Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pēdējās dienās pastiprināto atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi par "Dienas" veiktajiem aprēķiniem saistībā ar 600 miljonu eiro potenciālajām sekām Latvijas valsts budžetam, laikraksts "Diena" vēlas izlēgt jelkādas manipulācijas saistībā ar potenciālo žurnālistisko aplēsi un pauž cerību, ka pēkšņā sinhronā masveidīgā interese un spiediens uz raksta autoru nav organizētas kampaņas sastāvdaļa.

"Diena"13. decembra publikācijā Sekas ekonomikai var būt graujošas, balstoties uz saviem avotiem un aprēķiniem secina, ka Latvijas ekonomikai Konkurences padomes lēmums tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā var radīt nepieciešamību rast kopā 600 miljonus eiro papildus līdzekļus sedzot sankcijas un izdevumus. Pēdējo dienu kampaņveidīgas publiskas intereses, Māra Martinsona kontrolētās kompānijas Velve nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu, un spiediena rezultātā uzskatām par nepieciešamu skaidrot savu aprēķinu pamatus.

Tāpat uzsveram, ka ņemot vērā jautājuma nozīmīgo aktualitāti, “Diena” neaprobežosies ar vienas publikācijas izveidi, bet turpināsim analizēt situāciju, Konkurences padomes lēmuma tapšanas gaitu, tostarp esam nosūtījuši papildu jautājumus virknei valsts augstāko (atbildīgo) amatpersonu, kuru atbildes ceram sagaidīt tuvākajā laikā.

Atgriežoties pie “Dienas” saņemtajiem jautājumiem par aplēstajiem 600 miljoniem eiro, informācijas avotiem u.c. vēlamies norādīt sekojošo.

Informācijas avots primāri ir Konkurences padomes lēmums, kas ir apstrīdēts tiesā un vēl nav stājies spēkā attiecībā uz naudas soda nomaksu un iespējamām korekcijām no Eiropas Komisijas puses. Ņemot vērā to, ka lēmums tā arī vēl nav stājies spēkā minētajos aspektos, nav zināmas arī visas potenciālās juridiskās sekas, kas var rasties, piemēram, valsts budžetam. Šā iemesla dēļ “Diena“ arī ir konsultējusies ar vairākiem konkurences tiesībās kompetentiem juristiem, kas ir izteikuši visai līdzīgus viedokļus par lietas tālāko virzību, ja tiesa neatcels KP lēmumu. Karteļa apmērs un iesaistītās summas tiešām ir milzīgas, tāpēc arī visai loģiska ir pastiprināta sabiedrības un “Dienas“ interese par šo jautājumu, ja tiesa lēmumu atstātu spēkā.

Pēc Konkurences padomes sniegtās informācijas “būvnieku kartelī” piedalījās 10 būvkompānijas un karteļa ietvaros KP ir identificējusi vismaz 70 “kartelizētus” iepirkumu līgumus par kopējo summu 686 989 991 eiro (pielikumā KP prezentācija).

Projektu saraksts: https://www.kp.gov.lv/lv/media/9344/download.

Absolūtais vairākums apgalvotā karteļa ietvaros realizēto projektu ir valsts un pašvaldību pārziņā esošie objekti. Iepirkumu konkursu līgumi ir slēgti ar valsts un pašvaldību institūciju tiešu iesaisti un līdzdalību, pie tam sadarbība starp būvkompānijām un valsts un pašvaldību institūcijām ir bijusi ilgstoša. Nav pamata uzskatīt, ka tik vērienīgu procesu ar tik daudz līgumiem būtu iespējams īstenot bez pasūtītāja ziņas.

Esošā informācija liecina, ka KP lēmumu par aizliegto vienošanos ir pieņēmusi, balstoties uz KNAB noklausītajām sarunām, nevis pārbaudot atsevišķi katru konkrēto “kartelizēto” iepirkumu. Par KNAB noklausītajām sarunām pieejamā publiskā informācija ļauj arī secināt, ka “karteli” iespējams palīdzēja īstenot politiķi un valsts/pašvaldību pārstāvji. Žurnāls "Ir" iepriekš rakstīja, ka lietā figurē aptuveni 10 politiķu vārdi. Par to ziņoja arī portāls LSM.lv.

Saskaņā ar FM Vadlīniju 5.pielikuma 30.punktu “Aizliegta pretendentu vienošanās” piemērojamas finanšu korekcijas šādā apjomā (Vadošās iestādes Vadlīniju Nr.2.7. par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā):

a) 10%, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez vadības un kontroles sistēmā esošās personas palīdzības vai no līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu;

b) 25%, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenās vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, konkurence tikusi būtiski ierobežota;

c) 100%, ja vadības un kontroles sistēmā esošā persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu.

Tādējādi, ja atsevišķi netiek izmeklēts un izvērtēts katrs noslēgtais līgums, bet tiek pieņemts, ka visi “kartelizētie” līgumi ir īstenoti karteļa ietvaros, tad ir pamats uzskatīt, ka stājoties spēkā KP lēmumam, piedziņa var tikt vērsta uz lielu daļu no 686 989 991 eiro (no kuriem būtu jāatskaita valsts un pašvaldību līdzfinansējums, kas parasti ir apmēram 10%-20% robežās).

Te jāņem vērā, ka virkne iesaistīto būvkompāniju arī pēc KP lēmumā minētā perioda (noklausīto telefonsarunu laika ) ir piedalījušās un uzvarējušas valsts iepirkumos, kurus līdzfinansē ES, uz kuriem arī var attiecināt finansējuma ierobežojumus. Jānorāda, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājas spēkā arī grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pagaidām neskaidrā veidā attiecas tieši uz pretendentiem, par kuriem var stāties spēkā lēmumi par konkurences pārkāpumiem.

Ar cieņu,

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.

Vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar ES līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. ES nostāja ir, ka šāda apmēra kartelis nevarēja pastāvēt bez pasūtītāja iesaistīšanās. Ja tiesa nolems, ka KP lēmums ir pareizs, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā, uzskata juristi.

Izvērtējot konkrētos apstākļus, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir identificējusi, ka piemērojamas ir finanšu korekcijas 25% un 10% apmērā un pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa CFLA pārziņā esošajos ERAF projektos ir 18 893 728 eiro, no kuriem 16 487 050 eiro ir korekcijas apmērs, kas attiecināms uz ERAF līdzfinansējumu un 2 406 677 eiro – uz valsts budžeta finansējumu. Minētie neatbilstoši veiktie izdevumi jau ir ieturēti no maksājumu deklarācijas EK, Dienai norādīja CFLA pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru