Atalgojums ir būtiska mūsu darba dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai atlīdzība par paveikto darbu, bet vienlaikus arī simbols tam, kā mūs novērtē darba devējs. Liela daļa no mums kādreiz sev uzdevuši jautājumu – vai mana alga ir “pareiza” jeb atbilstoša ieguldītajam darbam, tirgum, kā arī kolēģu atalgojumam? Taču daudz retāk uzdodam jautājumu, vai tā šķiet taisnīga? “Pareizs” un “taisnīgs” atalgojums nav viens un tas pats, un izpratne par šo jēdzienu atšķirību var būtiski ietekmēt darbinieku apmierinātību un lojalitāti darba devējam.

Viens atalgojums tabulā, cits – cilvēka izpratnē

“Pareizs” jeb atbilstošs atalgojums ir tehnisks rādītājs - skaitlis. Tas balstās tirgus datos - kā maksā citur, algu diapazonos un organizācijas noteikumos - kā veidojas atalgojums. Savukārt taisnīga alga jeb precīzāk – izpratne par to, ka mēs saņemam taisnīgu atalgojumu, balstās personiskajā pieredzē. Tā ir sajūta, ka darba devējs pret mums izturas godīgi, atklāti un ar cieņu. Ja “pareizs” atalgojums vairāk ir stāsts par tabulām, tad “taisnīgs” ir cilvēkiem. Galu galā tieši mūsu subjektīvā pieredze un izpratne nosaka, vai esam apmierināti ar algu un uzticamies darba devējam.

Taisnīgumu nevar panākt tikai ar skaitļiem

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Amatpersonu atalgojuma publiskošanai mēnesi iestāžu tīmekļvietnēs nevajadzētu radīt "drāmu", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Viņš pieļāva, ka "kolēģi viens uz otru skatīsies, kāpēc mani publicē un manu kolēģi nepublicē".

"Tas varētu būt. Mums jau ir problēmas ar iepirkumu komisijām, kur negrib nākt [strādāt], jo automātiski kļūst pa amatpersonu," sacīja Valsts kancelejas vadītājs, piebilstot, ka arī iepirkumu komisiju locekļu atalgojums tiks publiskots.

Kronbergs sacīja, ka varētu rasties situācijas, kad cilvēki, negribēdami, lai viņu atalgojumu publisko, sāks prasīt citus atbildības līmeņa amatus. "Bet nevajadzētu būt drāmai," uzskata Valsts kancelejas direktors.

Viņš arī informēja, ka no Valsts kontroles ir nācis uzdevums, ka Valsts kancelejai jāizstrādā vadlīnijas par ārvalstu komandējumu publicēšanas kārtību.

Tradicionāli 1. aprīlis ir smieklu un joku dienu, kad varam nenopietni palūkoties arī uz nopietnām tēmām, piemēram, uz darba sludinājumiem. Teju ikviens no mums kādreiz ir lasījis vai pat sagatavojis darba sludinājumus, kur neiztrūkstošas ir tādas frāzes kā “elastīgs darba laiks”, “draudzīgs kolektīvs” vai “izaugsmes iespējas”.

Ar humoru palūkosimies uz to, ka šīs frāzes mēdzam saprast, un kā tām jāizpaužas organizācijā, kurā ir pārdomāta darba kultūra un rūpēs par darbinieku labbūtību.

Konkurētspējīgs atalgojums

Viena no populārākajām frāzēm darba sludinājumos ir “piedāvājam konkurētspējīgu atalgojumu”, taču kontekstā ar konkrētiem skaitļiem reizēm rodas pamatots jautājums – vai attiecīgais atalgojums spēj konkurēt arī ar pieaugošajām degvielas un pārtikas cenām? Izvēloties potenciālo darba devēju, aizvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību ne tikai tam, vai atalgojums ir konkurētspējīgs, bet tam, vai tas šķiet taisnīgs. Šeit svarīgi saprast, ka ir iekšējais taisnīgums jeb tas, kā tiek maksāts atalgojums vienādiem amatiem uzņēmuma iekšienē; ārējais taisnīgums - kāds ir uzņēmuma maksātais atalgojums attiecībā pret darba tirgus atalgojuma rādītājiem, kā arī sociālais taisnīgums, kurā tiek vērtēts, vai darba devējs nodrošina vairumam darbinieku dzīvei nepieciešamo atalgojumu.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 1981 eiro jeb par 8,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Tallinā, kur tā sasniedza 2325 eiro mēnesī, Harju apriņķī, kur tā bija 2218 eiro mēnesī, un Tartu apriņķī, kur tā bija 1995 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu visvairāk vidējā alga pieaugusi Hīju apriņķī, kuri pērn tā bija par 9,9% lielāka nekā 2023.gadā, kā arī Austrumviru apriņķī, kur kāpums sasniedza 9,7%. Visos Igaunijas apriņķos vidējā alga pērn bija par vairāk nekā 6,5% lielāka nekā 2023.gadā.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā alga pērn bija 3484 eiro. Otra lielākā vidējā alga - 3127 eiro mēnesī - bija finanšu un apdrošināšanas jomā, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2697 eiro mēnesī.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš norādīja, ka pirmdien, 21.jūlijā, noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, un nākamajai kārtai ir izvirzīti četri kandidāti.

Trešā kārta, pēc Švikas minētā, notiks augusta sākumā.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamajam vadītājam būs tāds pats atalgojums, kā iepriekšējam aviokompānijas vadītājam, Švinka norādīja, ka atalgojums būs mazāks. "Uzstādījums ir, ka atalgojumam ir jābūt citam. Nozarē konkurētspējīgam, bet krietni zemākam nekā ["airBaltic" iepriekšējam vadītājam Martinam] Gausam," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 29 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,1 miljarda eiro apmērā.

2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5%. Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs - par 2%, gan arī ražošanas nozarēs - par 2,7%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 1,8%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Latvijas Universitātes Dabas mājā norisinājās konference “Latvija – farmācijas inovāciju HUBs Eiropā. Stratēģija globālai izaugsmei un noturīgai zāļu ražošanas ekosistēmai”, ko organizēja Latvijas Zāļu ražotāju asociācija sadarbībā ar nozares un akadēmiskās vides pārstāvjiem.

Konferencē piedalījās valsts institūciju, izglītības, ekonomikas un farmācijas jomas vadošie profesionāļi, lai diskutētu par zāļu ražošanas nozares attīstības stratēģiju nākamajai desmitgadei. Tās mērķis ir veicināt nozares ilgtspējīgu izaugsmi, inovācijas un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Vienā no konferences centrālajiem notikumiem, diskusijā “Farmācijas nozares izrāviens: kā nodrošināt kvalificētu speciālistu pieejamību nozares attīstībai?” piedalījās AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis, kurš uzsvēra: “Farmācijas izaugsmi veido profesionāļi, kuri redz tālāk par šodienu un rīkojas ar pārliecību. Zināšanu, kompetences un neatlaidības apvienojums ir dzinējspēks, kas pārvērš idejas inovācijās un stiprina Latvijas farmācijas globālo attīstību. Atalgojums ir svarīgs jautājums jebkuram cilvēkam, kas grib dibināt ģimeni un redz savu nākotni Latvijā. Farmācijas nozarē tas tikai augs, jo produktivitāte ir viena no augstākajām. Mēs jau šobrīd vairākos amatos spējam konkurēt ar lielajām Eiropas valstīm, un nozares atalgojums kļūst arvien konkurētspējīgāks pasaules mērogā. Grindeks ir eksportējošs uzņēmums, un mūsu mērķis ir ne tikai paplašināties, bet arī nostiprināties konkrētajos tirgos, paplašinot produktu portfeli. Tikai tā mēs kļūsim par patiesu farmācijas centru Eiropā.”

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 2092 eiro jeb par 5,6% lielāka nekā 2024. gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka algu pieaugums Igaunijā pērn bija lēnāks nekā iepriekšējos gados, taču, neskatoties uz to, vidējās bruto algas pieaugums reģistrēts visos apriņķos.

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas pērn– 1815 eiro

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu...

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Harju apriņķī, kur tā bija 2336 eiro mēnesī, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2024. gadā. Galvaspilsētā Tallinā vidējā alga sasniedza 2451 eiro mēnesī, bet citviet Harju apriņķī tā vidēji bija 1957 eiro mēnesī.

Tartu apriņķī vidējā bruto alga bija 2112 eiro mēnesī, kas ir par 5,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu visstraujāk vidējā alga pieaugusi Valgas, Pelvas un Raplas apriņķos, kur vidējās algas pieaugums pārsniedza 6,5%.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas pērn reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 3651 eiro. Finanšu un apdrošināšanas jomā vidējā alga bija 3338 eiro, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2948 eiro mēnesī.

Vismazākās vidējās mēnešalgas bija viesu izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā, kur vidējais atalgojums bija 1333 eiro, bet citu pakalpojumu jomā vidējā alga bija 1379 eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu ir attiecīgi par 5,4% un 5% vairāk.

Gada salīdzinājumā visstraujākais atalgojuma pieaugums reģistrēts enerģētikas sektorā. Elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomā vidējā alga pieauga par 9,3%, un ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas pakalpojumu pieaugums sasniedza 7,4%.

Apstrādes rūpniecībā vidējā bruto alga Igaunijā pērn pieauga par 7%, un tirdzniecībā tika reģistrēts 4,9% kāpums.

Mediānā bruto mēnešalga 2025. gadā bija 1724 eiro, kas ir par gandrīz 6% vairāk nekā 2024. gadā.

Pērn Igaunijā bija 592 126 nodarbināto, kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Visvairāk nodarbināto strādāja apstrādes rūpniecībā - 100 617 jeb 17% no visiem nodarbinātajiem. Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī motorizēto transportlīdzekļu remontā strādāja gandrīz 87 600 cilvēku, izglītībā nodarbināto skaits sasniedza nepilnus 65 000 cilvēku, savukārt cilvēka veselības aprūpē un sociālajā darbā strādāja gandrīz 49 000 cilvēku.

Tikai ceturtajā ceturksnī vidējā bruto alga Igaunijā bija 2155 eiro mēnesī, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2024. gada pēdējos trīs mēnešos.

Visaugstākā bruto mēnešalga oktobrī-decembrī bija Tallinā, kur tā sasniedza 2506 eiro, savukārt viszemākā mēnešalga bija Valgas aprņķī - 1615 eiro.

Pieaugot atalgojumam Latvijā, arvien vairāk darbinieku sāk izvērtēt, kā viņu ienākumi samērojas ar ikdienas dzīves izmaksām.

Īpaši fiziska darba nozarēs – ražošanā, mazumtirdzniecībā un noliktavu darbā, līdzsvars starp algu un izdevumiem bieži kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem, izvēloties darba vietu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1815 eiro, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan algu pieaugums kopumā tiek vērtēts pozitīvi, daudziem iedzīvotājiem joprojām aktuāls ir jautājums par reālo pirktspēju.Vienlaikus dzīves izmaksas turpina pieaugt.

CSP dati rāda, ka 2026. gada janvārī patēriņa cenas bija par 3,6 % augstākas nekā pirms gada, kas nozīmē, ka ikdienas preču un pakalpojumu izmaksas ilgtermiņā turpina pieaugt.

Saeimai apstiprinot 2025.gada valsts budžetu, ministriem algas pieaugs par 195 eiro, bet Saeimas deputātiem - par 110 eiro, liecina Ministru kabineta tīmekļvietnē pieejamā Valsts kancelejas informācija.

Piemērojot atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu līdz 2,6%, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja maksimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas pieaugs par 219 eiro. Minētajām amatpersonām maksimālā mēnešalga 2025.gadā plānota 8659 eiro apmērā, bet šogad šīs amatpersonas saņem 8440 eiro.

Savukārt Saeimas deputātu atalgojums, attiecinot atalgojuma pieauguma ierobežojumu, būs par 110 eiro lielāks. Ja šogad deputātu mēnešalga sasniedza 4220 eiro, tad nākamgad tā ir plānota 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Deputātu amatalgu nodrošināšanai 2025.gadā plānoti 5,2 miljoni eiro, kas ir par 133 308 eiro vairāk nekā 2024.gadā, aģentūrai LETA pauda Saeimas preses dienestā.

2022.gadā labāk atalgotā profesiju grupa bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto darba samaksa, pārrēķināta pilnā slodzē, bija 4 805 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati.

Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (4 259 eiro), kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti (3 564 eiro).

Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus.

Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 598 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām. Mazāk atalgoti bija arī bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi (754 eiro), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki (755 eiro), apģērbu izgatavotāji (756 eiro) un māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, kuriem mēneša alga bija 801 eiro pirms nodokļu apmaksas.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku.

No vienas puses ir pozitīvi, ka paaugstināsies minimālā alga un valdība domā par risinājumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, bet no otras puses – izvēlētie risinājumi nav vērtējami kā optimālākie, kas tiešām radītu viennozīmīgus ieguvumus visiem darba ņēmējiem, uzlabotu situāciju darba tirgū un palīdzētu arī eksportspējīgajām nozarēm uzlabot savu konkurētspēju.

Jāatgādina, ka septembra sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, paaugstināt minimālo algu un veikt pārdali starp 1. un 2. pensiju fondu. Lai gan teorētiski tas izklausās pozitīvi, ne viss ir tik labi un rožaini, kā sākumā varētu šķist. Patiesībā piedāvātās reformas darbaspēku nodokļos drīzāk vērtējams kā koks ar diviem apdegušiem galiem, kas ar laiku var sāpīgi atspēlēties gan darba ņēmējiem, gan pensionāriem, gan arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējas kritumā.

Vidējais mēneša pamatalgu pieaugums vadītājiem šogad ir stabilizējies, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma pētījums.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad algu kāpums bija straujāks, šogad atalgojuma dinamika kļuvusi vienmērīgāka un pakāpeniskāka. Straujākais pamatalgu pieaugums šogad novērots Igaunijā - uzņēmumu vadītāju algas palielinājušās par 6,4%, bet valdes locekļu atalgojums - par 6,6%. Latvija saglabā vidējo pozīciju Baltijā, ar 5,5% pieaugumu uzņēmumu vadītājiem un 6,3% valdes locekļiem.

Lietuvā ir 5,5% pieaugums vadītājiem un 5,6% valdes locekļiem. Visas trīs valstis atrodas līdzīgā algu pieauguma ciklā, taču Igaunija saglabā straujāku izaugsmi.

“Ja pirms diviem un trim gadiem augstākā līmeņa vadītāju atalgojumam bija raksturīgi straujāki kāpumi 8 - 12% apmērā, ko lielā mērā noteica algu straujāks pieaugums inflācijas un tirgus spiediena ietekmē, tad šobrīd situācija ir stabilizējusies. Organizācijās, kurās atalgojuma politika tiek pārskatīta strukturēti un stratēģiski, nevis krīzes reakciju režīmā, redzam līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku izaugsmi, atgriežoties pie sabalansētākiem pieaugumiem,” skaidro “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.