Jaunākais izdevums

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

«Kaspersky Lab» izstrādājumu un programmatūras atjauninājumu pirmkods būs pieejams atbildīgajām ieinteresētajām pusēm caurskatīšanai īpašā Caurredzamības centrā, kas arī atradīsies Šveicē un ko paredzēts atvērt šogad.

«Kaspersky Lab» organizē, lai datu uzglabāšanu un apstrādi, programmatūras salikšanu un pirmkodu neatkarīgi uzrauga treša puse, kas ir kvalificēta veikt tehniskās programmatūras pārbaudes. Tā kā caurredzamība un uzticamība kļūst par vispārīgu prasību visā kiberdrošības nozarē, Kaspersky Lab atbalsta jaunas bezpeļņas organizācijas izveidi, kas uzņemas šo pienākumu ne tikai uzņēmumā, bet arī citiem partneriem un dalībniekiem, kas vēlas pievienoties.

Ar šo jauno pasākumu kopumu Kaspersky Lab tiecas ievērojami uzlabot savas IT infrastruktūras noturību pret jebkādiem, pat teorētiskiem, uzticamības riskiem un palielināt gan pašreizējiem, gan nākamajiem klientiem, kā arī visai sabiedrībai nodrošināto uzņēmuma caurredzamību, uzsver uzņēmumā.

«Strauji mainīgā nozarē, kāda ir mūsējā, mums ir jāpielāgojas klientu, ieinteresēto pušu un partneru mainīgajām vajadzībām. Caurredzamība ir viena no šīm vajadzībām, tāpēc mēs esam nolēmuši pārveidot savu infrastruktūru un pārcelt datu apstrādes līdzekļus uz Šveici. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība kļūs par kiberdrošības tendenci visā pasaulē un ka uzticamības politika kļūs par laikmetīgu galveno pamatprasību visā nozarē,» stāsta Jevgeņijs Kasperskis, «Kaspersky Lab» vadītājs.

Tev varētu interesēt arī:

Kaspersky Lab: Politiķi atraduši grēkāzi

ASV Senāts grasās aizliegt Kaspersky Lab produktus

Jevgeņijs Kasperskis: Kompānija ir mana mīļā mantiņa

Kasperskis: kiberuzbrukumus Igaunijai veica spameri, nevis Kremlis

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kuras IT tendences mainīs pasauli 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu - Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing).

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā kibernoziedznieki pasaulē gūst peļņu ar Covid-19

Artūrs Filatovs, Tet kiberdrošības eksperts, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr visa pasaule cīnās ar koronavīrusa radītajiem izaicinājumiem un sekām, diemžēl vienmēr atradīsies kāds, kas izmanto krīzes situāciju par labu sev.

Esošā pandēmija rada labvēlīgu augsni kibernoziedzniekiem, un viņi izgudro arvien jaunus veidus, kā nopelnīt gan uz informatīvā "haipa" viļņa, gan arī dēļ izmaiņām darba un dzīves kārtībā. Tādēļ "Tet" aicina pievērst īpašu uzmanību kiberhigiēnai, lai pasargātu sevi un uzņēmumu ne tikai no vīrusiem reālajā dzīvē, bet arī virtuālajā.

Krīze kā iespēja uzbrukt

Pirmie noziegumu mēģinājumi tika pamanīti vēl pirms vairākiem mēnešiem, kad Covid-19 epidēmija tikai aizsakās Ķīnā. Tajā brīdī cilvēkiem visā pārējā pasaulē pietrūka informācijas par slimību, un viņi aktīvi meklēja to tiešsaistē. Kibernoziedznieki bija izdomājuši veidu, kā "palīdzēt" šādiem informācijas meklētājiem, un izveidojuši vairākus portālus, kur varēja lejupielādēt "Covid-19 antivīrusa datorprogrammu". Kad meklētāji apmeklēja portālu un mēģināja lejupielādēt programmu, viņu dati tika nošifrēti un nozagti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Db.lv viesojas Lattelecom Datu centra slepenajā mākonī

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2019

Gāzes kamera – ja notiek avārijas situācija, nostrādā divi sensori, sākas 30 sekunžu atskaite. Ja tā netiek atlikta, tad nostrādā gāzes sistēma un izšauj argonīta gāzi.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tehnoloģiju aprīkojuma ražotājs «Huawei» paudis bažas par Igaunijas un ASV valdību pagājušajā nedēļā noslēgto memorandu par 5G tīklu drošību.

«Kiberdrošība ir tehnisks jautājums, un to nevajadzētu politizēt. Šo jautājumu būtu nepieciešams izvērtēt un pārbaudīt, pamatojoties uz faktiem un standartiem, kas ir arī saskaņā ar Eiropas Savienības 5G novērtējuma ziņojumu,» teikts «Huawei Technologies» ģenerāldirektora Baltijas valstīs Rikija Čeņa izplatītajā komentārā.

Tajā sacīts, ka «»Huawei» ir privāts uzņēmums ar skaidru īpašumtiesību un pārvaldības struktūru. «Huawei» kapitāldaļas nepieder nevienai valdības organizācijai, kā arī tām nekādā veidā nav kontrole pār uzņēmuma darbību".

Čeņs arī izteicis cerību, ka Igaunijas valdība pieņems lēmumus valsts un tās iedzīvotāju interesēs.

«Pēdējo 30 gadu laikā «Huawei» ir piegādājis tehnoloģijas trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. «Huawei» nodrošina drošu un uzticamu tīklu vietējiem operatoriem, sniedzot ievērojamus ieguvumus tehnoloģijas un ekonomikas jomā 170 valstīs, ieskaitot Igauniju. Mēs ceram, ka Igaunijas valdība pieņems pareizus lēmumus valsts un Igaunijas iedzīvotāju interesēs. Mūsu pārliecība par savu biznesu un investīcijām Igaunijā nemainās, kamēr mēs esam pakļauti Igaunijas neatkarīgās tiesu sistēmas vērtēšanai, un paziņojumā uzskaitīto prasību kritēriji ir precīzi definēti un taisnīgi izpildīti,» piebildis «Huawei Technologies» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādai jābūt izaugsmes stratēģijai pēc Covid-19?

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija, līdzīgi kā citas krīzes, ir pārvērtusi tās biznesa dienaskārtības lietas, kuras agrāk tika uzskatītas par vēlamām kaut kad nākotnē, par jautājumiem, kurus vajadzēja izdarīt vakar.

Krīze ir atsegusi uzņēmumu vājās puses – pārāk lielas saistības, pārāk nedrošu naudas plūsmu, pārāk zemu uzņēmumu pašu kapitāla līmeni, pārāk jūtīgu pieprasījumu vai pārāk lielu paļāvību uz noteiktu produktu vai pakalpojumu. Līdztekus krīze ir kalpojusi, kā katalizators pārmaiņām, kuras jau uzņēma gaitu pirms pandēmijas, proti, vispārēju digitalizāciju un uzņēmumu darbības daudz plašāku sociālas atbildības izpratni. Precīzi nebūs iespējams prognozēt, cik no COVID-19 laika uzvedības pārmaiņām iesakņosies un cik izgaisīs līdz ar situācijas normalizāciju, taču skaidrs ir viens – krīzei sekos izaugsme, kas visdrīzāk būs nevienmērīga, bet ekonomika un sabiedrība būs mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Daudzi uzņēmumi datu privātuma aizsardzībā nedara visu iespējamo

Dienas Bizness, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī mūsdienās datu privātuma un drošības jautājumi kļūst aktuālāki un savstarpēji vairāk saistīti nekā jebkad agrāk, saskaņā ar secinājumiem no PwC veiktās 2018. gada pasaules aptaujas par informācijas drošības stāvokli (Global State of Information Security® Survey 2018) daudzi uzņēmumi datu privātuma aizsardzībā nedara visu iespējamo.

Aptaujā ir izmantotas 9 500 biznesa līderu un IT nodaļu vadītāju atbildes no 122 valstīm.

Mazāk nekā puse aptaujāto (49%) saka, ka viņu uzņēmums ierobežo personas datu vākšanu, glabāšanu un piekļuvi līdz tam minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu to likumīgo mērķi, kuram šie dati ievākti. Tikai 51% aptaujāto ir precīza darbinieku un klientu personas datu vākšanas, nosūtīšanas un glabāšanas vietu uzskaite. Un tikai 53% liek saviem darbiniekiem iziet apmācības par privātuma politiku un praksi.

Attiecībā uz trešajām personām, kuras apstrādā klientu un darbinieku personas datus, mazāk nekā puse aptaujāto (46%) veic atbilstības auditus, lai pārliecinātos par šo trešo personu tehniskajām iespējām personas datus aizsargāt. Un līdzīgs skaits (46%) saka, ka viņu uzņēmums liek šādām trešajām personām ievērot savu privātuma politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Eiropas Parlamenta deputāti pirmo reizi atbalstīja īpašas programmas izveidi inovāciju atbalstam Eiropas aizsardzības rūpniecībā. Tā attieksies arī uz kiberdrošības risinājumiem, informē EP.

Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP), kuras budžets 2019. un 2020. gadā būs 500 miljoni eiro, atbalstīs jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Tās mērķis ir stiprināt ES neatkarību un veicināt inovācijas aizsardzības nozarē, vienlaikus nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu.

ES līdzfinansēs projektus, kurus īsteno vismaz trīs publiskā vai privātā sektora uzņēmumu konsorciji, kas atrodas vismaz trīs ES dalībvalstīs.Lai saņemtu atbalstu, projektu īstenotājiem būs jāpierāda, ka viņu projekts stiprina izcilību, inovācijas un konkurētspēju. Lielāku līdzfinansējumu saņems projekti, kuros iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu (tādi, kas neatbilst MVU statusam un kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000), kā arī PESCOietvaros īstenoti projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sekmīgs kiberuzbrukums kādai sistēmiski nozīmīgai Latvijas bankai var būtiski ietekmēt valsts finanšu sistēmas stabilitāti

LETA, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trūkst valstiska regulējuma banku sektora kiberdrošības spēju stiprināšanai, otrdien kiberdrošības konferencē «Kiberšahs 2018» sacīja Finanšu nozares asociācijas Banku fiziskās drošības apakškomitejas līdzpriekšsēdētājs Mārcis Pelcis.

Viņš norādīja, ka sekmīgs kiberuzbrukums, kādai no Latvijā strādājošai sistēmiski nozīmīgai bankai, radītu ne tikai reputācijas un finanšu zaudējumus pašai bankai, bet arī būtiski ietekmētu valsts finanšu sistēmas stabilitāti kopumā - ja kādai no Latvijas bankām tiktu nodarīts kaitējums lielā apmērā, nav zināms, vai tā spētu atkopties un, ja spētu, kā tas ietekmētu tautsaimniecību kopumā. To apstiprina 2017.gada kiberuzbrukums bankai Bangladešā, kura mērķis bija piesavināties finanšu resursus lielā apmērā, kas daļēji arī izdevās.

Pelcis teica, ka galvenās problēmas šajā kontekstā ir valstiska regulējuma trūkums banku sektora kiberdrošības spēju stiprināšanai. Tāpat trūkst vienkopus pieejamas informācijas par banku sektora kiberdrošības briedumu, tā vēsturisko dinamiku un nepieciešamajiem attīstības virzieniem. Problēma ir arī tā, ka starp banku kiberdrošības ekspertiem un vadītājiem pastāv atšķirīga izpratne par kiberdrošības draudiem un uzņēmumu spējām tos pārvarēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru