Enerģētika

Maldinošās informācijas dēļ Igaunija atsakās ieguldīt 2,6 miljardus eiro atkrastes vēja parkos

LETA-ERR,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

Gandrīz mēnesi vēlāk ne valdība, ne enerģētikas lietas pārraugošā Klimata ministrija nav sniegusi plašāku skaidrojumu par šī lēmuma sekām vai pamatojumu. Šis skaidrības trūkums ir īpaši satraucošs, ņemot vērā to, ka valdība plāno izsludināt konkursus jau aprīlī.

Politiķi ir tikai runājuši par elektrības cenām, pieļaujot, ka līdz 2035.gadam tās saruks līdz vidēji 14,9 centiem par kilovatstundu salīdzinājumā ar 17,4 centiem pērn.

Lai gan ministrijas informatīvais ziņojums ar 13.februāra datumu nav publisks, tas nonācis ERR rīcībā un liecina, ka ministri ir maldinājuši sabiedrību, lai pamatotu vienošanos.

Ziņojumā ir minēts prognozētais elektrības cenas samazinājums līdz 14,9 centiem par kilovatstundu līdz 2035.gadam, taču tas nav tieši saistīts ar valdības plānotajām investīcijām. Cenas samazinājums tiek prognozēts, jo papildus nodokļu maksātāju atbalstītajai atjaunīgajai enerģijai Igaunijas tirgū nonāks arī četras teravatstundas nesubsidētas sauszemes vēja enerģijas un divas teravatstundas nesubsidētas atkrastes vēja enerģijas. Turklāt aplēsē ir iekļauta 500 megavatu enerģijas uzglabāšanas jauda, kas, kā norāda Paldisku hidroakumulācijas elektrostacijas attīstītājs, izmaksātu ap vienu miljardu eiro. Tajā ir iekļauts arī Igaunijas un Somijas kabeļu savienojums "EstLink 3", kas, kā paredzams, izmaksās aptuveni vienu miljardu eiro, un ceturtais Igaunijas un Latvijas elektrosavienojums, kura izmaksas pārsniegs vienu miljardu eiro.

Tādējādi secināms, ka valdības koalīcijas politiķu solītais elektrības cenas samazinājums netiks sasniegts, subsidējot vēja parkus. Tā vietā būtu nepieciešams pievienot ievērojamu skaitu nesubsidētu vēja parku, kā arī izbūvēt jaunus un dārgus elektrība savienojumus.

Klimata ministrijas aplēses arī rāda, ka, īstenojot tikai valdības plānotos vēja parkus, elektrības cena 2035.gadā būs 17 centu par kilovatstundu, kas ir tikai 0,4 centi mazāk nekā vidēji 2024.gadā.

Ministrijas eksperti arī norāda, ka 2030.gadā elektrības cena varētu būt zemāka nekā 2035.gadā, lai gan elektrības patēriņš 2030.gadā būtu mazāks un vēja parki vēl nebūtu nodoti ekspluatācijā. Tas tiek skaidrots ar to, ka dārgo vēja parku dēļ atjaunīgās enerģijas nodeva būtu jāpalielina no 0,87 centiem līdz 1,56 centiem par kilovatstundu.

Klimata ministrijas aplēses balstītas arī pieņēmumā, ka līdzās subsidētajiem elektrības ražošanas projektiem, paši uzņēmēji attīstīs papildu ražošanas jaudas. Tāpat tiek gaidīts, ka attīstot elektroenerģijas ražošanu, attīstīsies arī rūpniecība, tādējādi veicinot pieprasījumu pēc elektroenerģijas un jaunu ražošanas jaudu būvniecības.

Komentējot ERR rīcībā nonākušo informatīvo ziņojumu, klimata ministre Alenedre sākotnēji paziņoja, ka dati ziņojumā par vēja parku subsidēšanu nav pareizi, taču vienlaikus ministrija atsakās publiskot pareizos datus, jo tie esot konfidenciāli.

Lai gan ministre atteicās nosaukt pareizos datus, viņa atkārtoti minēja, ka 2035.gadā elektrības cena nepārsniegs 5,5 centus par kilovatstundu, ja tiks rīkotas elektrības izsoles, un elektrības cena saruks līdz 4,9 centiem, ja būs uzbūvēts "EstLink 3". "Ja mēs to nedarīsim, cena saglabāsies ap astoņiem centiem par kilovatstundu," paziņoja Alendere.

Vēlāk viņa paziņoja par valdības lēmumu atteikties no ieguldījumiem atkrastes vēja parkos, taču joprojām uzsvēra, ka ministrijas analīze netiks publiskota.

Negaidītais valdības lēmums nozīmē, ka līdz aprīlim valsts zaudēs Eiropas Komisijas atļauju valsts atbalstam atkrastes vēja jaudām Igaunijā, taču Alendere uzsvēra, ka ministrija joprojām meklēs iespējas būvēt atkrastes vēja parkus, un pēc jaunas valsts atbalsta atļaujas saņemšanas nākamgad varētu izsludināt konkursu par vēja parku būvniecību, lai tie varētu sākt darboties līdz 2033.gada nogalei.

Aprīlī valdība plāno izsludināt izsoli sauszemes vēja parka būvniecības atbalstam, lai tirgū nonāktu papildu līdz divām teravatstundām elektrības. Finansējums šīm projektam ir 240 miljoni eiro.

Igaunija arī turpina ceļu uz kodolenerģijas jaudu izveidi, kā arī līdz aprīlim Klimata ministrija sagatavos analīzi par to, vai valstij vajadzētu ieguldīt Paldisku hidroakumulācijas elektrostacijā vai lielākā akumulatoru parkā.

Enerģētika

Zaļo un atjaunojamo enerģētikas projektu attīstība Latvijā

Jānis Goldbergs,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.

“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.

Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.