Valmiermuižas alus sācis brūvēt bezalkoholisku Latvijas graudu iesala dzērienu ar nosaukumu Zelta zirgs. Tas tiek darīts sadarbībā ar kooperatīvai sabiedrībai Latraps piederošo iesalnīcu Staļģenē, kas Valmiermuižas alus darītavai piegādā saldos miežu iesala graudus, informēja alus darītavas pārstāve Liāna Sāre.

Jaunā dzēriena izveidē Valmiermuižas alus darītava ieguldījusi 33 tūkstošus eiro. Līdz gada beigām plānots izbrūvēt un pārdot desmit tūkstošus pudeļu graudu iesala dzēriena Zelta Zirgs.

Miežu graudus audzējuši Latvijas zemnieki un piegādājuši Latraps iesalnīcai.

Latvijas graudu dzēriena Zelta Zirgs nosaukumu iedvesmojusi sadarbība ar filmu studiju Rija, kura pēc desmit gadu darba skatītājiem piedāvā ģimenes pilmetrāžas animācijas filmu-pasaku Zelta Zirgs, kuras sižeta pamatā ir Raiņa luga Zelta Zirgs.

2013. gadā Valmiermuižas alus piegādāja 1,46 miljonus litru alus, sasniedzot 2,49 miljonu eiro apgrozījumu. Alus darītavas lielākais īpašnieks ir alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. Alus darītavas mērķis ir palikt mazai un nepārsniegt 1% Latvijas alus tirgus.

Valmiermuižas alus šogad sasniedzis savu maksimālo alus darīšanas jaudu. Neplānoti lielā pieprasījuma dēļ Valmiermuižas alus darītavai šovasar nepietika jaudas izbrūvēt iesala dzērienu Zelta Zirgs un alus kokteili Frišs pietiekamā apjomā, un ar to skaidrojams fakts, ka šie produkti pazuduši no lielveikalu plauktiem, biznesa portālam db.lv paskaidroja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Šīs nedēļas beigās iesala dzēriens Zelta Zirgs atgriezīšoties visos Rimi veikalos pietiekamā apjomā. Veikalu tīklā Maxima klasiskais Valmiermuižas gaišais alus atgriezīsies šonedēļ, savukārt par Friša un Zelta Zirga atgriešanos Maxima veikalu plauktos notiekot pārrunas.

2018. gada astoņos mēnešos SIA Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 16%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 3,942 miljonus eiro.

«Valmiermuižas alu brūvējam tikai Valmiermuižā un alus darīšanas jaudu palielināt neplānojam,» stāsta A. Ruņģis. Mazā alus darītava astoņos mēnešos ir izbrūvējusi par 6,5% vairāk alus nekā 2017. gada attiecīgajā laika periodā.

Latvijas animācijas filmas izceļas ar bagātu vizuālo valodu, īpašu rokrakstu, tomēr, lai tās spētu konkurēt globālā tirgū, ir krietni jānopūlas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir apmēram desmit animācijas studiju, kas veido gan pilnmetrāžas filmas, gan īsfilmas. Tās tiek izrādītas starptautiskos kino festivālos, taču tas negarantē komerciālu veiksmi. Kinoteātros pārsvarā nonāk pilnmetrāžas animācijas filmas, un tādas Latvijā top ļoti reti. Pēdējos piecos gados uz ekrāniem Latvijā un ārvalstīs ir nonākušas trīs pilnmetrāžas filmas: studijas Rija filma Zelta zirgs, kopražojuma filma Lote un Mēnessakmens noslēpums, kā arī studijas Lokomotīve kopražojuma animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās.

Filmu studija Rija nesen nosvinēja 20 gadu jubileju. Eiropā daudzas animācijas studijas tik ilgu mūžu nenodzīvo. «Animācijas filmu veidošana ir projektu lieta. Bieži vien Eiropā animatori ceļo no vienas valsts uz otru, no viena projekta uz citu. Tas savā ziņā ir kā ceļojošais teātris. Animācijas studijas ir ekskluzīva parādība. Rijai animācija ir pamatdarbība, tā ir iesaistījusies arī spēlfilmu un dokumentālo filmu producēšanā. Ar filmu veidošanu vien studija izdzīvot nevar,» stāsta SIA Filmu studija Rija valdes loceklis un producents Vilnis Kalnaellis. Nacionālā kino centra (NKC) un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) dotācijas tiek piešķirtas par konkrētas filmas veidošanu, nevis studijas uzturēšanu, līdz ar to uzņēmumiem pašiem ir jāmeklē papildus ienākumu avoti. V. Kalnaellis DB atklāj, cik sadrumstaloti ir Rijas ienākumu kanāli. Studija veido filmas, izplata Latvijā Eiropas filmas, veido skaņas dublāžu tām ārvalstu animācijas kino filmām, kas nonāk uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. «Reizēm veidojam reklāmas, arī vizualizāciju, piemēram, Pasaules koru festivāla atklāšanas un noslēguma koncertiem. Ienākumi ir arī no mūsu studijā veidotām filmām par suņu meiteni Loti un no Zelta zirga, kuras pārdodam starptautiskā arēnā. Saņemam arī ienākumus no grāmatas Joka pēc alfabēts,» viņš turpina uzskaitīt.

1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Starp Turaidu un Siguldu kopš maija vidus notiek valsts reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) pārbūve (8,3. km-12,50. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros paredzēts pārbūvēt esošo ceļa konstrukciju un veikt pilnu segas pārbūvi, izbūvējot salturīgo slāni, pamatus un ieklājot asfaltbetonu. Apgaismota gājēju ietve tiks izbūvēta Turaidas nogāzē līdz esošajai gājēju takai pie Gūtmaņa alas, kā arī Siguldas nogāzē līdz Gaujas tiltam. Tāpat tiks izbūvēta drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas, lai nodrošinātu kontrolētu ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas un mazinātu nogāžu eroziju.

Patlaban no Turaidas līdz Siguldai būvdarbi uz ceļa braucamās daļas notiek trīs posmos - pamīšus vienā vai otrā ceļa joslā. Visos trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem. Remontdarbu posma šķērsošana var prasīt līdz pat 55 min. Kravas transportam būvobjektu šķērsot ir aizliegts, pirms būvdarbu zonas ir uzstādītās attiecīgās ceļazīmes.

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.

2014. gadu Valmiermuižas alus noslēdzis ar apgrozījumu 3,39 miljoni eiro, un tas ir par 36% vairāk nekā gadu iepriekš. Šogad Valmiermuižas alus ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstu investēs 1,1 miljonu eiro. Puse no investīcijām tiks ieguldīta portera alus darīšanā eksporta tirgum, otra puse – bezalkoholisko Latvijas augļu-ogu zelteru un kvasa darīšanā no Latvijas iesala graudiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārdotā alus daudzums pērn audzis par 27,3%, kopumā sasniedzot 1,86 miljonus litru. No tā teju 1% eksportēts uz Igauniju. Šogad eksportu uz Igauniju plānots dubultot, bet ilgākā laikā alus baudītājiem Baltijas jūras reģionā plānots piegādāt 10% no izbrūvētā.

Šogad Valmiermuižas alus plāno ciešāk sadarboties ar Latvijas zemniekiem, lai no Latvijas miežu iesala graudiem uzsāktu Valmiermuižas kvasa brūvēšanu, un no dabīgām pašmāju augļu-ogu sulām bezalkoholisku zelteru gatavošanu. Nepieciešamo izejvielu sagāde Latvijā pietiekošā apjomā un augstā kvalitātē būšot liels izaicinājums.

Izveidot uzņēmumu vai vadīt uzņēmējdarbību, kas darbojas ar peļņu, ir liels sasniegums, taču ikviens, kurš šajā nozarē izēdis vismaz pudu sāls, zina, ka uzņēmējdarbība ir joma, kurā nedrīkst gulēt uz lauriem un nepārtraukti jāstrādā pie biznesa attīstības.

21. gs. straujā tehnoloģiskā attīstība ietekmē arī biznesa vidi un veicina konkurenci, tāpēc uzņēmējam jādara viss, lai viņa bizness nesāktu stagnēt vai nenonāktu lejupslīdē. Ziedu piegādes kompānija, ēdināšanas serviss, pasažieru pārvadājumu kompānija, maiznīca, ražotne vai kāda cita veida uzņēmums – visus vieno vairāki aspekti, kurus uzlabojot, sekmēsies arī uzņēmuma attīstība.

Pieci ieteikumi, kas noderēs uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt un paplašināt savu biznesu.

Biroja vadītāja faktors

Pat uzņēmumus, kuros darbība pamatā notiek ražotnē vai ceļā, piemēram, pārvadājumu vai piegādes kompānijās, profesionāls un uzticams biroja vadītājs ir zelta vērtē, nemaz nerunājot par uzņēmumiem, kuru telpās ikdienā viesojas klienti. Biroja vadītājs ne tikai veido uzņēmuma tēlu, komunicējot ar klientiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem u.c., bet arī nodrošina ikdienas darbu nepārtrauktību. Turklāt, tieši biroja vadītājs nereti ir cilvēks, pie kura ikviens darbinieks vēršas pirmām kārtām. Ar katru ikdienas jautājumu parasti nevēršas pie izpilddirektora vai valdes priekšsēdētāja, bet profesionāls biroja vadītājs, kurš pārzina uzņēmumu no A līdz Z, spēs, ja ne atbildēt uz jautājumu, tad vismaz skaidri ieteikt, kuras pozīcijas darbinieki vai nodaļa šajā jautājumā ir viszinošākie.

«Pirmkārt, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tiks veikts audits par pagājušo pārskata periodu, bet vēl visvairāk mani interesē nākotnes noslēgtie līgumi, viss, kas saistīts ar lielām izmaksām nākamajā pārskata periodā,» jaunievēlētais LNO vadītājs Zigmars Liepiņš norādīja raidījumā Panorāma.

«Es nejūtos atbildīgs par līgumiem, kas ir noslēgti ar miljonāra vērienu,» norādīja LNO jaunais valdes priekšsēdētājs Z. Liepiņš, tajā pašā laikā atzīstot, ka opera nevar izvairīties no saistībām, ko uzņēmusies ir iepriekšējā vadība. Viņš atzina, ka operā ir bijusi gan morālā, gan finanšu krīze, un pēdējā «izskatās visbriesmīgāk».

Tāpat Z. Liepiņš vēlreiz apliecināja, ka grasās operas repertuāru padarīt «tuvāku tautai», proti, pievērst lielāku uzmanību vietējo autoru darbiem. «Ir lielākas veiksmes, mazākas veiksmes. Tomēr viens no operas uzdevumiem ir nevis darīt tikai starptautiskās sabiedrības labā, bet arī tautas labā,» tā Z. Liepiņš. Kā piemēru viņš minēja Arvīda Žilinska operu Zelta zirgs, kas savulaik piedzīvoja panākumus. «Es nesaku, ka mēs atteiksimies no eksporta,» norādīja Z. Liepiņš.

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas sanāksmē 2.februārī koalīciju veidojošo politisko partiju pārstāvji vienojās par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei.

“Akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte manā kultūras ministra amatā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīvus – tas iedvesmo! Jau tuvākajā laikā Kultūras ministrija virzīs to uz Ministru kabinetu,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli 

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt...

Koalīciju veidojošās politiskās partijas darbam Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības padomē katra deleģē divus pārstāvjus. 2. februāra sēdē Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK pārstāvēja partijas priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis Imants Parādnieks un kultūras ministrs Nauris Puntulis, partiju “Jaunā Vienotība” - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ints Dālderis, Apvienību Attīstībai /Par! Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Saeimas deputāte Inese Voika, Jauno Konservatīvo partiju – labklājības ministrs Gatis Eglītis un Saeimas deputāte Evita Zālīte Grosa.

Rīgai vajadzīgs arhitektūras simbols 

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā...

Kultūras ministrija Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas lēmumu un ziņojumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtējumu Rīgā virzīs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts tiek attīstīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai minēto uzdevumu - „Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu,” kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu nacionālās koncertzāles projekta turpmākai īstenošanai.

Sagaidot Zirga gadu, ekskluzīvo bruņmašīnu autoražotājs Dartz izstrādājis jaunu automašīnu White Horse (Baltais zirgs), kas pielāgota speciāli Ķīnas tirgum, Db.lv apliecināja Dartz īpašnieks Leonards Jankelovičs.

Bruņmašīnas modifikācija White Horse ir automašīnas Black Dragon versija ar zelta krāsas elementiem, ziņo GTSpirit.

L. Jankelovičs Db.lv neatklāja šīs automašīnas cenu, kā arī apjomus, kādos tā tiks pārdota Ķīnā. «Katra automašīna ir individuāli pielāgota, un to īpašnieki grib, lai tāda tā būtu vienīgā,» Db.lv norādījaL. Janukovičs, skaidrojot, kādēļ sīkākus komentārus par White Horse automašīnu nevar sniegt. Tikmēr ārvalstu mediji vēsta, ka Dartz plānojot pārdot 12 šādas automašīnas. Lai arī automašīnas cena netiek atklāta, ārvalstu medijiem avoti aplēsuši, ka tā varētu maksāt aptuveni miljonu ASV dolāru.

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Pļaviņu hidroelektrostacija varētu pārgāzt trīs reizes vairāk ūdens nekā šopavasar, tomēr tik liels ūdens apjoms kā šobrīd Daugavā nav bijis teju 30 gadu.

Šopavasar uz Daugavas redzams neparasts skats. Visas trīs a/s Latvenergo hidroelektrostacijas (HES) – Pļaviņas, Ķegums un Rīga – jau kādu nedēļu gāž pāri pārgāznim liekās ūdens masas, kas īpaši krāšņu ūdenskritumu veido Pļaviņu HES, gāžoties no 40 m augstuma. Latvenergo HES saražo aptuveni 70% no valstī ražotās elektroenerģijas jeb aptuveni 2,6 teravatstundas (TWh) gadā no apmēram 7,5 TWh lielā valsts elektrības patēriņa. Latvenergo neslēpj, ka pavasara pali viņiem ir peļņas laiks, kad ievērojami elektroenerģijas apjomi tiek arī eksportēti, tomēr tik lieli ūdens apjomi kā šogad nebūt nav viņu biznesam tā labvēlīgākā situācija.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Ceturtdien, 12.februārī, Latvijā darba režīmā sāks darboties pirmie stacionārie fotoradari, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka informācija par fiksētajiem pārkāpumiem tiks sūtīta Valsts policijai lēmuma pieņemšanai un autovadītāji saņems paziņojumu par fiksēto pārkāpumu. Kā pirmie savu darbību uzsāks radars uz ceļa Rīga – Jelgava pie pagrieziena uz Brankām un uz jaunā Rīga – Koknese ceļa pie satiksmes mezgla ar ceļu Inciems – Sigulda – Ķegums (radaru karte: http://ej.uz/ctsu). Līdz šim radari darbojās testa režīmā un paziņojumi autovadītājiem netika sūtīti.

Jau tagad varam uzskatīt, ka stacionāro radaru izvietošana ir sevi attaisnojusi, uzsver CSDD. Radaru uzstādīšanas vietās šobrīd ir samazinājies plūsmas ātrums un tiek fiksēts neliels skaits ātruma pārkāpēju. Pirms katras stacionārā fotoradara atrašanās vietas ir izvietotas braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar papildzīmi par fotoradara darbību.

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Fotoradari apdrošināti, paredzot jebkāda veida bojājumu rašanos, tostarp ļaunprātīgu bojāšanu. Katras iekārtas atjaunošanas vērtība ir noteikta EUR 53 000 apmērā, un tās apdrošinātas uz vienu gadu, informē If Apdrošināšana.

«Saskaņā ar noslēgto līgumu starp CSDD un apdrošināšanas sabiedrību If Apdrošināšana, pakāpeniski līdz ar pārējo stacionāro fotoradaru darbības sākšanu tie tiks arī apdrošināti, lai fotoradarus aizsargātu pret jebkādu neparedzētu bojājumu rašanos. Iepriekšējā fotoradaru darbības pieredze Latvijā liecina, ka visbiežāk tie cieta no vandalisma. Šī brīža noskaņojums sabiedrībā ir krietni racionālāks, un fotoradari tiek uztverti kā viens no satiksmes drošības uzlabošanas veidiem. Turklāt par to aizsardzību gādā vairākas tajos iebūvētas drošības iekārtas,» skaidroja If Apdrošināšana Īpašuma produkta vadītājs Endijs Melecis.

Beidzoties tehnoloģiskajam pārtraukumam ceļu būvdarbu objektos, kur darbi sākti pērn, šonedēļ ceļu būvdarbi notiks jau 65 valsts ceļu posmos, no kuriem gandrīz puse ir uz valsts reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) būvdarbi turpinās gan posmā no Turaides līdz Siguldai, gan no Jūdažiem līdz Mālpilij, un šajos posmos autovadītājiem jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Jauns būvdarbu posms ir uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) no Ķeipenes līdz Madlienai, tā šķērsošanai vajadzēs 20 minūtes.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem saglabājas uz Jelgavas šosejas (A8) no Rīgas līdz Jaunolainei, kur satiksme notiek pa vienu brauktuvi un tā var būt palēnināta rīta un vakara stundās, kā arī uz Ventspils šosejas no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi.

Plānojot braucienus, LVC aicina ieskatīties remontdarbu kartē uzņēmuma interneta mājaslapā, kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu 1,13 miljonu eiro vērtībā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā liecina konkursa rezultāti, par uzvarētājiem atzīti trīs uzņēmumi – a/s Panevežio Keliai, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kas iepirkumu konkursā piedāvāja zemāko cenu.

Par 164 tūkstošiem eiro paredzēts atjaunot autoceļa P8, Inciems – Sigulda – Ķegums, posmu no 49,4 līdz 59,1 kilometram. Šajā konkursā par uzvarētāju sešu būvfirmu konkurencē atzīta a/s Panevežio Keliai. Lietuvas uzņēmums piedāvāja darbus veikt krietni lētāk, nekā iepriekš paredzēja LVC, kas prognozēja, ka šī ceļa seguma atjaunošanai būs jāatvēl 241 tūkst. eiro. Šī pati kompānija veiks arī ceļa P8 posma no 60,5 līdz 67,9 kilometrā atjaunošanu par 105 tūkst. eiro.

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

No šī gada 1.oktobra darba dienās tiks norīkoti divi papildus vilcieni Ogres virzienā, informē AS Pasažieru vilciens (PV).

Saskaņā ar uzņēmuma pasažieru uzskaites datiem, šajā virzienā ir palielinājies pasažieru skaits tādēļ, lai nodrošinātu pasažieriem ērtāku un savlaicīgāku nokļūšanu plānotajos galamērķos tiks nodrošināti papildus reisi rīta un vakara stundās.

No rītiem vilciens Nr. 823 no Ogres uz Rīgu aties plkst.7:22 ar pienākšanas laiku Rīgas Centrālajā stacijā plkst.8, savukārt vakarpusē papildus vilciens Nr.6236 aties no Rīgas Centrālās stacijas plkst. 18.05 un pienāks galastacijā Lielvārdē plkst.18:52.

Tā kā daudzi pasažieri ik dienas izmanto vilcienu, lai dotos uz darbu vai mācībām, PV nodrošinās arī to, lai minētajos reisos pēc iespējas samazinātu ceļā pavadīto laiku. Tā ar vilcienu Nr.823 Ogre – Rīga līdz Rīgai varēs nokļūt 38 minūtēs, vilciens pieturēs tikai 4 lielākajās stacijās: Ikšķile, Salaspils, Šķirotava, Jāņavārti. Savukārt ar vilcienu Nr. 6236 Rīga – Lielvārde līdz Ogrei varēs aizbraukt 33 minūtēs, vilciens pieturēs šādās stacijās: Jāņavārti, Šķirotava, Salaspils, Ikšķile, Ogre, Ķegums.

Karstuma dēļ pamatīgi uzkarsis arī autoceļu segums, līdz ar to atsevišķās vietās uz melnā seguma valsts autoceļiem veidojas svīduma vietas un ceļš var būt slidens, brīdina VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Ceļu segumam uzkarstot vairāk par +50 grādiem melnā seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un tas sāk kust, skaidro LAU pārstāve Sigita Audere.

Svīduma vietas visbiežāk novērojamas uz šādiem autoceļu posmiem:

A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) 0 km-3.7 km; 26.63 km-46.10 km; 85 km-94.20 km;

P27 Smiltene-Gulbene 39.3 km-45.50 km;

P20 Valmiera-Cēsis-Drabeši 27.50 km-28.30 km;

P85 Rīgas HES-Jaunjelgava 26.9 km-31.70 km;

P8 Inciems-Sigulda-Ķegums 73.11 km-74.41 km;

P10 Inčukalns-Ropaži-Ikšķile 26.13 km-40.58 km;

P103 Dobele-Bauska 35.30 km-35.84 km.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs apstrādā svīdumu vietas, tās vienmērīgi nokaisot ar smilti vai sīkām šķembām, tādējādi uzlabojot transporta riteņu un asfalta seguma virsmas saķeri. Pēc nepieciešamības darbs tiek veikts atkārtoti.