Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

«Degvielas akcīzes pieaugums, pirmkārt, tiešā veidā ietekmēs tos pārvadātājus, kuri degvielu iegādājas Latvijā. Un, ņemot vērā lielo degvielas īpatsvaru pārvadājumu pašizmaksā, var prognozēt, ka mazināsies starptautisko pārvadātāju konkurētspēja, kā arī tie pastiprināti meklēs iespējas uzpildīt automašīnas citās valstīs, kur kopējā degvielas cena ir zemāka vai arī ir iespējams saņemt daļēju akcīzes nodokļa atmaksu. Otrkārt, degvielas cenu izmaiņas ir viens no būtiskiem inflāciju sekmējošiem faktoriem, tādēļ akcīzes nodokļa pieaugums netieši ietekmēs ne tikai preču, bet arī citu pakalpojumu cenu pieaugumu.

Atzinīgi vērtējam Satiksmes ministra izpratni par to, ka nepieciešams palielināt autoceļu uzturēšanai un būvniecībai atvēlēto finansējumu. Vienlaikus uzskatām, ka ceļu uzturēšanai jānovirza lielāka daļa no autoceļu/ielu lietotāju pašlaik samaksātajiem līdzekļiem nekā valsts budžetā paredzēts pašreiz. Pieļaujam diskusiju par akcīzes nodokļa pieaugumu - rūpīgi izvērtējot pārvadātāju biznesa riskus un kopīgi meklējot risinājumus konkurētspējas saglabāšanai, piemēram, akcīzes nodokļa daļas atmaksa starptautisko autopārvadājumu veicējiem.»

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas; Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas; asociācijas Latvijas Koks izpilddirektors Artūrs Bukonts:

«Atšķirībā no lauksaimniecības, mežsaimniecībā nekad nav bijis samazināts akcīzes nodoklis - meža mašīnas, kas nepārvietojas pa ceļiem, tik un tā maksā pilnu akcīzes nodokli, kas vienmēr ir šķitis netaisnīgi, bet mīļā miera labad pieciests. Akcīzes pieaugums ietekmēs mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu cenas, kas tālāk nogulsies uz pārējo pievienotās vērtības ķēdi - gan uz mežu īpašniekiem, gan kokapstrādes uzņēmumiem. Nav noslēpums, ka šobrīd kokapstrādes sektorā ir krīzes situācija, ko izraisījis globāls piedāvājuma un pieprasījuma disbalanss, tas savukārt strauji samazinājis apaļkoku iepirkšanas apjomus un to cenas, līdz ar to privātie mežu īpašnieki ir praktiski apturējuši savu mežu apsaimniekošanu - tātad arī mežizstrādes un pārvadājumu uzņēmumiem šobrīd nav viegli - konkurence augsta, darba maz, tehnikas līzinga maksājumi jāveic un vēl jācenšas saglabāt darbiniekus, lai, tirgum atjaunojoties, būtu, kas strādā. Šī krīze, protams, veicina kvalificēta darbaspēka aizplūšanu uz citām valstīm, citām profesijām. Tāpēc - no meža nozares viedokļa - šis ir visnepiemērotākais laiks nodokļu paaugstināšanai.

Degvielas cenu atšķirība starp Baltijas valstīm jau tagad veicina nevienlīdzīgu konkurenci - tie uzņēmumi, kas atrodas tuvāk pierobežai, izvēlas kokvedējus uzpildīt vai nu Lietuvā, vai Igaunijā. Paceļot akcīzi, šī tendence turpināsies, kļūs izdevīgāk mērot lielāku attālumu, lai uzpildītos kaimiņvalstī. Iekšējā tirgū zaudēs tie, kas savas lokācijas dēļ būs spiesti pildīties tepat, Latvijā. Un tā ir pakalpojumu tirgu kropļojoša situācija. Kokapstrādes sektoru iespaido arī starptautisko pārvadājumu veicēji - viņiem ir vēl lielākas iespējas degvielu pildīt citās valstīs. Paceļot akcīzi, ieguvums noteikti nebūs lineārs finansējuma pieaugums ceļu uzturēšanai, visticamāk, ieguvums būs krietni mazāks kā sagaidām, turklāt daudzām nozarēm tas radīs daudz problēmu.

Manuprāt, pats galvenais ir degvielas cenu līmeņa izlīdzināšana ar kaimiņvalstīm. Tādā veidā mēs iegūtu vairāk līdzekļu budžetā, kā ar akcīzes palielinājumu.»

SCHWENK Latvija Komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš:

«Enerģijas resursu, tostarp dīzeļdegvielas izmaksu pieaugums ietekmē jebkuru ražošanas uzņēmumu. Arī mūsu gadījumā tas radītu pašizmaksas pieaugumu - sadārdzinātos gan preču transportēšanas, gan ražošanas izmaksas. Pārvadājumiem izmantojam gan sauszemes transportu, gan arī dzelzceļa transportu, līdz ar to arī eksporta tirgos tiktu izjusts šis pieaugums, tādējādi mazinot mūsu konkurētspēju.

Jebkurš pieaugums jāizvērtē no ieguldījumu konteksta. Mums ir būtiski saprast, cik liela daļa no akcīzes nodokļa tiek novirzīta tieši infrastruktūras uzlabošanai. Ja šis pieaugums pilnībā tiek novirzīts ceļu uzlabošanai, tad to atbalstām. Infrastruktūras uzlabošana ir būtiska ne vien ražošanai, bet arī cilvēku veselībai un drošībai.»

Kravu pārvadātāja Altreks valdes loceklis Almants Lediņš:

«SIA Altreks nodarbojas ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem uz un no Zviedrijas, Norvēģijas, un viens no lielākajiem izdevumu posteņiem ir dīzeļdegviela. Šobrīd uzskatām dīzeļdegvielas cenu par pieņemamu un konkurētspējīgu, tāpēc savas automašīnas piepildām ar dīzeļdegvielu Latvijā, tādā veidā sekmējam valsts akcīzes nodokļa iekasēšanu. Nodokļa palielināšana ļoti negatīvi ietekmēs mūsu uzņēmējdarbību, jo nozarē ir liela konkurence un citu valstu pārvadātājiem jau tagad ir mazāks akcīzes nodoklis, kā arī iespējas no valsts atgūt samaksāto akcīzes nodokli. Visticamāk, tiks meklētas iespējas uzpildīt dīzeļdegvielu citu valstu teritorijā. Tā rezultātā lielākie zaudētāji būs tieši Latvijas uzņēmēji un attiecīgi arī valsts kopumā.

Šādu ierosinājumu vērtēju ļoti negatīvi – Latvijas starptautiskie kravu pārvadātāji jau tā ir daudz sliktākās pozīcijas nekā konkurenti, cenu celšanās rezultātā cietēji būs visi iedzīvotāji un uzņēmēji.»

AS Latvenergo pārstāve Ivita Bidere:

«Latvenergo koncerna transporta izmaksas un to ietekmi uz uzņēmuma darbību ne tik lielā mērā nosaka atsevišķas pozīcijas, piemēram, degviela, cik pēdējos gados mērķtiecīgi īstenotās stratēģiskās izmaiņas transporta politikā. 2019. gadā mūsu autoparka struktūra, pārvaldība, tehnoloģiskie risinājumi un realizētās aktivitātes inovāciju ieviešanā ir novērtētas arī ar Gada autoparks 2018 apbalvojumu.

Īstenojot efektivitātes programmu, esam samazinājuši autoparku un tā izmaksas, vienlaikus nodrošinot pakalpojuma kvalitāti. Līdz ar to, arī plānojot darbību nākamajam periodam, esam ņēmuši vērā iespējamo akcīzes nodokļa pieaugumu, taču vienlaicīgi notiek darbs pie iekšējo procesu optimizācijas un transporta parka nomaiņas ar mērķi mazināt transporta, tostarp degvielas, izmaksu ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju.»

AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis:

«Akcīzes nodokļa paaugstināšana dīzeļdegvielai ietekmēs katru, kurš izmanto ar dīzeļdegvielu darbināmu autotransportu. Nav nekāds noslēpums, ka lielākais izmešu daudzums rodas tieši autotransporta nozarē. Tāpēc AS Latvijas Gāze kā uz ilgtspējīgu attīstību vērsts uzņēmums jau pirms krietna laika iesāka (šobrīd to turpina AS Gaso) ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmu automašīnu nomaiņu pret autotransportu, kurš ir darbināms ar saspiesto dabasgāzi (CNG). Ar CNG darbināma autotransporta radītais CO2 izmešu apjoms ir vismaz par 25 % mazāks nekā ar dīzeļdegvielu radītais izmešu apjoms, turklāt ar CNG darbināms auto ir daudz ekonomiskāks.

Akcīzes nodokļa likmei dažādiem degvielas veidiem jābūt proporcionālai un samērojamai ar to radīto ietekmi uz apkārtējo vidi un akcīzes nodokļa likmei jābūt tādai, lai veicinātu videi draudzīgāku degvielas izmantošanas veidu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa samazinājums saglabā pierobežas tirgu

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli uz degvielu «pārnest» nav iespējams

Māris Ķirsons, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, savukārt Rīgā tās nav mainījušās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā šajā nedēļā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas cenas bija stabilas, un, tāpat kā iepriekšējā piektdienā, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,314 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,224 eiro.

Savukārt Viļņā 95.markas benzīna cena samazinājās par 0,6% un bija 1,177 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena šonedēļ kritās par 1,6% - līdz 1,077 eiro par litru. Vienlaikus Tallinā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas 95.markas benzīna cena šonedēļ saruka par 0,3% un piektdien bija 1,363 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija vērojams degvielas cenu kāpums, savukārt Rīgā tās nav piedzīvojušas svārstības. Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, sekoja Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā.

Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā degvielas cenas bijušas stabilas jau ceturto nedēļu pēc kārtas, un arī šo piektdien "Circle K" uzpildes stacijās litrs 95.markas benzīna maksāja 1,274 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,214 eiro. Viļņā 95.markas benzīna cena šonedēļ palielinājās par 2% līdz 1,169 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - par 0,9% līdz 1,095 eiro par litru atzīmei. Savukārt Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās benzīna cena pakāpās par 0,9% un šīs darba nedēļas beigās bija 1,329 eiro par litru. Vienlaikus dīzeļdegvielas cena pieauga par 1,6% - līdz 1,328 eiro par litru.

Autogāzes cena šonedēļ nemainījās tikai Tallinā, noturoties pie 0,629 eiro par litru atzīmes. Rīgā tā saruka par 3,5% un bija 0,545 eiro par litru, bet Viļņā palielinājās par 3,6% līdz 0,549 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Īpaši strauji alternatīvie enerģijas veidi transportā neattīstīsies

LETA, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav gaidāma īpaši strauja alternatīvo enerģijas veidu attīstība transportā, atzina SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

"Domāju, ka Latvijā alternatīvie enerģijas veidi transportā - elektrība, gāze, ūdeņradis - īpaši strauji neattīstīsies, jo tas prasa diezgan lielus ieguldījumus gan no piegādātājiem, gan arī no patērētājiem, jo šādas mašīnas ir dārgas," sacīja Beiziķis.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir reģistrēti apmēram 1000 elektromobiļu, kas pret kopējo apmēram 700 000 automašīnu skaitu ir ļoti mazs procents. "Domāju, ka turpmākos 10, varbūt 15 gadus mēs joprojām būsim fosilās degvielas patērētāji. Tomēr es ceru, ka arvien vairāk ienāks dīzeļdegviela no atjaunojamiem resursiem," minēja Beiziķis.

"Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka šobrīd notiek diskusijas par jauno Transporta enerģijas likumu, kurā būs paredzētas stingrākas prasības, un degvielas tirgotājiem būs jāpalielina atjaunojamās degvielas īpatsvars. Vienlaikus pašlaik ir iecerēts noteikt, ka šim piejaukumam ir jābūt pie katra pārdotās degvielas litra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Hibrīdtehnoloģijas uzvaras gājiens

Linda Zalāne, speciāli DB, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties hibrīdauto, vadītāji balso par labāku gaisa kvalitāti pilsētā, kas iet roku rokā ar auto nozares centieniem samazināt savu ekoloģisko pēdu jeb oglekļa dioksīda (CO2 ) izmešu ietekmi uz apkārtējo vidi

Aktualizējoties klimata izmaiņām un ieviešot stingrākus izmešu emisiju standartus, pēdējo gadu laikā strauji audzis pieprasījums pēc hibrīdauto. WESS Motors Toyota pārdošanas rādītāji liecina, ka hibrīdu pārdošanas īpatsvars pērn sasniedzis 38% no kopējā jaunu auto pārdošanas apjoma, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieprasījuma attīstības tendenci raksturo straujais kāpums kopš 2014. gada, kad tika pārdoti 83 Toyota automodeļi ar hibrīda piedziņu, līdz pērn pārdotiem 821 Toyota hibrīdam. «Pieprasījuma pieaugumu pēc hibrīdauto modeļiem veicina izvēles iespēja, jo auto ražotāji arvien vairāk investē dažādu inovatīvu risinājumu izstrādē, lai auto tehnoloģijas padarītu autobraucējiem ērtākas, pieejamākas un apkārtējai videi draudzīgākas. Ņemot vērā arvien striktākās ES prasības attiecībā pret CO2 kaitīgajiem izmešiem, dīzeļdzinēju nākotne iezīmējas arvien drūmākos toņos. Aizliegumi iebraukt Eiropas lielākajās pilsētās, piemēram, Vācijā, kā arī nepieciešamība pēc lielām investīcijām ekoloģisku dīzeļmotoru izstrādē jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinēju. Pērn Eiropā pieprasījuma kritums pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinējiem ir turpat par 30%. Līdz ar to tas paver arvien lielākas priekšrocības hibrīdauto, kamēr elektroauto ir nepieciešamas papildu investīcijas infrastruktūras pilnveidošanā,» stāsta AS WESS valdes loceklis Aleksejs Radionovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā turpināja sarukt, kamēr Tallinā un Viļņā degvielas cenas nemainījās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns bija nopērkams Tallinā, sekoja Viļņa, bet lētākā benzīna cena bija Rīgā. Augstākā cena dīzeļdegvielai bija Rīgā, bet zemākā tā bija Tallinā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena samazinājās par 2,2% un maksāja 1,119 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena saruka par 2,4% - līdz 1,029 eiro par litru.

Viļņā degvielas cenas nedēļas laikā nemainījās, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,136 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,016 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās 95.markas benzīns tāpat kā iepriekšējā piektdienā maksāja 1,259 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 0,999 eiro par litru.

Autogāzes cena Rīgā nemainījās un litrs autogāzes maksāja 0,545 eiro. Savukārt Viļņā autogāzes cena samazinājās par 10,9% - līdz 0,48 eiro par litru, bet Tallinā autogāzes cena saruka par 0,9% - līdz 0,559 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa palielināšana sekmēs degvielas «tūrismu» uz Lietuvu

Arnis Andrianovs - «Virši» pārdošanas daļas vadītājs, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi, būtu nopietnāk jāvērtē, kā degvielas cenas palielināšana uz nodokļu rēķina ietekmēs izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un kā tas ietekmēs valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Esošais projekts par akcīzes likmju pieaugumu paredz, ka benzīna cena no 2020. gada nodokļa ietekmē palielinātos par 3,3 centiem, dīzeļdegvielas cena par 4,2 centiem, bet degvielas cena, kura paredzēta lauksaimniecības transportam, par 0,6 centiem litrā. Auto gāzes cena palielinātos par 4,1 centiem kilogramā.

Pēc «Virši» aprēķiniem tas nozīmē, ka gadā privātpersonas un juridiskās personas, kas ikdienā iegādājas benzīnu, papildu valsts budžetā iemaksās 7 miljonus eiro. Dīzeļdegviela veido 73% no kopējā tirgus apjoma jeb nedaudz vairāk kā vienu miljardu litrus, tāpēc akcīzes nodokļa palielināšana iedzīvotājiem un komerctransportam tādā pašā laika periodā izmaksās papildu 45 miljonus eiro. Lauksaimnieki uz nodokļa rēķina valsts budžetā papildus iemaksās apmēram 1 miljonu eiro gadā, savukārt par auto gāzi valsts budžets var rēķināties ar papildu 2 miljoniem eiro ieņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot Transporta enerģijas likumprojektu esošajā redakcijā, varētu ievērojami pieaugt degvielas cena.

Pašreizējā redakcija paredz, ka par galvenajiem atbildīgajiem atjaunojamo energoresursu (AER) mērķu izpildē transporta sektorā kļūs degvielas tirgotāji, DB skaidro Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais likumprojekts paredz, ka 2020. gadā no AER saražotās enerģijas īpatsvaram bruto galapatēriņā transporta sektorā Latvijā jābūt vismaz 10%. O. Karčevskis uzskata, – ja mērķis tiks sasniegts, slogu uzliekot uz uzņēmēju pleciem, par degvielu nāksies maksāt krietni vairāk. Atsevišķi nozares pārstāvji likumprojekta mērķi veicināt alternatīvās degvielas izmantošanu transportā gan vērtē atzinīgi, norādot, ka transporta nozarē ir nepieciešams palielināt AER īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vīrusi, kukaiņi un cilvēku apjukums kvalitatīvu kokmateriālu pieprasījumu neaptur

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru