Jaunākais izdevums

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) šogad plāno 10% apgrozījuma pieaugumu, kā arī mērķtiecīgi strādā uz eksporta palielinājumu no līdzšinējiem 28% līdz 40% no saražotā, akcentu liekot uz Skandināvijas tirgiem, atzina jaunieceltais Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrus Pranckevičus.

«Tuvākajos gados plānots Ķekavas, kā arī Lielzeltiņu attīstībā investēt 11 miljonus eiro. Tas attaisnosies, jo putnu gaļas patēriņš pasaulē līdz 2022.gadam pieaugs par aptuveni 9%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz cūkgaļas un liellopu gaļas patēriņa pieauguma prognozes - attiecīgi 3-4%. Investīciju prioritāte būs iekārtu modernizācija un eksportspējīgu produktu attīstība,» sacīja uzņēmējs.

Jautāts, uz kādiem tirgiem tiks likti akcenti, viņš atzina, ka tā būs Skandināvija.

«Patlaban 28% no kopējā saražotā produkcijas apjoma tiek eksportēti. Mūsu plāns ir jau tuvāko gadu laikā eksporta apjomu palielināt līdz 40%. Galvenie mērķa tirgi mums ir Skandināvija, kur jau šobrīd Ķekavas ražotā produkcija ir augstu novērtēta. Tāpat svarīga arī Rietumeiropa. Galvenās produktu kategorijas, ko redzam eksportam, ir produkti ar pievienoto vērtību, tostarp gan svaigā vistas gaļa, gan pārstrādātā produkcija,» sacīja Pranckevičus.

Savukārt uz jautājumu, vai jaunāko notikumu kontekstā Ķekava būtu gatava pieņemt darbā patvēruma meklētājus, kad tie ieradīsies Latvijā, viņš atbildēja apstiprinoši.

«Attīstoties ražošanai un apjomiem, nepieciešamība pēc jauniem darbiniekiem aizvien pieaug. Diemžēl joprojām izjūtam gan kvalificētu darbinieku, gan salīdzinoši vienkāršāka darba veicēju trūkumu. Mums ir būtiski, lai darbinieki neatkarīgi no viņu izcelsmes būtu apzinīgi un ar vēlmi strādāt. Ar šādiem potenciālajiem darbiniekiem esam gatavi veikt pārrunas,» norādīja Ķekavas vadītājs.

Pranckevičus Ķekavas un Lielzeltiņu valdes priekšsēdētāja amatā stājās 7.septembrī, nomainot Andri Vilcmeieru. Pranckevičus ir arī abu uzņēmumu īpašnieces, Lietuvas holdinga AB Linas Agro Group, valdes loceklis.

Ķekava pērn mainīja finanšu gadu, kas tagad ilgst no iepriekšējā gada 30.jūnija līdz šā gada 30.jūnijam. Saskaņā ar uzņēmuma aplēsēm 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, apgrozījums ir pieaudzis par 9%, sasniedzot 41 miljonu eiro. Par 8% augusi arī peļņa, un 2014.gadā tā bija 3,28 miljoni eiro.

Ķekavas akciju kontrolpakete pilnībā pieder Lietuvas holdingam Linas Agro Group, kas 2013.gada vasarā parakstījis vienošanos ar privātpersonām un juridiskām personām par 87% Ķekavas, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akciju un daļu iegādi.

Holdingkompānijā Linas Agro Group iekļauti 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi. Kopš 2010.gada kompānija iekļauta NASDAQ OMX Viļņas biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ĀM: Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lai atrastu mitekli patvēruma meklētājam, nākas apbraukāt ap 20 dzīvokļu

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto būve un Arčers tikuši pie 3,4 miljonu eiro pasūtījuma bēgļu uzņemšanas centra paplašināšanai

LETA, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Skonto būve un Arčers kopumā tikuši pie 3,415 miljonu eiro liela valsts pasūtījuma, lai paplašinātu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Muceniekos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Šim iepirkumam Nodrošinājuma valsts aģentūra bija izvēlējusies sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra papildu divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 plāno veikt Skonto būve, savukārt nekustamā īpašuma Bundulīši pārbūvi par 1 575 027 plāno veikt Arčers.

Jau ziņots, ka nekustamais īpašums Bundulīši sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Mucenieki. Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja 75 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Bundulīšu labprātīgu atsavināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība atbalsta bēgļu uzņemšanas plānu

LETA, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas komisija tomēr apstiprina Latvijas pozīciju par brīvprātīgu papildu 526 bēgļu uzņemšanu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālās izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.

Komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tomēr deputāti piekrita deputāta Sergeja Dolgopolova (S) ierosinājumam norādīt, ka Latvijai ir iebildumi par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā bija paredzēts paust, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēršot darbību Baltijas tirgū, Latvijas putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā. Jaunatklātais veikals atrodas Benedikto gardēžu tirgū Viļnā, un tas ir «Ķekava» pirmais veikals ārpus Latvijas, informē AS «Putnu fabrika Ķekava».

Veikals piedāvā vairāk nekā 20 dažādus produktus gan svaigās gaļas, gan marināžu, gan gatavo produktu kategorijās.

««Ķekava» firmas veikali ir veids, kā mēs varam būt vistuvāk savam pircējam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, un mums ir liels prieks, ka esam uzsākuši veikalu tīkla attīstību arī ārpus Latvijas. Lietuvas tirgū «Ķekava» ražotā produkcija ir pieejama kopš pērnā gada rudens, un īsā laikā tā ir guvusi augstu pircēju novērtējumu. Konkurence ar vietējiem ražotājiem ir sīva,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka šobrīd antibiotiku patēriņš «Ķekavā» ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ministriem nav vienprātības par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu

LETA, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdības sēdē skatot jautājumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu patvēruma meklētāju centram Muceniekos, starp ministriem raisījās domu apmaiņa par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu.

Diskusiju sāka Mucenieku iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka nevēlas savā ciematā cietuma tipa būvi, kas pasliktinās drošības situāciju un Mucenieku iedzīvotāju dzīves apstākļus. Atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai tiešām bija nopietni domāts, piedāvājot patvēruma meklētāju centru izvietot Rīgā, Tallinas ielā vai Aspazijas bulvārī. Uz to iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šie objekti arī esot Iekšlietu ministrijas īpašumā.

Diskusijas laikā izskanēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājums patvēruma meklētājus izvietot bijušajā Šķirotavas ieslodzījuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latkovskis: Patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mucenieku ciema iedzīvotāji ir satraukti par gaidāmo papildu patvēruma meklētāju ierašanos, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma atzina Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus.

Viņš norādīja, ka Ropažu novada pašvaldība jaunajiem patvēruma meklētājiem varētu dot darbu, kas gan būtu vienkāršs - teritorijas sakopšana, sakārtošana, jo valodas barjeras dēļ tomēr būtu grūti piedāvāt nopietnāku darbu. Viņš arī atzina, ka pašreizējie patvēruma meklētāji, kas mitinās Muceniekos, līdz šim nav interesējušies par iespēju strādāt algotu darbu, vairāk esot izrādīta interese par dalību sporta pasākumos.

Tikmēr par gaidāmo papildu patvēruma meklētāju ierašanos satraukti vietējie Mucenieku iedzīvotāji, tai skaitā iedzīvotājus uztrauc viņu drošība.

Blaus arī minēja, ka nesen bijis incidents starp vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma centra iemītniekiem. Detaļas viņš neatklāja, vien norādīja, ka iesaistīti bijuši vietējie jaunieši un patvēruma meklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: 67% uzņēmēju vajadzīgā darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Rūta Lapiņa, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

67% uzņēmēju vai uzņēmumu vadītāju vajadzīgā darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu, kā labu to atzinuši tikai 25% uzņēmēju, atklāj bankas Citadele veiktais pētījums Citadele Index.

Tajā pašā laikā tikai 14% uzņēmēju atzina, ka būtu gatavi pieņemt darbā patvēruma meklētājus no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas.

Pētījumā, kopumā aptaujājot 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieku un vadītāju, noskaidrots, ka pēdējā gada laikā ar grūtībām nodrošināt uzņēmumam visu vajadzīgo darbaspēku ir saskārušies 39% uzņēmēju, savukārt ar šādām grūtībām nav saskārušies 59%. Visbiežāk grūtības ar darbaspēka nodrošināšanu ir bijušas ražošanas (53%) un būvniecības (46%) nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem. Vidēji lielu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249) pārstāvji visbiežāk (74%) atzina, ka ir grūtības nodrošināt darbaspēku. Reģionu griezumā darbaspēka problēmas visvairāk izjūt uzņēmēji Vidzemē (47%) un Pierīgā (46%), vismazāk – Kurzemē (29%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava prezentē jauno eksporta zīmolu starptautiskajā pārtikas izstādē

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava prezentē jauno eksporta produktu zīmolu Top Choice Poultry šonedēļ notiekošajā pārtikas produktu izstādē SIAL Parīzē, informē uzņēmumā.

SIAL izstāde ir viens no vērienīgākajiem nozares notkumiem un pulcē vadošos pārtikas industrijas pārstāvjus no visas pasaules. PF Ķekava tajā prezentē šogad izveidoto ekporta zīmolu Top Choice Poultry, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu vistas gaļu.

«Eiropas tirgū konkurence ir ļoti sīva, jo īpaši ar ražotājiem no Centrāleiropas, Dienvideiropas un Skandināvijas. Nīderlandē un Zviedrijā, kur Top Choice Poultry produktu līnija jau šobrīd ir pieejama, tā ir augstu novērtēta, un ļoti drīz plānojam paplašināt eksporta tirgu,» saka Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius), AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrikas Ķekava apgrozījums pērn pārsniedzis 69 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta (13:39) - 531 bēgļa uzņemšanai Latvijā un integrācijas sistēmas ieviešanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro

LETA, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā uzņemtu 531 bēgli, izveidotu un ieviestu patvēruma meklētāju integrācijas sistēmu, būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, otrdien žurnālistiem pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa uzsvēra, ka šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Šie fondi būs pieejami jau šogad. Piedevām par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā. Pagaidām nav zināms, cik liels būs nepieciešamais valsts finansējums - tas atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņem šodien valdība, ja, piemēram, valdība atteiksies no darba grupas piedāvātā veselības aprūpes modeļa.

Tomēr Latvijai pašai jānodrošina arī infrastruktūra. Par šo finansējumu gan pagaidām viņa atturējās runāt, jo lēmums ir jāpieņem valdībai. Finansējums nepieciešams patvēruma meklētāju centra pārbūvei Muceniekos, latviešu valodas kursiem, veselības aprūpei un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma samazināt atbalstu bēgļiem un turpmāk bēgļa statusu saņēmušajiem ārvalstniekiem mēnesī maksāt 139 eiro uzturēšanās pabalstu.

Valdības šodien pieņemtie grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk uzturēšanās pabalsta apmērs mēnesī pilngadīgai personai būs 139 eiro. Ja personas ir ģimenes locekļi, vienai personai tiks piešķirti 139 eiro mēnesī un katram nākamajam ģimenes loceklim - 97 eiro. Arī nepilngadīgai personai bez pieaugušo pavadības tiks piešķirti 97 eiro mēnesī.

Līdz šim uzturēšanās pabalsta apmērs pilngadīgai personai bija 256 eiro mēnesī, bet nepilngadīgai personai - 30% apmērā no šīs summas.

Eiropas Savienības (ES) līmenī nolemjot par bēgļu pārvietošanu uz visām ES valstīm, valdošā koalīcija vienojās, ka pabalsts ir samazināms un tas būtu pielīdzināms pašreizējam iztikas minimuma apmēram, vienlaikus tādā veidā nodrošinot arī vienādu ienākumu līmeni ar Latvijas valstspiederīgajiem. Pabalsta samazināšana ļaus ietaupīt aptuveni 380 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu tik aktualizēts jautājums par Šengenas zonas pastāvēšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Faktiski lielākais sasniegums, kas ir brīvā pārvietošanās, varētu beigt pastāvēt. Tas nenozīmētu, ka mēs nekur nevaram aizbraukt, vienkārši tas nebūtu kā agrāk - tiktu atjaunota robežkontrole,» skaidroja ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka tikai aptuveni 40 000 no 160 000 bēgļu, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), ir pieprasījuši patvērumu. Tas liecina, ka viņi grib nonākt Vācijā vai Zviedrijā, skaidroja ministrs. Līdz ar to esot radusies doma izvērtēt, vai ir iespēja tas personas, kuras uzreiz neprasa patvērumu, faktiski izraidīt no Eiropas.

Viņš gan atgādināja, ka brīdī, kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, viņam ir brīvas tiesības pārvietoties ES. Līdz ar to nav garantēts, ka šīs personas tiešām paliks valstī, kurā sākotnēji pieprasīja patvērumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru