Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā 

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Žanete Hāka, 2019. gada 03. jūnijs plkst. 10:37

Foto: Zane Bitere/LETA

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Nepilnu darbalaiku pērn strādāja 8,1 % nodarbināto – desmitā daļa (10,8 %) nodarbināto sieviešu un 5,3 % nodarbināto vīriešu. Salīdzinājumā ar ES, kur trešdaļa (32 %) sieviešu un desmitā daļa (9,7 %) vīriešu 2018. gadā strādāja nepilnu darbalaiku, Latvijā nepilns darbalaiks ir sastopams retāk, un tam ir tendence samazināties. Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galvenais iemesls (29,4 %) nepilnam darbalaikam minēts, ka nodarbinātais nav varējis atrast pilnas slodzes darbu.

Nodarbināto skaitā lielākā daļa ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību (37,3 %), savukārt ekonomiski neaktīvo (bezdarbnieki, kuri darbu nemeklē) skaitā trešā daļa jeb 31,6 % ir personas ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Aptaujas rezultāti liecina, ka 71,7 % vadītāju un speciālistu ir ar augstāko izglītību. Augstāks izglītības līmenis dod iespēju ieņemt amatus vai strādāt profesijās ar augstāku atalgojumu. Izglītības līmeņa saistību ar atalgojumu apliecina arī aptaujas rezultāti – vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79,5 %) lielākajā algu kategorijā (1 400 eiro un vairāk) ir tieši personas ar augstāko izglītību, savukārt zemāko algu (līdz 450 eiro) grupā tikai piektā daļa (19,4 %) darbinieku bija ar augstāko izglītību.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, no tiem 41,7% ilgstošie bezdarbnieki (nevar atrast darbu ilgāk par gadu). Populārākā darba meklēšanas metode bija kontaktēšanās ar radiem un draugiem, kuru izmantoja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (77,7 %) bezdarbnieku. Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm šī darba meklēšanas metode tik populāra ir tikai Latvijā. Lietuvā daudz biežāk darba meklētāji kontaktējas ar valsts nodarbinātības dienestu (78,8 %), savukārt Igaunijā biežākā darba meklēšanas metode ir publicēto darba piedāvājumu pētīšana laikrakstos un internetā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 11. novembris plkst. 13:12

2015. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902 tūkst. jeb 61,4% iedzīvotāju...

2015. gada 17. jūlijs plkst. 17:04

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos...

2015. gada 13. maijs plkst. 13:04

2015. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 884,1 tūkst. jeb 59,7% iedzīvotāju...

2014. gada 09. jūnijs plkst. 10:27

Šajā gadā nodarbinātība augs lēnāk nekā iepriekšējā gadā, jaunākajā Makroekonomisko...

2014. gada 09. janvāris plkst. 19:39

Nodarbinātības situācija Latvijā uzlabojas, bezdarba līmenis rūk, un darba vietu skaits privātajā...

Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2019. gada 29. maijs plkst. 8:20

Jaunzēlandē trešdien notiek plašs skolotāju vienas dienas streiks, pieprasot palielināt atalgojumu...

2019. gada 27. maijs plkst. 14:21

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps...

2019. gada 20. maijs plkst. 10:13

Mobilo sakaru operators «Tele2» radījis pirmo labsajūtas jeb well-being biroju Latvijā, kura...

2019. gada 16. maijs plkst. 15:19

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas...

2019. gada 13. maijs plkst. 7:06

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan...

2019. gada 02. maijs plkst. 8:34

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc...

2019. gada 25. aprīlis plkst. 8:57

Joprojām daudzi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji grēko, neievērojot higiēnas prasības,...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 8:25

Rīgas Krasta ielas straujās un dinamiskās satiksmes ielenkumā Draugiem Group spējis radīt...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 10:17

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 14:58

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.»...