Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija (EM) ir izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas IKP sasniegtu 83 miljardus eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību, ko otrdien konceptuāli skata valdībā.

Noteiktais mērķis nozīmē, ka ekonomikas apmēriem ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus - vismaz 900 000 nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.

Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3200 eiro, teikts ziņojumā.

EM norāda, ka informatīvais ziņojums sagatavots, lai rosinātu diskusiju un publiskas debates Saeimā par Latvijas ekonomikas attīstības izaicinājumiem un valsts izaugsmes prioritātēm.

Ziņojuma pamatā ir padziļinātā situācijas analīze, kas atspoguļota tautsaimniecības struktūrpolitikas pārskatos, politikas plānošanas dokumentos, tostarp valdības rīcības plānā.

Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir veiktas vairākas būtiskas ekonomikas struktūrpolitikas pārmaiņas, kas radīja priekšnosacījumus un deva iespēju pārvarēt finanšu krīzes, pandēmijas un jaunās ģeopolitiskās realitātes raisītos izaicinājumus.

EM norāda, ka Latvijā ir stabila makrovide un labi kredītreitingi. Lai arī ģeopolitiskā situācija reģionā negatīvi ietekmē ekonomiku, tomēr nepieciešamība palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un produktivitāti, nemainās. Tāpat aktuālas ir arī ES sāktās iniciatīvas kā, piemēram, zaļais kurss un digitālā transformācija.

Vienlaikus EM pauž, ka Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.

Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma, investīcijām, sniedzot būtisku atbalstu Latvijas uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, dos būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu.

Galvenie darbības virzieni, kuru mērķis ir celt konkurētspēju kā pamatu labklājības pieaugumam, ir ieguldījumi cilvēkkapitālā, tostarp izglītības kvalitāte un sabiedrības veselība, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pilnveidošana un darbaspēka efektīvāka izmantošana, talantu un kvalitatīva darbaspēka piesaiste.

Tāpat arī konkurētspējīga uzņēmējdarbība - resursi uzņēmumu attīstībai un modernizācijai, jaunu biznesa ideju īstenošanai, atbalsts uzņēmumu konkurētspējai, inovāciju sistēmu un digitalizācijas attīstībai. Birokrātijas mazināšana - ātri publiskie procesi - digitāli transformēta publiskā pārvalde.

Vienlaikus darbības virziens, kam jāpievērš uzmanība ir reģionāli sabalansēta izaugsme - labi apmaksātas darba vietas, globāli konkurētspējīgi uzņēmumi, reģionālo centru savienojamība, pieejami kvalitatīvi publiskie pakalpojumi.

EM norāda, ka uzmanība jāpievērš arī modernai infrastruktūrai un pieejamiem mājokļiem, tostarp ir nepieciešama birokrātisko šķēršļu noņemšana nekustamo īpašumu attīstībai, ēku fonda atjaunošana un atbilstība klimata neitralitātei, zemas īres maksas mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus attīstība, attīstīta transporta infrastruktūra un plaši pieejama sabiedriskā transporta pakalpojumu mobilitāte.

Tāpat arī darbības virziens, kam jāpievērš uzmanība, ir klimata pārmaiņas un ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā - enerģētiskā neatkarība un ambiciozi atjaunojamās enerģijas projekti.

EM norāda, ka Latvijas ekonomikai jābalstās uz nišu gala patēriņa produktu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību un attīstītu vietējo piegādātāju klasteri.

Latvijas konkurētspējas priekšrocības pamatā ir jābalsta uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām.

Vidēja termiņa periodā Latvijai ir iespējas sasniegt politikas plānošanas dokumentos un arī 2023.gada 15.septembrī Saeimā apstiprinātās Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības deklarācijā noteiktos izaugsmes mērķus, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 2,2% apmērā no IKP

LETA, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 893,1 miljona eiro apmērā jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 885,7 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 17,581 miljardu eiro jeb 43,6% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājies par 1,543 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023.gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 5,2% un sasniedza 16,5 miljardus eiro, no tiem 400 miljonus eiro veidoja izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, kamēr ieņēmumi palielinājās par 12,3% un sasniedza 15,6 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 21.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā - 30,2 tūkstoši eiro. Savukārt Augšdaugavas novadā vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis ir kaut kur pa vidu starp Baltkrieviju un Moldovu.

Centrālā statistikas pārvalde ir sākusi sagatavot datus par IKP lielumu Latvijas reģionos, valstspilsētās un novados. CSP skaidro par izmatotajām metodēm: “Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcībā esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiskālās disciplīnas padome atbalsta strukturālā deficīta palielinājumu

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu, Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atbalsta ieceri, bet aicina apzināties ar šīm izmaiņām saistītos potenciālos riskus.

Šā gada 30. aprīlī Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 12. septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 1,0% no IKP.

Strukturālā deficīta apjoma izmaiņas primāri skar Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) ietverto nosacījumu, kas paredz, ka strukturālo bilanci budžeta ietvara likuma projektā katram gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP.

Padome atgādina, ka periodā no 2013. līdz 2019. gadam plānotais strukturālais deficīts bija vidēji 1% no IKP, arī izpilde vidēji bijusi 1% deficīta robežās. Periodā no 2019. līdz 2023. gadam, kad bija spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (ES SIP) izņēmuma klauzula, plānotais strukturālais deficīts vidēji bija 1,4% no IKP, bet augstās inflācijas ietekmē faktiskā izpilde bija ievērojami labāka par plānoto – strukturālais deficīts bija 0,4% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saskaņošanai valdībā iesniegts FM ziņojums par valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.

Valsts kontrolē (VK) norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu Rail Baltica projektam 

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam,...

VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz naudas būs pieejams, ja tas turpināsies, un kāda būs līdzfinansējuma likme.

VK atzīmē, ka atbilstoši ES finansēšanas noteikumiem ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas - aptuveni 500 miljoni eiro gadā - nevar tikt finansētas no ES fondiem, kas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāparedz Baltijas valstu nacionālajos budžetos. Turklāt projekta budžetā nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa ekspluatācijas sākšanai nepieciešamajiem vilcieniem starptautiskajiem vai reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem.

Pēc Satiksmes ministrijas datiem, Baltijā nepieciešami aptuveni 23-25 reģionālie vilcieni, kuru iegādes izmaksas būtu 300 miljoni eiro. VK norāda, ka 2024.gada vasarā neviena no trim valstīm vēl nav sākusi šo vilcienu iepirkumu vai izlēmusi par alternatīvu pieeju.

Finansējuma palielinājums no valstu budžetiem, saņemot valsts aizdevumu, projekta pušu ieskatā ir visreālākā alternatīva finansēšanas iespējām, norāda VK, piebilstot, ka budžeta palielinājums "Rail Baltica" finansēšanai patlaban nav paredzēts nevienā no triju Baltijas valstu budžeta stratēģijām.

Ziņojumā teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās finansējuma piesaistē "Rail Baltica" projekta īstenošanai, un to rīcībā nav aktuālākās informācijas. Piemēram, Latvijas Finanšu ministrija galvenokārt pārrauga Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu un ar to saistīto valsts līdzfinansējuma izlietojumu, taču līdz 2024.gadam tā joprojām strādāja ar novecojušu projekta budžetu no 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzi, ko iesniedza Satiksmes ministrija.

Tikmēr Igaunijas Finanšu ministrija ir nedaudz vairāk iesaistījusies projektā, taču ministrijas pārstāvji kontroles iestādēm norādījušas, ka viņiem nav aprēķinu no Klimata ministrijas par naudas summu, kas vēl ir nepieciešama projekta pabeigšanai. Arī Lietuvā Finanšu ministrijā norādīts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, kāds ir projekta budžeta pieaugums, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai.

Lai iekļautu nepieciešamos līdzekļus nākamajās budžeta stratēģijās, Igaunijā Finanšu ministrijai šīs aplēses ir nepieciešamas līdz 2024.gada augustam. Lietuvā Finanšu ministrijā minēts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, cik pieaudzis viss projekta budžets, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai. Savukārt 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā tika iesniegta valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027.gadā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada februārim projektam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no pieteikšanās kārtām 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē ieceri Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai, informē LDDK.

Vienlaikus aicinām fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi laikā no 2017. līdz 2023. gadam pieauguši par 58% jeb 4,655 miljardiem eiro un pērn sasniedza 12.639 miljardus eiro, salīdzinājumā ar 7,984 miljardiem 2017. gadā.

To liecina Finanšu ministrijas informācija. Teju ik gadu ir novērots nodokļu ieņēmumu pieaugums, izņemot 2020. gadu, kad uzliesmoja Covid-19 pandēmija. Proti, 2020. gadā nodokļu ieņēmumi sasniedza 9,006 miljardus eiro, kas bija par 50 miljoniem eiro mazāk nekā tika iekasēts pirmspandēmijas – 2019. gadā. Nodokļu ieņēmumu pieaugums 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadā iespēto sasniedza 1.1 miljardu eiro. Vēl lielāks nodokļu ieņēmumu pieaugums fiksēts 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tas sasniedza 1.85 miljardus eiro, līdz tam ikgadējie pieaugumi svārstījās - 400 līdz 600 milj. eiro līmenī. 2024. gadā nodokļu ieņēmumi plānoti 13,804 miljardu eiro apmērā, kas būtu par 1,16 miljardiem eiro vairāk nekā tika iekasēts 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija ieviesīs pasaulē pirmo oglekļa nodokli mājlopiem ar nolūku tuvināt valsti mērķim līdz 2045.gadam panākt oglekļa neitralitāti.

No 2030.gada metāna emisija, ko rada liellopu un cūku vēdera pūšanās un gāzes, tiks aplikta ar 300 kronas (40 eiro) lielu nodokli par tonnu CO2 ekvivalenta. Plānots, ka nodoklis 2035.gadā pieaugs līdz 750 kronām par tonnu.

Vienošanos par mājlopu "pirdienu nodokli" jūnija beigās panāca valdība, daļa opozīcijas un lopkopju un arodbiedrību pārstāvji. Vienošanās vēl jāapstiprina parlamentam, kas to izskatīs rudenī.

Organizācijas "Greenpeace Nordic" kampaņas vadītājs Kristiāns Frombergs atzina, ka šī vienošanās "dod cerību (..) situācijā, kad daudzas valstis atkāpjas no klimata pasākumiem".

"Lai gan oglekļa nodoklim vajadzēja būt gan lielākam, gan ātrāk ieviestam, tas tomēr ir nozīmīgs pavērsiens," ziņu aģentūrai AFP sacīja Frombergs. Vienlaikus viņš pauda nožēlu par neizmantoto iespēju radīt "jaunu virzienu Dānijas lauksaimniecībā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novada Aconē nosvinēti vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” topošās atkritumu šķirošanas rūpnīcas spāru svētki, atzīmējot nesošās jumta konstrukcijas pabeigšanu.

Jaunajā rūpnīcā, kuru paredzēts atklāt šī gada rudenī, darbosies vismodernākās šķirošanas iekārtas, kas ļaus būtiski uzlabot Eiropas Savienības noteiktos atkritumu pārstrādes rezultātus.

Spāru svētkos atzīmēts līdz šim paveiktais darbs – izbūvētas nesošās jumta konstrukcijas un galvenās sijas, izveidots inženierkomunikāciju tīkls utt. Šobrīd būve tiek gatavota turpmākajiem darbiem, tostarp jumta izbūvei un grīdu liešanai. Rūpnīcas kopējā platība būs vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, t. sk. ēka aptuveni 3300 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru. Projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa”.

“Šī projekta īstenošanā liekam lietā pieredzi, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā un vairāk nekā desmit gadu laikā grupas uzņēmumā “Ecoservice” Viļņā, kā arī no citiem līdzīgiem projektiem Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Te darbosies daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli un atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas vai izlasīt tikai derīgo materiālu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro

Db.lv, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Pasaulē, ES un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028.gadam izstrādi un novērtējumu. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru