Būvniecība un īpašums

Zolitūdes komisija: Pie traģēdijas, iespējams, novedusi valsts un pašvaldību politika būvniecības jomā

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Kā argumentus šim secinājumam komisija min, ka, likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā. Valsts būvniecības kontrole tika atjaunota tikai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, savukārt mēģinājumi atjaunot valsts īstenotu būvniecības kontroli līdz Zolitūdes traģēdijai atdūrās pret naudas trūkumu, teikts galaziņojumā.

«Izmeklēšanas komisija ir nosaukusi tās personas, kuras kā morāli un politiski atbildīgi indivīdi bija spējīgi izdarīt izvēli un ietekmēt politiskos un administratīvos procesus būvniecības jomā. Tie ir bijuši Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts, kā arī šo ministru darbības laikā strādājušie valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce,» norāda R.Balodis.

Tāpat galaziņojumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, spēkā esošā būvspeciālistu sertifikācijas kārtība un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma neveicināja drošu būvniecību, kā arī spēkā esošajos normatīvajos aktos bija vairāki trūkumi, kas traucēja noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, vienlaikus apgrūtinot kontrolējošo institūciju darbu.

«Tāpēc komisija par politiski un morāli atbildīgajiem ir atzinusi arī Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu,» informē komisijas priekšsēdētājs.

Komisija galaziņojumā formulējusi priekšlikumus normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Virknē priekšlikumu pausta nepieciešamība veikt grozījumus būvniecības regulējumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā. Tāpat normatīvajā regulējumā ir jāprecizē publiskas ēkas jēdziens, kā arī jāveic citi uzlabojumi, teikts dokumentā.

Komisijas deputāti arī uzskata, ka ir jāveic izmaiņas būvspeciālistu profesionālās augstākās izglītības programmās, jāizstrādā un jāpieņem lobēšanas atklātības likums, jānoteic skaidra un vienveidīga kompetento iestāžu rīcība ārkārtējās situācijās, jāatjauno un jāmodernizē vairāki ugunsdzēsības depo un speciālais tehniskais aprīkojums glābējiem, jānosaka skaidras vadlīnijas sociālās palīdzības sniegšanai ārkārtējās situācijās.

Tāpat komisija ir izvērtējusi tai pieejamo informāciju par Valsts policijas veikto izmeklēšanu un secinājusi, ka pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav pamata pārmest Valsts policijai lēnu izmeklēšanu un par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest tikai pēc tiesas procesa noslēguma, teikts galaziņojumā.

Galaziņojums ir pieejams Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā.

Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Saskaņā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu pēc galaziņojuma publicēšanas tajā atspoguļotie priekšlikumi konstatēto trūkumu novēršanai tiks nosūtīti izvērtēšanai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citām institūcijām, kuru kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana. Galaziņojumā norādītajām institūcijām būs jāvērtē galaziņojumā ietvertā informācija un jālemj par izmeklēšanas komisijas konstatēto trūkumu novēršanu.

Likums noteic, ka izmeklēšanas komisijas darbība izbeidzas astotajā dienā pēc galaziņojuma izskatīšanas Saeimas sēdē, ja Saeima nav lēmusi citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā Maxima signalizācija tika atslēgta 37 reizes, liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Ticis konstatēts, ka traģēdijas dienā 2013.gada 21.novembrī lielveikalā strādāja vecākais apsargs un divi uzraugi, kuri norādīja, ka pēc signalizācijas nostrādāšanas viņi vērsās ar jautājumu pie vecākā apsarga par to, ko atbildēt Maxima darbiniekiem un veikala apmeklētājiem saistībā ar trauksmes signalizāciju.

Vecākais apsargs esot norādījis, ka viss ir kārtībā un darbiniekiem ir jāturpina strādāt. Tika konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apsekošanu, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju. Apsargs signalizāciju atslēdzis 37 reizes, neveicot cilvēku evakuāciju, ne reizi nepārbaudot telpas, no kurām nāca trauksmes signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galaziņojumā kā morāli atbildīgos plāno minēt četras EM amatpersonas un bijušo premjeru

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Galaziņojuma projekta izskatīšana gan vēl nav noslēgusies.

Atbalstītajā priekšlikumā norādīts, ka Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles.

Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas, priekšlikumā norādījis deputāts. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto, un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, komisijas ziņojumā plānots nosaukt par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa par labu diviem cietušajiem Zolitūdes traģēdijas civillietā piedzen 300 000 eiro

LETA;Db.lv, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu

LETA, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nav garantiju, ka Zolitūdes traģēdija neatkārtosies

Māris Ķirsons, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī veiktas normatīvo aktu izmaiņas, atjaunota valsts būvniecības kontrole, nav garantiju, ka traģēdija nevarētu atkārtoties

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ringolds Balodis. Viņš uzskata, ka izmeklēšanas komisija bija sava veida rīkste, jo šaubās, vai bijušie un esošie ministri, valsts sekretāri, ierēdņi jutās komfortabli, atbildot uz visiem jautājumiem tiešraidē. Tāpēc šīs personas pielika daudz pūļu, lai komisijai negatīvu secinājumu būtu iespējami mazāk, tomēr pilnīgi negatīvos secinājumus dzēst tomēr neizdevās.

Vai varat apgalvot, ka tagad ir izdarīts viss, kas vien iespējams, un Zolitūdes traģēdija nekad vairs nevar atkārtoties?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas, aģentūrai LETA pavēstīja birojā.

Pēc BVKB datiem, 2017.gadā ēku uzraudzības ietvaros par nedrošiem ir atzīti 7% no pārbaudītajiem objektiem. Tostarp 21 objekts nav ekspluatēts jau vairākus gadus (grausts), bet 18 ēkām konstatēto bīstamību dēļ pārtraukta ekspluatācija.

Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» otrdien BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzina, ka pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijā ir mainījusies būvniecības procesos iesaistīto personu attieksme. «Šis notikums [Zolitūdes traģēdija] ir mainījis attieksmi - ir mainījusies attieksme no būvniecības procesos iesaistīto personu puses,» viņa teica.

Mjakuškina norādīja, lai gan šobrīd ir izveidota sistēma, kas nodrošina, lai šādas traģēdijas Latvijā vairs neatkārtotos, vienmēr ir būtiski kā savus pienākumus un funkcijas īsteno būvniecības procesos iesaistītās personas. «Mēs jūtam, ka attieksme ir mainījusies, bet, protams, vēl ceļš ir ejams,» sacīja BVKB direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noraida Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasību par kompensāciju no Maxima Latvija

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 19.oktobrī, pasludināja spriedumu, noraidot prasību pret uzņēmumu SIA Maxima Latvija civillietā, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālo kompensācijas piedziņu Zolitūdes traģēdijas lietā, informē Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Prasība pret Maxima Latvija tika noraidīta, izskatot uzņēmuma iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu pirmajā instancē.

«Zolitūdes traģēdijas objektīva izvērtēšana tiesās ir ļoti svarīga, jo, mūsuprāt, tā neapšaubāmi atstās sekas uz Latvijas tiesību sistēmu kopumā un līdzīgām tiesvedībām Zolitūdes lietā. Uzskatām, ka, noraidot prasību, tiesa ir ņēmusi vērā lietas apstākļus, izvērtējot iesniegtos pierādījumus un prasības būtību,» norāda SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš piebilst, ka, lai gan tiesa noraidījusi konkrēto prasību, visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvājums par Maxima Latvija finansiāla atbalsta saņemšanu 100 000 eiro apmērā ir joprojām spēkā. Uz šo brīdi vienošanās ir noslēgtas ar lielāko daļu ģimeņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prana Property nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls

LETA, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīpsalas halles noma Zolitūdes traģēdijas krimināllietas skatīšanai izmaksās 1160 eiro dienā

Dienas Bizness, 07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšana Ķīpsalas izstāžu hallē otrdien, 8.decembrī sāksies pastiprinātas drošības apstākļos. Izvēlētās zāles nomas nomas maksa dienā ir 1160 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Tiesas sēde otrdien nozīmēta plkst.10 no rīta, bet, lai izbēgtu no rindām un drūzmēšanās, visi lietas dalībnieki aicināti ierasties savlaicīgi. Tiesā aicina nākt vismaz stundu ātrāk, bet policijā min pat divas stundas iepriekš, jo notiks pastiprinātas drošības pārbaudes.

Tiesas dienā par drošību gādās ne viens vien policists, jo pastāvot apdraudējuma riski. «Vienkopus ir ļoti daudz cilvēku, iespējamas provokācijas, vai, nedod Dievs, kaut kādi terorakti. Kontrolēsim priekšmetus, ar ko var nodarīt miesas bojājumus vai kas var būt nozieguma izdarīšanas rīks,» raidījumam teica Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Zolitūdes traģēdijas nākamo tiesas sēdi pārceļ uz martu

Žanete Hāka, LETA, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā tiesas sēdē otrdien Zolitūdes traģēdijas lietas izskatīšanas nākamo datumu noteica 2016.gada martā.

Tiesnesis nozīmēja nākamos datumus tiesas sēdēm martā, aprīlī, maijā, jūnijā un turpmākos mēnešos. Nākamā tiesas sēde notiks 1.martā plkst.10.

Otrdien tiesa nolēma krimināllietu nesadalīt.

Advokāts Aldis Gobzems, vērtējot lēmumu nesadalīt krimināllietu, norādīja, ka advokāts Oskars Rode, kurš ir SIA Maxima Latvija juridiskās palīdzības sniedzējs, nonāk konfliktējošā situācijā, jo Maxima kā cietušā intereses ir konfliktējošas ar Maxima kā juridiskas personas, par kuru tiesai būs jālemj saistībā ar noteiktu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, interesēm.

Maxima pārstāvis norādīja, ka Maxima patlaban praktiski tikusi iedzīta stūrī, jo tādā gadījumā būtu jāmeklē jauns cilvēks, kuram būtu jāiepazīstas ar lietas materiāliem juridiskās palīdzības un aizstāvības sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija rīkos negaidītu pārbaudi kādā ēkā

Dienas Bizness, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 7.septembrī, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti dosies izbraukuma sēdē uz publiski nozīmīgu ēku, kurā ikdienā uzturas daudz cilvēku, lai ar ekspertiem pārbaudītu tās atbilstību būvniecības un drošības prasībām. Ēku, uz kurieni komisija dosies, netiks atklāta, lai iestāde iepriekš negatavotos komisijas apmeklējumam, informē komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

«Kopā ar nozares ekspertiem praksē pārbaudīsim, kā Būvniecības valsts kontroles birojs veic publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Patlaban potenciālo adrešu sarakstā ir vairākas ēkas: tā varētu būt, piemēram, stacija, lielveikals, atsevišķi objekti Jūrmalā, sabiedriskie mediji, slimnīca vai kāds muzejs,» norāda R.Balodis.

Patlaban komisija uzsākusi galaziņojuma izskatīšanu. Lai informētu sabiedrību par savu darbu, komisija ikdienā no Saeimas nodrošina iespēju sēdes vērot tiešraidē, kā arī ikvienam pieejama komisijas mājaslapa, kurā sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar komisijas darbu un galaziņojuma projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

RD piedāvā vienoties par Zolitūdes traģēdijas vietā esošā nama atsavināšanu vai maiņu

LETA, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome (RD) uzaicinājusi uz tikšanos uzņēmuma SIA «Prana property» īpašniekus, lai vienotos par Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā īpašuma atsavināšanu vai maiņu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Pašvaldība grib izbeigt kopīpašuma tiesības un cer, ka otra īpašnieku puse piekritīs īpašumu vai nu atsavināt par labu Rīgas pilsētai, vai arī piekritīs to iemainīt pret kādu citu teritoriju Rīgā.

Kādas būs potenciālās igauņu izvēles iespēja jeb, kurus tieši īpašumus pašvaldība varētu piedāvāt kā maiņas objektus, Īpašuma departamenta pārstāvji aģentūrai LETA neatklāja, norādot, ka par to tiks lemts tad, kad būs skaidrs, kādam sadarbības modelim partneri piekrīt.

Vēstule SIA «Prana Property» nosūtīta šodien un konkrēts tikšanās laiks vēl nav zināms.

Kā vēstīts, patlaban dzīvojamā ēka Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, pieder «Prana Property». Tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagaidu memoriālu Zolitūdes traģēdijas vietā par 41 300 eiro būvēs AS Būvuzņēmums restaurators

LETA, 17.09.2015

Rīgas domes Īpašuma departaments bija sagatavojis četrus pagaidu piemiņas vietas ideju skiču variantus.

Foto: Vladislavs Prošķins F/64

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), izbūvēs AS Būvuzņēmums restaurators, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamais paziņojums par noslēgto līgumu.

Kompānija konkursā uzvarējusi kā vienīgais pretendents.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji pauž pateicību biedrībai Zolitūde 21.11., kuras pārstāvji operatīvi un vienbalsīgi spēja vienoties par memoriāla konceptu, kā arī māksliniecei Artai Goldbergai par ieguldīto darbu, izstrādājot pagaidu memoriāla skices.

Būvuzņēmums restaurators ir lielākais un vecākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, reģistrēts 1993.gadā. Kā liecina Firmas.lv informācija, tā pamatkapitāls ir 369 420 eiro un 2014.gadu uzņēmums noslēdzis ar 227 250 eiro peļņu, neto apgrozījums - 1,8 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mareks Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vieni cenšas mīkstināt prasības, citi – padarīt neizpildāmas

Māris Ķirsons, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu notikumi un normatīvie akti ir būtiski mainījuši spēles noteikumus nozarei, tajā pašā laikā notiek mēģinājumi mīkstināt prasības būvinspektoriem, lai par tiem varētu strādāt cilvēki bez praktiskā darba pieredzes

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Būvniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Jurēvičs. Viņš atzīst, ka nozarē pēdējo divu gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras saistītas ne tikai ar jaunu būvniecības regulējumu, ar Zolitūdes traģēdiju, bet arī ar izmaiņām pieprasījumā pēc šīs jomas pakalpojumiem.

Kādas pārmaiņas ir notikušas būvniecības jomā pēdējo gadu laikā?

Nekas nestāv uz vietas, pārmaiņas notiek nemitīgi. Protams, nekustamais īpašums un ar to saistītā būvniecība, rekonstrukcija un renovācija vairs nav tik spēcīgs Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kāds tas bija līdz 2008. gadam, tomēr nozare joprojām ir būtiska tautsaimniecības struktūra, kurā tiek nodarbināti daudzi strādājošie. Nenoliedzami ekonomiskā krīze ir mainījusi nozares vektoru, jo lielākie projekti ir saistīti ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Lielais vairums šo projektu ir jau tapuši vai vēl top, pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Pašreizējās prognozes liecina, ka arī nākamajos gados šī tendence būtiski nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Homburg Zolitude: Uzņēmums nemēģina izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

LETA, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiesa Zolitūdes traģēdijas lietā apķīlā Tineo un Homburg Zolitude kustamo mantu

LETA, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi daļēji apmierināt prasītāju pieteikumu Zolitūdes traģēdijas civillietā, lemjot apķīlāt SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude kustamo mantu.

Tiesa noteikusi, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro. Tāpat tiesa nolēmusi ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi zemesgrāmatā domājamām daļām no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20, kas reģistrēta uz Homburg Zolitude vārda.

Lēmums par prasības nodrošināšanu ir izpildāms nekavējoties. Lēmums daļā par prasības nodrošināšanu nav pārsūdzams.

Savukārt lēmumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var pārsūdzēt desmit dienu laikā no piektdienas, 30.oktobra, kad tika pieņemts minētais tiesas lēmums.

Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums vispirms iepazīsies ar tiesas lēmumu un tikai pēc tam lems par tālāko rīcību, un sniegs plašāku komentāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru