Valsts kontrole ir pabeigusi 2024.gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.

Kā informēja Valsts kontrole, tās kopējais vērtējums ir, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli.

Kā atzīmē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem.

"Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96% no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu," uzsver Bādere.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka valsts budžeta resursi ir ierobežoti, savukārt pašreizējās aktivitātes nerada pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo investīciju apmēru no privātā sektora. Viņš arī atgādina, ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai var tikt piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas neatbrīvos no saistībām, bet būs kā papildu slogs valsts budžetam.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Lai gan finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai iedzīvotājiem ik gadu pieaug un to "grozs" kopumā ir pietiekams, kā arī atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tomēr rindas nemazinās, jo pakalpojuma administrēšana ir arhaiska, piemēram, saziņā ar klientiem izmanto vēstules, rindas un noliktavas pārvalda manuāli, bet palīglīdzekļus izsniedz tikai klātienē, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti secinājuši, ka tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana iedzīvotājiem nav organizēta tā, lai tos saņemtu savlaicīgi un iespējami tuvu dzīvesvietai. "Problēmas nav pakalpojuma finansējumā, bet tieši pašā procesā," uzsver revidenti, norādot, ka galvenokārt problēmas attiecas uz Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centru (Vaivaru TPC), kas apkalpo 69% no visiem tehnisko palīglīdzekļu saņēmējiem.

Iedzīvotājiem tiek nodrošināti 266 valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu veidi, un tos ik gadu saņem aptuveni 20 000 iedzīvotāju. Tehniskos palīglīdzekļus nodrošina trīs Labklājības ministrijas līgumorganizācijas. Tā ir Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB), kas nodrošina 29 tehnisko palīglīdzekļu veidus, Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS), kas nodrošina 12 tehnisko palīglīdzekļu veidus un Vaivaru TPC, kas nodrošina 225 tehnisko palīglīdzekļu veidus.

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Saeima 10.aprīlī uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi.

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem ar iespēju tikt pārvēlētiem uz otru termiņu.

M. Āboliņa Valsts kontroles padomes locekles amatā stājās 2021. gada 7. maijā. Viņa vada Trešo revīzijas departamentu, kas veic visu veidu revīzijas labklājības un veselības aprūpes nozarē, un kopš 2024. gada – arī izglītības un zinātnes nozarē.

M. Āboliņa: “Man ir svarīgi, lai cilvēki lepotos ar to, ka viņi dzīvo Latvijā, un savu nākotni saistītu ar Latviju. Valsts kontroles konstitucionālais mandāts ir mana iespēja dot savu profesionālo ieguldījumu, lai tas tā būtu. Četros gados man kopā ar komandu ir izdevies uzskatāmi parādīt trūkumus jomās, kas cilvēkus skar vistiešāk – bērnu tiesībās, onkoloģijas un kompensējamo medikamentu jomā un sociālo pakalpojumu jomā, tomēr revīziju darbam ir praktiska nozīme tikai tad, kad ieteikumi ir ieviesti un cilvēki sajūt pārmaiņas. Šajā ziņā vēl esam tālu no vēlamās situācijas, tādēļ otrs pilnvaru termiņš man būs iespēja šo darbu turpināt.”

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Pēdējā laikā finanšu medijos arvien biežāk parādās brīdinājuma toņos ieturēti raksti par Japānas fiskālo situāciju, kas lielā mērā ir “negaidīti” sakrituši ar maija beigās strauji pieaugošiem valsts ilgtermiņa obligāciju ienesīgumiem.

Tiek pievērsta uzmanība arī uz pieaugošo valsts parāda apkalpošanas slogu un Japānas Bankas lēmumu paaugstināt procentu likmes līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada, tomēr lielākā daļa ignorē Japānas monetārās politikas strukturālās īpatnības, kas, pareizi izprotot, ļauj šī brīža situāciju vērtēt daudz mierīgāk un kontekstuāli pamatotāk.

Tiesa, Japānas valsts kopējais parāds (rēķinot pret IKP) joprojām ir visaugstākais starp attīstītajām ekonomikām, bet Japānu atšķir tas, ka gandrīz viss valsts parāds ir denominēts jēnās un to iekšzemē tur Japānas Banka, komercbankas un pensiju fondi. Īpatnība dod Japānai priekšroku monetārās politikas elastībā atšķirībā no valstīm, kuras aizņemas ārvalstu valūtās vai saskaras ar starptautiskiem monetāriem ierobežojumiem (piem. Eirozona). Japānas valdībai, sadarbībā ar Japānas Banku, vienmēr ir iespēja nodrošināt savu parādsaistību izpildi jēnās – t.i. defolta risks ir praktiski neeksistējošs – Grieķijas variants, kur lielākā parāda daļa tika turēta ārzemēs, nav iespējams.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Valsts budžeta izlietojumam ir jākļūst efektīvākam un jāizvērtē pašreizējo valsts izdevumu lietderība, tikšanās laikā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājs Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas un LDDK vadības tikšanās laikā 11. martā pārrunāta pašreizējā valsts ekonomiskā situācija un iespējamās sekas, ja valsts budžeta izdevumi netiks optimizēti.

“Tuvākajos gados būs būtiski jāpalielina aizsardzības finansējums, un tas var prasīt valsts parāda pieaugumu. Tomēr vidējā termiņā drošību būs jāspēj finansēt no pašu ieņēmumiem. Kaimiņvalstis papildu līdzekļus aizsardzībai ir paredzējušas rast ar nodokļiem. Tomēr tas nav vienīgais finansējuma avots. ­Ir rūpīgi jāizvērtē pašreizējie valsts izdevumi, to lietderība, un atsevišķu funkciju realizācija jānodod privātajam sektoram vai jāatsakās no to realizēšanas,” uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

Valsts pārvaldē nav vienotas mākslīgā intelekta (MI) attīstības stratēģijas, secinājusi Valsts kontrole (VK) situācijas izpētē par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, Latvijai ir daudz izaicinājumu, lai MI kļūtu par tehnoloģiju, kas ikdienā palīdz efektivizēt valsts pārvaldes darbu. Tādēļ ir svarīgi ielikt stabilus pamatus mērķtiecīgai, vienotai, koordinētai, drošai un sabiedrības interesēm atbilstošai MI izmantošanai tieši tajās jomās, kurās tas var sniegt lielāko pienesumu, norāda VK.

Lai iegūtu skaidrāku priekšstatu, saskatītu iespējas un izgaismotu izaicinājumus, VK veikusi situācijas izpēti par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē.

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka VK ieskatā ir būtiski izstrādāt vienotu MI attīstības stratēģiju valsts pārvaldē, noteikt skaidru atbildību par MI ieviešanas koordināciju, izveidot kopīgu pieeju MI risku pārvaldībai un drošai izmantošanai, kā arī nodrošināt ieguldījumu un rezultātu uzskaiti, kas būtu caurskatāma.

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā šogad saskaņā ar plānoto uz Latvijas - Krievijas robežas pabeigta žoga izbūve prioritāros posmos, kā arī vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni 8 kilometru garumā.

Atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 km garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti saskaņā ar valdībā apstiprināto termiņu līdz nākamā gada oktobra beigām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš š.g. aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdza 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem - "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction", SIA Nordes būve, PS "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žogu 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.

Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti 7 miljoni eiro, vēsta Latvijas Sabiedriskā Medija raidījums "De facto".

Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kopš šī gada sākuma valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus. Ministrijas tulkojot šo normu sev izdevīgā gaismā, piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - tikai valsts sekretāra atlīdzību, kas bijusi 7632 eiro.

Atsevišķi naudas balvas norādījusi vien retā valsts iestāde, piemēram, Satiksmes ministrijas datos redzams, ka valsts sekretāram Andulim Židkovam februārī bijusi 6346 eiro mēnešalga un tikpat liela naudas balva. Viņš ministrijā sāka strādāt pērn oktobrī, valsts sekretāra amatā - decembrī, bet jau februārī kopā ar pārējo komandu apbalvots par "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti, par ko astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro.

Iecere novirzīt privatizācijai vismaz 10 % AS “Latvijas Valsts meži” kapitālsabiedrības daļu raisījusi nopietnas bažas meža nozarē: Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) uzsver, ka ieņēmumi no 10 % akciju pārdošanas valsts budžetu nesalāpīs, toties radīs ievērojamu risku zaudēt kontroli pār uzņēmuma stratēģisko virzību un nozares attīstību kopumā.

Kā rāda citu valstu prakse, šādi soļi bieži vien kļūst par auglīgu augsni turpmākai privatizācijai, apdraudot gan mežu resursu pieejamību, gan industrijas konkurētspēju ilgtermiņā.

Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paustais priekšlikums paredz, ka līdz 2029. gadam vismaz 10 % valsts kapitālsabiedrību daļu nonāktu publiskajā piedāvājumā. Tas attiektos arī uz tām sabiedrībām, kurām šobrīd ir spēkā privatizācijas aizliegums, t. sk. AS “Latvijas valsts meži”.

Pret to kategoriski iebilst LKF, uzsverot, ka šāds bīstams politikas virziens var neatgriezeniski ietekmēt meža nozari – šobrīd vienu no nozīmīgākajām un eksportspējīgākām nozarēm Latvijā – un tautsaimniecību kopumā. Valsts kontrole pār būtiskākajiem resursiem, tostarp meža zemi un tās apsaimniekošanu, ir instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt līdzsvarotu un sabalansētu nozares attīstību. Kontroles vājināšana, pārdodot akcijas publiskā piedāvājumā, apdraud gan meža resursu pieejamību, gan vietējās industrijas konkurētspēju ilgtermiņā.

Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%, ceturtdien, parakstot deklarāciju par sadarbību valdības izdevumu samazināšanā, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ceturtdien četras uzņēmēju organizācijas - LDDK, Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) - parakstīja deklarāciju, kurā apņēmas sadarboties un sniegt Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) redzējumu par darāmo valdības izdevumu samazināšanā.

LDDK norāda, ka 850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbs sāksies martā.

Gorkšs sacīja, ka šobrīd publiskais sektors dzīvo pāri saviem līdzekļiem, līdz ar to LDDK ir rosinājusi valdības izdevumu samazinājumu vismaz 5% apmērā, pārskatot ne tikai prioritāšu budžetus, bet arī pamatbudžeta pozīcijas.

Pēc bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla valdība šodien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot kritērijus, kādos gadījumos MK locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus.

Grozījumu mērķis ir uzlabot ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību, precizējot noteikumus un nodrošinot to atbilstību mūsdienu prasībām. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu publiskā sektora amatpersonu komandējumu izdevumu efektīvāku un precīzāku komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī, lai precizētu ar komandējumiem saistītos izdevumus un atbilstu valsts budžeta iestāžu specifiskajiem apstākļiem.

Grozījumu anotācijā teikts, ka pašlaik nav skaidri noteikts, kad premjers, ministri un citi augsti ierēdņi drīkst izmantot speciālos gaisa transporta pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Pašlaik regulējums esot interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu.

Valdība jūlijā atkārtoti varētu skatīt jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, otrdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministru kabinets šodien kārtējo reizi skatīja jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu "Tet" un LMT nākotni, tomēr Tiesību aktu projektu (TAP) portālā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi" ir atlikts.

Valainis sacīja, ka šodien saņemts uzdevums no valdības locekļiem par to, kāda veida precizējumi nepieciešami, un tuvākajā laikā plānots atkārtoti valdībā skatīt šo jautājumu.

"Es domāju, ka tas būs jūlijā, kad atgriezīsimies valdībā un skatīsimies, vai varam vai nevaram iet tālāk," sacīja Valainis.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka šobrīd joprojām esam situācijā, kad nevar atklāt īpaši daudz informācijas, tomēr drīzumā varēs informēt plašāk. Ministrs sacīja, ka valdība šobrīd gatavo lēmumu.

Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Izskatās, ka valsts sarunas ar Telia par uzņēmumu LMT un Tet nākotni un piederību ir nonākušas pilnīgā strupceļā. Ir 2025. gada marts, bet nav nekas dzirdēts par valsts apņēmību izpirkt Telia vai abu akcionāru paritāti apvienotā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka apvienošana ir vismaz iepauzēta.

Lai arī citu valstu piemēri liecina, ka mobilo un fiksēto operatoru saplūšana ir dabiska attīstība, Latvijā abi uzņēmumi turpinās kanibalizēt viens otru vēl kādu laiku. Šī situācija turpinās nest zaudējumus abiem akcionāriem.

Latvija turpinās darīt to, kas tai izdodas vislabāk - plānot un vēlreiz plānot, arī šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad stratēģiskas nozīmes uzņēmumu nākotni ietekmē pareizi lēmumi un to savlaicīgums.

Ir dažādi piemēri, kur daudz kas notiek ilgstoši un vajag plānot atkal un atkal. Žogi, migrācijas politika, tomēr tādas lietas, kas nes peļņu un reizē daļēji ir aizsardzības joma, ir tikai dažas. Labākais piemērs ir uzņēmumu Tet un LMT apvienošana, atpirkšana, kotēšana biržā un vēl 27 dažādi varianti, ko iesākt ar šiem diviem Latvijas mēroga telekomunikāciju milžiem.

Tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), otrdien nolēmusi valdība.

Līdz šim sarunas ar "Telia" par LMT un "Tet" nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie "Latvenergo" un LVRTC.

Nav gan zināms, vai "Telia" piekritīs piedāvājumam.

Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.