Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Mazāk iespēju strādāt nepilnu darbalaiku

Ņemot vērā to, ka sievietes salīdzinoši biežāk iesaistās bērna aprūpē, viņas arī salīdzinoši biežāk ir ieinteresētas strādāt nepilna laika darbu. Tomēr statistika parāda, ka Latvijā šāda darba iespējas ir mazāk pieejamas nekā citās ES valstīs. 2022. gadā Latvijā nepilnu darbalaiku strādāja 7,5 % nodarbināto, bet ES vidēji – 18,4 %. Tostarp Latvijā tikai 4,7 % vīriešu strādāja nepilnu darbalaiku (ES – 9,2 %), bet sievietes vidēji – 10,2 % (ES – 29 %). Vairāk sieviešu ar augstāko izglītību Latvijā kopumā izglītības jomā iezīmējas tendence, ka sievietes ir vairāk izglītotas nekā vīrieši, un īpaši izteikta atšķirība ir augstāko izglītību ieguvušo vidū. 2022. gadā Latvijā 40,6 % sieviešu un 25,4 % vīriešu bija augstākā izglītība. Savukārt arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā dominē vīrieši – šādu izglītību bija ieguvuši 33,7 % vīriešu un 26,6 % sieviešu. Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir par 1,4 procentpunktiem zemāks, savukārt sievietēm par 10,1 procentpunktu augstāks nekā ES. Vīrieši biežāk nekā sievietes arī neturpina mācības pēc pamatizglītības iegūšanas.

Lai arī augstākās izglītības studentu skaitā biežāk ir sievietes, tomēr inženierzinātņu un dabaszinātņu jomas studiju programmās biežāk izvēlas studēt vīrieši. Kopumā 2022. gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs grādu vai kvalifikāciju ieguva 13 422 personas, no kurām 65,8 % bija sievietes. Savukārt zinātnes un tehnisko jomu (dabaszinātnes, matemātika, IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) absolventu īpatsvarā tikai gandrīz trešā daļa (29,9 %) ir absolventes sievietes.2022. gadā profesionālās izglītības iestādēs sievietes biežāk absolvēja veselības aprūpes un sociālās labklājības (90,1 %), kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (73,2 %). Savukārt vīrieši visbiežāk profesionālo izglītību ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (93,8 % absolventu bija vīrieši), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē (87,0 %).Latvijā ir augstākais sieviešu skolotāju īpatsvars vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs (neskaitot pirmsskolas) ES – 86,5 % skolotāju ir sievietes. Latvijā ir arī augstākais zinātnieču īpatsvars ES – 2021. gadā Latvijā puse (49,5 %) no zinātniskā personāla bija sievietes.

Izglītība atspoguļojas arī nodarbinātībā

Sievietes izteikti dominē pakalpojumu nozarēs ar zemāku atalgojumu – izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide un atpūta un citi pakalpojumi. Savukārt vīrieši ir nodarbināti vairāk ražojošajās nozarēs, kā, piemēram, ieguves un apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāze un siltumapgāde, būvniecība utt. Kopumā tiek novērots, ka sievietes labprātāk strādā profesijās, kurās ir darbs ar cilvēkiem, var būt nepieciešams augsts pacietības un empātijas līmenis, kā arī gatavība rūpīgi atkārtot vienveidīgas darbības. Savukārt vīrieši vairāk izvēlas profesijas, kurās darbs ir saistīts ar tehniku, nepieciešams fizisks spēks un izturība, gatavība nonākt riskantās situācijās.

Latvijā vīriešiem visizplatītākā profesija ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (16,7 %), kam seko iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri (16,4 %), savukārt starp sievietēm visbiežāk ir vecākās speciālistes (23,3 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (21,7 %).Visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības un transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, savukārt sievietes – tirdzniecības un izglītības nozarēs. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (85,6 %), savukārt lielākais vīriešu īpatsvars – būvniecībā (91 %).Latvijā 2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 17,1 % zemāka nekā vīriešu izpeļņa jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņēma 83 centus. 2021. gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība ES bija 12,7 %. Tostarp lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā (20,5 %) un Austrijā (18,8 %).

Mego komentārs

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla Mego Personāla nodaļas vadītāja Dagnija Bogdanova piekrīt tam, ka starp dzimumiem ir novērojamas atšķirības profesiju izvēlē. Piemēram, tirdzniecības sektorā daudz vairāk izvēlas strādāt sievietes, kas atspoguļojas arī Mego darba kolektīvā. No visiem nodarbinātajiem tikai 13 % ir vīrieši, kuri strādā dažādās tehniskās profesijās, piemēram, par elektriķiem, krāvējiem u. c. Tradīcijām ir liels spēks, un ir diezgan grūti iedvesmot vīriešus strādāt par kasieriem vai pārdevējiem, jo vēsturiski tās tomēr joprojām tiek uztvertas par sieviešu profesijām.

D. Bogdanova norāda, ka uzņēmums iespēju robežās nodrošina arī attālinātā darba iespējas, bet ne visos amatos tas ir vienlīdz plaši iespējams. Būdams ģimenēm draudzīgs uzņēmums, Mego atbalsta vecākus ar papildu brīvdienām, ja tas nepieciešams, piemēram, bērnu interešu vajadzībām, kā arī svētkos sarūpē dāvanas bērniem. Tāpat Mego attīsta sadarbību dažādu izglītības projektu ietvaros saviem darbiniekiem, nodrošinot pilnu vai daļēju mācību apmaksu, kā arī piešķirot stipendijas jaunajiem studentiem.

Philip Morris Latvia komentārs

Viens no uzņēmumiem, kas visai spilgti raksturo tendenci, ka arvien biežāk vadošos amatus uzņēmumos ieņem sievietes, ir Philip Morris Latvia (PM Latvia), kur vadošajos amatos 60 % darbinieku ir sievietes, tostarp arī uzņēmuma vadītāja ir sieviete – Lelde Kļaviņa.

Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere Sandra Daukšiene norāda, ka PM Latvia nodarbinātības jomā ievēro labāko starptautisko praksi. PM Latvia māteskompānija Philip Morris International (PMI) jau septīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju. Mēs uzskatām, ka vienlīdzīgs atalgojums par vienādu darbu starp vīriešiem un sievietēm ir pamatstandarts vienlīdzībai, un esam saņēmuši Equal Salary sertifikātu, kas apliecina, ka atalgojuma principi ir skaidri un caurskatāmi un ka uzņēmums saviem darbiniekiem neatkarīgi no viņu dzimuma maksā vienādi par vienu un to pašu darbu. Tāpat jau trešo gadu Philip Morris International tika iekļauts Blumberga dzimumu vienlīdzības indeksā (Bloomberg 2023 Gender Equality Index), tā novērtējot uzņēmuma progresu dzimumu vienlīdzības veicināšanā, sieviešu līderībā un karjeras izaugsmē, vienlīdzīga atalgojuma, iekļaujošas kultūras un citās jomās. Uzņēmums ir pierādījis sevi kā pievilcīgu darbavietu abiem dzimumiem, jo piedāvā taisnīgus un vienlīdzīgus darba apstākļus, pabalstus un pārdomātu darba un atpūtas līdzsvaru, kas nepieciešams labas fiziskās un garīgās veselības un ģimenes dzīves nodrošināšanai. Piemēram, PMI pirms gada ieviesa programmu, lai veicinātu vienkāršāku atgriešanos darba dzīvē pēc bērna piedzimšanas ģimenē, kas ir vērsta uz vecākiem neatkarīgi no viņu dzimuma.“Apzinoties atbalsta nepieciešamību jaunajiem vecākiem, PM Latvia īsteno Laimīgo vecāku programmu, kas vecākiem neatkarīgi no viņu dzimuma pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma dod iespēju pirmo mēnesi elastīgi strādāt nepilnu slodzi, saņemot algu par pilnu slodzi. Tāpat uzņēmums izmaksā darbiniekiem pabalstu par bērna piedzimšanu un kompensē starpību starp vecāka un bērna kopšanas pabalstu un iepriekšējo algu vecākiem bērna kopšanas atvaļinājuma laikā – līdz 4,5 mēnešiem primārajam bērna aprūpētājam un līdz diviem mēnešiem sekundārajam bērna aprūpētājam,” uzsver S. Daukšiene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzņēmumi var palīdzēt lauzt stereotipus, izmantojot reklāmas?

Olga Ekšteine, “Mars” produktu sortimenta vadītāja Baltijas valstīs, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotāja SIA "Groglass" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Sergejs Kostjučenko, informē uzņēmumā.

Vienlaikus darbu kompānijas valdē atstājis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Saša Kelbergs.

Savukārt darbu valdē turpina valdes locekļi Romāns Grišajevs un Romans Šafarevičs.

“Lai palīdzētu biznesam atraisīt jaunu potenciālu un nodrošinātu vēl plašāku un kvalitatīvāku Latvijā radītas produkcijas piedāvājumu pasaulē, ar prieku uzticu turpmāko uzņēmuma vadību Sergejam Kostjučenko. Novēlu viņam ciešā sadarbībā ar visu lielisko “Groglass” komandu izvirzīt un sasniegt arvien ambiciozākus mērķus,” saka A.Kelbergs, Groglass padomes priekšsēdētājs.

S. Kostjučenko līdz šim ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos "Tet", "Samsung" un "IBM". "Esmu patiesi gandarīts pieņemt šo izaicinājumu un strādāt ar produktu, kas tiek augstu novērtēts un atzīts visā pasaulē. Jau līdz šim ir ieguldīts milzīgs darbs, lai “Groglass” būtu tur, kur tas ir šodien. Es turpināšu attīstīt esošo uzņēmuma izaugsmes stratēģiju, lai varētu vēl vairāk investēt ražošanā, attīstīt komandu, nodrošināt izcilu servisu un uzturēt augstos kvalitātes standartus, ar kādiem “Groglass” produkti ir pazīstami pasaulē. Esmu pārliecināts, ka mana iepriekšējā pieredze, strādājot telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mazumtirdzniecības jomā, būs noderīga uzņēmuma izaugsmei,” saka “Groglass” izpilddirektors S. Kostjučenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture vadītāju Latvijā ir iecelts līdzšinējais komunikāciju, mediju un tehnoloģiju nozares vadītājs Ivo Ālmanis.

Uzņēmuma vadītājs Baltijā joprojām būs Maksims Jegorovs, kura prioritātes arī turpmāk būs stratēģiskā plānošana un izaugsmes veicināšana Baltijā, kā arī mākoņtehnoloģiju attīstība Ziemeļvalstīs.

“Esam gandarīti par jauno vadītāju. Ivo apvieno plašu prasmju, zināšanu un kompetenču klāstu. Viņš ir uzkrājis bagātīgu profesionālo pieredzi IT jomā gan stratēģiskajā uzņēmuma vadībā, gan projektu vadībā un operatīvajā darbībā. Ivo lielu fokusu darba vidē velta efektivitātes celšanai un lojālām attiecībām ar klientiem. Viņa mērķtiecība, redzējums, iesaiste, darba spējas un komunikācija ar klientiem dos pienesumu un nostiprinās uzņēmuma pārvaldību Latvijā,” skaidro M.Jegorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) padome valdes locekļa amatā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem apstiprinājusi Jāni Liepiņu.

Jaunais valdes loceklis darbu uzsāks šodien, 2.janvārī, un viņa atbildības jomas būs transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un sertifikācija, atbilstība, t.sk. risku vadība, datu aizsardzība un vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība, kā arī Biķernieku kompleksās sporta bāzes un Rīgas Motormuzeja darbības pārraudzība.

Kopš 2022.gada septembra CSDD valde strādāja nepilnā sastāvā. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai uz vakanto amatu padome organizēja atklātu konkursu, kurā tika piesaistīti Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadošie speciālisti. Izvērtējot CSDD valdes locekļa amata pretendentus, konkursa nominācijas komisija CSDD padomei izvirzīja Jāni Liepiņu, kurš konkursā ieguva augstāko punktu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Latvian Catering Company", kas iegādājies restorānu "Sēnīte", plāno atjaunot tā darbību.

Uzņēmuma īpašnieks Rolands Zujevičs sacīja, ka iegādātā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un pirmie darbi būs novērst telpu stāvokļa pasliktināšanos, kā arī veikt teritorijas sakopšanu.

"Plānojam atjaunot restorānu "Sēnīte", saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu," atklāja Zujevičs, piebilstot, ka plašākus komentārus pašlaik nesniegs, "lai darbs pats parāda rezultātus".

Vēsturiskajam restorānam Sēnīte jauns īpašnieks 

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi...

Jau vēstīts, ka restorānu "Sēnīte" Siguldas novadā ar 1,5 hektāru zemesgabalu iegādājies uzņēmums "Latvian Catering Company", kas nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

Darījuma summu nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji neatklāja. Vienlaikus informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Latvian Catering Company" īpašumu šogad septembrī par 400 000 eiro iegādājās no SIA "Baltijas lāse", kuras īpašnieki vienādās daļas pastarpināti ir Jānis Strautiņš un Atis Sausnītis.

Arhīva informācija liecina, ka 2019.gadā "Sēnīte" bija izlikta pārdošanā par 580 000 eiro. Savukārt maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" 2018.gadā bija izsludinājuši arhitektu ideju konkursu par kompleksa pārbūvi, kurā uzvarēja arhitekta Jāņa Ruciņa ideja, taču "Sēnītes" atjaunošanas projektu atcēla. Tāpat 2017.gada jūlijā "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna pagastā.

Savulaik slavenais restorāns "Sēnīte" iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns "Sēnīte" Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Restorāns Sēnīte" likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība "Turība". Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) 8.decembra padomes sēdē nolēma ievēlēt Gintu Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Gints Miķelsons šobrīd ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā. Iepriekš Gints Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA Lattelecom, A/S Latvijas Neatkarīgā Televīzija. 2013.gadā Gints Miķelsons bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Amata pienākumus Gints Miķelsons sāks pildīt 2024.gada 2.janvārī, un saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta devītās daļas noteikumiem ievēlēts amatā uz vienu gadu līdz 2025.gada 1.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Omniva grupas valdes locekļa un komercdarbības vadītāja amatā ir stājies Gusts Muzikants. Viņš turpmāk uzņemsies arī Omniva Latvija valdes locekļa pienākumus, informē uzņēmums.

"Gustam ir plaša un vērtīga pieredze dažādās nozarēs un lielās organizācijās. Esmu ļoti gandarīts, ka mums pievienojies tik spēcīgs līderis un lielisks komandas spēlētājs ar daudzveidīgu starptautisku pieredzi komercdarbības jomā," uzsver Marts Magi (Mart Mägi), Omniva grupas valdes priekšsēdētājs. “Priecājamies sveikt Gustu jaunajā amatā un esam pateicīgi, ka viņš ar savu pieredzi un zināšanām palīdzēs uzņēmumam Latvijā pārmaiņu periodā.”

Gustam ir liela pieredze reģionālo pārdošanas komandu vadīšanā un darbā ar starptautiskajiem tirgiem. No šā gada sākuma līdz šim viņš bija Latvijas Pasta komercdirektors. Pirms tam viņš ieņēma dažādus vadošus amatus TET (Lattelecom), kā arī uzņēmumā Kimberly-Clark.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, saskaņā ar Latvijas Pasta padomes lēmumu vadības komandai pievienojušies Beāte Krauze-Čebotare un Jānis Kūliņš, informē uzņēmums.

Beāte Krauze-Čebotare turpmāk vadīs Latvijas Pastu, bet Jānis Kūliņš veiks valdes locekļa un biznesa attīstības pārvaldes direktora (CCO) pienākumus.

“Jaunā Latvijas Pasta nākotnes attīstības stratēģija ir ļoti ambicioza. Tā paredz ievērojamu sūtījumu piegādes, tranzīta un finanšu pakalpojumu biznesa jomu transformāciju un strauju attīstību, nodrošinot klientu vajadzībām vispiemērotākos risinājumus. Tāpēc padome tika lēmusi būtiski stiprināt uzņēmuma vadības komandas kapacitāti un kompetences. Gan Beāte, gan Jānis ir ar ievērojamu pieredzi uzņēmumu un komandu vadībā, kā arī ir atzīti savu jomu profesionāļi. Tādēļ nav šaubu, ka viņu pievienošanās Latvijas Pasta vadības komandai stiprinās uzņēmuma vadības komandas profesionālās kompetences un veicinās sekmīgu un efektīvu uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu,” komentē Latvijas Pasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir nomainījuši trīs vai vairāk mājokļus

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Philip Morris International atzīts par 2024. gada labāko globālo darba devēju

Db.lv, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI, kas globāli nodarbina vairāk nekā 79 tūkstošus darbinieku, bija viens no tikai 17 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības praksēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus aspektus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labbūtība un citus. Kopumā pētījums aptver aptuveni 350 dažāda apjoma procesus un procedūras. Katru gadu īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā darba devēji ņem vērā un ievieš jaunākās cilvēkresursu pārvaldības prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pirmais īstenojamais pasākums, lai katrs Latvijas iedzīvotājs sajustu, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) kļūst pieejamāks un nodokļus maksāt ir vieglāk, tiks veidota jauna mobilā lietotne ar plašāku pakalpojumu klāstu, intervijā saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa sacīja, ka šī ideja jau vairākus gadus ir bijusi darāmo darbu sarakstā, taču šis saraksts vienmēr ir bijis garš un allaž ir bijušas kādas citas, steidzamākas, prioritātes.

Jautāta, vai jaunā mobilā lietotne ietvers ne tikai iespēju deklarēt attaisnotos izdevumus, bet visus VID pakalpojumus, kas tagad ir pieejami mājaslapā, Šmite-Roķe sacīja, ka tāda ir nākotnes vīzija.

"Varbūt ne gluži visi pakalpojumi, jo to ir ārkārtīgi daudz un tie ir ārkārtīgi plaši, bet biežāk izmantojamie noteikti būs pieejami mobilajā lietotnē. Piemēram, šobrīd tā ir paredzēta tikai attaisnotajiem izdevumiem, turklāt arī tas ne visai labi strādā, jo uz "Android" operētājsistēmas viedtālruņiem aplikācija vairs nav pieejama," sacīja Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pēc PVN likmes palielināšanas daļa igauņu apsver iespēju iepirkties Latvijā

LETA--BNS, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no 1.janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir paaugstināta par diviem procentpunktiem - līdz 22%, tādēļ daļa Igaunijas iedzīvotāju apsver iespēju iepirkties Latvijā, kur PVN likme ir zemāka, liecina pēc bankas "Citadele" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptaujā uz jautājumu, vai PVN likmes kāpuma dēļ plāno iepirkties kaimiņvalstīs, 47% respondentu atbildējuši, ka par to nav domājuši.

Vienlaikus no tiem, kuri par to bija domājuši, 59% norādījuši, ka neplāno iepirkties kaimiņvalstīs. Tomēr 41% respondentu plāno doties iepirkties uz kaimiņvalstīm: 2% plāno apmeklēt Somiju, 21% - Latviju, bet 18% - gan Somiju, gan Latviju.

Aptaujā arī secināts, ka gandrīz divas trešdaļas Valgas apriņķa iedzīvotāju šogad plāno doties iepirkties Latvijā. Biežāk nekā iepriekš Latvijas veikalos iepirkties plāno arī Raplas un Pērnavas apriņķu iedzīvotāji, kur gandrīz trešdaļa iedzīvotāju plāno biežāk doties iepirkties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd jāizvērtē atalgojuma sistēmas

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājus visbiežāk no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskās situācijas radītās sekas un neskaidrība par nākotni, liecina Luminor bankas aptaujas* dati.

Arī pārējās Baltijas valstīs šie ir starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevar iegādāties savu mājokli.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto norādīja, ka viņiem jau ir savs mājoklis, tāpēc jaunu iegādāties šobrīd neplāno. Taču gandrīz ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju vēlētos tikt pie sava mājokļa, bet no tā viņus attur pārāk zemi ienākumi - biežāk šo iemeslu atzīmēja cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī iedzīvotāji Rīgā. Nākamais biežāk norādītais iemesls ir ekonomiskā situācija (21%), kas vairāk satrauc vīriešus nekā sievietes. Tam seko neskaidrība par nākotni, nepietiekami iekrājumi pirmajai iemaksai un augstās Euribor procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Tas, kas Latvijā tiek deklarēts, ir – uzņēmumu var nodibināt vienas līdz trīs darba dienu laikā. Patiesībā ir jau vairāki piemēri, kad uzņēmuma reģistrācija ievelkas un sagādā problēmas, turklāt ne tikai ārzemniekiem. To no savas pieredzes Dienas Biznesam atklāja zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins. Viņa minētie piemēri liecina, ka patiesībā situācija prasa likumdevēja iejaukšanos, lai procedūra tiktu normalizēta, padarot to mazāk birokrātisku un uzņēmējiem krietni saprotamāku un draudzīgāku.

Paragrāfs saka: Aizdomīgs!

2022. gadā viens no lielākajiem Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem iegādājās citu uzņēmumu Latvijā, kas nozīmēja, ka nepieciešams arī veikt uzņēmuma valdes nomaiņu. Lai varētu korekti izpildīt noslēgto līgumu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegti attiecīgi dokumenti valdes nomaiņai. “Darījums paredzēja, ka pārdevēja pārstāvji atkāpās no valdes, vienlaikus tiek iecelta jauna uzņēmuma valde, un attiecīgi jau tajā pašā dienā iesniedzām dokumentus par jaunās valdes un tās priekšsēdētāja reģistrāciju UR, par ko tika samaksāta trīskārša valsts nodeva, lai reģistrācija notiktu vienas darba dienas laikā un lai uzņēmuma jaunā valde varētu maksimāli ātri sākt darbu un pārstāvēt uzņēmumu, tajā skaitā iegūt piekļuvi uzņēmuma bankas kontiem, kuru banka piešķir tikai pēc tam, kad jaunās valdes reģistrācija UR ir notikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru