Ražošana

Kipras problēmas Latvijas uzņēmumus neietekmēšot

Ieva Mārtiņa, Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, Sandra Dieziņa, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Uzņēmumiem, kuru akcionāri reģistrēti Kiprā, šīs valsts problēmas biznesu Latvijā neietekmēšot.

Pēdējos pāris gados zemo nodokļu valsts Kipras tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 50% un 2012. gada beigās jau sasniedza 419,6 mil. Ls iepretim 282 milj. Ls 2010.gada beigās, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Turklāt no eirozonas valstīm Kipra investīciju ziņā atpaliek tikai no Nīderlandes (562,6 milj. Ls). Dati liecina, ka vairāk nekā 100 milj.Ls Kipras investori ieguldījuši apstrādes rūpniecībā. Tomēr Kipras krīze Latvijā strādājošos uzņēmumus, kuru akconāri reģistrēti Kiprā, neietekmēs, liecina DB aptaujātie uzņēmumi, kā galveno argumentu minot to, ka norēķinu konti atrodas Latvijā.

«Neprognozēju, ka Latvijas kompānijām, kuru mammām ir Kipras pieraksts, varētu būt kādas problēmas,» DB situāciju vērtē ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu viedokli pamato ar to, ka Kipra bija tikai investīciju tranzītvalsts, kura izmantoja savas priekšrocības, piemēram, Krievijas, Lielbritānijas, Šveices ieguldījumu «ceļošanā» uz konkrētu mērķi, piemēram, Austrumeiropā.

Ievērojams Kipras investīciju apjoms ir Liepājas uzņēmumu pamatkapitālā – 19% no kopējā ārvalstu investīciju apjoma. To skaitā ir vairāki lieli uzņēmumi – PK investīciju grupa, kas ietver arī zivju pārstrādes uzņēmumus Kolumbija Ltd. un SIA Roņu 6, SIA Lauma Fabrics, šķidro kravu apkalpotājs GI termināls. PK holdings tiešu Kipras problēmu ietekmi neizjūt, jo uzņēmuma finanšu plūsma caur Kipras kontiem neiet, DB apgalvoja uzņēmuma līdzīpašnieks Igors Krupņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā aizdevuma piešķiršana Kiprai, saskaņā ar kuru noguldījumiem bankās tiek piemērota vienreizēja nodeva, valsts iedzīvotāju vidū izsaukusi plašu neapmierinātību. Iedzīvotāji sākuši no bankām izņemt savus noguldījumus, savukārt Kipras prezidents paziņojis, ka mēģinās grozīt aizdevuma nosacījumus, vēsta AP.

Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies piešķirt Kiprai 13 miljardus eiro lielu aizdevumu, kas paredzēts valsts ekonomikas glābšanai pēc tam, kad tās bankas zaudēja ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādu krīzē.

Saskaņā ar aizdevuma nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērots vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro. Tādējādi Kipra kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas saņēmusi starptautisko palīdzību. Pirms Kipras starptautiskais aizdevums bija nepieciešams Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kipra cīnās par maigākiem starptautiskā aizdevuma nosacījumiem

Jānis Šķupelis, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras starptautiskais aizdevums kārtējo reizi saskāries ar nenoteiktību, kad atklājies, ka valsts parlaments balsos par tā apstiprināšanu.

Patlaban gandrīz puse no Kipras parlamenta 56 deputātiem varētu balsot pret aizdevuma, kura ietvaros valsts saņems desmit miljardus ASV dolārus un veic dažādus papildus finansējuma iegūšanas pasākumus, tostarp piemēros nodevu noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, apstiprināšanu, vēsta Reuters.

Balsot pret starptautisko aizdevumu varētu Kipras Zaļā partija, komunistu partija AKEL un sociālistiskā EDEK. Kipras parlaments jau martā nobalsoja pret starptautisko aizdevumu, tādējādi izraisot jaunu satricinājumu parādu krīzes skartajā eirozonā.

Aizdevumu atbalsta Kipras valdības partijas – Demokrātiskā partija un Demokrātiskās sanāksmes partija. Tomēr abām partijām parlamentā nav vairākuma, tāpēc balsojuma likteni, visticamāk, izšķirs mazie Kirpas parlamenta politiskie spēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas oligarhi tikuši brīdināti par gaidāmo noguldījumu «apcirpšanu» Kiprā

Jānis Rancāns, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas finansisti un oligarhi no Kipras bankām izņēmuši naudu aptuveni 2,3 miljardu eiro apmērā, kad īsi pirms tika izlemts par nodevas piemērošanu noguldījumiem saņēma brīdinājumus.

Ziņas par Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros paredzētajiem pasākumiem nonākušas investoru rīcībā, kas steidzīgi iztukšojuši savus kontus, vēsta britu laikraksts Daily Express. Nav skaidrs, kas veicinājis ziņu noplūdi, tomēr to, ka informācija bija pieejama pirms notikušā, apstiprinājuši vairāki Londonā dzīvojošie finansisti.

«Mēs zinām, ka nedēļās pirms Kipras aizdevuma daudzi no salas izveda naudu. Savukārt brīdinājumi varēja būt nākuši no bankām, valdības vai pat no Briseles,» sacīja finanšu eksperts Džonatans Deiviss (Jonathan Davis). Tiek uzskatīts, ka liela daļa savu naudu pārveda uz Lielbritānijā esošo Bank of Cypurs UK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kipras bankās ierastais dzīves ritms varētu atgriezties tuvāko nedēļu laikā

Jānis Rancāns, 24.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo nedēļu laikā Kipra varētu atteikties no kapitāla plūsmas ierobežojumiem savās bankās, pavēstījis valsts finanšu ministrs Haris Georgiads (Haris Georgiades).

Ministrs sagaida, ka kapitāla kontroles pasākumi, kas Kipras bankās tika ieviesti pēc tam, kad valsts saņēma starptautisko aizdevumu, lai nepieļautu naudas aizplūšanu no valsts kredītiestādēm, tiks atcelti «dienu vai nedēļu laikā». Viņš norādīja, ka tas nekādā gadījumā nav mēnešu jautājums, un ministrs ir optimistiski noskaņots par to, ka izdosies atcelt ierobežojumus.

Patlaban Kiprā dienas laikā no bankām var izņemt 300 eiro, bet dodoties uz ārvalstīm – līdzi iespējams ņemt tikai divus tūkstošus eiro. Savukārt uzņēmumi, ja nav saņēmuši Centrālās bankas atļauju, uz ārvalstīm nedrīkst pārskaitīt finanšu līdzekļus, kas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirogrupa: Kiprai nav citu iespēju, kā piekrist aizdevumam; sala atsakās no nodevas noguldījumiem

Jānis Rancāns, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras parādsaistību krīze rada sistēmisku risku, kas draud izvērsties visā eirozonā, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms. Viņš arī atzinis, ka Kiprai nav citu iespēju, kā vien piekrist starptautiskajam aizdevumam.

Tikmēr izskanējis, ka Kipras politiķi atteikušies no pretrunīgi vērtētajām nodevām noguldījumiem. Patlaban gan vēl nav zināms, kādā veidā Kipra varētu iegūt starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamo finansējumu, vēsta BBC. Iepriekš tika pieļauts, ka valsts papildus naudu varētu meklēt sociālajos fondos vai arī piesaistot finansējumu no Krievijas.

Eirozonas finanšu ministru padomes prezidents uzrunājot Eiropas Parlamenta ekonomikas komiteju, norādījis, ka lēmumus, kura ietvaros ar nodevu tikti aplikti mazie noguldījumi, tapis sadarbībā ar Eirogrupu, tāpēc viņš par to uzņemas pilnu atbildību. Tomēr J. Deiselblūms uzsvēra, ka nodeva bijusi mērķēta tieši pret nerezidentiem. «Lielākā daļa noguldītāju Kiprā par tādiem patiesībā nav uzskatāmi. Viņi ir investori,» sacīja J. Deiselblūms. Taču to, ka ar nodevu jāapliek arī noguldījumi, kas ir mazāki par 100 tūkstošiem, izdomājusi Kipras puse, uzsvēra Eirogrupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kipras parlaments gatavojas noraidīt starptautisko aizdevumu; Eiropas tirgi turpina kritumu

Jānis Rancāns, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras parlaments gatavojas balsot pret starptautisko aizdevumu, kura ietvaros paredzēts ar vienreizēju nodevu aplikt noguldījumus, tādējādi sala nonākusi soli tuvāk maksātnespējai un banku sistēmas sabrukumam, vēsta Reuters.

[Papildināta ar 2. - 3. rindkopu]

Reaģējot uz neskaidrību saistībā ar Kipru, Eiropas vērtspapīru tirgi otrdien turpinājuši kritumu. Londonas FTSE 100 otrdien tirdzniecības dienas pirmajā pusē samazinājās par 0,09%, Vācijas DAX par 0,36%, bet Parīzes Cac 40 par 0,37%.

«Patlaban visas acis vērstas Kipras virzienā. Saglabājas daudz neskaidrības un kā, redzams [Kipras parlamentā], nav vienprātības gadījumā, ja aizdevuma līguma nodevu apmēri tiks pārskatīti,» sarunā ar Reuters sacīja analītiķu kompānijas Daiwa Securities pārstāvis Tobiass Blatners (Tobias Blattner).

Kipras parlamenta balsojums par starptautisko aizdevumu tika atlikts uz pirmdienu, bet pēc tam uz otrdienu. Visticamāk, Kipras parlaments, kurā ir 56 deputātu vietas un nav noteiktas partijas pārsvara, starptautisko aizdevumu noraidīs, atzinusi salas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras parlamenta balsojums par starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzētajām nodevām noguldījumiem pārcelts uz otrdienu. Tikmēr valsts galvaspilsētā Nikosijā sākuši pulcēties neapmierināti iedzīvotāji, lai protestētu pret aizdevumu.

Kipras parlamenta spīkers Jianaks Omirou (Yiannakis Omirou) pavēstījis, ka balsojums tiks pārcelts līdz otrdienas vakaram. Jau vēstīts, ka Kipra centīsies panākt ar aizdevējiem vienošanos, kuras ietvaros noguldījumiem tiks piemērota mazāka nodeva.

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jorgs Asmusens pieļāvis, ka izmaiņas starptautiskajā aizdevumā varētu notikt. «Gadījumā, ja Kipras prezidents vēlas mainīt kaut ko attiecībā pret noguldījumu nodevām, viss ir viņa rokās. Viņam jānodrošina tas, ka kopējais finanšu ieguvums paliek nemainīgs,» sacīja J. Asmusens. Ar nodevu ieviešanu, Kipra vēlas iegūt papildus 5,8 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes māktās Kipras valdība un centrālā banka pēc tam, kad valsts parlaments noraidīja starptautisko aizdevumu, uzsākušas darbu pie alternatīva pasākumu izstrādes, kas palīdzētu izvairīties no draudošās maksātnespējas.

«Tehnisko ekspertu komanda ir devusies uz centrālo banku, lai izvērtētu veidus, kādā īstenot plānu B – atrast veidus, kādos iegūt daļu no nepieciešamajiem 5,8 miljardiem eiro,» Kipras valdības runasvīru Kristu Stilianidu (Christos Stylianides) citē aģentūra AP. Iespējamā nauda varētu tikt iegūta no Kipras sociālo apdrošināšanas fondu rezervēm, kas ir aptuveni piecu miljardu eiro apmērā. Papildus līdzekļus varētu iegūt arī veicot banku apvienošanos, kā arī izsniedzot parādzīmes, kuras piesaistītas Kipras dabasgāzes atradnēm.

Tāpat salas glābšanā varētu piedalīties arī Krievija, kuras galvaspilsētā Maskavā ieradies Kipras finanšu ministrs Mihails Saris (Michalis Sarris), lai pārrunātu iepriekš izsniegtā aizdevuma 2,5 miljardu eiro apmērā pagarināšanu. Pēc sarunām ar Krievijas finanšu ministru Antonu Silunovu nekas konkrēts neesot panākts, tomēr abas puses palikušas apmierinātas ar «labo sākumu». Iepriekš izskanēja, ka Krievijas, kura ir neapmierināta ar iespējamo nodevu noguldījumiem, energokompānija Gazprom varētu palīdzēt glābt Kipru apmaiņā pret tiesībām veikt izpēti iespējamajās valsts dabasgāzes atradnēs jūras ekonomiskajā zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros noguldītājiem būs jāmaksā nodeva, pasaulē izraisījis vērtspapīru tirgu kritumu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Pirmdien kritumus piedzīvojušas Āzijas bankas – Japānas Nikkei 225 samazinājās par 2,7%, savukārt Honkongas Hang Seng un Austrālijas ASX 200 par 2%. Kritumam Āzijā sekoja biržu indeksu samazināšanās arī Eiropā. Londonas FTSE 100 pirmdienas pusdienlaikā samazinājās par 0,75%, Vācijas Dax par 1,09%, bet Parīzes Cac 40 par 1,27%.

Tikmēr Kipras likumdevēji plāno starptautiskajiem aizdevējiem piedāvāt jaunu priekšlikumu, saskaņā ar kuru valsts noguldītājiem varētu tikt piemēroti zemāka nodeva, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipra pati ir atbildīga par starptautiskā aizdevuma nepopulārāko daļu, pavēstījusi Eiropas Komisija, norādot, ka, diskutējot par aizdevumu, salas valdība vēlējusies noteikt nodevu visiem noguldītājiem – ieskaitot arī mazākos.

«Komisija lika skaidri noprast, ka alternatīvs scenārijs, ievērojot noteiktos finansēšanas parametrus, būtu pilnībā atbalstāms. Labākajā gadījumā bez nodevas noguldījumiem, kas mazāki par 100 tūkstošiem eiro. Kipras varasiestādes šādam alternatīvam scenārijam nevēlējās piekrist,» EK pausto citē Euobserver. Komisija norāda, ka tagad Kiprai pašai ir jāmeklē alternatīvi scenāriji.

Arī Vācijas valdība norādījusi uz Kipras varasiestāžu lomu. «Veids, kādā nodeva ir strukturēta, nav kaut kas, ko Eirogrupa vai Vācijas valdība piespiedusi Kiprai. Tāds bija pašas Kipras lēmums. Viņi nevēlējās, ka noguldītāji virs 100 tūkstošiem eiro maksā pārāk daudz,» sacījis Vācijas valdības runasvīrs Stefans Zeiberts. Vācija Kiprai piedāvājusi veikt divu lielāko banku restrukturizāciju, ko gan valsts neesot vēlējusies darīt. Līdzīgu viedokli iepriekš izteica arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pētījums: Kipras problēmas nav veicinājušas naudas aizplūdi no eirozonas

Žanete Hāka, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā no Kipras bankām ir aizplūduši depozīti 1,8 miljardu eiro apmērā, taču noguldījumu apjoms audzis citās eirozonas valstīs, liecina Eiropas Centrālās bankas apkopotie dati.

Salīdzinot ar februāri, martā Kipras bankās noguldīto līdzekļu apjoms sarucis par 3,9% līdz 44,6 miljardiem eiro, kas ir 10. mēnesis pēc kārtas, kad tas samazinās.

Noguldījumi auguši visās eirozonas valstīs, izņemot Beļģiju un Somiju. Grieķijas bankās noguldījumi pieauga par 1% jeb 1,8 miljardiem eiro līdz 172,8 miljardiem eiro, Spānijā par 1,1%, Itālijā – par 3,1% līdz 1,532 triljoniem eiro, bet Īrijā – par 6,4% līdz 210,1 miljardam eiro.

«Mēs neredzam, ka Kipras problēmas būtu radījušas kādu stresu attiecībā uz banku noguldījumiem,» sacījuši ECB pārstāvji.

Db.lv jau rakstīja, ka Kipras nedienas situāciju eirozonas perifērijā ir uzkarsējušas, ka radušās bažas par naudas bēgšanu ne tikai no Kipras, bet arī citām vājākām eirozonas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Moody’s: Kipras aizdevums ietekmēs Eiropas banku kredītreitingus

Jānis Rancāns, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros ar nodevu paredzēts aplikt noguldījumus, ietekmēs Eiropas bankām piešķirtos kredītreitingus, brīdinājusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Moody’s uzsver, ka starptautiskais aizdevums Kiprai ir samazinājis tūlītējus draudus valsts ekonomikai un atspoguļo eirozonas politiķu vēlmi izvairīties no valsts maksātnespējas. Tomēr tas arī rada briesmas, kas citās parādu skartajās eirozonas valstīs, no bankām varētu sākt aizplūst kapitāls, norādīja reitingu aģentūra.

Janvārī Moody’s samazināja Kipras reitingu par trīs pakāpēm – no B3 līdz Caa3, par iemeslu nosaucot pieaugošās valdības parādsaistības. Aģentūra arī norādīja, ka Kipras parādsaistību pieaugums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs un tāpēc valsti, iespējams, var piemeklēt maksātnespējas iestāšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medvedevs: Kiprā «iesprūdusi» Krievijas valsts struktūru nauda

Jānis Rancāns, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pilsoņu «pelēko noguldījumu» apjoms Kipras bankās ir pārspīlēts, tomēr šīs valsts finanšu iestādes izmantojot liels daudzums Krievijas valsts struktūru, jo tā esot ērta jurisdikcija, atzinis kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs.

Patlaban Krievijas valsts struktūru konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti un D. Medvedevam nav saprotams, kāpēc tas tā noticis, jo šīs naudas izcelsmes avots ir acīmredzams un šie finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. «Tieši tāpēc mēs arī esam spiesti ieņemt tādu diezgan cietu nostāju saistībā ar notikumiem Kiprā un šīs valsts parādu krīzes noregulējumu,» Krievijas premjera sacīto citē Newsru.

Savukārt, kas attiecas uz noguldījumiem, kuriem ir «specifisks raksturs, kas liecina par pelēkām shēmām, ar kuru palīdzību nauda tiek aizvesta no Krievijas», tad šīs summas neesot tik lielas, kā par tām ir ierasts runāt, uzsvēris Krievijas premjers. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV finanšu pakalpojumu kompānijas Lehman Brothers sabrukums bija sliktas kontroles un nepareizas rīcības rezultāts, tikmēr Kipras gadījumā Vācijas vadītie starptautiskie aizdevēji pieņēmuši lēmumu, kuru var uzskatīt par neizskaidrojami bezatbildīgāko lēmumu banku nozarē.

Medijs norāda, ka Kipras starptautiskais aizdevums nodrošinājis to, ka Eiropu jau vairākus gadus nomokošais ekonomiskais vārgums, turpināsies vēl ilgu laiku. Forbes kritiski vēršas pret Vāciju, kas esot dažādu ekonomikas problēmu galvenais avots. Vācijas bijusi līdzvainīga dažādu finanšu burbuļu radīšanā eirozonas krīzes skartajās vietās, taču patlaban tā ne tikai neatzīst savu vainu, bet arī uzspiež dažādus taupīšanas režīmus.

Lehman Brothers sabrukuma laikā toreizējam ASV Valsts kases sekretāram Henkam Paulsonam gan ir attaisnojums – vispārējā panika neļāva pieņemt pareizu lēmumu, raksta Forbes. Savukārt Kipras gadījumā Vācijas, kas ir eirozonas lielākā ekonomika un lielākais problēmās nonākušo valstu glābējs, vadītie starptautiskie aizdevēji pieņēmuši neizskaidrojamāko lēmumu kopš 1930. gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kavēšanās ar palīdzības lūgšanu Kipras ekonomikā radījusi katastrofu

Jānis Rancāns, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko palīdzību Kiprai bijis jālūdz jau 2011. gada beigās vai 2012. gada sākumā, bet kavēšanās izraisījusi smagu kaitējumu, ja ne katastrofu valsts ekonomikā, pavēstījis salas centrālās bankas vadītājs.

Kipras Centrālās bankas vadītājs Paniks Demetriads norādījis, ka valstij vajadzējis lūgt starptautisko palīdzību jau tad, kad tika pieņemta vienošanās par Grieķijas parādu norakstīšanu 2011. gadā. Tobrīd Kipra varējusi panākt arī izdevīgākus aizdevuma nosacījumus, nekā tika piemēroti šā gada martā.

Sala jau 2012. gada nogalē bija noslēgusi saprašanās memorandumu ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju. Šajā dokumentā tikusi apskatīta Kirpas lielāko banku – Laiki un Bank of Cyprus – rekapitalizēšana un tas varējis kļūt par pamatu, uz kura tiktu balstīts aizdevums, paudis P. Demetriads. Pēc pāris mēnešiem Kipras ekonomika piedzīvojusi strauju situācijas pasliktināšanos banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

S&P: Kipru piemeklējusi «selektīva maksātnespēja»

Jānis Rancāns, 01.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) no CCC līdz SD (selektīva maksātnespēja) samazinājusi parādu krīzes skartās Kipras kredītreitingu.

«Mēs samazinājām Kiprai piešķirto kredītreitingu līdz selektīvai maksātnespējai pēc tam, kad valdība pavēstīja, ka veiks obligāciju apmaiņu. Mūsuprāt, obligāciju apmaiņa groza attiecīgo parādsaistību noteikumus un ir tas, ko mēs, saskaņā ar kritērijiem, uzskatām par krīzes apmaiņu,» izplatītajā paziņojumā norāda S&P.

S&P norāda, ka paredzētā darījuma ietvaros vairāk nekā 50% Kipras parādzīmju tiks nomainītas ar citām obligācijām, kurām ir garāks atmaksas termiņš, bet lielākā daļā šajā programmā iesaistīto ir valsts komercbankas.

Reitingu aģentūras ekonomisti norāda, ka varētu paaugstināt Kipras reitingu, ja vien obligāciju apmaiņas process norisināsies veiksmīgi un kā iecerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes māktajai Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums, kura ietvaros paredzēta banku rekonstrukcija, kā arī nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, saniknojis Krieviju.

Kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs aizdevumu nosaucis par zagšanu. «Manā ieskatā [Kiprā] turpinās jau nozagtā zagšana,» D. Medvedeva sacīto Krievijas ministru sanāksmes laikā citē aģentūra Reuters. D. Medvedevs arī uzsvēris, ka Krievija sāks rūpīgu aizdevuma un tā seku izpēti. «Mums būs jāizvērtē tas, kā šis stāsts izvērtīsies nākotnē un kādas būs tā sekas starptautiskajai finanšu un monetārajai sistēmai, tostarp arī mūsu interesēm,» sacījis Krievijas premjers.

Iepriekš Krievijas premjers atzina, ka Kipras finanšu iestādes izmantojot liels daudzums kaimiņvalsts valsts struktūru, jo sala esot ērta jurisdikcija. Krievijas premjers iepriekš arī atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc kaimiņvalsts konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti, jo šīs naudas izcelsmes avots esot acīmredzams, un finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem aizvadītajā nedēļā nosauca par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu, brīdinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

«Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze,» norādījusi OECD, piebilstot, ka līdzšinējie valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai, ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Slovēnijai nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas, bet šajā procesā daļu zaudējumu jāuzņemas subordinētā parāda un hibrīdu kapitāla instrumentu īpašniekiem, uzsvēra OECD.

Tāpat Slovēnijai nepieciešams pārdot tādas valstij piederošās bankas kā Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka Maribor.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Slovēnija: savas problēmas atrisināsim paši

Jānis Rancāns, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnija savas bankas var izglābt pati un valstij nav nepieciešams starptautiskais aizdevums, neskatoties uz pieaugošo skepsi, pavēstījusi Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka.

«Ar šo problēmu mēs cīnāmies dienu un nakti – es vēlētos jūs iedrošināt – savas problēmas mēs atrisināsim paši,» sacīja Slovēnijas valdības vadītāja. Slovēnijas premjere arī noraidīja kritiku saistībā ar banku apmēriem, kas pārsniedz valsts IKP, uzsverot, ka viņas valsts nav nodokļu paradīze un ir uz eksportu vērsta. «Dažām valstīm, ar kurām mēs tikām salīdzināti, šī attiecība sasniedz 800 procentus. Es domāju, ka atšķirība ir acīmredzama,» sacīja A. Bratušeka.

Iepriekš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdināja, ka Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu. Organizācija norādīja, ka Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze. Savukārt līdzšinējie Slovēnijas valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai bijuši nepietiekami. Finanšu problēmu nomocītajai valstij nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: Kipra apliecina investēšanas riskantumu Rietumvalstīs

Jānis Rancāns, 09.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesenās finanšu problēmas Kiprā Krievijas investoriem demonstrējušas to, cik riskanti un nedroši var būt ieguldījumi Rietumu finanšu institūcijās, pavēstījis kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins.

«Jo vairāk jūs savu valstu finanšu institūcijās vēršaties pret ārvalstu investoriem, jo labāk mums. Tas tāpēc, ka iebiedētie un aizvainotie nāks pie mūsu finanšu institūcijām un naudu turēs mūsu bankās,» sarunā ar Vācijas raidsabiedrību ARD sacīja V. Putins.

Uz jautājumu, vai Maskavu saniknojusi Eiropas Savienības nevēlēšanās lūgt palīdzību Krievijai Kipras jautājumā, lai gan salas finanšu sabrukums ietekmēja daudzus Latvijas kaimiņvalsts iedzīvotājus, V. Putins norādīja, ka nav saniknojusi.

«Tieši pretēji. Zināmā mērā es esmu apmierināts, tāpēc, ka šie notikumi demonstrēja to, cik riskanta un nedroša ir investīciju veikšana Rietumvalstu finanšu institūcijās,» klāstīja Krievijas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Komentāri

Pievienot komentāru