Jaunākais izdevums

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

U. Biķis: «Visticamāk, likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.»

U. Biķis vērš uzmanību uz to, ka «vienā no Zaļā kursa politikas dokumentiem – Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā – ir uzstādījums līdz 2030. gadam 10% no dalībvalstu sauszemes teritorijas novirzīt stingrai dabas aizsardzībai, šajās platībās apturot jebkāda veida saimniecisko darbību. Vēl 11–30% teritorijas saimnieciskajā darbībā jāienes vides aspekti, kas būtiski ierobežos saimniecisko darbību».

No tā izriet, ka «Latvijas gadījumā dabas aizsardzībai paredzēts ļoti strauji novirzīt līdz pat 250 000 ha pieaugušo, līdz šim saimnieciski izmantoto mežu». Ja šādi plāni īstenosies, tad Latvijas finieris izskata iespēju slēgt kādu no savām rūpnīcām, visticamāk, Rīgas ražotni. 1929. gadā 25,2% visas Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži pārklāj 54,7% no Latvijas zemes. Gadsimta laikā esam dubultojuši savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju.

Atbilstoši PSRS laika oficiālajai statistikai 1950. gadā meži aizņēma 1964 tūkstošus hektāru, bet 1988. gadā – 2648 tūkstošus hektāru. Mežu platības pakāpeniski palielinājās, 2008. gada sasniedzot 2956 tūkstošus hektāru, bet 2009. gadā – 3232 tūkstošus hektāru. 2023. gadā meža platība jau bija 3305 tūkstoši hektāru. Nozīmīgs jautājums ir par to, kā Latvijas novados mainījās mežu platības pēdējo gadu laikā. Atbilstoši CSP apkopotajiem datiem laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam tikai divos novados – Ķekavas un Varakļānu – mežainība (mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību) samazinājās, visos pārējos novados mežainība nemainījās vai palielinājās.

Mežainība samazinājās novados, kas veido 1,1% no visu Latvijas novadu sauszemes platības. Novadi, kuros mežainība palika nemainīga vai palielinājās, veido 98,9% visu valsts novadu sauszemes platības. Latvijā mežu platības palielinās. Alūksnes, Cēsu, Krāslavas, Ludzas un Olaines novadā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platības palielinājās par diviem procenta punktiem, savukārt Aizkraukles, Augšdaugavas, Balvu, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Valkas, Valmieras un Ventspils novadā – par vienu procenta punktu. Pārējos novados mežu platība palika nemainīga.

Meža nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai kopumā. 2022. gadā meža nozares kopējais eksports sasniedza 4,2 miljardus eiro. Mežizstrādē tiek nodarbināti aptuveni 20 tūkstoši darbinieku, bet kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā – aptuveni 30 tūkstoši. Turklāt, ņemot vērā nozares vajadzības pēc transporta apkopes un citiem pakalpojumiem, nozares kumulatīvā ietekme uz citām nozarēm ir aptuveni 15% no nozares kopējas radītās vērtības (IKP). Tomēr meža nozares ietekme uz Latvijas novadiem ir atšķirīga. Lielā mērā to nosaka mežu daudzums attiecīgajā novadā. Ventspils, Ropažu, Valkas, Alūksnes un Olaines novadā vairāk nekā 60% visas sauszemes platības klāj meži. Lielāko daļu no platības meži pārklāj arī Saulkrastu, Talsu, Aizkraukles, Ķekavas, Cēsu, Kuldīgas, Ādažu, Gulbenes, Limbažu, Smiltenes, Ogres, Madonas, Siguldas un Valmieras novadā. Savukārt Varakļānu novadā mežu platības klāj tikai 22% no visas teritorijas.

Mazāk par trešdaļu no visas platības meži klāj teritoriju Līvānu, Preiļu, Dobeles un Jelgavas novadā. Novērtēsim mežu resursu izmantošanas ierobežojumu ietekmi uz nozari kopumā un uz visu Latvijas ekonomiku. Kā zināms no Dienas Biznesa veiktajiem aprēķiniem, 2022. gadā, rēķinot 2023. gada nemainīgās cenās, vidēji viens ražošanā nodarbinātais gada laikā radīja pievienoto vērtību par 61,6 tūkstošiem eiro. Pieņemot, ka meža nozarē vidējais nodarbinātais rada IKP, kas atbilst Latvijas vidējam ražošanā nodarbinātā radītā IKP lielumam, var aprēķināt meža resursu pieejamības samazinājuma radītos zaudējumus.

Ja pieejamo meža resursu apjoms nākamos 30 gadus būs par 10% mazāks nekā 2023. gadā, tad nākamajos 30 gados kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 3,7–6,2 miljardiem eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 9,8–16,4 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī.

Ja šis apjoms būs par 30% mazāks, tad nākamajos 30 gados kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 11,1–18,6 miljardiem eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 28,3–49,3 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī.

Savukārt, ja minētais apjoms būs par 50% mazāks, tad nākamajos 30 gados kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 18,4–31 miljardu eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 48,9–82,2 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī.

Meža nozare ir bijusi un joprojām ir būtiska eksporta produkcijas radītāja, kas turklāt 30 gadu laikā kardināli mainījusies no sākotnēji pamatā izejvielu ražotājas un piegādātājas citām valstīm uz nozari, kas vietējos resursus pārstrādā produktos ar daudz augstāku pievienoto vērtību – attiecīgi daudz lielāku cenu, par kādu to pārdod eksporta tirgos, un ar nopelnīto naudu palielina valsts ekonomiku. Nozare ir ne tikai būtisks darba vietu nodrošinātājs visā valsts teritorijā, bet rada kumulatīvo efektu, nodrošinot darba vietas un peļņas iespējas arī saistītajās jomās, kas attiecīgi atkal sekmē kopējās ekonomikas pieaugumu. Vai Latvija izvēlēsies bagātības radīšanas vai mazināšanas ceļu, lielā mērā atkarīgs no politiķu izdarītajām izvēlēm.

Valdībai aizliedzot mežu saimniecisku izmantošanu, ir jākompensē arī darba vietu zudums mežsaimniecības specializācijas novados, kas atsauksies gan uz novados dzīvojošajiem, gan uzņēmumiem, gan pašvaldībām. Mežizstrādē tiek nodarbināti aptuveni 20 tūkstoši darbinieku, bet kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā – ap 30 tūkstošiem. Samazinoties resursu pieejamības (darba) apjomam par 10%, bez darba paliks pieci tūkstoši nodarbināto – šāds solis ietekmēs 5000 ģimeņu visā Latvijā. Samazinoties resursu pieejamības (darba) apjomam par 50%, bez darba paliks 25 tūkstoši nodarbināto. Kopā ar ģimenes locekļiem un apgādājamajiem šāds solis ietekmēs gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru