Citas ziņas

Konflikts ap sniega krabjiem iezīmē daudz plašākus ūdeņus

Didzis Meļķis, Sandra Dieziņa, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Svalbāras arhipelāga krabji jau vien būtu laba iespēja Latvijas uzņēmējiem, bet konflikts ap tiem iezīmē daudz plašākus ūdeņus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Norvēģijā par iespējamo nelegālo zveju arestētais un pagaidām Kirkenes ostā Norvēģijā pietauvotais Latvijas kuģis Senator ir kļuvis par juridisku kāzusu, kura atrisinājumā par labu Latvijai ir ieinteresēta ne vien Eiropas Komisija, bet arī Lielbritānija. Un sevišķi britu un Nīderlandes gadījumā runa nav vairs par krabjiem vien, bet par Norvēģijas Barenca jūras šelfu ar tā resursiem vispār, kur lielā likme ir nafta un gāze.

Strīdus ābols šai starptautisko komerctiesību konfliktā ir Svalbāras arhipelāgu, konkrēti – tā austrumu piekrastes šelfā, kur pēdējos gados ievērojami savairojušies sniega krabji. ES Sniega krabju industrijas novērtējumā 2016. gada beigās lasāms, ka šī komerciāli visnotaļ saistošā krabju suga, kuras tirgus vērtība pat visprimitīvākajā nozvejas un realizācijas gadījumā būtu gandrīz desmit reizes lielāka par to, ko Latvijas zvejnieki pašlaik pelna, zvejojot reņģes un brētliņas.

Sniega krabju industrijas novērtējuma sazvejoto krabju augstākā iespējamā tirgus vērtība 2016. gadā uz vienu kuģi bija 10,076 milj. eiro (83 NOK par krabju kāju kilogramu), kas ar pašreizējām kvotām – 11 kuģiem ar Latvijas karogu – provizoriski nozīmētu 110,84 milj. apgrozījumu gadā. Mazākais iespējamais apgrozījums – vienkārši izberot sazvejotos krabjus «krastā» ‒ ar 2,25 eiro/kg tirgus vērtību pēc šādām aplēsēm būtu 2,43 milj. eiro uz kuģi un 26,73 milj. eiro uz provizorisko 11 kuģu floti.

Tā kā Senator arestu Latvijas puse vērtē kā prettiesisku, tad par arestētā kuģa un apkalpes likteni atbildīgās ir Zemkopības un Ārlietu ministrija.

Visu rakstu Krietns bizness ziemeļos lasiet otrdienas, 31.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Premjers: Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šmits: Latvijai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju sniega krabju lietā

Sandra Dieziņa, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa Senator lietā rit jau trešais mēnesis, taču lietas risinājums vēl nav saredzams

Lai arī Latvijas amatpersonas līdz šim cerēja uz diplomātisku noregulējumu, nupat jau šķiet, ka tas tomēr nenotiks. Proti, kuģis joprojām arestēts atrodas Kirkeneses ostā Norvēģijā, kuģa apkalpe zvejā nedrīkst doties, un dīkstāves radītie zaudējumi, pēc ekspertu aplēsēm, visu iesaistīto kuģu saimniekiem ir teju miljons eiro mēnesī.

Lai arī Latvijas puse jau iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot sniega krabju zvejas kuģi, tas joprojām nav noticis.

Jāatgādina, ka 1920. gada Parīzes līgums paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem, taču jāatceras, ka pērn, 14. decembrī, Eiropas Savienībā pieņēma regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi, to vidū 11 zem Latvijas karogiem zvejojošie, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt pašmāju zvejnieku likumīgās tiesības zvejot šos pasaulē tik pieprasītos un, ko tur slēpt, salīdzinoši dārgos jūras zvejas produktus. Tomēr Norvēģijas puse uzskata, ka Latvijas kuģis ir pārkāpis zvejas noteikumus un zveja bijusi nelikumīga. Tam gan nepiekrīt Latvijas pārstāvji, atsaucoties uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Turklāt Norvēģijas puse arī norāda, ka visām pusēm dotās tiesības uz zvejniecību un medībām attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem, kas ir 12 jūras jūdzes no Svalbāras krastiem. Bet sniega krabju gadījumā runa ir par kontinentālo šelfu. Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens norādījis – Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ĀM iesniegusi notu ar lūgumu Norvēģijai atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) kontaktējusies ar Norvēģijas vēstniecību, iesniedzot notu ar lūgumu atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi.

Kā norāda ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons, izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām.

Viņš atsaucās uz juridisko ietvaru, tostarp 1980.gada Eiropas kopienas un Norvēģijas līgumu par zvejniecību, kas paredz, ka katru gadu puses diskutē par zvejas tiesībām, attiecībā arī uz Eiropas Savienības kuģiem, konkrētos ūdeņos, kas nav arī ES ūdeņi, nosakot arī zvejas tiesības Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Tāpat viņš skaidroja 1920.gada Parīzes līgumu, kas paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem.

No mūsu puses ir svarīgi, ka sarunas vada Eiropas Komisija (EK). Mēs, ņemot vērā šo gadījumu, strādāsim Briselē ar EK, lai šo jautājumu risinātu. Divpusēji esam iesnieguši vēstniecībai notu, atsaucoties uz šiem līgumiem, nediskriminācijas principu, pieeju zvejas resursiem, lūdzot atbrīvot kuģi un netraucēt zvejniecību, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sniega krabju zvejas kuģa lietu Latvija cer atrisināt diplomātiskā ceļā

Zane Atlāce - Bistere, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijā arestētā sniega krabju zvejas kuģa no Latvijas lietā mūsu valsts cer rast risinājumu diplomātiskā ceļā. informē Saeimas Preses dienestā.

Taču iespējama arī starptautiska tiesvedība - as izskanēja Saeimas Ārlietu komisijas 16.februāra sēdē, kurā Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa jautājumu deputāti pārrunāja ar Zemkopības ministrijas (ZM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un Eiropas Savienības (ES) Krabju zvejas asociācijas pārstāvjiem.

Ārlietu komisija jau tuvākajā laikā uz sarunu plāno aicināt Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), informē komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

ZM pārstāvji deputātiem sacīja, ka situācija ar arestēto kuģi nav mainījusies, proti, tas ir arestēts kopš 16.janvāra un tam ir uzlikta soda nauda, kuru īpašnieki atsakās maksāt. Latvija Norvēģijai ir nosūtījusi divas notas ar lūgumu kuģi atbrīvot, jo tas Svalbāras ūdeņos zvejojis saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu un decembrī pieņemtu ES regulu. Tāpat Latvijas Zemkopības ministrs nosūtījis vēstuli ES zvejniecības komisāram ar aicinājumu iesaistīties. Patlaban tiek gatavota Eiropas Komisijas nota, un Latvija cer, ka arī tajā tiks iekļauta prasība kuģi nekavējoties atbrīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas rīcību Norvēģijā aizturētā kuģa Senator lietā valdība varētu lemt nākamajā nedēļā

To DB uzzināja Zemkopības ministrijā.

Sniega krabju jautājums aktualizējās pēc tam, kad šā gada janvāra sākumā pie Norvēģijas krastiem šīs valsts varasiestādes aizturēja SIA North Star Ltd piederošo kuģi Senator. Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis, Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits DB iepriekš (08.03.2017.) izteicās, ka mēneša laikā tiks sagatavota analīze par situāciju un valdībai būs jālemj, vai vērsties starptautiskajā tiesā. D. Šmits bija aplēsis, ka kuģa īpašniekam mēnesī zaudējumi var pārsniegt 700 tūkst. eiro.

Eiropas Krabju zvejas asociācija uzskata, ka Latvijai ir juridisks pamats pieprasīt ES kompensēt zaudējumus, kas radušies, nespējot nodrošināt to likumisko tiesību izpildi Svalbāras zvejas rajonā. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvija atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniega krabju zvejas kuģu dīkstāve Svalbārā ik dienas nes sešus tūkstošus eiro zaudējumus katram kuģim, tāpēc Latvijas valdībai steidzami jālemj par rīcību šajā lietā, uzskata ES Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis, Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits

Fragments no intervijas:

No 20 kuģiem lielākā daļa - 11 - ar Latvijas karogu var zvejot šajā reģionā. Šāda pārstāvniecība ir ļoti liela. Kā to izdevās panākt?

Tās ir divas kompānijas – SIA North Star Ltd un SIA Baltjūra serviss, kas, ieraugot šo resursu, izteica vēlmi zvejot šajā apgabalā. Attiecīgi viņi izgāja visu procedūru un saņēma nepieciešamās atļaujas.

Kādai jābūt Latvijas valdības rīcībai? Kas notiks tālāk?

Latvijas rīcībai ir trīs elementi. Pirmais – es tomēr ceru, ka līdz tiesai nenonāks, bet izdosies vienoties. Norvēģijai sliktākais variants ir Hāgas tiesas lēmums, ka viņiem jālaiž iekšā ES flote. Vai vēl sliktāk – ka suverenitāte attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem un pārējais ir brīvs. Tas nav pirmais strīds par Svalbāru, un līdz šim vienmēr panākta vienošanās. Šobrīd nav redzama norvēģu vēlme šo problēmu risināt. Viņi cer, ka mēs būsim vāji un nebūsim gatavi iet līdz tiesai, ja tas būs vajadzīgs. Jāatgādina, ka stāvēt un gaidīt risinājumu ir ļoti dārgi. Viena kuģa ar visu apkalpi dīkstāves izmaksas dienā ir seši tūkstoši eiro. Četri kuģi nozīmē 30 tūkstošus eiro dienā vai miljonu eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Latvija sniega krabju kuģa lietā vērsīsies tiesā ar prasību pret EK

LETA, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» vērsīsies tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā minēti tālākie soļi situācijas risināšanai. Ministri vienojušies iesniegt prasību pret EK un prasība tiks izstrādāta līdz maija vidum.

Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Prasību plānots iesniegt Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA skaidroja, ka premjers ir paudis Latvijas valdības pozīciju šajā jautājumā, tādēļ ārlietu ministrs komentārus šobrīd nesniegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvija sniega krabju lietā tuvākajās dienās vērsīsies ES tiesā ar prasību pret EK

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» tuvākajās dienās vērsīsies Eiropas Savienības (ES) tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabinets šā gada 24.aprīlī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Ārlietu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pieteikumu prasības celšanai pret EK. Šāds lēmums tika pieņemts, lai aizstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja TM sagatavoto prasību un lēma to iesniegt ES tiesā.

Iepriekš Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sniega krabju zvejas lieta nonākusi starptautiskajā šķīrējtiesā

LETA, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniega krabju zvejas lieta nonākusi starptautiskajā šķīrējtiesā - strīdu izskatīs Starptautiskais ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes) Vašingtonā, liecina informācija centra mājaslapā.

Sūdzību par Norvēģiju šķīrējtiesā iesniedzis Pēteris Pildegovičs un viņa uzņēmums "North Star LTD", kura kuģi Norvēģija arestēja, kad tas zvejoja ūdeņos pie Svalbāras.

Prasītājs norādījis, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošo zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzina, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils nafta termināls apgrozījums pērn samazinās par 21%; peļņa - 13,191 miljons eiro

Kārlis Mīlbergs, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingkompānijas «Ventspils nafta» meitasuzņēmuma «Ventspils nafta termināls» apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 21% un bija 62 855 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa sarukusi par 5,9% - līdz 13 191 miljonam eiro, liecina Firmas.lv dati.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2016.gadā «Ventspils nafta termināls» pārkrauto kravu apmērs samazinājās līdz 6,9 miljoniem tonnu pretstatā 9,2 miljoniem tonnu 2015.gadā. Tostarp pa dzelzceļu un jūru transportēto produktu pārkraušanas apmēri pērn veidoja 3,5 miljonus tonnu, bet pa dīzeļdegvielas cauruļvadu - 3,4 miljonus tonnu.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka pagājušajā gadā «Ventspils nafta termināls» turpināja aktīvi realizēt modernizācijas pasākumus, optimizējot darba procesus un procedūras, palielinot darbaspēka efektivitāti un nodrošinot augstāku prasību ievērošanu vides aizsardzības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reorganizēta AS Ventspils nafta, mainot nosaukumu uz AS Latvijas kuģniecība

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nafta gada laikā kļuvusi par piekto daļu lētāka.

Naftas cena pēdējo mēnešu laikā nav uzvedusies diži atšķirīgi no daudziem citiem riska aktīviem – tās cena planējusi zemāk. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šīs nedēļas otrajā pusē atradās pie 54 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir gandrīz par 40% zemāk nekā oktobra sākumā. Rezultātā vērtības izmaiņu ziņā iepriekšējais ceturksnis naftai bija sliktākais kopš 2014. gada, kad tika ievadīts naftas cenas sabrukums. Tas šī resursa cenu pēc tam uz brīdi noveda pat zem 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa. Tikmēr, salīdzinot ar 2018. gada sākumu, nafta ir kļuvusi par piekto daļu lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas ir ceturtās industriālās revolūcijas sirds, kuras ritmu nosaka aizvien pieaugošā nepieciešamība savienot ierīces un apmainīt lielus datu apjomus

Tā saka Tele2 grupas ģenerāldirektore Alisone Kirkbī (Allison Kirkby). Nākotnē savienojumi būs ātrāki, aizture – īsāka, attīstīsies papildinātā un virtuālā realitāte. Vairāk par to, kā mainās telekomunikāciju nozare, cik lielas investīcijas prasa interneta lietošana ārzemēs tāpat «kā mājās» un kāpēc lielu uzņēmumu vadītājas reti ir sievietes – viņa vairāk stāsta intervijā DB.

Kā pašlaik attīstās telekomunikāciju nozare?

Tā šobrīd ir nobriedusi industrija, kurā vajadzīgs mērogs un attīstība, lai varētu nodrošināt finansiālu atdevi īpašniekiem. Tāpēc arvien biežāk vērojama tiekšanās uz jauniem pakalpojumu sektoriem, darbības paplašināšanās. Pieņemu, ka nākotnē tā turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu būt Eiropā pirmā tirdzniecības līguma ar Kanādu ratificētāja; tā lielākā praktiskā jēga solās būt augstajās tehnoloģijās

Kanādiešiem ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem, intervijā DB saka Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).

Pēc bīstamās iestrēgšanas Valonijas parlamentā ES līmenī, CETA ratifikācija nu ir sākusi ne mazāk piņķerīgu ratifikācijas procesu. Kā uz to raugāties?

Optimistiski. Ratifikācija ES tiešām ir ļoti komplicēta – līgums ir jāapstiprina apmēram 40 nacionālajos un arī reģionālajos līmeņos. Iespaidīgi. Un nedaudz biedējoši. (Pasmejas.)

Ko kanādieši par to saka?

Kanādiešu attieksme ir ļoti pozitīva, jo mums ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL). Pirms daudziem gadiem sabiedrība bija drusku bažīga, kā tas būs – atrasties brīvas tirdzniecības attiecībās ar mūsu lielo Amerikas kaimiņu, jo mūsu ekonomika tomēr ir apmēram astoņas reizes mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā pieaug pēc ASV un Kanādas tirdzniecības vienošanās

LETA--AFP, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Kanādas svētdien panāktās vienošanās par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

ASV vienošanās ar Meksiku par šī līguma pārskatīšanu tika panākta jau augusta beigās.

ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA), par kuru tika paziņots svētdien, aizstās NAFTA, kuru ASV prezidents Donalds Tramps bija draudējis atcelt..

USMCA «atkal pārvērtīs Ziemeļameriku par ražošanas spēkstaciju,» Tramps pirmdien paziņoja reportieriem.

Briefing.com analītiķi sacīja, ka jaunā vienošanās atšķiras no NAFTA ar nelielām izmaiņām. Tā uzlabo amerikāņu lauksaimnieku pieeju Kanādas piena produktu tirgum, palielina reģionālās prasības autobūvei un pastiprina intelektuālā īpašuma noteikumus.

«Tirdzniecības vienošanās starp ASV un Kanādu ir pacēlusi globālo noskaņojumu ... un tas pamudināja tirgu dalībniekus pirkt akcijas,» teica «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbauda iespējamu dokumentu viltošanu Polcktransneft Družba un LatRosTrans strīdā par 66,7 miljoniem

LETA, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV, Meksika un Kanāda otrdien parakstīja jauno tirdzniecības vienošanos, sarunas par kuru bija ilgušas vairāk nekā divus gadus.

Šīs vienošanās ratifikācija ASV Kongresā gan varētu aizkavēties līdz nākamajam gadam, sacīja Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels, kā iemeslu minot impīčmenta prāvu Senātā pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Šī ir jau otrā reize, kad šīs trīs valstis ir paziņojušas par ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA) noslēgšanu, aizstājot pirms 25 gadiem noslēgto Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanos (NAFTA), kuru Tramps raksturojis kā "katastrofu" ASV. USMCA pirmoreiz tika parakstīta 2018.gada novembrī, bet iestrēga politiskos sarežģījumos, īpaši ASV, kur opozīcijā esošie demokrāti apšaubīja, vai šī vienošanās tiešām piespiedīs Meksiku veikt darbaspēka reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipedos Nafta cer uz Latvijas gāzes tirgus atvēršanos; piegādes būs iespējamas arī ar automašīnām un kuģi

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Klaipedos Nafta (KN) Sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) departamenta direktors Tads Matuļonis (Tads Matulionis), kurš pēc izglītības ir inženieris, bet ieguvis arī MBA grādu. Viņš ir atbildīgs gan par SDG termināli, gan citu SDG infrastruktūru kā Lietuvā, tā ārvalstīs, kur KN palīdz citiem peldošo termināļu attīstītājiem. Piemēram, pērnā gada decembrī pabeigts darbs pie Kartahenas temināļa Kolumbijā.

Klaipēdas termināli veido Hyundai Heavy Industries būvētais un norvēģu Leigh Höegh LNG piederošais tankeris Independence, kas reizē nodrošina SDG uzglabāšanu un regazifikāciju, piestātne un gāzes cauruļvadi, kas savienoti ar dabasgāzes pārvades sistēmu krastā. Tukša Independence rezervuāru uzpildīšana pilnībā prasa apmēram 40 stundas, kas ietver laiku no kuģa iebraukšanas ostā līdz tā izbraukšanai. Pats uzpildīšanas process gan aizņem mazāk par 24 stundām. Savukārt pilna kuģa iztukšošana gāzes pārvades sistēmā prasa deviņas dienas. Līdz ar to nākamo gāzes piegādes kuģi terminālis var uzņemt 3‒4 reizes mēnesī. Terminālī glabājamais 170 m3 SDG apjoms ir ekvivalents 100 milj. m3 dabasgāzes gāzveida agregātstāvoklī. Pēc T. Matuļoņa teiktā, ar 4‒5 piegādēm pietiktu Igaunijas apgādei veselu gadu, 15 piegādes būtu vajadzīgas Latvijai, bet 25 - Lietuvai. Ar esošajām jaudām terminālis spētu piegādāt 80% Baltijas valstīm gadā nepieciešamās gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nafta kopš aprīļa gandrīz par ceturto daļu lētāka, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mazasinīgāka pasaules ekonomikas izaugsme liek gaidīt nepārliecinošāku dažādu izejvielu patēriņu. Pēdējā laikā tādējādi visai strauji zemāk ceļojusi arī naftas vērtība. Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu cena ir paslīdējusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes, un kopš savas aprīļa otrās puses virsotnes tā ir sarukusi jau par 22%. Naftas tirgus tādējādi oficiāli atrodas tā saucamajā lāču tirgus stadijā, ko nosaka cenas samazināšanās no iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%.

Augusts ir jau septītais mēnesis pēc kārtas, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir cirpusi savu globālo melnā zelta pieprasījuma prognozi. Organizācija sagaida, ka pasaules pieprasījums pēc naftas šogad augs par 1,1 miljonu barelu dienā jeb par 1,1%, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu. Bet nākamajā gadā tas palielināšoties par 1,3 miljoniem barelu dienā. Savukārt ASV Enerģētikas aģentūra paredz, ka šogad pasaulē naftas pieprasījums augs vien par miljonu barelu dienā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, prognoze apcirpta par 100 tūkst. barelu dienā. Līdzīgi savas šādas aplēses mazina arī vairākas ietekmīgākās investīciju bankas, kur Bank of America Merrill Lynch pat lēš, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds naftas piedāvājumu dienā var galu galā mazināt vēl par papildu 250 līdz 500 tūkst. barelu. Rezultātā populāri izcelt to, ka naftas tirgus būs atgriezies stadijā, kad šī resursa piedāvājums gan šogad, gan nākamgad ievērojami pārsniegs pieprasījumu. Tiek lēsts, ka naftas piedāvājums nākamgad var augt aptuveni par 2,2 miljoniem barelu dienā, lai gan daudzi norāda, ka šāda bilde, iespējams, var būt pārāk optimistiska. «Nafta tirgus ir aizas malā,» uzskata minētās finanšu iestādes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru