Būve

Valsts kontrole: Administratīvais slogs privātmāju būvniecībai ir pārāk sarežģīts

Db.lv, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

2017.gadā no visu jauno ēku būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita 64% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Katru gadu ar savas privātmājas būvniecības izaicinājumiem saskaras gandrīz divi tūkstoši ģimeņu.

Būvniecības uzraudzības un kontroles procesam būtu jāveicina uzbūvēto māju ekspluatācijas drošums. Tomēr revīzijā konstatēts, ka būvvaldes neizvērtē būvniecības procesa pārbaužu rezultātus un tādēļ iespējamie riski netiek identificēti. Būvvaldes nenodrošina būvatļauju derīguma termiņa un civiltiesiskās apdrošināšanas polises termiņu kontroli. Tādējādi tiek apdraudēta droša būvniecība.

Pusē no revīzijā iekļautajām būvvaldēm netiek nodrošināta būvniecības procesā iesniegtās dokumentācijas reģistrēšana. Tas būvniecības ieceres saskaņošanas un ēkas ekspluatācijā pieņemšanas procesu padara necaurskatāmu un paildzina gandrīz par 29 dienām.

Prasība veikt ēkas kadastrālo uzmērīšanu, to nododot ekspluatācijā, nav saistīta ar būvniecības uzraudzības procesu vai ēkas drošu ekspluatāciju. Turklāt prasības izpilde paildzina ēkas nodošanu ekspluatācijā vidēji par vienu mēnesi un, pēc revidentu aplēsēm, ik gadu rada mājsaimniecībām papildu izdevumus līdz pat 266 tūkstošiem eiro.

No 2010. līdz 2015. gadam par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 3,8 miljoniem eiro – Latvijā tika izveidota būvniecības informācijas sistēma (BIS), taču tikai nepilni 2% no būvniecības iecerēm līdz 2017. gada beigām tika iesniegtas elektroniski. Pašlaik BIS pieejamā būvniecības procesa kontrolei un uzraudzībai nepieciešamā informācija ir nepilnīga, tai ir zems ticamības līmenis, turklāt arī pašas būvvaldes nenodrošina visas informācijas ievadi sistēmā.

Lai gan Ministru kabinets šogad lēma, ka no 2019. gada visi būvniecības procesā nepieciešamie dokumenti tiks kārtoti elektroniski, esošā situācija radikāli nemainīsies, jo saglabājas izņēmums tiem būvniecības procesiem, kas jau iesākti papīra veidā. Rezultātā pilnīgu informāciju par būvniecības procesiem Latvijā BIS varēs atrast ne ātrāk kā 2020. gada vidū. Arī Būvniecības valsts kontroles birojs revīzijas gaitā apliecināja, ka konstatētie BIS funkcionalitātes trūkumi tiks novērsti līdz 2020. gada vidum.

Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un īstenošanu, saskaņojot revīzijas ziņojumu, ir apņēmusies realizēt visus Valsts kontrole ieteikumus. Ministrija izvērtēs normatīvajos aktos noteikto obligāto pārbaužu lietderību un definēs būvvaldēm saistošus noteikumus, lai izveidotu risku novērtējumā balstītu pārbaužu sistēmu; vērtēs kadastrālās uzmērīšanas nepieciešamību un lietderību, nododot ēku ekspluatācijā; pilnveidos BIS, samazinot lietotāju administratīvo slogu, uzlabojot būvniecības procesa caurskatāmību un sekmējot būvniecības procesa uzraudzību un kontroli.

Savukārt būvvaldēm un būvniecības ierosinātājiem tiks noteiktas tikai tādas prasības, kas veicina efektīvu procesa uzraudzību un uzbūvēto privātmāju drošu ekspluatāciju, kā to revīzijas ziņojumā iesaka Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā.

Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pirms-pandēmijas laiku 2019.gadā, pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai pieaudzis pat uz pusi. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai Pierīgai, bet arī reģioniem.

Raugoties uz pērno gadu, Swedbank dati rāda, ka 56% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniegti Pierīgā, savukārt reģionos un citās pilsētās – 34%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Darījumi ar jau gatavām privātmājām arī pārsvarā notiek Pierīgā (48%) un reģionos un citās pilsētās (42%). Rīgā atbilstoši pilsētas plānojumam un iespējām vairāk dominē dzīvokļu iegāde (96% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem), un privātmāju būvniecība bija aktuāla vien retajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 11 % no visiem celtniecības darījumiem šī gada deviņos mēnešos ir bijuši hipotekārie kredīti privātmāju būvniecībai tieši Rīgas teritorijā, liecina Luminor bankas dati.

Pieprasītākās vietas mājas būvniecībai reģionos – Ventspils, Tukuma un Cēsu novadi.

Kā liecina Luminor bankas dati, šā gada deviņos mēnešos māju būvniecībai pieprasīto kredītu apjoms ir pieaudzis par 30%, savukārt šim mērķim izsniegtā vidējā kredīta summa nav būtiski mainījusies salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas skaidrojams ar klientu izvēli celt mazāku mājokli būvniecības izmaksu pieauguma dēļ - iekštelpu apjoms šogad samazinājies par aptuveni 10 kvadrātmetriem, sasniedzot 160 kvadrātmetrus. Nemainīgi pirmo vietu pieprasījumā pēc mājas būvniecības vietas saglabā teritorijas Rīgā un Pierīgā, turklāt iedzīvotāju pieaugošā interese par zemes iegādi rada arī spiedienu uz īpašumu pieejamību un to cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieprasījums pēc jauna mājokļa aug, tirgus pielāgojas cilvēku vēlmēm

Māris Opincāns, SEB Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs.

Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.

Piedāvājums mazāks, bet finansēšanā šogad plus 14%

Viens no vadošajiem nekustamo īpašumu tirgus pētniekiem Colliers International pirms neilga laika publiskoja informāciju, ka jaunajos projektos pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā ir sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā . Runa bija par aptuveni 1100 pieejamiem gataviem dzīvokļiem un vēl dažiem tūkstošiem būvniecībā esošu dzīvokļu, no kuriem lielākā daļa ir vai nu rezervēti vai pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir pamats runāt par nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu?

Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu konsultāciju centra vadītājs, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 9 mēnešos SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 134 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā pirms gada, savukārt, darījumu skaits pieauga par 30%.

Lielākais pieaugums gan darījumu skaita, gan finansēšanas apjoma ziņā šogad bijis privātmāju segmentā, kas skaidrojams gan ar nepietiekošo piedāvājumu dzīvokļu segmentā, gan ar iedzīvotāju vēlmi būtiski uzlabot dzīves apstākļus.

Finansējums privātmāju segmentā divkāršojies; vidējā aizdevuma summa ap 100 000 eiro

Ņemot vērā ļoti augsto pieprasījumu un nepietiekošo piedāvājumu nekustamā īpašuma tirgū, kā arī strauji augošās būvniecības izmaksas, šobrīd visos segmentos novērojam nekustamo īpašumu tirgus vērtību kāpumu. Cenu kāpums šobrīd ir straujāks nekā zemesgrāmatā parādās reģistrētie salīdzināmie darījumi, tāpēc arvien biežāk saskaramies ar situāciju, kad cena pārsniedz vērtētāja noteikto. Tas nozīmē, ka klientiem var būt pieejams mazāks finansējums, nekā viņi sagaida, un ir jārēķinās ar lielāku pašu līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts finansiāli atbalstīs arī privātmāju siltināšanu, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā jaunā atbalsta programma mājsaimniecībām.

Programma paredzēs portfeļgarantiju nodrošināšanu komercbanku aizdevumiem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Plānots, ka portfeļgarantijas būs pieejamas šā gada otrajā pusē.

Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmu paredzēts finansēt no valsts energoefektivitātes fonda 355 500 eiro apmērā un divu miljonu eiro apmērā no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" nenoslogotā rezerves kapitāla.

Iecerēts, ka programmā ik gadu tiks sniegti vidēji 250 aizdevumi energoefektivitātes pasākumu īstenošanai privātmāju sektorā.

Lai novērstu nepilnības finansējuma pieejamībā un nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu privātmāju sektorā, EM sadarbībā ar "Altum" un Finanšu nozaru asociāciju ir izstrādājusi atbalsta programmu šim ēku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk cilvēku vēlas būvēt māju, rāda "Luminor" bankas novērojumi.

Aptuveni 15% no bankas izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem ir tieši privātmāju būvniecībai, un klientu interese par šādiem aizņēmumiem palielinās – jūnijā izsniegto kredītu summa būvniecībai pieaugusi divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.

"Aktīvākā māju būvniecība norit Pierīgā, kur tiek realizēti 74% no visiem būvniecības kredītiem, ko izsniedz "Luminor" banka. Visbiežāk privātmāju būvēt vēlas ģimenes ar bērniem un ar vidējiem mājsaimniecības ienākumiem ap 2500 eiro.

Vairumā gadījumu cilvēku vēlmes ir nepārspīlētas un praktiskas – lielākoties tiek būvētas mājas ar platību ap 130-150 m2, bet apbūves zemes platība ir vidēji 1000 m2. Būvniecībai visbiežāk aizņemas vidēji 150 tūkstošus eiro, izvēloties kredīta termiņu līdz 30 gadiem," vidējo darījumu raksturo Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ober-Haus: Jaunuzbūvētu māju Pierīgā var nopirkt, sākot no 170 tūkstošiem eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmājas iegādi lielā mērā šobrīd ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, norāda kompānija Ober-Haus.

Pēc Ober-Haus speciālistu novērojumiem, tirgū nedaudz ir samazinājies privātmāju piedāvājumu skaits. Salīdzinoši liels ir piedāvājums ar ekspluatācijā nenodotām jaunbūvēm. Taču privātmāju pamatpircējs galvenokārt ir jaunās ģimenes, kuras, apzinoties lielo birokrātijas slogu, lai sakārtotu dokumentāciju mājas nodošanai ekspluatācijā, bieži vien tomēr noraida lēmumu iegādāties jaunbūvi.

Vairums gadījumu, ja ir iespēja, klienti izmanto Altum valsts atbalstu jaunajām ģimenēm.

Jaunās ģimenes interesējas par privātmājām Pierīgā līdz vidēji 150 tūkstošiem eiro, kurās nav vajadzīgas lielas finansiālas investīcijas, taču šāds piedāvājums tirgū ir ļoti mazs. Pilnīgi pabeigtas jaunuzbūvētas mājas Pierīgā (40 km rādiusā ap Rīgu) šobrīd maksā, sākot no 170 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā vasarā reģistrēti 14 privātmāju pirkuma darījumi virs EUR 300 000 visā valsts teritorijā. Jūrmala ir izsenis pazīstama kā ekskluzīva lokācija ar augstām nekustamo īpašumu cenām un bagātīgu luksusa klases segmenta piedāvājumu. Cik lielu daļu no Latvijas ekskluzīvo privātmāju darījumiem šovasar veidojuši tieši darījumi Jūrmalas teritorijā un cik daudzi darījumi ir pārsnieguši EUR 450 000 robežu?

Šajā vasarā Jūrmalā ir notikuši pieci privātmāju pirkuma darījumi cenu kategorijā virs EUR 300 000. No šiem darījumiem tikai viens darījums pārsniedzis vai sasniedzis cenu kategoriju EUR 450 000. Šis darījums ir noticis Kāpu ielā.

Pagājušā gada vasarā vērtībā virs EUR 300 000 tika reģistrēti trīs darījumi, par diviem darījumiem mazāk kā šogad. Savukārt EUR 450 000 cenas slieksni arī pagājušajā vasarā bija pārsniedzis tikai viens darījums, taču EUR 650 000 vērtībā.

Jūrmalas darījumi veido samērā lielu daļu no kopējā ekskluzīvo privātmāju tirgus Latvijā. Latvijas privātmāju tirgus premium segmentā nav liels. Izpētot piedāvājumu attiecību pret reāli notiekošo darījumu skaitu, var nonākt pie secinājuma, ka segmentā valda izteikts pircēju tirgus. Kamēr darījumu skaits privātmājām virs EUR 300 000 vasaras periodā (01.06.2019-01.09.2019) Latvijā šogad ir samazinājies, Jūrmalā darījumu skaits konkrētajā segmentā un laika periodā ir audzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc Mārupes premium privātmājām pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasarā Latvijā notikuši vien 14 privātmāju darījumi vērtībā virs EUR 300 000, kas ir par vienu mazāk kā pagājušā gada karstajos mēnešos. Vai līdz ar darījumu skaita samazināšanos mazinājusies arī dārgāko privātmāju īpašumu kopējā vērtība?

Gan 2018. gada vasarā, gan arī šā gada vasarā pats vērtīgākais privātmāju darījums ir bijis aptuveni EUR 1 100 000 vērts. Tomēr 10 lielāko darījumu kopējā vērtība šovasar ir bijusi par 18% zemāka. 2018. gada vasarā 10 vērtīgākie privātmāju darījumi kopā pircējiem izmaksāja EUR 5 461 800, taču šogad - EUR 4 481 843,53.

Jūrmalā, savukārt, situācija ir bijusi citāda. Lielākais privātmāju darījums šajā vasarā ir bijis EUR 450 000 vērts, kamēr 2018. gada vasarā ir reģistrēts darījums par EUR 650 000. Tomēr piecu lielāko darījumu kopējā vērtība (EUR 1 874 000) šajā vasarā kūrortpilsētā ir bijusi par 6,6% lielāka nekā pērn (EUR 1 758 000). Šie dati par Zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem uz pirkuma līguma pamata (īpašumi, kas sastāv no viena dzīvokļa mājas un zemes) oktobra sākuma periodā iegūti no Cenubanka.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par atbalsta programmu privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras ievaros plānots sniegt atbalstu 500 privātmājām gadā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma tiks finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma".

Programmai tiks novirzīti 2,37 miljoni eiro apmērā. Plānots, ka programmai paredzētā finansējuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai aptuveni 500 mājām gadā, kā arī 260 mājām tiks piešķirta tehniskā palīdzība un 240 mājām - granti.

Atbalsta programmas ietvaros, sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") plānots sniegt atbalstu vidēji 500 privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai gadā. Atbalsts paredzēts portfeļgarantijas, tehniskās palīdzības un granta par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu cenu kāpums ietekmējis darījumus ar privātmājām - hipotekārā kredīta ņēmējiem parādās grūtības iekļauties plānotajās būvniecības izmaksās.

Savukārt, izvēloties pirkt gatavu māju, pieprasītākajos rajonos jau vērojama tendence pirkuma summai pārsniegt īpašuma vērtību, liecina bankas Citadele informācija par hipotekārajiem kredītiem.

Būvmateriālu cenu kāpums ir ietekmējis privātmāju būvniecībai pirms izmaksu pieauguma izsniegtos aizdevumus, palielinot pašu klientu ieguldījumu. Pagaidām tas ietekmējis nelielu daļu hipotekārā kredīta ņēmēju, savukārt vislielākās grūtības iekļauties plānotajās izmaksās un iesniegtajās tāmēs varētu būt kredītņēmējiem, kas aizdevumus mājas būvniecībai saņēma pagājušā gada rudenī un nogalē, un būvniecības pasūtījumus neveica par tā laika cenām.

“Pusgads var paiet pat bez reālas būvniecības uzsākšanas, tāpēc ir gadījumi, ka klienti vēl nav paspējuši uzsākt būvniecību, un, redzot izmaksu kāpumu, ir divi scenāriji. Pirmais - palielina paši savu ieguldījumu un nosedz izmaksu pieaugumu, vai otrs - aptur būvniecību. Šādi gadījumi ir, bet tie pagaidām nav masveidā, un, iespējams, rudenī būvmateriālu tirgū cenas kompensēsies, tomēr nav garantijas, ka pēc laika būvēt būs lētāk vai izdosies iekļauties iepriekš plānotajā tāmē. Gan būvējot, gan pērkot privātmāju šobrīd ir patiešām būtiski novērtēt, vai naudas summa, kas tajā tiks ieguldīta, atbildīs mājas tirgus vērtībai,” norāda bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju interese par zemes iegādi Latvijā pandēmijas laikā turpināja pieaugt un zemes tirgū pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Rīgas teritorija un Pierīga, tajā pašā laikā būtiski pieaug klientu interese par īpašumiem lielākā attālumā no Rīgas.

Šobrīd pieprasītākais zemes gabala izmērs ko iegādājas bankas klienti, ir 1200 - 1500 kvadrātmetri, kas skaidrojams ar to, ka tā lielākoties ir minimālā platība (1200 kvadrātmetri) privātmāju būvniecībai. Salīdzinoši reti mājas būvniecībai tiek iegādāti zemes gabali ar platību virs 3000 kvadrātmetriem gan tādēļ, ka šādu zemes gabalu piedāvājums ir ierobežots, gan tādēļ, ka tas tiešā veidā ietekmē kopējās zemes izmaksas.

“Pandēmijas laikā ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc zemes iegādes. Vienlaikus esam novērojuši izteiktu tendenci zemes atrašanās vietas izvēlē - klienti aizvien vairāk ir gatavi iegādāties īpašumus ārpus Rīgas, kas skaidrojams ar to, ka, ilgstoši pavadot laiku kopā ar ģimeni mājās, tiek pārvērtēts esošais īpašums un mājokļa piemērotība šī brīža apstākļiem. Klienti aizvien vairāk sāk novērtēt priekšrocības, ko sniedz privātmāja, tomēr jāatzīst, ka piedāvājums ir kļuvis ierobežots un atrast piemērotu īpašumu šobrīd ir izaicinoši. Šī iemesla dēļ klienti, kuri iepriekš nebija plānojuši paši uzsākt mājas būvniecību, sāk izvērtēt šādu iespēju, un kā pirmo soli privātmājas celtniecībai veic zemes iegādi,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole sniegusi Saeimai atzinumu par gada apjomīgākās finanšu revīzijas – saimnieciskā gada pārskata revīzijas – rezultātiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī par 2017. gada valsts kopbudžeta pārskatu sniegts atzinums ar iebildi, informē VK.

Tas nozīmē, ka vairākos jautājumos nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu, ka ikviens darījums ar valsts mantu un līdzekļiem notiek likumīgi, mērķtiecīgi un jēgpilni.

Galvenie iemesli atzinuma ar iebildi sniegšanai joprojām ir nepareizi klasificētās saistības, neuzskaitītie vai nekorekti uzskaitītie aktīvi, līdz galam neieviestais uzkrāšanas princips nodokļu un nodevu uzskaitē. Šie nesakārtotie jautājumi ietekmēs arī nākamo gadu atzinumus, līdz konstatētās neatbilstības tiks novērstas.

Pie būtiskākajām neatbilstībām, kas šajā revīzijā konstatētas, Valsts kontrole min neatbilstības uzskaites jautājumos, kas īpaši aktuālas pašvaldību gada pārskatu kontekstā. Revīzijā Valsts kontrole izskatīja arī citus jautājumus, šogad atzinumā īpaši pievēršot uzmanību normatīvo aktu neievērošanai – neatbilstoši noteiktām pašvaldību deputātu mēnešalgām un neatbilstoši pieņemtiem ziedojumiem. Valsts kontrole ir fiksējusi vairākus iespējamus amatpersonu pārkāpumus, tajā skaitā likumam neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu pašvaldībās, par ko ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Tīrīga», kas no 15. septembra veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, visiem rīdziniekiem nodrošinās pieeju sadzīves atkritumu dalītās vākšanas bezmaksas konteineriem stiklam un iepakojumam – papīram, plastmasai un metālam, kā arī nodrošinās to bezmaksas izvešanu. Dalīti vākto atkritumu konteineru infrastruktūra tiks pilnībā ieviesta aptuveni gada laikā.

Bezmaksas dalīti vākto atkritumu jeb šķirošanas konteineri stiklam un iepakojumam būs pieejamā attālumā gan pie daudzdzīvokļu mājām, gan privātmāju rajonos, tāpat arī pie birojiem, skolām, bērnudārziem. Bezmaksas šķirošanas konteineru izvietošanas vietas «Tīrīga» saskaņos ar pašvaldību, apsaimniekotājiem vai privātmāju īpašniekiem – uzņēmumam nav tiesību patvaļīgi izvēlēties konteineru novietošanas vietas. Privātmāju iedzīvotāji varēs bez maksas izmest šķirotos atkritumus jebkurā publiski pieejamā šķirošanas konteinerā, kā arī, vismaz piecām privātmājām vienojoties par konkrētu vietu, bez maksas novietot šķirošanas konteineru savā apkaimē – par šādu lēmumu iedzīvotājiem ir jāinformē «Tīrīga».

Komentāri

Pievienot komentāru