Būve

Reizniece-Ozola: Būvniecības nozarē mazajiem uzņēmējiem ir jāapvienojas

LETA, 02.10.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Lai sakārtotu būvniecības nozari, ir jāveicina mazo būvnieku apvienošanās, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka, neskatoties uz jau veiktajiem uzlabojumiem būvniecības nozarē, tomēr priekšā vēl ir daudz darāmā, ko atspoguļo arī Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi. «Saistībā ar būvniecību man ir svarīgi vairāki faktori - drošība, ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana, uzņēmumu eksportspējas palielināšana, jo būvniecība veido aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta, bet tikai 3% uzņēmumu ir eksportspējīgi,» norādīja ministre.

Tuvākajā laikā viens no svarīgākajiem notikumiem nozarē būs būvniecības klasifikatora ieviešana. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, klasifikatoram jau jāsāk darboties nākamgad, un paredzams, ka klasifikatorā būs kategorizēti visi uzņēmumi, respektīvi, noteikta apjoma būves varēs uzticēt noteiktas kvalifikācijas un uzticamiem uzņēmumiem. «Ja uzņēmums varēs pierādīt, ka tam ir cilvēkresursi, nomaksāti nodokļi un laba reputācija, tad tam būs priekšroka. Tāpat strādājam, lai ieviestu centralizēto atbildību, kas nozīmē, ka uzņēmums ir atbildīgs ne tikai par savu darbību, bet arī līgumpartneriem,» informēja ekonomikas ministre.

Tāpat Reizniece-Ozola pauda uzskatu, ka nepareizs ir priekšstats par to, ka Latvijā ir daži lielie uzņēmumi, kas veic būtiskākos būvniecības darbus, lai gan patiesībā nozare ir ļoti sadrumstalota un vāja. «Tāpēc vajadzētu panākt, ka mazie būvnieki apvienojas un kļūst spēcīgāki, kvalitatīvāki. Tas pats attiecas uz projektēšanu - mums ir ļoti daudz mazu projektēšanas kantoru bez konkurences iespējām ārējos tirgos,» ir pārliecināta ministre.

Kā pirmo svarīgo soli uz nozares konsolidēšanos ministre minēja būvniecības klasifikatora ieviešanu, kas mazākiem uzņēmumiem ļaus veidot konsorcijus, tādā veidā pakāpjoties klasifikatorā un attiecīgi ļaujot iegūt tiesības pretendēt uz lielākiem objektiem. Ministre uzskata, ka tas būs labs stimuls, jo ikviens būvnieks grib pretendēt uz publisko iepirkumu finansējumu.

Tāpat svarīgs pasākums nozarei būs identifikācijas karšu ieviešana būvuzņēmumiem, lai varētu kontrolēt, kurš konkrētā brīdī atrodas būvniecības laukumā, tādējādi ļaujot izvairīties no nelegālās nodarbinātības. Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka arī šī prasība spiedīs uzņēmumus sakārtot darbību un, iespējams, liks mazākiem būvniekiem apvienoties.

Ekonomikas ministre arī atzina, ka viņa ir apmierināta ar Būvniecības valsts kontroles biroja darbu, neskatoties uz to, ka birojam īsā laikā bija jānokomplektē komanda un jāsāk ēku ekspluatācijas novērtējums.

«Ja biroja nebūtu, mēs, ticamākais, neuzzinātu par problēmām koncertzālē Palladium, Rīgas cirkā u.c. Man patīk biroja komanda, un viņi godprātīgi dara savu darbu. Birojs ir un būs labs instruments EM rokās, lai uzraudzītu būvniecības procesu, » uzsvēra Reizniece-Ozola.