredz vecāko klašu skolnieki un studējošā jaunatne. Proti, nākotnē sabiedrība būs ar citām vērtībām ģimenē. Runājot par nedrošību, pētnieces atklāj, ka ne tikai karš Ukrainā un krīze satrauc māmiņas. Satrauc arī daudz piezemētākas lietas. Piemēram, vieta bērnudārzā un iespēja dot savai atvasei pieklājīgu izglītību. Proti, vecāki norāda uz to, ka baidās laist bērnus pasaulē, kurā viņiem netiek nodrošināti valsts pakalpojumi pietiekamā kvalitātē. Gana daudz sieviešu norāda uz to, ka arī pašas nav psiholoģiski gatavas bērnam un gribētu sagatavoties, izglītoties un meklē šo atbalstu, kas acīmredzami nav pietiekams.

Pētījuma secinājumi

Bez statistisko datu atklāsmēm, kas konstatē to, ko parāda skaitļi, pētījuma autores izceļ faktu, ka motivāciju radīt bērnus ietekmē iekšējā pārliecība vai nepieciešamība pēc tās. Proti, mūsdienās sievietes vēlas būt sagatavotas gan psiholoģiski, gan finansiāli, gan akcentējot valsts nodrošinājumu bērnudārzu un skolu lietās. Būtiski, ka secinājumos fiksēts arī fakts, ka šobrīd laulību vairāk uzskata par uzticības apliecinājumu un stabilitātes garantu, bet ne par pamatu bērnu radīšanai. 2004. gads – populārs, piemēram, ir apgalvojums «laulība ir vēlama, lai... būtu Dieva svētība». 2022. gadā līdzvērtīgi populārs ir apgalvojums «laulība ir vēlama, lai... juridiski nokārtotu īpašumu jautājumus». Proti, cilvēku prātos ir mainījusies arī izpratne par laulību, kas pašos pirmsākumos bijis juridisks līgums bērnu nodrošināšanai.

Laulības uztvere vērsta vairāk uz pašu laulāto nodrošināšanu nākotnē, ja, piemēram, viens no laulātajiem nomirst. Saprotams, ka tas ir ļoti aktuāli, ja bērnu vispār nav. 2022. gadā aptuveni 10% respondentu bērnus vispār nevēlas. Starp citu, 2022. gadā cilvēki savu materiālo situāciju vērtē labāk nekā 2004. gadā, tomēr, runājot arī par finansiālo nodrošinājumu bērnu radīšanai, prasības neizpaliek. Jo paēdušāki ir cilvēki, jo grib pārtikušākus bērnus. Divas vērtības laika gaitā nav mainījušas savu nozīmi un palikušas galvgalī. Proti, ģimenes drošība un veselība, kas patiesībā ir vienlīdz aktuāli gan ģimenēm ar bērniem, gan bez tiem. Toties vērtību «ģimene un bērni» cilvēku prātos ir aizvietojusi vērtība «miers pasaulē» un vēl virkne citu, kas ideju par bērniem burtiski nostumj pagaldē.

Vēl ir virkne secinājumu par tēmu «vardarbība ģimenē», kas ir atsevišķa šī pētījuma sadaļa, kuru šeit neapskatīsim, lai arī nenoliedzami, ka eksistē saikne starp pagātnes pārdzīvojumiem un nākotnes cerībām. Ieteikumi valdības politikas veidošanai, protams, ir! Gan par bērnudārzu pietiekamību, gan par informatīvo atbalstu jaunajām māmiņām, gan ģimenes centru veidošanu un daudz kā cita, tomēr, ko iesākt ar vērtību sistēmu un kā to mainīt, derīga padoma īsti nav. Ja nu vienīgi ieteikums popularizēt to, ka «ģimene ar bērniem rada prieku!».

Kāds šādai popularizēšanai praktiskā izpildījumā būtu rezultāts un vai tas būtu izmērāms atsevišķi no pārējās izglītības kopainas, ir ārkārtīgi grūti noteikt. Nav pat pārliecības, vai, nododot to kāda kampaņas organizētāja pārziņā, nebūtu pretēja efekta. Proti, cilvēki labi atpazīst kampaņas un ir zināms, kā viņi uz tām reaģē. Vai šādu popularizēšanu iespējams implicēt izglītības programmā, kas notiktu pietiekami nemanāmi? Tas var izrādīties sarežģītāk, nekā pirmajā mirklī šķiet. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka šobrīd bērni nav modē un tie, kuri uzskata, ka viņus nevajag, pārāk daudz var būt pret, var nevēlēties daudzbērnu nākotni savai vienīgajai atvasei. Fundamentāls ir jautājums par vērtībām un par ko mēs kopīgi balsojam – par izmiršanu vai tautas ataudzi, un tas būtu jānoskaidro! Gan katram, gan visiem kopā, jo bez skaidras kopējas gribas nav iespējams mainīt politikas. Top plāni un pētījumi, kuru realizēšanai nauda budžetā neparādās! Kuram tas rūp?

Bērnu radīšanas motīvi 2004. un 2022. gads

2004. gads

1. Dzemdējot sieviete rada jaunu dzīvību.

2. Es vēlos piedzīvot sava bērna izaugsmi.

3. Mīlestība pret savu bērnu nav aizvietojama.

4. Es mīlu bērnus.

5. Bērns ir manas dzimtas turpinājums.

6. Trūkst nepieciešamā valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem.

7. Vecāki sniedz mīlestību bērniem un bērni vecākiem.

8. Bērns rada sajūtu, ka man ir īsta ģimene.

9. Bērns piešķir manai dzīvei patiesu jēgu

.....

22. Nākotne ir par daudz nedroša.

2022. gads

1. Dzemdējot sieviete rada jaunu dzīvību.

2. Es vēlos piedzīvot sava bērna izaugsmi.

3. Es vēlos justies derīgs un svarīgs savam bērnam.

4. Vecāki sniedz mīlestību bērniem un bērni vecākiem.

5. Mīlestība pret savu bērnu nav aizvietojama ne ar ko citu.

6. Bērns ir manas dzimtas turpinājums.

7. Es mīlu bērnus.

8. Es baidos pakļaut bērnu pasaules sociāli bīstamajām situācijām.

9. Bērns atspoguļo ģimenes vērtības

....

11. Es baidos saskarties ar finansiālām grūtībām.

12. Trūkst nepieciešamā valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem

....

23. Bērns piešķir manai dzīvei patiesu jēgu.

29. Bērns rada sajūtu, ka man ir īsta ģimene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sadales tīkla tarifi – quo vadis?

Ivars Zariņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Māris Ķirsons, 15.03.2023

Pēc daudzus gadus ilgām un nesekmīgām tiesvedībām par faktu, ka mikroliegums mežā «atrodas» pēkšņi un ar atpakaļejošu datumu, zemes apsaimniekotājs no Kurzemes Mārcis Sniedziņš nolēmis ar savu ģimeni pamest Latviju.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā papildu bonusi veido darba devēja tēlu? Komentē eksperti no „Stebby” un „Tietoevry Banking”

Sadarbības materiāls, 15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti no personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby" un uzņēmuma „Tietoevry Banking” stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.

Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir negatīvs publiskais tēls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru