Jaunākais izdevums

Rīgas domes Administratīvajā komisijā šodien nolemts piemērot sodu 700 eiro apmērā Gunāra Ķirsona uzņēmumam MC Horeca Holding par būvnormatīvu neievērošanu, izmantojot ekspluatācijā nenodotu ēku, aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā komisijā.

Iespējamais soda apmērs ir no 70 līdz 7100 eiro. Ķirsona uzņēmumam noteikts salīdzinoši mazs sods, jo uzņēmējs savu vainu ir atzinis un pārkāpumus novērsis. Turpretim negatīvi vērtējams tas, ka ekspluatācijā nenodotā ēka izmantota samērā ilgu laiku.

Ķirsons sodu 10 dienu laikā var apstrīdēt tiesā vai arī samaksāt to 30 dienu laikā.

Ķirsons savu jauno ēstuvi apmeklētājiem atvēra jau pērnās vasaras vidū, taču 2.decembrī viņam to nācās uz laiku slēgt, jo atklājās, ka ēstuve nav nodota ekspluatācijā.

Rīgas pilsētas būvvalde 21.decembrī pabeigusi ēstuves Ķirsons Māja saskaņošanas dokumentu izvērtēšanu, apsekojusi objektu un nolēmusi būvi pieņemt ekspluatācijā, taču uzņēmējam par šādu rīcību piemērots sods.

Jauno ēstuvi pārvalda pērn 17.septembrī dibināta, Ķirsona vadīta kompānija SIA MC Horeca Holding. Uzņēmuma 50,05% daļu pieder Ķirsonam, bet 49,95% - Vladimira Šestakova uzņēmumam SIA Capital Investments, liecina Firmas.lv informācija.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, šī nav pirmā reize, kad sabiedriski nozīmīgā ēkā norit aktīva darbība un notiek liels klientu pieplūdums, kaut arī telpas nav nodotas ekspluatācijā. 2011.gada decembrī Rīgas pilsētas būvvaldes būvinspektori konstatēja, ka ekspluatācijā nenodotajā koncertzālē Palladium jau kopš septembra norisinās dažādi pasākumi. SIA Palladium Riga par būvnormatīvu neievērošanu tika piemērots 3500 latu (4980 eiro) sods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot atkārtotu koncertzāles Palladium ēkas pārbaudi, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir pieņēmis lēmumu atļaut ēkas izmantošanu publiskiem pasākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja BVKB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska, Palladium īpašnieki ir novērsuši BVKB konstatētās nepilnības, un tagad tā ir droša apmeklētāju uzņemšanai.

Tāpat ēkas īpašnieki ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka esošo skatuves konstrukciju nostiprināšana nav neatļauta būvniecība, aģentūru LETA informēja koncertzāles Palladium direktore Linda Andersone.

Tomēr, lai novērstu iepriekš konstatētās atkāpes no būvniecības normatīvo aktu prasībām, Palladium īpašniekiem mēneša laikā jāveic detalizēta tehniskā izpēte un, izvērtējot tās rezultātus, jālemj par tālāko rīcību. Ēkas īpašnieki apliecina, ka tehniskā izpēte jau sākta un to veiks būvinženieru birojs ar ilggadēju pieredzi SIA Forma 2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajā ieliņā netālu no Rīgas centra – Pērses ielā – apmetušies gan mazi specializēti veikaliņi, gan nozīmīgas valsts iestādes.

Ielas iemītnieki stāsta, ka pazīst viens otru pēc izskata un ar tuvākajiem arī sveicinās. Aptaujātie uzņēmēji gan atzīst, ka ielā veiksmīgāk var darboties veikali un kompānijas, uz kuriem pircēji jau nāk ar mērķi iegādāties konkrēto preci vai saņemt pakalpojumu, jo cilvēku plūsma nav tik liela, lai varētu orientēties uz garāmgājējiem.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielu, un ir viena no īsākajām ielām šajā rajonā. Kā liecina dati, Pērses iela kā atrašanās vieta pirmo reizi minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela, 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela, taču kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela. Iels nosaukums radies pēc Daugavas labā krasta pietekas Pērses nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kinoteātris Palladium iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

LETA, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija apstiprinājusi Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) rīkojuma projektu par kinoteātra Palladium ēkas Rīgā, Marijas ielā 21, iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Priekšlikums par ēkas iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts arī no paša kinoteātra īpašnieka SIA Palladium.

Kinoteātris celts 1910.gadā pēc arhitekta Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa izstrādātā projekta stateniskā jūgendstila manierē. Objekts ir saglabājis oriģinālo būvapjomu un kupolveida jumta konstrukciju.

VKPAI pārstāvji skaidro, ka objekta kontekstā īpaši jāuzsver iespēja izsekot kinoteātra arhitektūras risinājumu izmaiņām no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kas iespējams, pateicoties dokumentālām liecībām. Par vērtīgiem novērtēti arī interjera apdares elementi un detaļas, kas ir ēkas autoru dizaina darbi un sava laika avangardiski risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Koncertzāle Palladium: Informācija, ka koncertzālē uzturēties ir nedroši, nav pamatota

LETA, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusī informācija, ka koncertzālē Palladium uzturēties ir nedroši, nav pamatota, informēja koncertzāles direktore Linda Andersone.

Viņa stāstīja, ka gadskārtējie plānotie darbi koncertzāles kosmētiskai sakopšanai 15.jūnijā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) veica pārbaudi, jau bija sākti. To laikā tiek novērsts ēkas dabiskais nolietojums.

Kā norādīja Andersone, BVKB 3.augusta atzinumā par publiskas ēkas ekspluatācijas pārbaudi norādīts veikt darbus, no kuriem daļa jau bija iekļauti plānoto darbu sarakstā, savukārt pārējie tiks rūpīgi izvērtēti un iekļauti veicamajos darbos. Kā pirmā tiks veikta koncertzāles ēkas tehniskā izpēte, kurai BVKB devis izpildes termiņu - divi mēneši.

Darbi, kas atzinumā minēti kā neatļauta būvniecība, pēc Andersones teiktā, ir darbi, kas norit pie esošo skatuves konstrukciju apsekošanas un papildu nostiprināšanas saskaņā ar izstrādātu tehnisko projektu, lai jaunajā sezonā nodrošinātu augsta līmeņa drošību. Būvniecības atļauja nav tikusi izņemta, ņemot vērā to, ka veicamie darbi ir uzlabojumi, kas neattiecas uz ēkas būvkonstrukcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izklaides pasākumu nozares darbība joprojām ir apturēta, tāpēc mēs plānojam lūgt valsts un valdības atbalstu, teica koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš akcentēja, ka situācija nozarē ir identiska tai, kāda tā bijusi kopš valstī izsludināja ārkārtas situāciju. Atkarībā no pasākumu organizatoru specifikas, darbība bijusi iespējama tikai minimālā apjomā, tomēr sarīkot rentablus komercpasākumus faktiski neesot iespējams.

Majors skaidroja, ka lielākā daļa pasākumu, kas pandēmijas laikā notikuši, ir saņēmuši līdzfinansējumu, jo šāda pasākumu rīkošanas forma ir teju vienīgā, kas iespējama Covid-19 laikā.

"Ierobežotās kapacitātes apstākļos gan pasākumu organizatoru, gan norišu vietu, gan tehnisko kompāniju darbība ir pilnībā apturēta. Mūsu uzņēmuma apgrozījuma kritums ir tuvu 100%," uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā atmosfērā noslēdzies starptautiskā labdarības projekta TOYP Latvia pirmais posms un apbalvoti Latvijas 10 jauni un izcili cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri ir sasnieguši izcilus panākumus savā izvēlētajā darbības jomā un veicinājuši pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.

TOYP ir starptautisks labdarības projekts, ko Latvijā organizē biedrības Junior Chamber International Latvia (JCI Latvia) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ar mērķi veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā, iedvesmojot tos uz sasniegumiem savā izvēlētajā darbības jomā, būt labākiem līderiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Balvas šajā gadā saņēma Vita Brakovska - uzdrīkstēšanās un radošas darbības veicinātāja - pa visu Latviju ceļojošais «zināšanu eņģelis», Liene Dambiņa - Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, Raimonds Elbakjans - Lielākās ielu sporta un kultūras kustības Latvijā – projekta Ghetto Games idejas autors un vadītājs, Ratiņbasketbola federācijas prezidents, Latvijas jauniešu elks un autoritāte, Jānis Iklāvs - skolotājs, Latvijas skautu priekšnieks, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) valdes priekšsēdētājs, Ogresgala 5. Skautu un gaidu vienības priekšnieks, Ināra Kehre - aktīva jaunatnes organizāciju brīvprātīgā un vairāku sociālo un labdarības projektu vadītāja, apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja un fonda Viegli idejas līdzdibinātāja, Dana Narvaiša - aktīva alternatīvās izglītības veicinātāja, Cēsu Jaunās sākumskolas vadītāja un viena no tās veidotājām, Andris Rubīns - viens no spilgtākajiem radošās industrijas pārstāvjiem Latvijā, reklāmas aģentūras DDB Latvija izpilddirektors, līdzdibinātājs Latvijas pirmajam sociālajam uzņēmumam MAMMU, Ģirts Majors - lielākā mūzikas un mākslas festivāla Baltijā Positivus rīkotājs, koncertaģentūras Positivus Music vadītājs, koncertzāles Palladium līdzīpašnieks, Aminata Savadogo - viena no talantīgākajām jaunajām Latvijas dziedātājām, komponiste un dziesmu autore un Mārtiņš Sirmais - viens no izcilākajiem un radošākajiem latviešu pavāriem, 3 pavāru restorāns, restorāna 3 un kafejnīcas - veikala Sirmais un Dreibants līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas un nepilnības ēku drošībā tiek konstatētas bieži, publisko ēku īpašnieki lielākoties ir gatavi tās novērst , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc tam, kad šovasar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatēja nepilnības koncertzālē Palladium, tostarp defektus nesošajās konstrukcijās, tās īpašnieki veica uzlabojumus, līdz ar to birojs šomēnes lēma ļaut ēku izmantot publiskiem pasākumiem. Vēl gan turpinās detalizēta nesošo konstrukciju apsekošana, pēc kā tiks sagatavots tehniskās apsekošanas atzinums – to veic būvinženieru birojs SIA Forma 2. Koncertzāles direktore Linda Andersone, atsaucoties uz būvinženieru biroja sākotnējo apskati, gan norāda, ka nesošās konstrukcijas nerada aizdomas par to mehāniskās stiprības un stabilitātes problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu būvniecības nozari, ir jāveicina mazo būvnieku apvienošanās, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka, neskatoties uz jau veiktajiem uzlabojumiem būvniecības nozarē, tomēr priekšā vēl ir daudz darāmā, ko atspoguļo arī Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi. «Saistībā ar būvniecību man ir svarīgi vairāki faktori - drošība, ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana, uzņēmumu eksportspējas palielināšana, jo būvniecība veido aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta, bet tikai 3% uzņēmumu ir eksportspējīgi,» norādīja ministre.

Tuvākajā laikā viens no svarīgākajiem notikumiem nozarē būs būvniecības klasifikatora ieviešana. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, klasifikatoram jau jāsāk darboties nākamgad, un paredzams, ka klasifikatorā būs kategorizēti visi uzņēmumi, respektīvi, noteikta apjoma būves varēs uzticēt noteiktas kvalifikācijas un uzticamiem uzņēmumiem. «Ja uzņēmums varēs pierādīt, ka tam ir cilvēkresursi, nomaksāti nodokļi un laba reputācija, tad tam būs priekšroka. Tāpat strādājam, lai ieviestu centralizēto atbildību, kas nozīmē, ka uzņēmums ir atbildīgs ne tikai par savu darbību, bet arī līgumpartneriem,» informēja ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir labu ideju valsts. To pierādījis vēl viens šeit radīts start-up uzņēmums RingBe, biznesa portālu db.lv informēja tā vadītājs Andris Merkulovs. Uzņēmums plānojot «apvērsumu telekomunikāciju jomā» un nule saņēmis investīciju aizdevumu 50 000 eiro apmērā no Imprimatur Capital.

RingBe ir aplikācija, kas piedāvā viedtālruņu lietotājiem zvanīt uz vai no ārzemēm un arī vietējā tīklā par lētāko tarifu. Aplikācija, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, automātiski izvēlas lētāko savienojuma veidu. Piemēram, ja aplikācijas lietotājs atrodas ārzemēs un ir pieejams internets, zvans būs bez maksas. Savukārt, ja interneta savienojums nav pieejams, aplikācija iniciē īpašu savienojumu, kas ļauj samazināt cenu no 50 līdz 99%, skaidroja A. Merkulovs.

Investīciju aizdevumu ir izsniedzis riska kapitāla fonds Imprimatur Capital. Šie līdzekļi tiks izmantoti RingBe aplikācijas testēšanai, versijas, kas piemērota viedtālruņiem ar iOS operētājsistēmu, pilnveidošanai un pirmo klientu piesaistei. Šie trīs uzdevumi tiek veikti paralēli, taču šobrīd aktīvākais darbs norit pie testēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Palladium un tirdzniecības vietas Lomonosova ielā ekspluatācija apdraudot cilvēku drošību

LETA, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatējis, ka Rīgā ir vēl divas ēkas, kuru ekspluatācija apdraud cilvēku drošību - koncertzāle Palladium un Rimi tirdzniecības centrs Lomonosova ielā 6.

Kā šodien informēja BVKB vadītājs Pēteris Druķis, šajās vietās nav droša konstrukciju nestspēja, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība.

Abu ēku saimniekiem augusta laikā jāiesniedz konkrēti pierādījumi par pasākumiem drošības uzlabošanai.

Kā norādīja ekonomikas ministra Dana Reizniece-Ozola (ZZS), ja tas netiks darīts, šīs vietas nāksies slēgt.

Patlaban šo ēku ekspluatācija nav apturēta tādēļ, ka konstatētie pārkāpumi un defekti nav kritiski, tādēļ ēku īpašniekiem ir dots ļoti īss laiks pārkāpumu novēršanai, sacīja Druķis.

Ja īpašnieki nesniegs pierādījumus tam, ka riski ir novērsti, BVKB tiks pieņemti lēmumi, visticamāk, par ēku ekspluatācijas pārtraukšanu, piebilda Druķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncertzālē Palladium ceturtdien, 28.septembrī jau 13. reizi notika Zīmolu topa apbalvošanas ceremonija.

Zīmolu topa platforma šogad kļuvusi par diviem topiem bagātāka, godinot ne vien mīlētākos, ietekmīgākos un zaļākos uzņēmumus, bet arī Latvijas spožākos startup zīmolus un reģiona spēcīgākos darba devēju zīmolus.

Zīmolu topa uzvarētājus dažādās nominācijās skatiet galerijā!

Mīlētāko zīmolu topa rezultātu augšgalā arī šogad notika cīņa starp Inbox un Google. Zaļākā startup zīmola godu ieguva jaunuzņēmums Ovi Watch, bet Youtube atzīts par gada unikālāko zīmolu. Par straujāk augošo zīmolu atzīts 360TV. Plašāk skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmējs Martinsons pērn no Latvijā vislielāko pelnītāju pjedestāla gāzis ABLV Bank īpašniekus

LETA, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru