Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāturpina procentu likmju samazināšanu, jo arī pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

ECB Padome ceturtdien, 12.decembrī, pieņēma lēmumu par procentu likmju kārtējo samazinājumu. ECB noguldījumu likme samazināta par 0,25 procentpunktiem - līdz 3%, lai gan vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās EURIBOR likmēs.

Kazāks skaidro, ka tādējādi jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus.

Kazāks uzsver, ka tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan arī Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga - lai gan nākamgad ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga, eirozonā augot par 1,1%, bet Latvijā - par 2,1%.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Latvijas uzņēmumiem, lai kāpinātu ražīgumu, ir jābūt lielākām ambīcijām augt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā inflācija ir augstāka nekā eirozonā vidēji, tomēr atšķirība mazinās. Jaunākie rādītāji liecina, ka Eiropā inflācija ir 1,7%, bet Latvijā 2,6%, līdz ar to atšķirība nav liela.

Kazāks skaidroja, ka ir divi galvenie elementi, kas Latvijā inflāciju dzen uz augšu. Pirmais, kas bija izteikti pērnā gada sākumā, ir pārtikas cenas. Patlaban pārtikas cenu ietekme uz inflāciju vairs nav tik liela."Ir otra problēma. Mēs redzam, ka Latvijā algas nu jau vairākus gadus aug krietni straujāk nekā ražīgums," teica Kazāks, uzsverot, ka algu kāpums ir laba lieta, jo cilvēki kļūst turīgāki, un algu kāpums jau vairākus gadus ir krietni straujāks nekā inflācija. Viņš arī piebilda, ka tie ir vidējie rādītāji un situācija dažādās grupās var atšķirties, bet kopumā pēdējo gadu laikā alga ir augusi vidēji par 8-10% gadā.

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļautu iedzīvotājiem ieguldīt Latvijā, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot plānus par valsts uzņēmumu akciju daļēju kotēšanu biržā, Latvijas Bankas prezidents teica, ka pēdējo mēnešu laikā var redzēt, ka kaut kādi soļi tiek sperti šajā virzienā un diskusijas notiek. Kazāks pauda cerību, ka nākamā Saeima "to tiešām praktiski ieviesīs dzīvē".

"Ieguvums no tā būtu gan kvalitatīvāka pārvaldība, gan galu galā Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja ieguldīt Latvijā. Šobrīd finanšu investīcijas Latvijā ir ļoti sarežģītas un grūtas. Līdz ar to ieguvums būtu, un tas ļautu arī finansēt daļu no valdības tekošajiem izdevumiem neaizņemoties," teica Kazāks, skaidrojot, ka nav runa par to, ka šie uzņēmumi būtu pilnībā jāatdod privātajam sektoram.

Latvija, izdarot vairākas ne īpaši sarežģītas lietas, varētu panākt 4-5% ekonomikas izaugsmi, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka makroekonomikā Latviju ļoti ietekmē ārējā situācija. "Ģeopolitiskās pārmaiņas ir paliekošas. Tirdzniecības kari mūs, protams, ietekmē negatīvi. Līdz ar to ārējais fons ir nelabvēlīgs," teica Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka tajā pašā laikā Eiropas un arī Latvijas ekonomika ir bijusi ļoti noturīga un dziļa krīze nav piedzīvota.

Kazāks skaidroja, ka Eiropā atsākas lēna, bet drošāka izaugsme. Viens no iemesliem ir Vācijas ekonomikas apgriezienu uzņemšana, kas, sākot strādāt straujāk, velk līdzi arī pārējās valstis. Latvijai palīdz arī tas, ka Skandināvija, kas ir būtiska tirdzniecības partnere, pēc vairāku gadu nīkulības pamazām sāk augt.

Spēcīgai Eiropai ir nepieciešams attīstīts un integrēts finanšu tirgus, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Atsaucoties uz skotu vēsturnieka Nialla Fērgusona pausto, ka finanšu inovācijas ir neaizvietojams faktors cilvēces labklājības progresā, Kazāks norādīja, ka ir visi iemesli ticēt, ka tas turpināsies arī nākotnē.

Viņš arī atzīmēja, ka ieguldījumi, kas Eiropas ekonomikai ik gadu nākamo sešu gadu periodā būtu papildus nepieciešami, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu, stiprinātu aizsardzības spējas, ieņemtu vadošu pozīciju digitālo tehnoloģiju jomā un ar nozīmīgām inovācijām sekmētu darba ražīgumu, ir aptuveni 4,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai finansētu šādas nepieredzētas papildu ieguldījumu vajadzības, būtu nozīmīgi jāmaina ES finanšu tirgus risinājumi un struktūra. Tam būtu jākļūst mazāk sadrumstalotam un daudz integrētākam nekā šobrīd, kā arī mazāk jāpaļaujas uz banku finansējumu. Proti, lai ES iegūtu vadošo lomu būtiskās nozarēs, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kurā tā šobrīd atpaliek no tirgus līderiem, vajadzīgs daudz lielāks pašu kapitāla īpatsvars finansējumā. Turklāt būtu jāuzlabo arī banku sektora finansēšanas spējas, minēja Kazāks.

Pagaidām nav pamata cerēt uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jautāts, vai ECB varētu šogad vēl samazināt likmi, Kazāks pauda, ka tāda iespēja pastāv, taču nav pamata cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu tuvākajā laikā.

"Neskriesim ratiem pa priekšu. Cerība tāda ir, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā inflācija uzvedīsies. Diemžēl inflācijai ir niķis atdzīvoties. Līdz ar to cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu un to gaidīt tuvākajā laikā nav pamata, jo ir jāpārliecinās, ka inflācija tiešām saglabāsies zemos līmeņos," sacīja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā inflācija šobrīd ir ļoti zema, tostarp maijā gada inflācija bija 0,1%, taču eirozonā inflācija vēl vidēji joprojām pārsniedz mērķi, kas ir 2%, un ir 2,6%.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās.

Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2,4% apmērā, bet 2024.gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija, 2025.gada janvārī un februārī pievienotā procentu likme ir samazināta 2625 hipotekārajiem kredītiem, tajā skaitā 2540 kredītiem likmi samazināja pie esošā kreditētāja un 85 kredītiem - kredītņēmējam veicot pārkreditēšanu pie cita pakalpojumu sniedzēja.

Šo kredītu kopējā vērtība sasniedz teju 200 miljonus eiro jeb 4% no visa hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā.

Tiem kredītņēmējiem, kuri kredīta nosacījumus uzlaboja pie esošā kreditētāja, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija 0.5 procentu punkti. Savukārt tiem, kuri veica pārkreditēšanu pie cita kreditētāja, likmes samazinājums vidēji bija 0.85 procentu punkti. Kopumā šāds pievienoto procentu likmju samazinājums gada laikā ļauj kredītņēmējam procentu maksājumos ietaupīt attiecīgi vidēji 370 un 500 eiro.

Ne visi kredītņēmēji var rēķināties ar 0.5 procentu punktu samazinājumu. Statistika liecina - jo augstāka sākotnējā procentu likme, jo lielāks ir vidējais samazinājums. Iespējas samazināt pievienoto procentu likmi ietekmē ne tikai kredītspēja, pietiekamu oficiālo ienākumu esamība, bet arī sākotnējais procentu likmes apmērs. Hipotekārajiem kredītiem, kuriem sākotnējā pievienotā likme bija robežās no 2% līdz 2,25%, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija ap 0.55 procentu punktiem, bet tiem, kuriem sākotnējā pievienotā procentu likme bija augstāka par 3%, tas vidēji pārsniedza pat 1 procentu punktu. Savukārt kredītiem, kam sākotnējā pievienotā procentu likme ir zem 2%, samazinājums ir mērenāks - vidēji aptuveni 0.3 procentu punkti.

Latvijā arī nebanku kreditētāju uzraudzību būtu lietderīgi nodot Latvijas Bankai, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais vienīgais kandidāts, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču varētu diskutēt par to, ka visa finanšu sektora uzraudzība būtu koncentrējama Latvijas Bankā.

"Manuprāt ir mērķtiecīgi visu uzraudzību koncentrēt Latvijas Bankā. Tas dotu gan efektivitātes ieguvumu, gan arī visiem tirgus spēlētājiem apmēram līdzīgus nosacījumus," sacīja Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.