Pasaulē

Kipra cīnās par maigākiem starptautiskā aizdevuma nosacījumiem

Jānis Šķupelis, 02.04.2013

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Valsts otras lielākās bankas Cyprus Popular Bank lielo noguldītāju zaudējumi var sasniegt par 80%, liecina pašreiz pieejamā informācija. Pozitīvais aspekts ir, ka Kipra tomēr neskarsies klāt mazo depozītu turētājiem. Kiprā nolemts arī ieviest stingru kapitāla kustības kontroli un ierobežojumus. «Ierobežojumus atcelt ir ļoti grūti, jo naudas aizplūšanas riski saglabājas ilgstoši. Piemēram, Islande vēl arvien nevar tos pilnībā atcelt, lai gan ierobežojumi tika ieviesti pirms pieciem gadiem,» piebilst Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

Agrīnās ekonomistu prognozes liecina, ka Kipras tautsaimniecība šogad varētu sarukt pat par 10%, bet nākamgad – par 8%. Vēl nesen Eiropas Komisijas vadošā prognoze bija, ka Kipras IKP šogad saruks par 3,5%. Savukārt bezdarbs no šā brīža aptuveni 15% varētu pieaugt virs 25% atzīmes, ziņo Reuters. Starptautiskais aizdevums 10 miljardu vērtībā ir aptuveni 60% no Kipras IKP. Tas varētu likt Kipras parāda rādītājam pret IKP uzrausties līdz 140% no IKP vai augstāk. DB jau rakstījis, ka nav īsti skaidrs, kā, esot aktuālam straujam ekonomikas kritumam, Kipra pašu spēkiem spēs parādu samazināt. «Dažas ilgtermiņa tendences ir diezgan skaidras. Proti, šīs krīzes rezultātā Kipras ārzonu banku sistēma, visticamāk, izzudīs vai strauji saruks, investori pārcelsies uz citām jurisdikcijām. Finanses un ar to saistītie pakalpojumi pēdējo desmit gadu laikā bija Kipras galvenais izaugsmes dzinulis, un šī sektora strauja sarukšana nozīmēs, ka Kipras ekonomika un iedzīvotāju ienākumi strauji un ilgstoši samazināsies. Kipra ieslīgs dziļā un ilgā recesijā. Kipras ekonomikā eksporta īpatsvars ir vēl mazāks, nekā tas krīzes apogejā bija Grieķijai, līdz ar to kritums būs dziļāks un atgūšanās lēnāka. Tas nozīmē, ka palīdzības programmas piešķirtie 10 miljardi eiro kopā ar jau esošo valsts parādu Kiprai būs pārāk liels slogs un tā daļēja norakstīšana un restrukturizācija ir tikai laika jautājums,» skeptisks par Kipras izredzēm ilgākā termiņā ir arī M. Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru