Jaunākais izdevums

Jauni un mudīgi – tā varētu teikt par uzņēmīgo trijotni no Liepājas: Dāvi Paipu, Ivo Asnu un Zinti Šnitceri. Viņi sākuši nupat tapušā uzņēmuma SIA Oviwatch koka pulksteņu tirdzniecību internetā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

I. Asns pērn beidzis Liepājas Mākslas un dizaina skolu, un viņam padevās koka pulksteņu gatavošana.

Biznesa skolas pabeigušie D. Paipa un Z. Šnitceris paši uzmeklējuši interesanto pulksteņu autoru. «Patiesībā caur paziņām saņēmu dāvanā koka pulksteni un sapratu, ka tas ir vienreizīgs produkts,» pagājušo gadu atceras Z. Šnitceris. Vēlāk puiši vienojušies par stratēģiju un atbildības sfērām.

«Mūsu mērķis ir pieņemama cena labas kvalitātes produktam. Galu galā mehānismi pulksteņiem nav no koka, bet gan pasūtīti no Šveices,» saka D. Paipa.

Ir vairāki kritēriji, kas ļaujot cerēt, ka pulksteņus pirks. Koks šobrīd ir materiāls, kas pasaulē ir pieprasīts. Otrkārt, konkrētajā tirgus segmentā nav nekā līdzīga.

Viss raksts lasāms laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ovi Watch koka pulksteņi

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch" darbnīcā, lai uzzinātu, kā tiek izgatavoti koka rokaspulksteņi.

Uzņēmums "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs. "Lielākā daļa pulksteņu pircēju nāk no Vācijas, pateicoties lielajam pieprasījumam interneta vietnē "Amazon.de"," stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks un pulksteņu dizaina radītājs Ivo Asns.

Viņš secinājis, ka, lai gan pulksteņus ražo jau četrus gadus, arī Latvijā ik brīdi kāds atzīst, ka par šādu uzņēmumu dzird pirmo reizi.

Četru darbības gadu laikā konkurence vietējo ražotāju vidū esot krietni mainījusies. "Ražot koka pulksteņus kļuva diezgan populāri, arī Latvijā to uzsāka vairāki uzņēmumi, taču, gadiem ejot, citi mazie ražotāji darbību pārtrauca. Tas nav tik vienkāršs bizness, jo rokaspulksteņu no koka pasaulē netrūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koka pulksteņi – izgudroti vēja pilsētā Liepājā

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man ārkārtīgi patīk apmeklēt konferences un citus pasākumus, kuros cilvēki kaislīgi dalās ar savām brīnišķīgajām idejām, kurām viņi no sirds tic. Pagājušajā gadā biju uzaicināts teikt runu un piedalīties žūrijā jauno uzņēmēju start-up pasākumā Liepājā. Tā kā pasākums norisinājās manā 68. dzimšanas dienā, tā noslēgumā visi dalībnieki piecēlās kājās un dziedāja tradicionālo latviešu dzimšanas dienas dziesmu par godu maniem svētkiem. Nesapratu ne vārda, bet šis brīdis bija ļoti sirsnīgs. Dziesmas beigās man uzdāvināja skaistu, unikālu un modernu koka pulksteni. Dāvanu pasniedza šī brīnišķīgā izgudrojuma radītājs un viens no start-up uzņēmuma līdzīpašniekiem. Žests bija ļoti patīkams, un man dāvana ļoti patika.

Nesen uz sarunu aicināju uzņēmuma Ovi Watch īpašniekus un koka pulksteņu izgudrotājus Ivo Asnu, kurš ir 22 gadus vecs pulksteņu dizaina veidotājs, kā arī Dāvi Paipu, kuram ir 26 gadi un kurš ir atbildīgs par uzņēmējdarbības virzību. Uzņēmums radīts 2016. gadā, taču dizains radās, kad Ivo Asns, Liepājas pilsētas un dabas iedvesmots, gatavoja savu diplomdarbu Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā.

«Gribēju radīt kaut ko jaunu, ko nekad nebiju redzējis. Tā kā man patīk strādāt ar koku un nēsāt pulksteņus, izlēmu radīt koka pulksteni,» tā Ivo Asns, kurš, sajūtot sevī izaicinājumu, neminstinājās to realizēt. Pēc dizaina radīšanas puišiem nācās sākt domāt, kā pulksteņus ražot un montēt, jo nevienam no viņiem nebija pieredzes ražošanas procesā. Turklāt ražošanas procesam jānodrošina tas, lai efektīvi varētu saražot daudz pulksteņu relatīvi īsā laika periodā. Jau atbilstoša Šveices mehānisma un citu detaļu atrašana paņēma daudz laika. Pirmā prototipa radīšana Ivo bija pamatīgs izaicinājums, jo tā radīšanai bija nepieciešamas vairāk prasmes un izdomas, nekā viņš bija mācījies skolā. Nācās daudz eksperimentēt un mācīties no jauna, arī šobrīd viņš joprojām savas prasmes pilnveido. Abi partneri sākotnēji nezināja, kā pulksteņus ražot tā, lai gūtu arī peļņu no to pārdošanas, bija vien skaidri zināms, ka tas prasīs laiku. Puiši jau gadu ražo un pārdod pulksteņus, joprojām ir jomas, kas ir jāuzlabo. Ivo un Dāvis zina, ka panākumu atslēga ir vienmēr censties rīt būt labākam par to, kāds esi šodien, un nekad nedomāt, ka zini visu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā bāzētais koka pulksteņu ražotājs "Ovi Watch" saviem klientiem oktobrī sāk piedāvāt jaunu produktu - statīvu klēpjdatoriem, ko iespējams vienkārši salikt un izjaukt jebkurā vietā.

Produkts tiek piedāvātas trīs dažādās versijās - riekstkoka, zebrāno koka un padauka.

Statīvu, galvenokārt, raksturo tā mobilitāte - to ir iespējams salikt un atkal izjaukt tikai dažu sekunžu laikā, tādējādi, sniedzot patērētājam iespēju savu iesākto darbu pārtraukt un turpināt citur.

Kā top? Ovi Watch koka pulksteņi 

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch"...

Šāda statīva izmantošana sniedz arī ergonomiskus ieguvumus. Klēpjdatora ekrāns, atrodoties uz statīva, ir novietots acīm un stājai piemērotākā leņķī, tādējādi ļaujot lietotājam komfortablāk strādāt ar datoru.

"Ovi Watch" produktu klāstā jau ir tādi produkti kā rokas pulksteņi, sienas pulksteņi, tauriņi, saulesbrilles un auskari, un tie visi ir gatavoti no augstākās kvalitātes koka, turklāt, to ražošanā tiek izmantoti vairāk nekā 5 dažādi koku veidi.

Db.lv jau rakstīja, ka "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Riga Fashion Week 2017 kā inovāciju etalons

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izgudrošana un būšana inovatīviem attiecas ne tikai uz jauniem produktiem un pakalpojumiem jau ierastās un pašsaprotamās industrijās.

Lai būtu soli priekšā pasaulei, jebkuru lietu izgudrotājiem un dizaineriem jābūt radošiem un inovatīviem. Lai spētu noturēt savu ietekmi, ikvienam jābūt inovatīvam un radošam. Jābūt progresīvi domājošam un galu galā - progresīvam savā rīcībā. Modes dizaineri noteikti ir vieni no viedākajiem un talantīgākajiem, kuriem ir skaidra vīzija par mūsdienu pasauli. Viņi spēj ne tikai izgudrot inovatīva izskata un stila drēbes, bet tās vienlaikus rada arī funkcionāli pareizas no dizaina, materiāla un krāsu aspektiem. Atšķirībā no produktu izgudrošanas citās jomās, modes pasaulē izgudrotāji jeb dizaineri ir pamanīti un kļūst par stilīguma, mūsdienīguma un funkcionalitātes paraugiem. Visbiežāk jauno izgudrojumu krāsa, materiāls un stils nav tas, kas nosaka jaunā produkta veiksmi vai neveiksmi, ieejot pasaules tirgū. Savukārt modes pasaulē krāsa, materiāls (audums) un stils (izskats), kopā savienojot, veido kombināciju, kas nosaka to, vai jaunais dizains atradīs vietu tirgū. Sava zīmola aizsargāšana (tāpat kā veiksmīgi izstrādāta dizaina aizsargāšana) ir ārkārtīgi būtiska. Preču zīmju reģistrēšana (un mazo burtiņu TM pievienošana pie sava zīmola nosaukuma), kā arī patenta reģistrēšana ir atslēga, kā aizsargāt sev piederošo izgudrojumu. Var droši teikt, ka neviens nevēlētos redzēt konkurentu nopelnām no paša radītajām veiksmīgajām biznesa idejām, kuras jums ļāvušas nopelnīt naudu un kuras ar jūsu pūlēm ir iepazīstinātas ar pasauli. Gribu atgādināt, ka preču zīmes un patenta reģistrēšana nav dārga un ir ļoti rekomendējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Facebook bojā mūsu dzīvi

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvieši gādā par drošību tūlīt

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors. Sagatavoja Didzis Meļķis, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden General Motors vicepriekšsēdis Roberts Lucs prognozēja, ka pēc 15 līdz 20 gadiem cilvēku vadītas automašīnas drošības apsvērumu dēļ uz ceļiem būs aizliegtas. Šī pati loģika vada arī vairākos Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos iesaistīto Rihardu Gailumu. Viņa 2015. gadā dibinātā Pilot Automotive Labs (turpmāk ‒ PILOT) ir radījusi šādu dzīvību glābjošu tehnoloģiju, turklāt pielāgojot to cenas ziņā pieejamām lietotām automašīnām.

Kompānijai ir komanda ar starptautisku izglītību un pieredzi tehnoloģiju jomā. Ar Rihardu kopā strādā programmētājs un industriālais dizainers ar 30 gadu stāžu Andris Eihmanis un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Inovācijas un globālās līderības programmas absolvents Juris Bariss. PILOT ir izgājusi jau divus jaunuzņēmumu akseleratorus ‒ Enchant.vc Singapūrā un Infiniti Lab Honkongā. Kompānijai ir partnerība ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu Rīgā, kur tiek veikti pētījumi un ārpakalpojumi. Kopā ar šo partneri PILOT ir izveidojusi Augsto tehnoloģiju izglītības biedrību, kas savukārt vada bezpilota auto tehnoloģiju trasi.

Vairums auto un moto kompāniju fokusējas uz augstas autonomijas pakāpes braucamajiem, bet – uz jauniem braucamajiem. Tāpēc arī inovācijas parasti iesniedzas tieši jaunajās automašīnās, kas nozīmē reālas pārmaiņas dzīvē vien pēc gadu desmitiem. Turpretī PILOT risinājumi ir mērķēti uz tūlītējām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kas īsti ir beigelis?

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu dzimis Bruklinā, Ņujorkā, pilsētā, kur tika radīts amerikāņu beigelis. Kad pirms aptuveni gada ierados Latvijā, man stāstīja par kafejnīcu Rīgā, kas gatavo svaigus amerikāņu beigeļus. Tā kā esmu amerikānis un esmu kārs uz beigeļiem, tāpat kā puse no 300 milj. ASV iedzīvotāju, man tie bija jāpamēģina. Brīdī, kad noprovēju, sapratu, ka tas ir labāks nekā jebkurš cits, ko savas dzīves laikā biju baudījis, dzīvojot ASV.

Es biju tik lielā sajūsmā par to garšu, tekstūru, smaržu un zeltaini brūno izskatu, ka attapos, ēdot beigeļus katru mīļu dienu. Tikai viens kumoss, un biju uz āķa.

Nesen man bija saruna ar Zani Nuķi (35), kura pirms beigeļu gatavošanas bija IT projektu vadītāja, un ar Aigaru Krūmiņu (34), kurš pirms tam strādāja dažādus darbus, no kuriem neviens viņam nebija šķitis pietiekami aizraujošs. Viņi abi ir kafejnīcas Big Bad Bagels īpašnieki.

Zane un Aigars sākotnēji pirka saldētus beigeļus no Lielbritānijas. Kvalitāte esot bijusi laba, taču viņu vēlme bija radīt mājās gatavotus beigeļus tepat uz vietas Rīgā. Aigars sajuta sevī izaicinājumu tos pagatavot savām rokām, tāpēc viņš izpētīja visu internetā atrodamo informāciju par to gatavošanu un sāka eksperimentēt – tik ilgi, līdz ieguva perfektu rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Digitāla valūta, tik vienkārša kā e-pasts, – izgudrota Latvijā

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gadā Satoši Nakamoto izgudroja Bitcoin ar mērķi radīt decentralizētu digitālo valūtu jeb tādu valūtu, kuru neizmanto bankas. Nakamoto izgudrojums sāka gūt reālo monetāro vērtību 2010. gadā, kad par 10 tūkst. Bitcoin varēja iegādāties picu. Šobrīd viens Bitcoin ir vērts 4500 ASV dolāru, kas nozīmē, ka pirms septiņiem gadiem nopirktā pica šobrīd maksātu 45 milj. dolāru.

Jutos apmulsis, dzirdot par visām digitālajām valūtām – Bitcoin, Ethereum, Litecoin un blockchain, tāpēc lūkoju par to painteresēties sīkāk. Uz sarunu aicināju Janu Peteru Jansenu, Coinweb izgudrotāju.

Mazliet par šīs jomas terminiem. Kriptovalūta ir digitāla valūta, kas radīta ar tiem pašiem principiem kā Bitcoin. Šobrīd ir simtiem alternatīvu kriptovalūtu, bet tikai dažas var patiešām reāli izmantot. Blockchain ir digitāla valūtu virsgrāmata, kurā tiek ierakstīti visi darījumi ar bitcoin, litecoin, ethereum vai citām valūtām. Šīs transakcijas tiek parādītas hronoloģiski un publiski. Lielie Bitcoin panākumi ir devuši iespēju ieraudzīt arī tā nepilnības. Bitcoin valūtai ir maksimālā šobrīd iespējamā jauda – septiņas transakcijas sekundē (tps). Tas ir nekas, ja salīdzina ar VISA sistēmas jaudu – 2000 tps. Jebkādi centieni palielināt Bitcoin jaudu ir beigušies ar neveiksmi. Padarīt Bitcoin par vērienīgāku sistēmu ir tehnisks izaicinājums, taču daudz grūtāk ir panākt vienošanos kopienā par kādu no Bitcoin jaudas palielināšanas priekšlikumiem. Ņemot vērā relatīvi zemo Bitcoin transakciju jaudu sekundē, darījumi ar Bitcoin ir kļuvuši diezgan dārgi. Reizēm par transakciju nākas maksāt trīs, četrus vai pat piecus eiro par parastu pārskaitījumu. Liela daļa neapmierināto lietotāju ir sākuši izmantot konkurējošās kriptovalūtas – Ethereum un Litecoin.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alans Amrons dalās pieredzē, izmantojot Latvijas auto koplietošanas pakalpojumu Carguru

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ideju aizsardzība Latvijā un ASV – kopīgais un atšķirīgais

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvijā vadu lekcijas Latvijas Universitātē par inovācijām un jaunuzņēmumiem, zinu, ka lielākais jautājums, kas mīt jauno uzņēmēju prātos, ir par savu ideju aizsardzību, par patentiem un par to, kā iekļūt ASV tirgū.

Šie jautājumi man šķita ārkārtīgi vienkārši, ņemot vērā, ka ar ideju aizsardzību un savu izgudrojumu pārdošanu nodarbojos jau 45 gadus. Šo gadu laikā esmu ieguvis ASV patenta tiesības 40 savām idejām. Tieši tāpēc es visiem jaunuzņēmumiem stāstu par trīs galvenajiem soļiem, lai aizsargātu savu ideju.

1. Izvietot simbolu TM (trademark jeb preču zīme) sava produkta un uzņēmuma nosaukuma beigās.

2. Iesniegt pieteikumu ASV pagaidu patenta iegūšanai. To var izdarīt tiešsaistē USPTO mājaslapā par 130$ jeb 110 EUR. Pēc tam uz norādīto e-pastu tiek atsūtīts patenta reģistrācijas numurs.

3. Sazināties ar jebkuru uzņēmumu pasaulē, lai nodibinātu kontaktu ar cilvēku, kurš uzņēmumā atbildīgs par jaunu produktu attīstību. Tas ir viņu darbs – meklēt jaunas idejas, produktus un uzņēmumus, kas varētu noderēt viņu pašu uzņēmējdarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu koka rokaspulksteņu ražotājs Ovi Watch publiskojis video, kurā uzfilmēts, kā no cēlkoka gabala var uztaisīt rokas pulksteni.

Materiālā ir uzskatāmi atainots, kā tiek radīts pulkstenis, sākot no cēlkoka gabala līdz gatavam produktam.

Ovi Watch koka rokas pulksteņu projekts aizsākās šā gada janvārī, kad kompānija sāka pūļa finansējuma kampaņu, kuras laikā tika savākti nepieciešamie līdzekļi, lai varētu uzsākt pulksteņu ražošanu Liepājā.

No 19. - 23. oktobrim Ovi Watch prezentē savu produkciju Āzijas tirgum izstādē BIG+BIH 2016.

Video skatāms zemāk:

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No sporta mesties iekšā uzņēmējdarbībā

Kārlis Vasulis, speciāli Dienas Biznesam, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārejot no sporta uz uzņēmējdarbības pasauli, līdzi jāņem raksturs, cīņasspars un vēlme uzvarēt

Profesionāla basketboliste Laura Audere radījusi sienas pulksteņu kolekciju ar zīmolu 12 o’clock, ar kuru cer iekarot pircēju sirdis. Viņa uzsver, ka galvenais, sākot uzņēmējdarbību, ir ticība saviem spēkiem un cītīga tirgus izpēte. Attīstot ideju, jaunā uzņēmēja nākotnē vēlas sadarboties ar interjera dizaineriem un pauž pārliecību par dabīgu materiālu izmantošanas nozīmi produktu radīšanā.

Ideja par dizaina pulksteņa radīšanu L. Auderei prātā iešāvusies ap Ziemassvētku laiku. «Pēc izglītības esmu pedagogs, bet sapratu, ka tas īsti nav tas, ar ko vēlos nodarboties. Bija pārliecība, ka ir jāizdomā kaut kas cits, ko varētu pasākt. Bija svarīgi, lai šī nodarbe neliktu man nepārtraukti atrasties vienā konkrētā vietā, lai būtu kustība, un es pati varētu organizēt savu laiku,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru