Kļūda maksā reputāciju 

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Monta Glumane, 2019. gada 14. jūnijs plkst. 6:07

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Apstrīd toksiskumu

Uzņēmums jau piecus gadus ir sertificēts pēc BRC Pārtikas drošuma standarta prasībām un saņēmis augstāko novērtējumu. Arī uzņēmuma sistēma līdz šim tikusi atzīta kā ļoti laba, atbilstoša un kvalitatīva. «Tāpēc mums bija šoks par PVD analīžu rezultātiem, par to, ka vienā no mūsu ražotajiem produktiem ir paaugstināts patulīna līmenis. Līdz šim visas – gan PVD, gan mūsu pašu kontroles ietvaros – veiktās analīzes bija labas. Nekavējoties sākām izmeklēšanu, veicām vēl papildu testus. Patulīna līmeni nevar noteikt nekā citādi, kā vien paraugus testējot laboratorijā ar akreditētu metodi. To nevar noteikt ne pēc krāsas, ne garšas, smaržas vai kā citādi. Saņemot ziņu par potenciāli neatbilstošo produktu, piesardzības nolūkos mēs visās tirdzniecības vietās apturējām produktus, kuru sastāvā bija konkrētā piegādātāja vainīgā ābolu biezmasa. Vēlāk, veicot laboratoriskos pētījumus, lielākā daļa no produktiem bija atbilstoša. Vienas partijas ietvaros bija nevienmērīgs patulīna daudzums,» skaidro SIA Lat Eko Food Kvalitātes un laboratorijas vadītāja Dace Doķe. Viņa norāda, ka šādās koncentrācijās patulīns noteikti nav toksiska viela, kā to varēja saprast pēc PVD paziņojuma. Šajā gadījumā ir pārsniegtas zīdaiņu pārtikā pieļaujamās normas no diviem mikrogramiem līdz maksimāli 15 mikrogramiem uz kilogramu produkta, kas ir ļoti niecīga deva. Un, ja vien minētie produkti būtu paredzēti lietošanai visai ģimenei, tai skaitā bērniem no trīs gadu vecuma, tad visi produkti būtu atbilstoši likumdošanas prasībām. Patulīns ir dabīgas izcelsmes viela, kas ābolos rodas dabisku procesu rezultātā, tādējādi šis mikotoksīns lielākā vai mazākā koncentrācijā ābolos būs vienmēr. Runa ir tikai par patulīna līmeni un to, kas konkrēto produktu ēdīs, jo dažādiem patērētājiem un produktu grupām pieļaujamās patulīna koncentrācijas ir atšķirīgas. Zīdaiņi un mazi bērni ir visjutīgākā patērētāju grupa, tāpēc viņiem paredzētajos produktos norma ir noteikta ļoti zema – 10 mikrogrami uz kilogramu produkta. ««Toksiskas» var būt daudzas ēdamas lietas, ja tās lieto nesamērīgi daudz. Lai būtu kaut kāda toksiska iedarbība, ir jāapēd ļoti liels daudzums produkta. Mazam bērnam būtu jāapēd vairākas tieši šī produkta burciņas dienā, lai sasniegtu maksimālo devu, kur nu vēl, lai iedarbība būtu toksiska. Šajā gadījumā ir pārspīlēti jēdzieni un to interpretācija. Saprotam, ka visiem produktiem jāatbilst likumdošanai un noteiktām normām, tāpēc esam publiski paziņojuši patērētājiem, ka konkrētos produktus, kuros patulīna līmenis ir pārsniegts, nevajadzētu lietot uzturā, bet atgriezt mums,» komentē D. Doķe.

PVD rada ažiotāžu

Uzņēmuma ieskatā, galvenā problēma bija tā, ka PVD publiski paustā informācija bija neprecīza, sasteigta, dažādi interpretējama, tādējādi radot sabiedrībā nevajadzīgu ažiotāžu. Oficiālajā paziņojumā parādījās ziņa par deviņiem produktiem, kurus aicina nelietot uzturā. Savukārt uzņēmums norādīja, ka tādi ir vien trīs produkti, jo citi nemaz nav nonākuši veikalos. «Tie produkti nobloķēti atrodas mūsu noliktavā. Mēs esam neapmierināti, ka publiskota informācija, kas līdz galam nav pārbaudīta, un tas, savukārt, radījis lielu ažiotāžu. Šobrīd sanāk daļēja sabiedrības maldināšana. Cilvēks, kurš izlasījis virsrakstu un redzējis deviņus «toksisku» vielu saturošus produktus, nepievērsīs uzmanību partijām – vienkārši neiegādāsies nevienu no tiem. Šobrīd zināms, ka pārdošanā nonākuši pāris tūkstoši burciņu, jo arī veikalu noliktavās produktu tālāka pārdošana bija apturēta,» skaidro E. Martinsone. Viņa piebilst, ka ražotājs uzņemas atbildību par saviem produktiem un, pat ja ir problēma, tā tiek risināta, un uzņēmums to būtu darījis mierīgā, saprotamā veidā, izskaidrojot problēmas būtību. «Šobrīd ir sanācis pilnīgi pretējs efekts. Cilvēki ir nobiedēti un satraukti. Māmiņas, ja vien viņām nav padziļinātu zināšanu ķīmijā vai mikrobioloģijā, tagad uzskata, ka produktos ir atrasta kāda inde vai pievienota ķīmija un satraucas, ka mūsu ražotie produkti vairs nav bioloģiski, kas ir pilnīgi aplami,» teic uzņēmuma vadītāja.

Ābolu biezeni iepērk

Uzņēmumam ir izstrādāts laboratorijas kontroles plāns, kas un cik bieži jāpārbauda. Tas ir balstīts, izvērtējot konkrētu piesārņotāju riskus un vēsturisko pieredzi. «Protams, ka katru ražošanas partiju tehniski nav iespējams pārbaudīt, un to neprasa likumdošana. Testējam gatavos produktus, to dara arī PVD, bet lielāko akcentu liekam uz izejvielām. Pārbaudām informāciju gan no piegādātājiem, gan periodiski pārbaudām izejvielas. Tādā veidā izmeklējumiem ir lielāka lietderība, lai saprastu, no kā mēs ražojam produktus. Ābolu biezeni, kuru izmantojam mūsu receptēs, iegūstam divējādi. Rudens sezonā ābolus iepērkam no vietējiem zemniekiem. Taču, ņemot vērā ierobežotu vietējās izcelsmes ābolu pieejamību, paralēli iepērkam jau sagatavotu ābolu biezeni no citiem pārstrādes uzņēmumiem Eiropā. Konkrēto biezeni (izejvielu), kuru vēlāk identificējām ar pārsniegtu patulīna daudzumu, mums ir piegādājis liels augļu pārstrādes uzņēmums no Eiropas, kas specializējies bērnu pārtikas ražošanā. Tā piegādātie dokumenti par ražoto produktu un informācija par uzņēmuma sertifikāciju bija atbilstoši mūsu izvirzītajām prasībām un neradīja aizdomas par iespējamo kvalitātes problēmu. Šobrīd sadarbību ar minēto piegādātāju jau esam pārtraukuši un ražošanā izmantojam cita piegādātāja ābolu biezeni. Izrādījās, arī laboratorisko testēšanu rezultāti var būt maldinoši. Kā konstatēts šajā gadījumā, patulīna līmenis piegādātajā ābolu biezeņa partijā bija nevienmērīgs, jo liela daļa no produktiem, kuriem noteicām patulīna līmeni, bija atbilstošas kvalitātes. Visticamāk, daļa no āboliem, kas izmantoti pārstrādē, nebija atbilstošas kvalitātes, līdz ar to vienas dienas ietvaros iegūts atšķirīgas kvalitātes produkts,» skaidro D. Doķe.

Izejvielu piegādātājus uzņēmums cenšas izvēlēties rūpīgi, pirms sadarbības uzsākšanas pārbaudot gan dokumentus, gan arī pašu pārstrādes uzņēmumu. Ne reizi uzņēmuma pieredzē nav bijusi aizdomu ēna, ka patulīna līmenis būtu pārsniegts vai riskants. Visi piegādātāji tiek novērtēti, tiem jābūt sertificētiem pēc BRC Pārtikas drošuma standarta prasībām vai citam līdzvērtīgam novērtējumam. «Mēs nenoliedzam savu atbildību un pašu problēmu pēc būtības, tam ir pierādījumi. Svarīgi ir tas, ka iemesls ir zināms, neatbilstošo produktu izplatība identificēta un sabiedrība par to ir informēta, un nav pamata satraukumam par jebkādiem veselības traucējumam,» uzsver E. Martinsone.

Zaudējumus piedzīs

Uzņēmuma kvalitātes kontroles vadītāja šīs ažiotāžas rezultātā rosina katram padomāt, ko izaudzējam paši vai iegādājam bioloģisko produktu tirdziņos. Viņasprāt, šajā gadījumā māmiņas ir pakļautas vēl lielākam riskam nopirkt bērnam kaut ko, kas nebūs atbilstošs, jo tajā gadījumā nepastāvēs kontrole, kas noteiks, vai konkrētais auglis vai dārzenis būs mazulim piemērots un atbildīs standartiem.

Neskatoties uz esošo situāciju, līdzšinējo sadarbību ar PVD uzņēmums raksturo kā labu, iepriekš nekad nav bijušas problēmas. Uzņēmums uzskata, ka dienestam vienmēr ir sniedzis godīgu informāciju. «Diemžēl ražošanā, pat ievērojot vislabākos kvalitātes standartus un strādājot pēc vislabākās sirdsapziņas, esam pakļauti dažādiem riskiem. Mēs esam pa vidu starp izejvielu piegādātājiem, tirdzniecības tīkliem un patērētājiem. Vislielākā atbildība ir mūsu pusē, tāpēc jāizvērtē sadarbības partneri vēl rūpīgāk. Pēc šī gadījuma kontroles mehānismus esam vēl vairāk stiprinājuši,» atzīst E. Martinsone. Viņasprāt, ažiotāža radusies, jo sabiedrībai netika izskaidrota informācija, jo lietderīgi būtu bijis izskaidrot, ko nozīmē šie jēdzieni, vielas, problēmas. Tas, iespējams, palīdzētu visiem. Ierindas patērētāji nezina šīs lietas, tāpēc vieglāk ar viņiem manipulēt un radīt paniku. E. Martinsone prognozē, ka paies diezgan ilgs laiks, līdz izmeklēšana noslēgsies. Šobrīd notiek komunikācija ar vairākām akreditētām laboratorijām, lai turpinātu skaidrot metožu noteikšanas līmeņus, rezultātu atkārtojamību un ticamību. No tā būs atkarīgs, kā uzņēmums tālāk risinās attiecības ar kontrolējošām institūcijām un izvēlēsies laboratoriju pakalpojumus. «Mums visiem jādzīvo tālāk, jāturpina ražot produktus, ko patērētāji ir iecienījuši, tomēr būtiski secinājumi katram no mums ir jāizdara. Jācer, ka vairāk tādas situācijas neatkārtosies. Būtu lietderīgi, ja PVD veiktu vēl vairāk gan mūsu ražoto produktu kontroli, gan arī visu ievesto bērnu pārtikas produktu uzraudzību. Šis gadījums ir ietekmējis mūsu uzņēmuma reputāciju, jūtamies vainīgi savu patērētāju priekšā. Komunikācija, kā minētais gadījums izskanēja sabiedrībā, bija pilnīgi nepieņemama, tomēr jāsaprot, ka šis bija pirmais šāda veida atsaukums Lat Eko Food vēsturē un diemžēl mums pietrūka pieredzes,» norādīja E. Martinsone. Viņa aprēķinājusi, ka radītie zaudējumi varētu būt vairākos desmitos tūkstošos eiro. «Mēs vēl nezinām, kā tas ietekmēs mūsu patērētāju loku un turpmākos pārdošanas rezultātus. Latvija ir maza, un informācija izplatās ļoti ātri. Viena daļa paliks šaubu ēnā, un domāju, ka mēs varētu zaudēt daudzus klientus. Tas ir ļoti iedragājis mūsu reputāciju,» secina E. Martinsone. Pagaidām vēl neviens veikalu tīkls no sadarbības ar uzņēmumu nav atteicies, taču tirdzniecības pārstāvji piemērojuši finansiālas sankcijas. SIA Lat Eko Food plāno radītos zaudējumus piedzīt no ābolu biezeņa ražotāja.


Ko par šo saka PVD un Latvijas Pediatru asociācija, lasiet 14. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 27. jūnijs plkst. 14:42

Bioloģiskās bērnu pārtikas ražotājs SIA Lat Eko Food, kas strādā ar zīmolu...

2018. gada 13. jūnijs plkst. 7:37

Teju katras kafejnīcas ēdienkartē atrodams kāds augļu dzēriens, un arī veikalu plauktos...

2018. gada 07. jūnijs plkst. 10:52

Liela daļa jauno pārtikas produktu top Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas...

2018. gada 06. aprīlis plkst. 11:32

Februārī SIA «Lat Eko Food» jeb zīmols «Rūdolfs» piedalījās izstādē Nirnbergā «BIOFACH»,...

2017. gada 10. oktobris plkst. 11:15

SIA Lat Eko Food (zīmols Rūdolfs) šogad prognozē sasniegt miljons eiro apgrozījuma...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2019. gada 14. jūnijs plkst. 7:52

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā...

2019. gada 13. jūnijs plkst. 13:31

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās...

2019. gada 13. jūnijs plkst. 11:38

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos...

2019. gada 13. jūnijs plkst. 8:15

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» 2018. gadā strādājis ar apgrozījumu 41,616 miljonu...

2019. gada 13. jūnijs plkst. 7:05

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena,...

2019. gada 12. jūnijs plkst. 11:31

Paplašinot bezalkoholisko dzērienu tirgu, alus ražotājs «Aldaris» radījis jaunas paaudzes dzērienu...

2019. gada 11. jūnijs plkst. 11:32

Alusdarītava «Bauskas alus» ir noslēgusi darījumu par 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai»....

2019. gada 11. jūnijs plkst. 11:30

Valkas novada Kārķu pagastā svinīgi ielikts pamatakmens ražotnei «Zaļkalni», tā uzsākot būvniecību...

2019. gada 10. jūnijs plkst. 12:03

Latvijas olu ražotāji vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citām...

2019. gada 10. jūnijs plkst. 8:45

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz...