Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Laikapstākļi joprojām nav prognozējami un pēc vasaras lietavām arī nesolās būt daudz labāks, daudzi lauksaimnieki cenšas pagūt novākt vismaz daļu ražas, tostarp izvēloties kult arī mitrus graudus. Kviešus parasti mēdz kult, kad graudu mitrums ir aptuveni 14% vai 15%, bet šogad raža tiek novākta arī ar 19% mitrumu. Tas ietekmē gan graudu kvalitāti, gan uzglabāšanas iespējas, bet kaltes izmantošana – sadārdzina izmaksas.

Mūsu saimniecība atrodas Zemgalē, Bauskas pusē un šeit varam novērot, ka pat viena reģiona ietvaros situācija ar laikapstākļiem un ražas novākšanu var ļoti atšķirties. Šobrīd vēl nav izdevies novākt visu ražu – ir palikuši vasaras kvieši, ko sākam novākt ar daudz augstāku mitruma daudzumu, nekā vajadzētu, taču nav izvēles. Kavēties ar kulšanu vairs nevar, jo parasti šajā laikā jau tiek gatavota augsne ziemas kviešiem vai starpkultūrām.

Šī gada graudiem ir zema dīdzība

Protams, kulšana pie šāda mitruma apjoma būtiski ietekmē graudu kvalitāti un uzglabāšanu. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes, bet šobrīd teju ceturtā daļa ziemas kviešu ir lopbarības kvalitātē. Pirmie analīžu rezultāti signalizē, ka graudiem ir zema dīdzība - kviešiem Latvijā sēklai jābūt aptuveni 85% dīdzībai, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa no šovasar novāktā nederēs sēklai. Papildus tam, mitru graudu novākšana nozīmē, ka pieaugs izmaksas par kaltes izmantošanu tām saimniecībām, kam nav savas kaltes. Situācija reģionā ir atšķirīga – ir saimniecības, kas jau pabeigušas kulšanas darbus, daļā vēl palikuši ziemas kvieši, bet ir arī saimniecības, kur, piemēram, zirņi ir sadīguši jau uz lauka un tos gandrīz nav vērts kult.

Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt izaudzēto produkciju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze.

Viņa akcentēja, ka kopumā dārzeņu audzētājiem patlaban noskaņojums ir ļoti pesimistisks. Šobrīd produkcijas realizācija nenotiek vai tā tiek realizēta ļoti maz, jo veikali šogad maz iepērk vietējo preci vai atsakās no tās vispār. Tāpēc veikalos šogad ir ļoti liels importēto dārzeņu īpatsvars.

Tāpat LLKC augkopības konsultante norādīja, ka nav indikāciju potenciālam realizācijas apjoma pieaugumam. Tāpēc, ja arī saimniekiem izdosies novākt un saglabāt labu ražas kvalitāti, nav garantijas, ka to varēs realizēt par atbilstošu cenu.

Kamerāde-Sniedze akcentēja, ka situācija dārzeņu audzētājiem visā Latvijā šobrīd ir līdzīga.

"Lai arī sākumā likās, ka nokrišņi vairāk bijuši Vidzemē un Latgalē un tas ietekmējis iesēto un apstādīto platību, tad šobrīd arī Zemgalē, Bauskas un Jelgavas novados, kur vairāk audzē dārzeņus, ir bijušas pietiekami nopietnas lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā.

Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Sāk kulšanu, neraugoties uz mitrumu

Kurzemē situācija ir krietni labāka, nekā Latgalē, lai gan, protams, arī vienā reģionā dažādās vietās ir vērojamas atšķirības. Lauksaimnieki cenšas izmantot katru saulaino dienu, jo turpmākās laika prognozes nav iepriecinošas. Daudzi zemnieki sākuši kulšanu, neraugoties uz mitrumu, un daļai saimniecību ir pat salīdzinoši augsti eļļas iznākuma rādītāji - atsevišķos gadījumos līdz pat 47,4%, kas uzskatāms par ļoti labu rezultātu. Vidējā raža šobrīd ir aptuveni 3 tonnas no hektāra. Vienlaikus liela daļa sējumu vēl atrodas uz lauka, jo nav pilnībā nogatavojušies. Turklāt, jāņem vērā, ka rapši šogad jau bija cietuši no pavasara salnām.

Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Datos balstīti lēmumi lauksaimniecībā nav tikai abstrakts jēdziens – dažādi lauka izmēģinājumi un laboratoriskie pētījumi var palīdzēt saprast, kādas metodes un pieejas izvēlēties. Kā vairākas nokrišņu dienas var ietekmēt rapšu ražu? Kā neliels augu aizsardzības līdzekļu daudzums pavasarī var ietekmēt ražas apjomu?

Uz šādiem jautājumiem ir iespējams atbildēt, organizējot sezonas izmēģinājumus un analizējot iegūtos datus. Šoruden izmēģinājumi tika veikti zemnieku saimniecībā “Arāji” Auru pagastā, un rezultāti ļauj paraudzīties uz to, kādas metodes un pieejas atmaksājas.

Kas darbojas vienā laukā, var nedarboties citā

Izmēģinājumu dati nav tikai stāsts par ražas apjomu, tie palīdz saprast, kas notiek ar augu, kad tas piedzīvo stresu, un kā lēmumi par mēslošanu, augu aizsardzību vai smidzināšanas laiku var mainīt rezultātu. Izmēģinājumi tika veikti ziemas kviešu un ziemas rapšu laukos, sadarbojoties ar Latvijas augu aizsardzības pētniecības centru. Tika pārbaudīts, kā dažādas mikroelementu un augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas ietekmē ražu, tās kvalitāti un eļļas saturu rapšos. Laukos, kur lietoti pieskares herbicīdi, raža vidēji bija lielāka - ap 3,5 tonnām no hektāra. Savukārt tajos, kur izmantoti augsnes herbicīdi, raža bija nedaudz mazāka, bet eļļas saturs augstāks. Kāpēc tā? Iemesli var būt dažādi - augsnes īpatnības, laika apstākļi vai pat tas, cik agri izsmidzināts biostimulants.

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Krievijas graudaugu tranzīts caur Latviju šogad deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem samazinājies 4,3 reizes, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Tranzītā no Krievijas caur Latviju 2025. gada deviņos mēnešos pārvadātas 323 103 tonnas graudaugu produktu, kas ir 4,3 reizes mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 1,391 miljonu tonnu graudaugu.

No 2025. gada deviņos mēnešos tranzītā pārvadātajiem graudaugu produktiem 318 039 tonnas bija kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 3657 tonnas - rapšu vai ripšu sēklas, 764 tonnas - griķi, sāre un miežabrāļi, nepilnas 324 tonnas - rīsi, 189 tonnas - auzas, gandrīz 79 tonnas - kukurūza, gandrīz 29 tonnas - rudzi un 21 tonna - mieži.

Salīdzinot ar 2024. gada deviņiem mēnešiem, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts 2025. gada deviņos mēnešos samazinājies trīs reizes, rīsu - par 41,3%, auzu - 18,5 reizes, kukurūzas - 2525 reizes, bet griķu, sāres un miežabrāļu - 2,9 reizes. Savukārt rapšu un rapšu sēklu tranzīts palielinājās - par 25,8%, salīdzinot ar 2024. gada deviņiem mēnešiem.

Lauksaimnieki līdz ārkārtējās situācijas beigām 4. novembrī ir iesnieguši informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajām platībām 95 295 hektāru apmērā, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 110,95 miljonus eiro, pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).

Lietavu postījumos līdz 4. novembrim cietuši 92 975 hektāri lauksaimniecības kultūraugu (graudaugu, eļļas augu, tauriņziežu, zālāju, augļu un dārzeņu) platību, visvairāk - ziemas kviešu, ilggadīgo zālāju, auzu, zirņu un vasaras kviešu sējumi. Kopējie provizoriskie zaudējumi veido 88,45 miljonus eiro.

Savukārt pavasara salnu postījumos kopumā cietuši 2320 hektāru augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - upeņu, ābeļu, krūmmelleņu, smiltsērkšķu un bumbieru stādījumi. Kopējie provizoriskie zaudējumi ir 22,5 miljoni eiro.

Turklāt ir jāņem vērā ne tikai nelabvēlīgo klimatisku apstākļu ietekmē cietušās vai neapsētās platības, bet arī citi nozīmīgi faktori, piemēram, ražas kvalitāte, zemā iepirkuma cena un citi, informē ZM.

Lauksaimniecībā līdz novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Tas ir risinājums šai sezonai, bet negatīvās sekas nozares jutīs arī nākamgad.

Aizkavēta ražas novākšana liek lauksaimniekiem pārplānot nākamā sējuma struktūru un mainīt iecerēto kultūraugu izvēli, un jau tagad skaidrs, ka augiem būs mazāk laika attīstīties pirms ziemas, kas samazina izredzes pārziemot un rada finansiālo zaudējumu riskus. Lai nākamgad saglabātu ražas kvalitāti un apjomu, šobrīd jāvērš uzmanība tādam sējas materiālam, kas veicina dīdzību, ziemcietību un veldres noturību.

Lai arī raža Kurzemē un Zemgalē piedzīvoja gan stipru vēju, gan nokrišņus, novākšanas darbi jau ir sākušies, kamēr citos novados lauki vēl gaida. Lielākajā daļa Latgales ilgstošās lietavas ir veicinājušas pārmērīgu mitrumu un pat applūdinājušas laukus, kā rezultātā ir teju neiespējami iebraukt ar tehniku. Vietām raža ir sakritusi veldrē, kas pasliktina situāciju. Savukārt, Vidzemē kopējā situācija nav tik drūma, bet atsevišķās vietās tā ir izteikti sarežģīta – ar šaubām par ražas apjomu un kvalitāti.

Dārzeņu audzētājiem šogad lielas problēmas sagādā produkcijas realizācija, jo novākti kartupeļi un citi dārzeņi šogad vietām sabojājas dažu dienu laikā, pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Vietām kartupeļi jau tagad sabojājas dažu dienu laikā, tāpēc zemniekiem raža būs jārealizē ļoti ātri. Tas nozīmē, ka tirgū varētu parādīties daudz piedāvājuma īsā laikā, radot cenu kritumu. Līdzīga situācija iespējama arī ar citiem dārzeņiem - jo ilgāk tie tiks turēti noliktavās, jo lielāks ir to bojāšanās risks," skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa minēja, ka kartupeļu audzētājiem jau to stādīšanas laikā darbi bija apgrūtināti, un viss audzēšanas cikls - no iestādīšanas līdz novākšanai - aizritēja nelabvēlīgos apstākļos. Kartupeļi, kas iestādīti zemākās vietās, masveidā izslīka vai nesadīga, bet siltais un mitrais laiks radīja labvēlīgus apstākļus slimību izplatībai.

Nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši ievērojamus zaudējumus, tirgotāji prognozē, ka ziemā veikalu plauktos dominēs importētie dārzeņi.

Lauksaimniecības nozarē šosezon nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kopējie zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus miljonus eiro, liecina biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija. Sliktās ražas sekas atspoguļojas arī veikalu plauktos - tirgotāji norāda, ka šovasar vairumam vietējo sezonas preču cenas ir augstākas nekā iepriekš. Zemāka ir arī graudaugu kopraža un kvalitāte, taču būtisks graudaugu produktu cenu pieaugums veikalos pagaidām netiek prognozēts.

Ietekmēs ekonomiku

Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu, norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece. “Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki, jo šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas un citi. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki, tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku. Kopumā jāsaka, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pamatīgi aizkavējušies kulšanas darbi, un dažviet ražu nemaz nevarēs novākt, līdz ar to šajos laukos neko nevarēs iesēt. Piemēram, augusta sākumā jau ir jāsēj rapsis, taču to nevar izdarīt, jo vēl nav novākta kviešu raža. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, bet kartupeļi un dārzeņi - pūst. Tāpat ir apgrūtināta arī zāles savākšana lopbarībai,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka zemnieki no valsts neprasa kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt – kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat simtos miljonu eiro.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: “Saskaņā ar mūsu šī brīža aplēsēm nozarei nodarītie zaudējumi laikapstākļu ietekmē šobrīd lēšami jau simtos miljonu eiro. Mēs apzināmies, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt. Jāņem arī vērā šī brīža ģeopolitiskā situācija un valsts prioritātes, kas viennozīmīgi ir aizsardzības sektors.”

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece atzīst, ka lauksaimniecība nav tipisks bizness.

“Tas ir ļoti augsta riska bizness, kur viens no galvenajiem riskiem – laikapstākļi – nav paredzams, faktiski to nevar ietekmēt. Šī riska dēļ ir iespējams pazaudēt visu, jo ieguldījumi var būt milzīgi, bet visu plānoto ražu laikapstākļi var iznīcināt. Pēdējo trīs gadu laikā tie ir bijuši nežēlīgi, bet tāds gads kā šis sen nav pieredzēts. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Raža ir arī sākusi bojāties, proti, graudi dīgst, kartupeļi pūst, daudziem audzētājiem uz lauka sapuva zemenes, apgrūtināta ir arī lopbarības (siens, skābsiens u.tml.) savākšana,” skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Daļai pārtikas pamatproduktu, tostarp miltu, piena, putnu gaļas produktiem un svaigām olām, no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Samazināto 12% PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu un bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām un pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei un maizes stienīšiem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā.

To atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

"Šāds risinājums būs viens no faktoriem, kas var palīdzēt mazināt pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un atvieglot inflācijas seku pārvarēšanu," pauž Anda Čakša.

Samazināto 12 procentu PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu, bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām, pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei, maizes stienīšiem.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

2025.gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,4% un importa vērtība - par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,59 miljardu eiro apmērā, bet importēja preces par 1,89 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2024.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,7% līdz 45,7%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 17,73 miljardus eiro - par 1 066,6 milj. eiro jeb 6,4% vairāk nekā 2024.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,28 miljardus eiro (pieaugums par 362,5 milj. eiro jeb 4,6%), bet importa - 9,45 miljardus eiro (pieaugums par 704,1 milj. eiro jeb 8,1%).

Būvniecības nozare kļūst ilgtspējīgāka, kad nozare un valsts iet vienā virzienāLatvijā esam pieraduši, ka pārmaiņas būvniecībā bieži vien notiek tad, kad tās pieprasa Eiropa. Arī betona nozarē tā ir, piemēram, vides nospieduma jautājums eksistē “uz papīra”, bet praksē katrs to skaidro pa savam.

Viens ražotājs liek akcentu uz cementa daudzumu, cits – uz transportēšanas attālumiem, vēl cits – uz izejvielu izcelsmi. Rezultātā pasūtītāji nevar objektīvi salīdzināt piedāvājumus, un ražotājiem nav vienota atskaites punkta, pēc kura spriest, kas tiešām ir solis zaļākā virzienā un kas ir vienkārši tā sauktā “zaļmazgāšana”.

Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā – videi draudzīgāku būvmateriālu pielietojums ir sasniedzis ievērojami lielāku nozīmi un apjomu nekā Latvijā. Šajās valstīs jau vairāk nekā piecus gadus ir izstrādāti dokumenti, uz kā pamata ir iespējams noteikt betona CO₂ nospiedumu. Līdz ar to tirgus vide ir daudz skaidrāka: ja tu ražo betonu, tev ir precīzi zināms, kā tiek mērīts tā CO₂ nospiedums, un pasūtītājs zina, ko no tevis sagaidīt. Daudzi mūsu būvmateriālu un būvkonstrukciju ražotāji uz šiem tirgiem eksportē un ir spiesti pielāgoties. Viņi ražo divus produktu virzienus – vienu vietējam tirgum, otru eksportam, kur tiek prasīti betoni ar būtiski mazāku vides nospiedumu. Taču Latvijā interese par šādiem risinājumiem ir zema, jo vienkārši līdz šim nebija sistēmas, kas ļautu tos ieviest.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.