Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami vairāk nekā 800 Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "Kaufland" veikalos, informē uzņēmumā.

"Kārums" sācis sadarbību ar "Kaufland", noslēdzot vienošanos par "Kārums" sieriņu tirdzniecību vairāk nekā 800 Vācijas "Kaufland" tīkla veikalos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka patlaban sākta sadarbība ar trim populārākajām "Kāruma" sieriņu garšām - vaniļas, šokolādes un zemeņu. Šī sadarbība uzņēmumam nozīmē būtisku izaugsmi, jo tas no neliela piegādātāja etniskajiem veikaliņiem Vācijā kļūst par nozīmīgu piegādātāju vairāk nekā 800 veikalos visā Vācijā.

"Kaufland" un "Lidl" ietilpst Vācijas mazumtirdzniecības holdingā "Schwarz Gruppe", kas ir viena no vadošajām mazumtirdzniecības grupām visā Eiropā.

"Kāruma" biezpiena sieriņi ir uzņēmuma trešā populārākā eksporta produktu kategorija pēc krēmsiera un krējuma.

Atzīmējot pārtikas produktu zīmola “Kārums” panākumus eksporta tirgos šogad un 2024. gadā, atklāts “Kārums” “pop-up” veikals Rīgas lidostā.

Visu oktobri ikviens ceļotājs varēs iegādāties ne tikai pilnu sortimentu jeb 16 garšu “Kārums” biezpiena sieriņu veidus, bet arī šogad radīto “Kārums” suvenīru kolekciju – zeķes “sieriņi”, Latvijā ražoto porcelāna šķīvīti un vārniņas mīļmantiņu.

““Kārums” sieriņus tagad var sastapt arvien vairāk vietās pasaulē, tostarp mazumtirdzniecības ķēdēs Eiropā. Piemēram, “Alfamega” tīklā Kiprā, “COOP”, “Eurospar” un “Meny” Norvēģijā, “LEDO”, “Kliver” un “MixMarkt” tīklos Vācijā, “Supervalu” tīklā Īrijā, kā arī drīzumā vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Eiropā. Pērn vien pieaudzējām “Kārums” sieriņu eksportu par 52 %, un šogad plānojam izaugsmi vairāk nekā 15 % apmērā,” skaidro Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Kā liecina pasaules bankas apkopotie statistikas dati par visām pasaules valstīm, tad pēdējo 20 gadu laikā ASV, Japāna un Eiropas Savienība zaudēja globālajā konkurencē par rūpnieciskās ražošanas apjomiem un to izvietojumu.

Pašlaik pasaules industriāli visattīstītākā valsts vairs nav ASV, bet jau no 2011. gada tā ir Ķīna. Savukārt Indija un Krievija pēc industriālā attīstības līmeņa jau ir apsteigušas Apvienoto Karalisti un atpaliek tikai no Vācijas.Ja ASV jaunā administrācija ir apzinājusies, ka esošās tendences ir drauds ASV globālajai drošībai, tad ES valdošā politiskā elite turpina īstenot politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un Eiropas Savienības globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm. Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījumu.

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā pusgadā veikti bezskaidras naudas norēķini 5,193 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 328,966 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,426 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,8% jeb 70,65 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad pirmajā pusgadā veikti norēķini 3,464 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 254,007 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,8% vairāk nekā gadu iepriekš, mazumtirdzniecības veikalos - 2,052 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 7,8%, bet pārējos veikalos - 1,158 miljardu eiro apmērā, kas ir kāpums par 8,2%.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 404,276 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo pusgadu ir kritums par 1,9%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 241,883 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 7,1%.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

“EfTEN Living” īres projekta “Easy Riga” renovācijas darbi tuvojas noslēgumam, un tagad interesentiem pieejami demo dzīvokļi apskatei.

Kopumā īrei pieejami 102 pilnībā aprīkoti dzīvokļi. Šobrīd interesi par projektu izrādījuši teju 200 potenciālo īrnieku.

“EfTEN Capital” sadarbībā ar būvniecības uzņēmumu “EKOTEH BŪVE”, projektēšanas biroju “ArhiCom”, arhitektu Arti Roķi un interjera dizaineri Eviju Grišāni Pinkuli ir pilnībā renovējis Aviācijas ielas daudzstāvu ēku, pārvēršot to no tipiskas 80. gadu sērijveida mājas par īres projektu.

“Mēs lepojamies, ka ar “Easy Riga” projektu esam parādījuši, cik daudz var izdarīt ar esošajām ēkām. Ne vienmēr ir jāceļ jaunas mājas, reizēm ir vērtīgi atjaunot un uzlabot jau esošās, piešķirot tām jaunu dzīvi. Esam veikuši lielu darbu, atjaunojot ēku no pamatiem līdz jumtam, tai skaitā, izbūvējot visas jaunas inženiersistēmas un radot mājīgu, gaišu interjeru ik katram,” skaidro “EKOTEH BŪVE” valdes priekšsēdētājs Oskars Petrovs.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Pielāgojoties strauji mainīgajiem patērētāju iepirkšanās paradumiem, Rimi ir atvēris pirmos jaunā koncepta hipermārketus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma trīs miljonu eiro investīcija koncepta izstrādē un pirmajos trīs pilotprojektos ļāvusi izveidot jaunu veikala modeli ar vienkāršotu veikala izkārtojumu, skaidrākām cenu norādēm.

Pirmie jaunā koncepta hipermārketi durvis vēra novembrī Rīgā, Palangā un Tallinā.

Jaunajā veikala izkārtojumā īpaša uzmanība pievērsta augošajai interesei par veselīgu dzīvesveidu un pieprasījumam pēc svaigiem augļiem un dārzeņiem. Sadarbībā ar iepirkumu un piegādes ķēdes komandām tiek nodrošināts augstākās kvalitātes sortiments, īpaši izceļot sezonālos produktus. Jaunā koncepta veikalos svaigo produktu, maizes un gatavo ēdienu nodaļas kļuvušas par centrālajiem elementiem, savukārt nepārtikas preču zonas pārkārtotas tā, lai klientiem būtu vieglāk orientēties un atrast nepieciešamo.

Arī digitālie risinājumi jaunā koncepta veikalos ir daudz pieejamāki – pašapkalpošanās kases, digitālie svari un moderni ekrāni, kuros redzami izdevīgākie piedāvājumi un informācija par akcijām. Veikala izkārtojums ir kļuvis vienkāršāks un vizuāli sakārtotāks – samazināts liekais vizuālais troksnis, norādes kļuvušas skaidrākas un praktiskāk izvietotas, savukārt akciju piedāvājumi ir vieglāk pamanāmi.

Interjers vienmēr sākas no augšas. Pat ja jūs to nepamanāt. Griesti ir fons, uz kura izvēršas viss pārējais: gaisma, augstums, gaiss, atmosfēra. Tie vai nu izceļ ieceri, vai arī izjauc iespaidu. Gan tirdzniecības telpā, gan privātā dzīvoklī griestu noformējums ietekmē uztveri — tas veido sajūtas, kas paliek atmiņā ilgi.

Griesti kā robeža un instruments

Griesti nav tikai tehnisks elements, tie burtiski nosaka uztveres robežas. Augsti griesti rada brīvības un prestiža sajūtu. Zemi rada mājīgumu, intimitāti vai, ja apgaismojums izvēlēts neveiksmīgi, pat spiediena sajūtu. Tieši tāpēc veikalos un salonos tik rūpīgi pārdomā ne tikai dekoru, bet arī apgaismojumu.

Pēdējo gadu tendences ir par vienkāršību. Sarežģītas ģipškartona konstrukcijas pamazām aiziet pagātnē. To vietā nāk vizuāli tīri griesti ar virzītu, elastīgu un viegli regulējamu apgaismojumu. Sliežu apgaismojums ir kļuvis par neatņemamu šādu risinājumu daļu. Tas nepārslogo telpu un vienlaikus ļauj mainīt apgaismojuma scenārijus bez kapitāla remonta.

IKEA paplašina jaunas koncepcijas mazumtirdzniecības vietu – mazo veikalu – tīklu Baltijas valstīs. Šajā pavasarī jaunā formāta veikals tiks atvērts Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā, Klaipēdā, atjaunojot esošo plānošanas un preču pasūtīšanas vietu.

Tas būs jau otrais mazais veikals Baltijas reģionā – pirmo pagājušajā vasarā atvēra Pērnavā, Igaunijā.

“Mēs esam pārliecināti, ka investīcijas mazajos veikalos ir svarīgs solis, lai pielāgotos mūsdienu pircēju paradumiem un uzvedībai. Jaunā koncepcija ir sevi jau pierādījusi Igaunijā, tāpēc arī Lietuvā gaidām labus rezultātus. Esam novērojuši arī to, ka daudzi, pieņemot lēmumus par mājokļa labiekārtošanu, labprāt izmanto gan tiešsaistes iepirkšanās iespēju, gan apmeklē veikalu klātienē. Tāpēc mēs turpināsim investēt gan digitālajos risinājumos, gan arī tirdzniecības vietās visā Baltijā,” saka Inga Filipova, IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs.

Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Rafael Advanced Defense Systems un Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai Rotem Company (HRC) starptautiskās aizsardzības industrijas izstādes MSPO 2025 ietvaros, kas notika 2025. gada septembrī Kielcē, Polijā, parakstījuši sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmas (APS) integrāciju, ražošanu un pilna dzīves cikla atbalstu uz Korejas galvenā kaujas tanka K2 un nākotnes bruņojuma platformām Korejas Republikai.

Līguma parakstīšana notika HRC stendā, abu uzņēmumu augstākās vadības klātbūtnē, apliecinot jaunu un būtisku soli Korejas–Izraēlas aizsardzības sadarbībā.

“Šis līgums apliecina mūsu kopīgo apņemšanos paaugstināt nākamās paaudzes bruņoto platformu izdzīvojamību kaujas laukā,” norāda Cvī Marmors (Tzvi Marmor), Rafael Sauszemes un jūras sistēmu nodaļas izpildviceprezidents. “Apvienojot Rafael kaujas pieredzi ar Korejas rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu, spēsim sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan vietējās, gan starptautiskās aizsardzības vajadzībām.”

Hyundai Rotem uzsvēra, ka Trophy sistēma tiks integrēta gan uz K2 tanka, gan poļu K2PL tanka versijā, padarot šo par pirmo reizi, kad Korejas tanks būs aprīkots ar aktīvās aizsardzības sistēmu.“Trophy ir kaujas laukā pārbaudīta tehnoloģija, kas būtiski uzlabos K2 aizsardzību,” atzīmēja Hjungs-Džūns Džo (Hyung-Joon Jo), Hyundai Rotem Aizsardzības risinājumu pētniecības un attīstības centra vadītājs.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu pieaugt ābolu cena, aģentūrai LETA pastāstīja Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Viņš norādīja, ka šogad daļai komercaudzētāju ir ļoti sliktas ābolu ražas. Tās negatīvi ietekmēja pavasara salnas, kā arī mitrie laikapstākļi visas sezonas garumā, kas atviegloja slimību izplatību un ietekmēja ābolu kvalitāti, izmērus un ražas apmērus.

LLKC eksperts skaidroja, ka, ābolu piedāvājumam samazinoties, varētu palielināties arī to cena. Rudenī ābolu cena varētu saglabāties stabila, kamēr cilvēkiem joprojām ir pieejami āboli piemājas dārzos, bet gada beigās un nākamā gada sākumā tā varētu palielināties.

Vietējie āboli pamatā varētu būt pieejami līdz jaunajam gadam, teica Narvils.

"Pēc jaunā gada tikai atsevišķiem audzētājiem būs ko piedāvāt, bet vienai daļai, labi, ja pietiks kādām programmām, piemēram, "Piens un augļi skolai"," prognozēja LLKC eksperts, piebilstot, ka līdz pavasarim tikai dažiem vietējiem audzētājiem vēl būs pieejami āboli.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) ekspluatācijā nodevis otro projekta “Kaivas kvartāls” ēku Dreiliņu apkaimē Rīgā.

Jaunajā “Kaivas kvartāla” namā pieejami 72 dzīvokļi, no kuriem šobrīd jau pārdoti un rezervēti 16 %, kas attīstītāja ieskatā apliecina pieaugošu pircēju interesi par dzīvošanu Dreiliņos, kas kļūst par vienu no galvaspilsētas perspektīvākajām un modernākajām jaunās apbūves teritorijām.

YIT plāno līdz 2030. gadam pilnībā pabeigt “Kaivas kvartāla” attīstību, radot kopumā piecu namu kompleksu. “Kaivas kvartāla” otrajā namā, kas atrodas Rīgā, Kaivas ielā 48B, pieejami 72 mājokļi ar dažādu plānojumu — 2, 3 un 4 istabu, ar iekštelpu platību no 44 līdz 85,5 m2. Visi dzīvokļi pieejami ar pilnu iekšējo apdari, piedāvājot divas apdares materiālu kolekcijas, kā arī ar izbūvētiem balkoniem. Atsevišķos dzīvokļos cenā ir iekļauta pilnībā iekārtota virtuve. Pircējiem pieejamas gan pagalma, gan pazemes autostāvvietas, tostarp iespēja ierīkot elektroauto uzlādes staciju, kā arī mantu glabātuves. Jauno mājokļu cenas – sākot no 110 500 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.

"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.

Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.

Latvijas mājsaimniecības pēdējo četru gadu laikā kļuvušas ievērojami bagātākas uz papīra – noguldījumu apjoms 2025. gada septembrī ir par 26 % lielāks nekā 2021. gada sākumā, un kopējā summa jau sasniedz 12,6 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Taču šim pieaugumam ir ironiska piegarša – patēriņa cenas šajā pašā periodā pieaugušas par 39,3 %, kas nozīmē, ka nauda “aug”, bet tās vērtība kūst.

Tikmēr mājokļu tirgus apjoms kopš 2021. gada palielinājies vien par 1-2 %, pērn sasniedzot ap 1,5 miljardiem eiro. Šis kontrasts izgaismo kādu paradoksu: iedzīvotāji nomināli ir uzkrājuši vairāk nekā jebkad, bet pārvērst to mājokļos nesteidzas. Tas ir skaidrojams ar daudziem iemesliem, tai skaitā ar vēlmi nodrošināties ar salīdzinoši likvīdiem aktīviem.

Tomēr ne viss ir tik drūmi. Jau 2025. gadā mājokļu tirgus ir aktivizējis – ir pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī mājokļu kredītu skaits. Var pieņemt, ka turpmāk ir gaidāma aizvien lielāka aktivitāte mājokļu tirgū, jo ir izveidojies t.s. “uzkrātais pieprasījums”. Proti, iedzīvotājiem ir finanšu kapacitāte mājokļa iegādei, taču daļa potenciālo pircēju vēl aizvien nogaida. Īstermiņā šāda piesardzība bremzē tirgus aktivitāti, toties ilgtermiņā var veidoties lielāks pieprasījuma vilnis, tiklīdz finansiālie un ģeopolitiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Turpinot attīstīt modernu un ilgtspējīgu pilsētvidi Rīgā, uzņēmums New Hanza Development oktobrī uzsācis New Hanza apartamentu būvniecību Gustava Kluča ielā 10.

Četrās ēkās, kas tiks būvētas vienlaicīgi, būs pieejami 258 dzīvokļi, 6 tirdzniecības komerctelpas un 185 stāvvietas. Papildu tam tiks izveidots apartamentiem pieguļošs Hanzas parks, kā arī pabeigta kvartāla ielu un komunikāciju izbūve.

New Hanza apartamentus veidos četras energoefektīvas A klases ēkas ar moderniem dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari. Piedāvājumā būs divu līdz piecu istabu dzīvokļi, kas piemēroti gan jaunām ģimenēm, gan aktīviem pilsētniekiem, kuri novērtē komfortu un augstu dzīves kvalitāti.

Dzīvokļi tiks aprīkoti ar gudrās mājas sistēmu, kas dos iespēju īpašniekam attālināti vadīt dzīvokļa apkuri, ventilāciju, siltās grīdas, elektrību, drošības signalizāciju, domofonu, ugunsgrēka signalizāciju. Dzīvokļi būs aprīkoti ar augstākās kvalitātes gaisa rekuperācijas sistēmu. Dzīvokļu viesistabās un guļamistabās būs iespēja uzstādīt kondicionierus. Tiek paredzēta augstvērtīga apdare ar koka/alumīnija logiem, parketa grīdas segumu, finierētām koka grīdām ar panelējumu līdz griestiem.

Septembra izskaņā mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" veikalos būs pieejami pirmie uzņēmuma jaunās īpašnieces "Salling Group" privātās preču zīmes produkti, savukārt pilns sortiments ar 123 produktiem tiks ieviests līdz oktobra beigām, informē "Rimi Latvia".

Līdz 2026.gada beigām visas iepriekšējā "Rimi" īpašnieka "ICA Gruppen" privātās preču zīmes, tostarp "ICA", "ICA Basic", "I love eco" un "Apotek Hjärtat", tiks pilnībā izņemtas no "Rimi" veikalu sortimenta.

Pirmie "Salling" privātās preču zīmes produkti, kas parādīsies "Rimi", būs iepakotā pārtika, mājsaimniecības un personīgās higiēnas preces.

"Rimi Latvia" kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone informē, ka daļa "Salling" privātās preču zīmes sortimenta tiks ražota Baltijas valstīs, saīsinot piegādes ķēdes un atbalstot vietējos uzņēmumus.

Jau ziņots, ka šovasar tika pabeigts darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu "ICA Gruppen" un Dānijas kompāniju "Salling Group" par "Rimi Baltic" pārdošanu. Tādējādi "Salling Group" īpašumā ir nonācis viss Baltijas veikalu tīkls, tostarp e-komercijas platforma un centralizētā loģistikas sistēma. Darījuma summa bija 1,3 miljardi eiro.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay – ātru, drošu un privātu maksājumu veidu, kas pieejams ar Signet Bank Mastercard maksājumu kartēm.

Ar šo soli banka turpina mērķtiecīgi pilnveidot klientu pieredzi, integrējot ikdienas finansēs inovatīvus un ērtus digitālos risinājumus.

Apple Pay sniedz iespēju veikt pirkumus veikalos, lietotnēs un interneta vidē – bez fiziskas kartes un bez nepieciešamības ievadīt kartes datus. Maksājumi tiek atbalstīti ar saderīgām Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad un MacBook ierīcēm ar Touch ID un Face ID autentifikācijas iespējām.

“Apple Pay ieviešana ir vēl viens loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā – līdzās investīciju produktiem nodrošināt arī tradicionālus bankas produktus un pakalpojumus, piedāvājot klientiem digitāli mūsdienīgu un uz augstu pievienoto vērtību orientētu bankas pieredzi,” uzsver Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 8,023 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 541,206 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,683 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% jeb 115,529 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti norēķini 5,342 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 397,894 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad deviņos mēnešos veidoja 638,909 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem ir kritums par 0,5%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 378,094 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 4,7%.

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Kāpēc izvēlējāties īstenot paplašināšanos, iegādājoties aktīvu olu ražošanas un tirdzniecības kompāniju ārpus ES — Lielbritānijā?

Ambīcijas iegādāties kādus olu ražošanas aktīvus aiz Latvijas robežām nav dzimušas vakar, bet gan jau pirms vairākiem gadiem. Jā, Lielbritānija pašlaik ir Eiropas valsts, kura vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tik un tā ir viena no trim lielākajām ekonomikām Eiropā. Tā ir liels tirgus ar aptuveni 70 miljoniem iedzīvotāju un kopējo ikgadējo olu patēriņu vairāk nekā 14 miljardi, un tā kopējo apgrozījumu vairāku miljardu sterliņu mārciņu vērtībā. Latvijas olu tirgus pēc apjoma ir salīdzinoši neliels, bet Apvienotās Karalistes tirgus ir vairāk nekā trīsdesmit reizes lielāks, lai gan patēriņš uz vienu iedzīvotāju abās valstīs ir līdzīgs. Pat visas Baltijas olu tirgus ir apmēram 10 reizes mazāks par Lielbritānijas tirgu. Patīk tas vai nepatīk, bet, ja ir ambīcijas strauji attīstīties, tad jāiet uz lielajiem tirgiem. Tieši tāpēc ir Agrova darījums par 100% akciju iegādi Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings. Baltijas tirgū izaugsmes iespējas ir apgrūtinātas ne tikai tāpēc, ka šajā reģionā ir tikai aptuveni 6 miljoni iedzīvotāju, bet arī tāpēc, ka olu segments ir piesātināts un ir ļoti asa konkurence. To rada ne tikai vietējie olu ražotāji ar Ziemeļeiropas olu ražošanas līderi Balticovo priekšgalā, bet arī konkurence ar Polijas un Ukrainas olu ražotāju importu. Turklāt Ukrainas olu ražotāji izmanto ģeopolitisko situāciju savu ekonomisko interešu labā. Savukārt Lielbritānija savu olu tirgu ļoti prasmīgi aizsargā no importa, jo lielveikalos uz visiem olu iepakojumiem ir apzīmējums – sarkana lauva (British Lion certification) - sertifikācijas sistēma, kuru uztur nevalstiskais sektors. Ja šāda marķējuma uz olu iepakojuma nav, tad lielajos mazumtirdzniecības veikalos šādu produktu pārdošana nav iespējama, tad atliek tikai tā dēvētie nelielie piemājas veikali. Lai iegūtu attiecīgo sertifikātu un olu iepakojumu varētu marķēt ar sarkanās lauvas simbolu, ir nepieciešama olu ražotne Lielbritānijā, tādējādi vietējie ražotāji tiek aizsargāti no citu valstu ražotājiem, kam ir citas (zemākas) prasības importam, kas nereti kropļo konkurenci. Tas ir tas, kā pietrūkst Eiropas Savienībā, un tādējādi šajā tirgū ir daudz grūtāk strādāt, jo teorētiski ieejas prasības ES tirgū visiem ir vienādas, taču realitātē tas tā nav. Vēl jo vairāk, ja ražošanas izmaksas šajās zemēs (trešajās valstīs) ir ievērojami zemākas nekā ES, kurā strādājošajiem ir jāizpilda 100% visi nosacījumi, kas sadārdzina ražošanu. Vēl viens ļoti būtisks faktors, kas Sunrise iegādi padara par ļoti nozīmīgu atspēriena aktīvu Lielbritānijā, ir tas, ka šī kompānija veiksmīgi un lielos apjomos iepērk olas no mazākiem ražotājiem, tās šķiro, fasē un realizē saviem biznesa klientiem.

Pārtikas piegādes un mazumtirdzniecības tirgus Latvijā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas — arvien vairāk cilvēku izvēlas iepirkties tiešsaistē vai vietējos mazajos veikalos.

Šo tendenci izmanto SIA “LaTS” tīkls, kas apvieno daudzus vietējos mazumtirgotājus, un šobrīd ne tikai attīsta e-veikalu, bet arī paplašina fizisko veikalu tīklu reģionos.

Tīkla interneta veikals sāka darbību jau 2021. gadā ar mērķi nodrošināt ērtu iepirkšanos Rīgā un Pierīgā, vēlāk paplašinot piegādes zonas uz citām teritorijām. “LaTS” investējis vairāk nekā 50 000 eiro e-veikala platformas uzturēšanā un paplašināšanā. 2025. gada vienpadsmit mēnešos e-veikala apgrozījums, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada periodu, palielinājies par 15%, apliecinot, ka pieprasījums pēc tiešsaistes iepirkšanās turpina pieaugt.

“LaTS” izvēlētā pieeja pierāda, ka mazumtirdzniecība un e-komercija var pastāvēt paralēli un pat papildināt viena otru. Piegādes zonu paplašināšana ir būtiski saistīta ar jaunu veikalu atvēršanu reģionos un arī esošo veikalu attīstību. Pateicoties šai dinamikai, Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju varētu pāriet uz iepirkšanos vietējos veikalos vai interneta platformā — neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi dzīvo. “Turpinoties šai attīstībai, pat attālākajos pagastos dzīvojošie cilvēki varēs vieglāk nodrošināt sev nepieciešamos ikdienas pirkumus, turklāt bez nepieciešamības doties uz lielajiem reģionālajiem centriem. Tas varētu mainīt arī iepirkšanās paradumus: samazinātos braucieni uz lielveikaliem, bet pieaugtu uzticība vietējai tirdzniecībai un digitālajiem risinājumiem. Mazumtirdzniecības nozarei šī tendence varētu nozīmēt pieprasījuma pieaugumu ārpus lielajām pilsētām, savukārt iedzīvotājiem — ērtāku ikdienu un plašāku izvēles brīvību,” pastāstīja e-komercijas projekta vadītāja Jeļena Bukša.