Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā 

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Žanete Hāka, 03.6.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Nepilnu darbalaiku pērn strādāja 8,1 % nodarbināto – desmitā daļa (10,8 %) nodarbināto sieviešu un 5,3 % nodarbināto vīriešu. Salīdzinājumā ar ES, kur trešdaļa (32 %) sieviešu un desmitā daļa (9,7 %) vīriešu 2018. gadā strādāja nepilnu darbalaiku, Latvijā nepilns darbalaiks ir sastopams retāk, un tam ir tendence samazināties. Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galvenais iemesls (29,4 %) nepilnam darbalaikam minēts, ka nodarbinātais nav varējis atrast pilnas slodzes darbu.

Nodarbināto skaitā lielākā daļa ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību (37,3 %), savukārt ekonomiski neaktīvo (bezdarbnieki, kuri darbu nemeklē) skaitā trešā daļa jeb 31,6 % ir personas ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Aptaujas rezultāti liecina, ka 71,7 % vadītāju un speciālistu ir ar augstāko izglītību. Augstāks izglītības līmenis dod iespēju ieņemt amatus vai strādāt profesijās ar augstāku atalgojumu. Izglītības līmeņa saistību ar atalgojumu apliecina arī aptaujas rezultāti – vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79,5 %) lielākajā algu kategorijā (1 400 eiro un vairāk) ir tieši personas ar augstāko izglītību, savukārt zemāko algu (līdz 450 eiro) grupā tikai piektā daļa (19,4 %) darbinieku bija ar augstāko izglītību.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, no tiem 41,7% ilgstošie bezdarbnieki (nevar atrast darbu ilgāk par gadu). Populārākā darba meklēšanas metode bija kontaktēšanās ar radiem un draugiem, kuru izmantoja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (77,7 %) bezdarbnieku. Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm šī darba meklēšanas metode tik populāra ir tikai Latvijā. Lietuvā daudz biežāk darba meklētāji kontaktējas ar valsts nodarbinātības dienestu (78,8 %), savukārt Igaunijā biežākā darba meklēšanas metode ir publicēto darba piedāvājumu pētīšana laikrakstos un internetā.

Tevi varētu interesēt

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji...

Pēdējos gados ir palielinājies iznsiegto darba atļauju skaits Latvijā citu valstu pilsoņiem. Ja...

2016. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,5 tūkstoši jeb 61,8 %...

2015. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902 tūkst. jeb 61,4% iedzīvotāju...

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Jaunzēlandē trešdien notiek plašs skolotāju vienas dienas streiks, pieprasot palielināt atalgojumu...

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps...

Mobilo sakaru operators «Tele2» radījis pirmo labsajūtas jeb well-being biroju Latvijā, kura...

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas...

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan...

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc...

Joprojām daudzi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji grēko, neievērojot higiēnas prasības,...

Rīgas Krasta ielas straujās un dinamiskās satiksmes ielenkumā Draugiem Group spējis radīt...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.»...