Jaunākais izdevums

10.aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes vietu zem drošības lietussarga, akcentējot nepieciešamību Latvijas sabiedrībai justies stabili un pasargāti veselības aprūpes un medikamentu pieejamības ziņā gan dažādu iespējamu krīžu apstākļos, gan ikdienā.

Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.

Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.

Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.

Savukārt NMPD direktore Liene Cipule norādīja, ka būtiskākais ir skaidra rīcības plāna izstrāde darbībai visos veselības aprūpes līmeņos, tai skaitā medikamentu pieejamībai krīzes apstākļos, uzsverot, ka drošības cena ir gatavība. “Cik gatavi mēs esam militāram apdraudējumam? Šis ir brīdis, kad nepieciešams ieslēgt krīzes menedžmenta sagatavošanās procesus un izstrādāt stratēģiju. Krīzē palīdzību vajag daudziem, bet resursi strauji izsīkst. Lai spētu pārvarēt krīzi, ir vajadzīgi avoti, no kuriem iepludināt papildu resursus. Ukrainas kara pieredze rāda, ka tieši sākums ir viskritiskākais brīdis. Krīzes situācijām jābūt gatavai visai sabiedrībai – gan attiecīgajiem dienestiem, gan pacientiem, valsts politikas veidotājiem, uzņēmējiem jāstrādā, lai apdraudējuma gadījumā mēs būtu nodrošināti,” teica Cipule, akcentējot: jo gatavāki būsim, jo drošāki, un jo mazāk kādam gribēsies mūs izaicināt un pārbaudīt mūsu gatavību.

Arī Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunde savā uzrunā akcentēja tieši nepieciešamību pēc saliedētas sabiedrības un skaidra rīcības plāna, jo vienīgais apdraudējums nav tikai tieša karadarbība, bet arī primāro resursu, tai skaitā medikamentu, trūkums un sabiedrībā valdošs haoss. Konferencē par Ukrainas pieredzi zāļu apgādē un farmaceitiskās aprūpes sniegšanā iedzīvotājiem vēstīja NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Vineta Kleine. Viņa norādīja, ka Ukrainas piedzīvotais var kalpot kā vadlīnijas rīcībai nozarē.

Tā kā šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis konferencē aicināja valdības līmenī veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai krīzes gadījumā būtu iespējams kāpināt vietējo farmācijas uzņēmumu ražošanas jaudas no pašreizējās tirgus daļas līdz vismaz 20% vai atsevišķām medikamentu grupām pat 100%. Visneaizsargātākie ir hronisko slimību pacienti, kuriem noteikti medikamenti jālieto regulāri un ilgstoši. Izaicinājums – kā krīzes situācijā nodrošināt šos pacientus ar medikamentiem, kuri daudziem ir dzīvības un nāves jautājums. Aptiekām jābūt kā daļai no kritiskās infrastruktūras, uzskata Alvis Ērglis, SIA Latvijas Aptieka valdes priekšsēdētājs.

Savukārt Sergejs Akuličs, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieks farmācijas jautājumos, aicināja atbildīgās institūcijas izstrādāt nepieciešamo medikamentu portfeli, kuram jābūt reģionālo un mazo aptieku krājumā proporcionāli iedzīvotāju skaitam, hroniskajiem pacientiem viņu specifisko zāļu rezerves būtu jāiekļauj arī 72h somā. Konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde izkristalizējās arī nepieciešamība pēc jaunu vadlīniju un stratēģijas izveides aptiekām.

Pašvaldību gatavību iesaistīties medikamentu pieejamības nodrošināšanā apstiprināja Sergejs Maksimovs, Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs. Savukārt Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele norādīja, ka NVO ir iespējas iesaistīties specifisku medikamentu un palīdzības nodrošināšanā krīzes apstākļos, taču ir nepieciešamas strukturētas valsts vadlīnijas un visiem iedzīvotājiem pieejama informācija, kā rīkoties.

Klātesošie vienojās, ka pandēmija, lai gan bija negaidīta krīze, kalpoja kā mācībstunda, tomēr militārā apdraudējuma laikā situācija ir krasi atšķirīga. Ja veselības aprūpes sistēmā netiek veidota krīzes stratēģija visos līmeņos – aptiekas, stacionāri, primārā medicīna u.c. -, ir liela iespēja, ka palielināsies pacientu skaits, kuriem būs nepieciešama neatliekamā palīdzība, un tā būtu papildu slodze, kuru iespējams novērst, savlaicīgi sagatavojot rīcības stratēģiju visos līmeņos.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka tieši pašlaik ir brīdis, kad visos līmeņos un katram savā vietā pie tā intensīvi jāturpina darbs.

Konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde videoieraksts pieejams šeit.

Konferences programma.

veselībakādrošība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēma 2024.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Finanšu ministrijas vadības pārstāvji.

Pasniedzot budžeta portfeli Mieriņai, finanšu ministrs Ašeradens kā "ļoti labu" novērtēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības sagatavoto "drošības un ilgtspējas budžetu" 2024.gadam.

Finanšu ministrs akcentēja, ka "valdība ir turējusi vārdu", piešķirot līdzekļus arī valsts drošībai, kas ir fundamentāla prioritāte, un ilgtspējīgai izaugsmei veselībā un izglītībā.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka parlaments budžetu izskatīs pēc iespējas agrāk un ka 9.novembrī tiks lemts par tā nodošanu skatīšanai komisijās. Mieriņa apliecināja, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības laika prakses šoreiz gan budžets netiks skatīts pa nakti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga ēkas Malduguņu ielā 2 un 4 kļuva par pirmajiem ekspluatācijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Baltijas valstīs, kas ieguvuši starptautisko WELL Health-Safety novērtējumu.

WELL Health-Safety novērtējums ir uz pierādījumiem balstīta nekustamo īpašumu novērtēšanas sistēma, kuras prioritāte ir ēku lietotāju veselība, drošība un labsajūta. Sistēmu izstrādājis WELL būvniecības institūts (IWBI), un tā pamatojas uz WELL būvniecības standartu, kā arī uz vairāk nekā 600 zinātnieku un praktiķu ekspertīzi.

Novērtējuma saņemšana apstiprina attīstītāju un apsaimniekotāju sasniegumus veselības un drošības jomā postpandēmijas situācijā, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā ēku tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, rīcības plāni ārkārtas situācijām, veselības aprūpes pieejamība, gaisa un ūdens kvalitātes vadība, ieinteresēto pušu iesaiste un apmācība, kā arī inovāciju ieviešana veselības un drošības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Aptiekām jābūt krīzes infrastruktūras sastāvdaļai

Inga Melberga, Dienas Mediji, 08.05.2024

Medikamentu rezervju uzkrājumiem jābūt decentralizētiem, jo krīzes gadījumā būs grūtības nodrošināt kvalitatīvu zāļu piegādi visā Latvijā, ja tie koncentrēsies tikai vienā noliktavā, kura atrodas, piemēram, Rīgā, uzskata SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

Ekrānšāviņš no konferences tiešraides

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis Izdevniecības Dienas bizness konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde, pārstāvot farmācijas mazumtirdzniecības uzņēmumus, akcentēja būtiskus jautājumus, kuriem nekavējoties vajadzīgs risinājums, lai krīzes situācijā aptiekas varētu produktīvi funkcionēt kā kritiskās infrastruktūras sastāvdaļa.

Teju puse SIA Latvijas aptieka aptieku atrodas tieši Latvijas reģionos un liela daļa no tām ir nelielas aptiekas, kuras turklāt pilda ne tikai savu primāro - medikamentu mazumtirdzniecības funkciju, bet, kā atklāja Alvis Ērglis, arī sociālo funkciju un dažkārt farmaceits atsevišķos jautājumus mēdz aizstāt pat ģimenes ārstu.

Atsaucoties uz datiem par 2023. gadu, kas vēsta, ka Latvijā ir vairāk nekā 40% iedzīvotāju, kuri cieš no ilgstošām veselības problēmām un hroniskām saslimšanām, viņš pauda bažas, ka pašreizējā situācijā būtu problemātiski apgādāt šos pacientus ar nepieciešamajiem medikamentiem, kuri viņiem ir vajadzīgi ne tikai veselības uzturēšanai, bet daudziem arī dzīvības funkciju nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pieņēmumi par ekonomisko izaugsmi pārāk optimistiski

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta izdevumi neatbilst budžeta likumā noteiktajām prioritātēm 2023. gadā, pārkāpjot budžeta likumā noteikto, visneprioritārākās nozares bija varas kontrole, sociālā aizsardzība un veselība.

Latvijas politiskajā elitē un vadošajos plašsaziņas līdzekļos, kas patiesībā barojas no tās pašas vadošas politiskās elites atvēlētā finansējuma, dominē ačgārnas un neloģiskas darbības. Latvijas hokeja izlase šogad guva izcilus panākumus pasaulē - trešā vieta. Latvijas basketbola izlase guva izcilus panākumus pasaulē – piektā vieta. Kā šie panākumi tika iegūti?

Pirms katras spēles tiek apspriesti, izanalizēti un izvērtēti iepriekšējās spēles rezultāti. Tiem, kas pieļāva kļūdas, tiek norādīts, kas ir jālabo, no kā ir jāizvairās. Tad tiek veiktas korekcijas spēles taktikā un resursu sadalījumā, kā ir jāmana spēle, lai gūtu maksimālos panākumus, lai nākamajā spēlē pat ar stiprāku pretinieku komanda varētu demonstrēt labāko, ko spēj. Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) tagad gatavojas nākamajai politiskajai spēlei - 2024. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 20.02.2024

Dalies ar šo rakstu

2024. gads būs pārmaiņu laiks, kurā tiks veiktas investīcijas 7 līdz 8 milj. eiro apmērā un uzbūvēta jauna 5000 m2 liela noliktava, un īstenots kompānijas digitalizācijas projekts, vienlaikus tiks strādāts pie jaunu vegānisko produktu receptūrām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Gemoss īpašniece un ilggadējā vadītāja Ieva Treija.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.februāra numurā lasi:

Statistika

Visvairāk pērk lietotas Tesla

Tēma

Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī

Bankas

Bankas - lielas, mazas, nozīmīgas

Digitalizācija

Apaļkoksne pārvietojas ar elektronisko dokumentu

Veselība

Valsts nav sagatavojusies zāļu nepārtrauktai pieejamībai krīzēs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Skolā un veikalā maksā līdzvērtīgi

Finanses

Likmju ziņā aktīvi gaidītais var iekrist maciņā vien vēlāk

Investors

Ja ne lieliskais septiņnieks, tad lieliskais piecinieks tāpat pavelk visu tirgu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 17.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.oktobra numurā lasi

* Statistika

Ēdnīcās un kafejnīcās pusdieno kā pēc pagājušās krīzes

*Tēma

Dzīves līmenis samazinājies

* Aktuāli

PVN likme pārtikas precēm Latvijā - viena no augstākajām ES

* Meža nozares dzinējspēks

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

* Sports un veselība

Vēderiņu audzēšana kļūst par valstisku problēmu. Latvijas Fitnesa un veselības asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs

* Tehnoloģijas

Biznesa vide Latvijā ir ļoti konkurētspējīga. Alekss Adamopuloss, Emergn dibinātājs

* Pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums “Watchbuilt”, piedāvājot jaunu risinājumu liela mēroga projetētājiem un būvuzņēmējiem, uzvarēja starptautiskā konkursa Eiropas invatoriem “EIT Jumpstarter 2023” kategorijā “Digitālie risinājumi”, informēja konkursa pārstāvji.

“Watchbuilt” izstrādātā oriģinālā sistēma ļauj iegūt datus reālajā laikā no būvlaukuma, ar mākslīgā intelekta palīdzību iegūt atskaites un rūpīgi salīdzināt faktisko situāciju ar plānoto. Šis rīks palīdz nodrošināt, ka projekti noris atbilstoši plānam un samazinārt dārgu kļūdu riskus.

“Saņemtā balva mums ir svarīga – tā ir atzinība par to, ko mēs darām, un vienlaikus šis būs papildu finansējums, kas mums ir nepieciešams, lai izstrādātu ierīces paraugu. Tas, savukārt, palīdzēs mums attīstīties tālāk. “EIT Jumpstarter” programmā es iepazinos ar fantastiskiem organizatoru komandas pārstāvjiem, mentoriem un citiem jaunuzņēmējiem. Es apguvu vairākas svarīgas zināšanas, kā arī to, kā saprotami pāradīt savu biznesa plānu vien dažos slaidos. Mūsu turpmākie plāni, paredz testēt pirmās iekārtas ar mūsu klientiem,” skaidroja “WatchBuilt” pārstāve Aija Hermane–Sabule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums 15

DB, 09.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.

Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Fondu investīciju piesaistes praktiskā puse

Intervija

Fondu naudas ir daudz, bet vajag vairāk. Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos

Tēma

Zinātnes attīstībā ES var konkurēt ar Ķīnu

Aktuāli

Kur rodas nauda?

Enerģētika

Ūdeņraža vads nozares attīstībai

Uzņēmējdarbība

Jaunu uzņēmumu mazāk, bet nodokļu maksātāju vairāk

Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Nepieciešams uzlabot un veidot modernu veselības aprūpes infrastruktūru

Inga Melberga, Dienas Mediji, 16.05.2024

“Latvijā tieši moderna veselības aprūpes infrastruktūra ir liela problēma. Tāda ir, piemēram, PSKUS jaunajā korpusā, taču ar to ir krietni par maz. Ko darīsim krīzes, tai skaitā kara, apstākļos?" jautā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas katedras zinātņu prodekāns un docents Kārlis Rācenis.

Foto: ekrānšāviņš no konferences tiešraides

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecības Dienas bizness konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde izgaismoja ne tikai ar medikamentu piegādi saistītas problēmas dažādu krīžu, tai skaitā militāra apdraudējuma, gadījumos, bet arī nepieciešamību sakārtot veselības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru un izstrādāt plānu rīcībai krīzes situācijās, kad būs vajadzība pēc papildu cilvēkresursiem un ātri, ērti pieejamām, atbilstoši aprīkotām telpām.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas katedras zinātņu prodekāns un docents Kārlis Rācenis uzsvēra, ka situācijās, kad valsti piemeklē karadarbība vai kāda cita plaša mēroga krīze, piemēram, pandēmija, līdzīga Covid-19, darbojas pavisam citi principi pacientu veselības aprūpes nodrošināšanā. “Vērtējot situāciju, kāda tā ir patlaban, diemžēl jāsecina, ka visneaizsargātākā cilvēku daļa ir atstāta ļoti sliktā pozīcijā, jo medikamentu pieejamība ir apdraudēta,” teic Kārlis Rācenis.

Vienas no pirmajām ziņām par veselības aprūpes krīzi, sākoties karadarbībai Ukrainā, bija par bērniem ar epilepsiju, kuri atradās bumbu patvertnēs un kuriem nebija pieejami nepieciešamie medikamenti. Ja epilepsijas slimnieks nesaņem ikdienas zāļu devu, viņam sākas ilgstošas krampju lēkmes, kuras galu galā beidzas ar nāvi. Tādēļ izveidot plānu un sistēmu, kā krīzes apstākļos parūpēties par hronisku slimību skartajiem cilvēkiem, ir īpaši svarīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vetimpex paplašina darbību un maina nosaukumu

Db.lv, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veterinārās nozares uzņēmums “Vetimpex” paplašinājis darbību un turpmāk būs pazīstams ar nosaukumu “NovusVet Latvija”.

Ar šo uzņēmums piesaka sevi kā līderi veterinārzinātnes un klientu apkalpošanas risinājumu jomā gan produktīvo dzīvnieku, gan lolojumdzīvnieku segmentā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Daumants Kleimanis uzsver: “Mūsu komandā ir pieredzējuši jomas profesionāļi, kuri piedāvā pētījumos pamatotus, praksē pārbaudītus un inovatīvus produktus. Arī turpmāk esam apņēmušies nodrošināt visu nepieciešamo ganāmpulka veselības izvērtēšanai, slimību profilaksei, biodrošībai, liellopu ēdināšanai, ganāmpulka atražošanai, lolojumdzīvnieku veselībai un ēdināšanai.”

AS “Repharm” grupas uzņēmuma SIA “NovusVet Latvija” darbība paredz ne tikai atbalstīt veterinārās nozares pārstāvjus, rūpēties par klientu biznesa attīstību un dzīvnieku labklājību kopumā, bet arī ieguldīt veterinārās nozares speciālistu un lopkopju izglītošanā. “Mēs esam ne tikai darbīgs uzņēmums, bet arī veterinārās nozares speciālistu kopiena, kas allaž tiecas pēc izcilības mūsu nozarē,” norāda Kleimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

  • aptieku izvietojumu reģionos kā zāļu pieejamības nodrošinājumu,
  • zāļu ražošanu un apgādi kā veselības drošības garantu,
  • veselības nozares kritisko infrastruktūru.

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai vajadzīgas pārmaiņas, kuru galvenais mērķis ir labklājības radīšana valstī dzīvojošajiem, ko iespējams īstenot ,tikai radot labvēlīgus apstākļus un neuzliekot apgrūtinājumus vai šķēršļus visiem, kuri iegulda eksportspējīgu produktu ražošanā un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšanā.

Tādas atziņas skanēja AS BDO Latvia rīkotajā diskusijā. Tika norādīts, ka Latvija nav spējusi sekmīgi izmantot padomju laiku ražošanas un kapitāla resursu mantojumu, kā rezultātā ir palaistas vējā iespējas piesaistīt investorus tieši eksportspējīgu produktu ražošanai un pakalpojumu radīšanai. Rezultātā sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūra nodrošināšanai pieaug, taču šāda finansējuma radītājiem jau pašlaik nav iespējams segt šīs vajadzības to pilnā apmērā, un vienīgais risinājums ir lielāks budžeta deficīts. Situāciju vēl satraucošāku dara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā ES struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums, ka budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem.

"Ja mēs paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski samazināt," akcentēja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt - patlaban papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotāja AS "Balticovo" jaunā jaunputnu novietne Iecavā darbu sāks 2024. pavasarī, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, jaunputna periods vistas mūžā ir no vienas dienas līdz aptuveni četriem mēnešiem.

Šajā laikā putnkopji sagatavo vistas olu dēšanai, tostarp pieradina pie barības, dzirdināšanas, kustībām, dienas un nakts ritma. Uzņēmums vienu dienu vecus cāļus iegādājas no Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes. Sasniedzot aptuveni četru mēnešu vecumu, jaunputni tiek pārvietoti uz dējējvistu novietnēm.

No apstākļiem, kādos jaunputni tiek turēti, ir atkarīga dējējvistu tālākā veselība un ražība, kas ietekmē arī olu un olu produktu kvalitāti, uzsver "Balticovo" pārstāvji.

"Balticovo" vadītājs Vladimirs Mhitarjans skaidro, ka, palielinot uz vietas audzēto jaunputnu skaitu, "Balticovo" ir iespēja pašiem sekot līdzi un analizēt, kā konkrēti audzēšanas apstākļi ietekmē vistu ražīgumu, olu kvalitāti, veselību un citus būtisks aspektus, kā arī uz tiem nekavējoties reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru