Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Vaicāta, kā kļūt par Apvārsnis 2020 partneri, I. Cīrule stāsta, ka jāveic vairāki soļi. Pirmkārt, nepieciešams definēt projekta ideju un pārbaudīt tās atbilstību uzsaukumu tematikai. Otrkārt, jāizpēta projektu iesniegšanas datumi. Treškārt, jāiegūst dalībnieka identifikācijas kods. Ja projektu iesniedz vairāki uzņēmumi, šis kods nepieciešams katram no tiem. Tāpat I. Cīrule iesaka konsultēties Valsts izglītības attīstības aģentūrā ar izvēlēto tematu ekspertiem. Tehniski sagatavoties un iegūt Eiropas Komisijas identifikācijas kodu var divu nedēļu laikā, taču projekta pieteikuma sagatavošana var aizņemt līdz pat trim mēnešiem.

Sīva konkurence

Latvijas statistika par šo programmu liecina, ka trešā daļa no visiem iesniegtajiem projektiem pārvar t.s. kvalitātes slieksni un 30% no tiem iegūst finansējumu. «Kopumā konkurence ir liela, jo Apvārsnis 2020 budžeta un dažādo tematu ziņā ir apjomīgākā programma, tāpēc kopumā Eiropā interese par šo programmu ir liela. 2017. gadā no gandrīz 1500 projekta pieteikumiem visās programmas jomās visā ES finansējumu saņēma 190 projekti. Šo projektu budžeta kopsumma ir 160 miljoni eiro,» stāsta I. Cīrule.

Kopumā programmas ietvaros no Latvijas kopš 2014. gada līdz šī gada oktobrim atbalstīti 160 projekti ar 190 Latvijas dalībniekiem un budžeta kopsumma veido 41 miljonu eiro. Latvijas projektu iesniedzēji ir koordinatori 30 no 160 apstiprinātajiem projektiem. No apstiprinātajiem projektiem deviņus iesniegušas SIA ar kopējo projektu budžeta kopsummu teju 31 miljona eiro apmērā, kas piešķirti visiem projektu partnerībās iesaistītajiem. Visvairāk apstiprinātie projekti saistīti ar enerģētiku un pārtikas drošību. I. Cīrule spriež: tas saistīts ar to, ka šāda veida projekti risina Eiropas līmeņa problēmu un piedāvā inovatīvu skatījumu, kuru pēc tam var pielietot citi industrijas pārstāvji, ir pārdomāts un sabalansēts projekta partnerības konsorcijs, kopumā partneri papildina un dod artavu kopējā projekta zināšanu radīšanā. «Būtiska loma ir arī valsts nacionālo kontaktpunktu pārstāvju darbībai, informējot potenciālos projekta iesniedzējus par projekta konkursa tēmām un iespējamām partnerībām. Būtiski ir veikt sagatavošanās priekšdarbus pirms projekta iesniegšanas,» viņa uzsver.

Kā vienu no Apvārsnis 2020 piemēriem Latvijā I. Cīrule min projektu RealValue, kas risina un meklē inovatīvus līdzekļus, lai palielinātu atjaunojamo energoavotu izmantošanas iespējas. Projektā tiks īstenotas gan praktiskas demonstrācijas Īrijā, Vācijā un Latvijā, gan inovatīvi modelēšanas paņēmieni, lai uzskatāmi parādītu ieguvumus visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, mājsaimniecībās un citos objektos izmantojot vietēja mēroga enerģijas uzkrāšanas ierīces ar nelielu jaudu. Šis projekts sākts 2015. gada jūnijā un tā budžets ir 15,5 miljoni eiro, no kuriem 12 miljoni eiro ir Apvārsnis 2020 līdzfinansējums.

Sadarbojas ar līderiem

Vaicāta, cik sarežģīta ir pieteikšanās, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās darbības projektu nodaļas vadītāja Sandra Vasiļevska norāda, ka tas nav komplicēti. Grūtākais ir atrast kopīgu projekta mērķi un uzticamus projekta partnerus. «Labs partneris ir institūcija vai uzņēmums ar atbilstošu zinātnisko kapacitāti un atbildīgu attieksmi pret projektā noteikto prasību ievērošanu. «Apvārsnis 2020 atbalstu gūst 12% no visiem pieteiktajiem projektiem, konkurence ir milzīga. Lai to izturētu, svarīga ir ne tikai zinātniskā ideja un kapacitāte, bet arī sadarbības vēsture un punktualitāte iepriekšējo projektu realizēšanā. Ir svarīgi sevi parādīt kā labu partneri gan zinātniskajā, gan administratīvajā līmenī,» viņa norāda.

RTU šobrīd realizē divpadsmit Apvārsnis 2020 projektus dažādās zinātnes jomās. Vidējais projekta ilgums ir divi līdz trīs gadi. Šobrīd lielākā daļa projektu ir vidus stadijā, kad var sākt vērtēt pirmos sasniegtos rezultātus. «Šie projekti ir ļoti nozīmīgi gan RTU, gan uzņēmumiem, kuri izmantos pētījumu rezultātus. Ja zinātniskā institūcija uzvar konkursā, tas liecina par ekselenci konkrētajā jomā. Sacensība ir Eiropas mērogā, un tie ir augstākā līmeņa zinātniskās sadarbības projekti. Protams, Latvijas zinātniskā finansējuma kontekstā universitātei ļoti būtisks ir arī projektā piesaistītais finansējums. Svarīga ir arī iespēja sadarboties ar industrijas lielajiem uzņēmumiem – Siemens, Airbus, Volvo, Intel, ABB, Daimler AG, KUKA Roboter, Philips, Thales Avionics SAS un citiem,» stāsta Sandra Vasiļevska, RTU Zinātniskās darbības projektu nodaļas vadītāja.

Pašmāju kompānija Tilde šobrīd strādā trīs Apvārsnis 2020 projektos – QT21, KPLEX un BDVe. Iepriekš kompānija veiksmīgi strādājusi arī šīs programmas projektā FREME un decembrī sāks darbu jaunā projektā LYNX. «QT21 projekts ļauj mums kopā ar Eiropas un pasaules vadošo pētniecības centru pētniekiem strādāt pie jaunām mašīntulkošanas metodēm un novērtēt šīs metodes praksē. Savukārt BDVe veido jaunu ekosistēmu lielo datu izmantošanai ES ekonomikā, bet KPLEX projektā pētām vienu no lielākajām lielo datu problēmām – daudzvalodīgu nestrukturētu tekstuālu datu analīzes un apstrādes iespējas,» atklāj Raivis Skadiņš, Tildes pētniecības un izstrādes direktors. Projekti kompānijai ir nozīmīgi, jo ļauj kopā ar ietekmīgiem pētniekiem strādāt pie jaunām tehnoloģijām, tie veicina sadarbību ilgtermiņā un ļauj būt Eiropas pētījumu epicentrā.

Arī R. Skadiņš uzskata, ka pieteikties ir viegli, grūtāk ir uzrakstīt labu projektu, kas iegūst augstu vērtējumu un tiktu līdzfinansēts. Lai sagatavotu labu projektu, ir vajadzīga spoža ideja, ir jāzina, ko grib pētīt, kādas ir jomas pētnieciskās aktualitātes, kādas jaunas tehnoloģijas grib izveidot. «Svarīgi, lai projekts ļoti precīzi atbilstu programmas prioritātēm un prasībām, un ir jāatrod labi sadarbības partneri, kas ir savas jomas eksperti un var veidot spēcīgu konsorciju,» viņš norāda.

Līdz pat 2,5 miljoniem

«Uzņēmumi parasti izvēlas gatavot pieteikumus programmas Apvārsnis 2020 mazo un vidējo uzņēmumu programmas instrumentā SME1 un SME2 – pirmās un otrās fāzes projektiem,» saka I. Cīrule. Pirmās fāzes projektu mērķis ir nodrošināt pilotpētījumus par inovatīvu ideju ieviešanu, piemēram, koncepcijas izveidei vai biznesa plāna izstrādei jaunam vai uzlabotam produktam. Pirmā fāze ļauj uzņēmējiem sagatavoties pieteikuma otrajai fāzei. Tajā uzņēmumi pretendē uz 50 tūkstošu eiro fiksētu grantu, kas veido 70% no kopējām atbalstāmām izmaksām, tāpēc maksimālā atbalstāmā projekta kopējā budžeta summa ir 71,4 tūkstoši eiro. Pirmās fāzes projektu kopējās attiecināmās izmaksas veido visas pamatotās nepieciešamās darbības, lai ieviestu šo projektu, piemēram, darba algas un nodokļi, ekspertu ārpakalpojums, ceļa izdevumi un sadarbības pasākumu izmaksas.

Otrās fāzes projekti ir paredzēti, lai praktiski ieviestu inovatīvas idejas, piemēram, tā ir prototipēšana, testēšana, demonstrēšana, liela apjoma produktu validācija un ieviešana tirgū, kas balstās uz pārbaudītu biznesa plānu. Otrās fāzes projekta attiecināmās izmaksas ir tiešās personāla izmaksas, ārpakalpojumi, ceļa izdevumi, aprīkojuma izmaksas. Tie pretendē uz finansējumu no 500 tūkstošiem līdz 2,5 miljoniem eiro. līdzīgi kā pirmajā fāzē, nepieciešams 30% līdzfinansējums. Pirmās un otrās fāzes pieteikumus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā ar citām organizācijām, piesaistot sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līderu atgriešanās: Gatavi mērķtiecīgi atbalstīt Latviju

Didzis Meļķis, 11.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākumā domubiedru kustība, bet nu jau biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā jeb AppLV nepilna gada laikā ir guvusi ievērojamu, pāri par tūkstoti skaitāmu sekotāju pulku

Cita starpā tas ataino diasporas potenciāla līdz šim nepietiekami apzināto un neapgūto lomu, tostarp ekonomikā. Līdz ar radošumam un uzņēmīgumam labvēlīgo globālo tendenci šādas iespējas likšana lietā Latvijā ir ne vien ticama, bet ir arī jaunās biedrības mērķis, saka tās līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis.

Fragments no intervijas:

Sekojot pārbraukušo profesionāļu pašorganizācijai AppLV, man tā arī šķiet tieši ar pragmatisku ievirzi. Vai tā ir?

Jā, tā ir, bet es pakāpšos atpakaļ, lai paskaidrotu, kā tas ir veidojies. Kopš pērnruden sākām neformāli sanākt kopā reizi mēnesī uz saviesīgu padalīšanos ar pieredzes stāstiem, bija pagājuši pieci seši mēneši, kad es sapratu – šī kustība tik strauji iet plašumā, ka tai ir jāveido kodols un tā ir jāceļ jaunā līmenī. Tā izlēmām par labu tieši biedrības dibināšanai. Mums bija divas fokusa grupu sarunas. Pavisam neformāli – pie alus kausa, par to, kas mums šī kustība ir un ko mēs varētu izdarīt. Un mēs sev formulējām, ka iepriekšējās jeb trimdas paaudzes devums Latvijai ir bijis latviskās kultūras, dzīvesveida un tradīciju dzīva uzturēšana plašajā pasaulē. Tas ir saprotami, jo Latvija kā valsts tolaik nebija brīva un uzturēt latvietību, kas tiešām bija apdraudēta, bija nepieciešams. Tas nozīmēja mūsu valodu, dziesmas, dejas – mūsu nacionālo «DNS».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajā vidē dāvanas ar Latvijas simtgades simboliku vismaz pagaidām nav guvušas plašu atsaucību.

Valsts simtgades akcentēšana biznesa vidē nav aktuāla tendence, un uzņēmumi tāpat kā iepriekš saviem sadarbības partneriem pasniedz veltes, kas vai nu izceļ to darbības jomu, vērtības, vai kādu svarīgu notikumu, piemēram, kompānijas jubileju, novērojušas DB aptaujāto sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāves, kuras nereti palīdz saviem klientiem neapjukt plašajā korporatīvo dāvanu klāstā.

Latvijas simtgades birojā līdz šim gatavību savus ražotos produktus papildināt ar valsts simtgades simboliku, aizpildot speciālu anketu, izrādījuši teju 600 uzņēmumi. Daudzi no tiem ražo suvenīrus un veltes, kas varētu kalpot arī kā korporatīvās dāvanas. Plašajā sarakstā atrodamas grāmatas, dažādi ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, adījumi, šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, sveces, atmiņu spēle, medus, dažādi saldumi, kā arī porcelāna medaļas un krūzītes, organiskā stikla suvenīri u.c. Svinību ietvars veidots atvērts sabiedrības un uzņēmēju iesaistei, tāpēc simtgades piederības zīme uzņēmējiem pieejama bez maksas. DB jau iepriekš ziņoja, ka, ievērojot vizuālās vadlīnijas piederības zīmes lietošanai, uzņēmējiem ir iespēja valsts jubilejā veidot jaunus produktus un pakalpojumus, pilnveidot mārketinga instrumentus gan pašu mājās, gan starptautiski. Latvijas valsts simtgades piederības zīmi veido uzraksts Latvija, valsts karogs un skaitlis 100 ar integrētu bezgalības simbolu kā nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Grafiskās zīmes pamatā ir fonts Cīrulis, kas aizgūts no pagājušā gadsimta sākuma lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot vairākus mājasdarbus, Latvijas pārtikas un kosmētikas ražotājiem ir iespēja savus izstrādājumus realizēt patērētājiem ASV; pirmie celmlauži jau strādā šajā jomā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Tirdzniecības un juridisko pakalpojumu uzņēmuma Waltz&Tailor eksperte Agnese DeLatoni, kura pavisam nesen strādāja ar Dienvidāfrikas (DĀR) ražotājiem, sekmējot šīs valsts produkcijas realizāciju ASV. Viņa norāda, ka Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties no mītiem par ASV tirgu, piemēram, ka to iekaro tepat netālu esošā Polija. ASV tirgū modē ir tieši bioprodukti, tādēļ Polija nav un pagaidām nebūs konkurente.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Stereotipi, ka Latvijā esam mazi un neko nevaram, ir vienas no lielākajām bremzēm, kas traucē meklēt jaunas iespējas plašajā pasaulē. Ir citas: nav zināšanu par ASV tirgu, ir tikai pieņēmumi. Ražotājiem ir jāsaprot, ka spēles noteikumi pasaulē mainās, jo, ja šodien nav kontroles pār savu tirgu, tad par ilgtermiņa izaugsmi nav iespējams pat runāt. Tāpēc ražotāju uzdevums ir vai nu iegūt, vai arī atgūt kontroli pār tirgu, nevis visu atstāt tirgotāju pārziņā. Tā ir vienīgā izeja no tā, kur Latvijas ražotāji atrodas šodien – lēnā, sāpīgā nāvē. Tas nozīmē, ka cilvēki bez darba, bez ienākumiem cīnīsies un plēsīs katru eiro cits no cita. Piemēram, Venecuēlā cilvēki jau pārdod sevi uz ielas, lai dabūtu ēdamo, un visa pasaule uz to noskatās. Kurš saka, ka Latvijā tā nebūs?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA CrossChem cer iekosties gardajā Vakareiropas tirgus kumosā, kur jākonkurē ar milžiem, kuru apgrozījums mērāms miljardos

Auto ķīmijas ražotāja SIA CrossChem kāpinājusi apgrozījumu no 2,75 milj. eiro 2014. gadā līdz 8,34 milj. eiro 2017. gadā, kas ļāvis uzņēmumam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

«Peļņas rādītāju ziņā pēdējie trīs gadi nav bijuši slikti. 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, esam audzējuši apgrozījumu par 43%, bet peļņu – par 45%. Arī šajā gadā izaugsmes temps ir labs, domāju, ka gaidāms vēl viens rekordgads. Lai gan man nepatīk prognozēt, taču iepriekš izvirzītie plāni tiek pildīti, kas ļauj secināt, ka Latvijā apgrozījums varētu sasniegt aptuveni 12 milj. eiro, bet CrossChem International grupas apgrozījums varētu būt 20–25 milj. eiro. Globālā līmenī izteikt precīzākas prognozes ir grūti, jo no jauna izveidotie uzņēmumi un ražotnes strādā ar pozitīviem rādītājiem, bet tām ir nepieciešams laiks, lai «ieskrietos»,» teic SIA CrossChem dibinātājs, valdes loceklis Ričards Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunākās Zvaigžņu karu filmas kases ieņēmumi pārsnieguši miljardu dolāru

LETA, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV izklaides industrijas milža «The Walt Disney Company» («Disney») jaunākās «Zvaigžņu karu» («Star Wars») filmas kases ieņēmumi pasaules kinoteātros vien trīs nedēļu laikā kopš pirmizrādes pārsnieguši vienu miljardu dolāru (834 miljonus eiro) atzīmi, paziņojis «Disney» preses pārstāvis.

Sagaidāms, ka «Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi» («Star Wars: The Last Jedi») pārspēs vēl vienu «Disney» filmu «Skaistule un Briesmonis» («Beauty and the Beast») kā filma ar pērn gūtajiem lielākajiem kases ieņēmumiem.

«Skaistule un Briesmonis» kases ienākumos ASV kinoteātros guva 500 miljonus dolāru, bet kinoteātros visā pasaulē kopumā - vairāk nekā 1,3 miljardus dolāru.

Eksperti lēš, ka «Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi» četru dienu svētku brīvdienās Ziemeļamerikā nopelnījusi aptuveni 65,6 miljonus dolāru, kopumā kopš pirmizrādes pirms trīs nedēļām nopelnot 530,3 miljonus dolāru. Savukārt kinoteātros visā pasaulē filma kases ieņēmumos guvusi aptuveni 523 miljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nestandarta monetārās politikas beigu sākums

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Reproduktīvās medicīnas centrs Embrions sāk darbu jaunās telpās

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reproduktīvās medicīnas centra Embrions vajadzībām rekonstruētas telpas Rīgā, Tālivalža ielā, kur pacientiem tagad ir pieejama ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota operāciju zāle, augstākā līmeņa dienas stacionārs un ambulatorā daļa.

Gandrīz 900 m2 plašajā klīnikā vienuviet iespējams saņemt ginekologu konsultācijas, veikt izmeklējumus, manipulācijas, medicīniskas apaugļošanas procedūras, tai skaitā valsts apmaksātus pakalpojumus, pieejama grūtniecības novērošana. Klīnikas speciālisti ārstē visu veidu neauglību, seko līdzi jaunākajām neauglības ārstēšanas metodēm un tehnoloģiju sasniegumiem pasaulē.

Ēkas rekonstrukcijas darbus pērn paveica būvniecības uzņēmums SIA Arčers. Uzņēmuma valdes locekle Maija Baltgalve norāda, ka ārstniecības iestāžu darbības joma liek pievērst īpašu uzmanību būvniecības procesam un materiālu izvēlei, lai pacientu pieņemšana varētu noritēt tam atbilstošās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota 16 stāvu biroju ēka Teodors biznesa centrā Jaunā Teika, informē projekta attīstītāja Hanner Grupa pārstāve Līga Ansone.

16 300 kvadrātmetru plašajā namā izveidotas A klases biroju telpas. Jaunās Teikas biznesa centra koplietošanas telpu interjeru ir izstrādājusi arhitekte Zane Tetere. Savukārt ēku arhitektūra ir veidota sadarbībā ar arhitektu Uldi Bērziņu. Pašlaik vairāk nekā 60% ēkas jau iznomāti, tostarp tādām kompānijām kā DNB ASA un Accenture.

«Jaunajā Teikā mājokļi un biroji tiek veidoti, lai veicinātu radošumu, pieredzes apmaiņu un aktīvu dažādu cilvēku un uzņēmumu interakciju. VEF apkārtne jau vēsturiski ir mājvieta tehnoloģijām un inovācijām. Šajā rajonā kopumā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumos strādā vairāk nekā 3500 darbinieki. Līdz ar Teodors nodošanu ekspluatācijā, viņiem pievienosies vēl vismaz 1500 radošas un inovatīvas personības,» teic Hanner Grupas valdes loceklis Mindaugas Valcukas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomists: Apbrīnojama ir sabiedrības spēja saredzēt problēmas tur, kur patiesībā vērojams panākums

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" turpina vēsturiskās sešstāvu mūra ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61 jeb Tetera nama izsoli, saglabājot tajā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju ēkas 1. stāvā un pagrabā. Ņemot vērā tirgus situāciju un ēkā nepieciešamo ieguldījumu apjomu, izsoles sākuma cena samazināta par 20%, informē VNĪ nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane.

Pirmā Tetera nama izsole noslēdzās 14. septembrī.

"Pirmajā izsolē apzinot potenciālos interesentus, kā arī mūsu rīkotajā Atvērto durvju dienā, redzējām ieinteresētību no vairāku īres dzīvokļu attīstītāju puses, kas ir loģiski, jo nams sākotnēji celts kā īres nams ar veikaliem un to iekštelpu plānojums ir tam pielāgojams. Kā jau plānojām, turpināsim izsoli uz Tetera nama iegādi. Ņemot vērā to, ka ēkas atjaunošanā nepieciešami lieli ieguldījumi, VNĪ turpinot izsoli, lemj par izsoles sākuma cenas samazinājumu. Pārdošanas process šādiem lieliem objektiem var būt ilgstošs, kas ir normāla prakse, jo investoriem nepieciešams laiks, lai izsvērtu rīcības stratēģiju. Pircēji patreiz ļoti rūpīgi izvērtē savus ieguldījumus un nekustamo īpašumu tirgū šobrīd dominē piedāvājuma uzskatāms pārsvars. Mūsu interese ir, lai valsts iegūtu līdzekļus maksimāli iespējamajā apmērā, vienlaikus ņemot vērā tirgus situāciju un iespējas," norāda A. Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 4. decembrī, Latvijas Banka sāks sudraba kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» tirdzniecība.

Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.

Kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Monētas priekšpusē attēlots bezvadu tīkla simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts «Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!». Zem Wi-Fi simbola vietots uzraksts «Walka», zem tā – gadskaitlis 1917. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma «Visiem latviešiem!»teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāk vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu organizācijas sistēmas ieviešanu lidostā

Db.lv, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaunā gripa – darbaspēka trūkums

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šis ir nopietns temats, un karstu to nevajag strēbt, tomēr ļoti daudzi darba devēji apliecinās, ka darbaspēka izaicinājumi sen pārkāpuši sportiska azarta slieksni un kļuvuši par sērgu.

Valdība nākamnedēļ gatavojas vētīt regulējuma izmaiņas, lai piesaistītu augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm. Daudzi ar ironiju uztvēruši ziņu par to, ka Latvija vēloties kļūt atvērtāka augsti kvalificētiem ārvalstu speciālistiem, kamēr mazatalgoto darbaspēku no trešajām valstīm tautas kalpi te redzēt īsti nevēlas.

Ironiju piesaucu tādēļ, ka, aplūkojot jautājumu tikai no vienas puses, politiķu veikums izskatās pēc žesta dot iespēju zemāk atalgotās darbavietas paturēt vietējiem darbiniekiem. Labi atalgotos speciālistus un vadītājus ar trompetēm sagaidīsim lidostā, kur grīdas turpinās uzkopt vietējie darbinieki. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paredz, ka normatīvu izmaiņas dos iespēju piesaistīt pāris simtu viesstrādnieku, bet joprojām Latvijas darba tirgu it kā saglabājot slēgtu iebraucēju pulkiem. Ekonomikas ministrijas izveidotajā plašajā sarakstā iekļautajām 303 (!) profesijām tikšot paātrināta darba atļauju noformēšana, līdz ar to vismaz teorētiski mazinot Latvijas darba devēju teju pa stundām pieaugošo kvalificēta darbaspēka iztrūkuma sāpi. Vai šī tablete pret darba tirgus kaitēm būs efektīva, to redzēsim tikai pēc tam, kad uzņēmumi dalīsies ar veiksmes stāstiem par to, kā aizpildījuši robus savās akūtākajās vakancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksporta veicināšana: Rūpīgi jāizvēlas piemērotākos pasākumus

Anda Asere, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apavu tirgotājs "NS King" (SIA "NITTIS") pievienojies Baltijas e-komercijas uzņēmuma "Pigu Grupa" izveidotajai "marketplace" platformai.

Šobrīd uzņēmuma preces ir pieejamas visos trīs "Pigu Grupai" piederošajos veikalos, tajā skaitā 220.lv.

"NS King" darbojas visā Baltijā ar 50 apavu veikalu lielu ķēdi un interneta veikalu, pārstāvot tādus zīmolus kā "Rieker", "Mustang", "Bugatti" un vēl citus.

"Pievienošanās "Pigu Grupas" tirdzniecības platformai, galvenokārt, bija solis tuvāk mūsu klientiem. Mēs vēlamies būt tur, kur ir ērti veikt pirkumus tiešsaistē. "Pigu Grupas" maksājumi un piegādes nosacījumi pilnīgi noteikti šīs ērtības nodrošina, jo tā ir vide, pie kuras ir pieraduši vairums pircēju Baltijā. Pievienojoties "Pigu Grupai", mēs ne tikai sasniedzam klientus viņiem izdevīgā un ērtā veidā, bet arī paplašinām savu klientu bāzi," norāda "NS King" e-komercijas vadītājs Andrejs Maksimiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru