Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāna projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem, uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

LETA jau rakstīja, ka valdība 14.oktobrī apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānu 2025.gadam. Budžeta plāna projekts atspoguļo aktuālāko novērtējumu par 2024.gadu, kā arī ņem vērā visus lēmumus, ko Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis 2025.gada budžeta izstrādes laikā.

Tas ietver to pašu informāciju attiecībā uz 2025.gadu, kas ir pamatā valdības atbalstītajam likumprojektam par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Vispārējās valdības budžeta plāns 2025.gadam ir sagatavots bastoties uz 2024.gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2025.gadam paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 2,9%.

Fiskālās attīstības scenārijs 2025.gadam ietver scenāriju pie nemainīgas politikas, kā arī mainīgas politikas scenāriju. 2025.gada budžets ir sagatavots, prognozējot, ka vispārējās valdības budžeta nominālais deficīts 2025.gadā būs 2,9% no IKP, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2024.-2028.gadam izstrādāts 2024.gada jūnijā, balstoties uz 2024.gada pirmā ceturkšņa IKP datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar Starptautisko Valūtas fondu, EK un banku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2024.gada 10.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Prognožu pamatā ir pieņēmums, ka 2024.gada otrajā pusgadā, pēc EK pavasara prognozēm, Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikā izaugsme kļūs straujāka, tāpēc Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir 1,4%, bet 2025.gadam - 2,9%, kas sakrīt ar FM februārī sagatavotās Latvijas Stabilitātes programmas 2024.-2028.gadam prognozēm. Tuvākajos trijos gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, stabilizējoties līmenī ap 2,5%.

Vispārējās valdības budžeta plāna 2025.gadam sagatavošanā tika ņemts vērā MK lēmums par Fiskālās disciplīnas likumā pieļaujamā strukturālā deficīta paaugstināšanu no 0,5% no IKP līdz 1% no IKP.

Ņemot vērā paredzētos grozījumus pieļaujamā strukturālā deficīta apmērā, nav paredzēta jaunu izdevumu pasākumu atzīšana par vienreizējiem, attiecīgi vienreizējo pasākumu tvērums sašaurināts līdz tiem pasākumiem, kas attiecināmi uz apstiprinātajiem un vairāku gadu garumā realizējamajiem investīciju projektiem, kā arī saglabāts pakāpeniskas amortizācijas noteikums attiecībā uz valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, min FM.

Vispārējās valdības budžeta plānā 2025.gadam paredzēts finansējums prioritārajiem pasākumiem valsts drošībai, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem 1,5 miljardu eiro apmērā, tostarp 2025.gadam 392,4 miljoni eiro jeb 0,9% no IKP. Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu, papildus jau iepriekš piešķirtajam bāzes finansējumam, prioritāro pasākumu īstenošanai tiks izmantoti vairāki kompensējošie pasākumi.

Atšķirībā no finansējuma avotiem iepriekšējos divos budžeta ciklos, vairs netiks izmantoti finanšu līdzekļi ārpus fiskālās telpas. 2025.gadā 72% jeb 284,3 miljoni eiro no minētā finansējuma iezīmēta vienīgajai vidēja termiņa budžeta prioritātei - drošībai, veidojot 0,6% no IKP, norāda FM.

Iekšējo risku risināšanas un drošības līmeņa paaugstināšanas nolūkā lielākie papildu resursi Vispārējās valdības budžeta plānā 2025.gadam iezīmēti iekšlietu dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atalgojuma palielināšanai par 10% un jaunās piemaksas ieviešanai par darbu dienestā - 90,1 miljons eiro, bet 2025.-2028.gadiem - vairāk nekā 360 miljoni eiro.

Prioritārais virziens "Drošība" nākamajam gadam ietvert arī tādas papildu izdevumu pozīcijas kā 65 miljonus eiro pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā īstenošanai, kamēr 50 miljoni eiro paredzēti Ukrainas atbalstam (atbilstoši noslēgtajam līgumam par militāro atbalstu), 23 miljoni eiro paredzēti munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai, bet 15 miljoni eiro paredzēti radaru iegādei vēja parku attīstībai.

Vēl 10,1 miljons eiro paredzēts Valsts drošības dienesta darbības prioritāro jomu stiprināšanai un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, 4,8 miljoni eiro - pastiprinātās robežapsardzības sistēmas darbības režīma pagarināšanai, bet 4,3 miljoni eiro - valsts materiālo rezervju nokomplektēšanai atbilstoši nomenklatūrā plānotajam apjomam, kā arī to atjaunināšanai un uzturēšanai.

Savukārt 2,6 miljoni eiro atvēlēti saistībā ar sarežģīto ģeopolitisko situāciju Latvijas pierobežā, lai stiprinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbības nepārtrauktību un Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu gatavību ārkārtas gadījumos, tostarp militāros apdraudējumos nepieciešams nodrošināt ar atbilstošiem pasākumiem un krājumiem, lai nodrošinātu palīdzību specifisko traumu gadījumos.

Vēl 3,2 miljoni eiro paredzēti apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas funkcijas pārņemšanai no Valsts policijas uz Tieslietu ministriju. Savukārt 1,5 miljoni eiro paredzēti citiem prioritāriem pasākumiem drošības jomā - krīzes vadības centra kapacitātes nodrošināšanai un Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO, Ņujorkā darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Atbalstīts prioritārais pasākums ar mērķi stiprināt kiberdrošību, tam ieplānojot papildu finansējumu 12,5 miljonus eiro apmērā 2025.gadam, kā arī pasākums saistībā ar militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošanu un vienības tilta Daugavpilī pārbūves mobilitātes uzlabošanu, iezīmējot tam 2,3 miljonus eiro 2025.gadam. Šie pasākumi varētu tikt finansēti ES fondu programmu ietvaros.

Tāpat Vispārējās valdības budžeta plānā 2025.gadam paredzēts īstenot pasākumus Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai (atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai, elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai un uzturēšanai), kā arī neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības pilnveidošanai, iezīmējot kopumā vairāk nekā 40,5 miljonus eiro, kur 30 miljoni eiro ir paredzēti pedagogu atalgojuma pieaugumam, tostarp pedagogu darba samaksai atbilstoši aktualizētajam skolēnu skaitam.

Ar nodokļu politikas izmaiņām saistītā pasākuma (dotācija pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai) finansēšanai iezīmēti 67,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EP politisko grupu viedokļi par ES ekonomikas konkurētspējas veicināšanas ceļiem atšķiras

LETA,08.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz 35 miljardu eiro lielajam EK aizdevumam Ukrainai kā ķīla kalpos iesaldētie Krievijas aktīvi

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāka konkurence banku sektorā ir būtiska, lai palielinātu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka Eiropā uzņēmumi finansējumu pamatā iegūst no bankām, taču bieži banku aizdevums nav pietiekams vai to ir grūti saņemt. Tas īpaši attiecas uz jauniem un inovatīviem uzņēmumiem, kuriem ir jāmeklē citi finansēšanas avoti, lai tie varētu attīstīties.

"Tas ir īpaši aktuāls jautājums mazākās ekonomikās, piemēram, Latvijā, kur finansējuma pieejamība ir ierobežota. Rezultātā uzņēmumi bieži samazina izaugsmes ambīcijas. Tas savukārt kavē Latvijas ekonomikas attīstību," norādīja Dombrovskis.

Tāpat viņš skaidroja, ka ir vairāki iemesli lēnajai kreditēšanas aktivitātei. Aizdevumu procentu likmes Latvijā un citās Baltijas valstīs kopumā ir vienas no augstākajām eirozonā. Situāciju pasliktina arī ierobežotā konkurence Latvijas kredītu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) attiecībā uz Latviju nav konstatējusi pārmērīgu budžeta deficītu un makroekonomisko nesabalansētību, norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), komentējot Eiropas semestra pavasara rekomendācijas Latvijai.

Eiropas semestra ietvaros EK izvērtē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālo un makroekonomisko situāciju. Ņemot vērā, ka ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi, visas ES dalībvalstis tiek aicinātas savlaicīgi sagatavot jaunajiem noteikumiem atbilstošus vidēja termiņa fiskāli-strukturālos plānus.

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka rekomendācijās Latvijai tiek uzsvērta nepieciešamība realizēt reformas un investīcijas, lai uzlabotu valstu ekonomiku konkurētspēju. Tāpat esot jāturpina īstenot Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāns, kā arī jāpaātrina kohēzijas programmu ieviešana.

Dombrovskis piebilst, ka Latvijai tiek rekomendēts arī strādāt pie darbaspēka prasmju ciešākas pielāgošanas darba tirgum, īpaši STEM nozarēs, kur inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, arī dabaszinātnēs, matemātikā un informāciju un tehnoloģiju sektorā sagaidāms darbaspēka deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas valdībai jāmeklē iespējas samazināt Rail Baltica izmaksas

LETA,05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir jāmeklē iespējas samazināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas, 5.septembrī intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis atzīmēja, ka "Rail Baltica" aplēstās izmaksas gadu laikā ir pieaugušas daudzkārt, kamēr Eiropas Savienības (ES) konkrētajā finanšu instrumentā pieejamās naudas apjoms nav pieaudzis un nepieaugs, tāpēc valdībai jāvērtē, kā izmaksas samazināt, jo visu par ES līdzekļiem nofinansēt nevarēs.

Pēc viņa vārdiem, daļa "Rail Baltica" ir vai nu jāfinansē par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī jāmeklē taupīgāki risinājumi.

Pēc 2027.gada ES būs jauns daudzgadu budžets, un arī tad būs jāpacīnās par finansējumu iecerēm, atzīmēja politiķis, piebilstot, ka diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu sāksies nākamajā gadā, taču tam sekos pāris gadus ilgs saskaņošanas un apstiprināšanas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien noteica papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ.

Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi "iegūst no negodīgām subsīdijām", kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, "Geely" tā būs 19,9% un SAIC - 37,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) parakstījusi ar Ēģipti vienošanos par miljardu eiro lielām ES investīcijām abu valstu stratēģiskās sadarbības ietvaros.

Šīs investīcijas būs tikai pirmais ieguldījums Ēģiptes tautsaimniecībā, no tiem 7,4 miljardiem eiro, par kuriem Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja martā.

Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt tā dēvētās tīrās enerģētikas, rūpniecības un pārtikas drošības nozarēs, norādījusi EK.

Vienošanos Kairā parakstījis EK viceprezidents ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis un Ēģiptes starptautiskās sadarbības ministre Ranija al Mašata.

Sestdien un svētdien Kairā notika investīcijām veltīta konference, kuras mērķis ir radīt Eiropas uzņēmēju interesi par ieguldījumiem Ēģiptē.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī fon der Leiena.

"Šodien Ēģipte un Eiropa ir tuvākas nekā jebkad iepriekš," uzsvēra EK prezidente, piebilstot, ka to sadarbība esot izdevīga abām pusēm. Viņa norādīja, ka eiropiešu ieguldījumi veicinās Ēģiptes reformas, kas stiprinās uzņēmējdarbības vidi, kura savukārt piesaistīs jaunas investīcijas, radot Ēģiptē jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saglabāsies nemainīgs.

Tā ir sliktāka prognoze par EK maijā paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā pieaugs par 1,7%.

Vienlaikus piektdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 1%, nevis par 2,6%, kā tika lēsts iepriekš.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 1,2% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 2,2% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 2,8% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek lēsta palielināšanās līdz 3,2% no IKP.

EK ziņojumā teikts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā piedzīvos stagnāciju. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi vēl nav atjaunojušies, neskatoties uz izteiktu algu kāpumu, savukārt valsts izdevumi saglabāsies augsti, ņemot vērā papildu izdevumus veselības aprūpei un pētniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

JV un NA saņems pa diviem EP mandātiem, LA, AS, Progresīvie, Saskaņa un LPV - pa vienam

LETA,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru