Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Vaicāta, kā kļūt par Apvārsnis 2020 partneri, I. Cīrule stāsta, ka jāveic vairāki soļi. Pirmkārt, nepieciešams definēt projekta ideju un pārbaudīt tās atbilstību uzsaukumu tematikai. Otrkārt, jāizpēta projektu iesniegšanas datumi. Treškārt, jāiegūst dalībnieka identifikācijas kods. Ja projektu iesniedz vairāki uzņēmumi, šis kods nepieciešams katram no tiem. Tāpat I. Cīrule iesaka konsultēties Valsts izglītības attīstības aģentūrā ar izvēlēto tematu ekspertiem. Tehniski sagatavoties un iegūt Eiropas Komisijas identifikācijas kodu var divu nedēļu laikā, taču projekta pieteikuma sagatavošana var aizņemt līdz pat trim mēnešiem.

Sīva konkurence

Latvijas statistika par šo programmu liecina, ka trešā daļa no visiem iesniegtajiem projektiem pārvar t.s. kvalitātes slieksni un 30% no tiem iegūst finansējumu. «Kopumā konkurence ir liela, jo Apvārsnis 2020 budžeta un dažādo tematu ziņā ir apjomīgākā programma, tāpēc kopumā Eiropā interese par šo programmu ir liela. 2017. gadā no gandrīz 1500 projekta pieteikumiem visās programmas jomās visā ES finansējumu saņēma 190 projekti. Šo projektu budžeta kopsumma ir 160 miljoni eiro,» stāsta I. Cīrule.

Kopumā programmas ietvaros no Latvijas kopš 2014. gada līdz šī gada oktobrim atbalstīti 160 projekti ar 190 Latvijas dalībniekiem un budžeta kopsumma veido 41 miljonu eiro. Latvijas projektu iesniedzēji ir koordinatori 30 no 160 apstiprinātajiem projektiem. No apstiprinātajiem projektiem deviņus iesniegušas SIA ar kopējo projektu budžeta kopsummu teju 31 miljona eiro apmērā, kas piešķirti visiem projektu partnerībās iesaistītajiem. Visvairāk apstiprinātie projekti saistīti ar enerģētiku un pārtikas drošību. I. Cīrule spriež: tas saistīts ar to, ka šāda veida projekti risina Eiropas līmeņa problēmu un piedāvā inovatīvu skatījumu, kuru pēc tam var pielietot citi industrijas pārstāvji, ir pārdomāts un sabalansēts projekta partnerības konsorcijs, kopumā partneri papildina un dod artavu kopējā projekta zināšanu radīšanā. «Būtiska loma ir arī valsts nacionālo kontaktpunktu pārstāvju darbībai, informējot potenciālos projekta iesniedzējus par projekta konkursa tēmām un iespējamām partnerībām. Būtiski ir veikt sagatavošanās priekšdarbus pirms projekta iesniegšanas,» viņa uzsver.

Kā vienu no Apvārsnis 2020 piemēriem Latvijā I. Cīrule min projektu RealValue, kas risina un meklē inovatīvus līdzekļus, lai palielinātu atjaunojamo energoavotu izmantošanas iespējas. Projektā tiks īstenotas gan praktiskas demonstrācijas Īrijā, Vācijā un Latvijā, gan inovatīvi modelēšanas paņēmieni, lai uzskatāmi parādītu ieguvumus visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, mājsaimniecībās un citos objektos izmantojot vietēja mēroga enerģijas uzkrāšanas ierīces ar nelielu jaudu. Šis projekts sākts 2015. gada jūnijā un tā budžets ir 15,5 miljoni eiro, no kuriem 12 miljoni eiro ir Apvārsnis 2020 līdzfinansējums.

Sadarbojas ar līderiem

Vaicāta, cik sarežģīta ir pieteikšanās, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās darbības projektu nodaļas vadītāja Sandra Vasiļevska norāda, ka tas nav komplicēti. Grūtākais ir atrast kopīgu projekta mērķi un uzticamus projekta partnerus. «Labs partneris ir institūcija vai uzņēmums ar atbilstošu zinātnisko kapacitāti un atbildīgu attieksmi pret projektā noteikto prasību ievērošanu. «Apvārsnis 2020 atbalstu gūst 12% no visiem pieteiktajiem projektiem, konkurence ir milzīga. Lai to izturētu, svarīga ir ne tikai zinātniskā ideja un kapacitāte, bet arī sadarbības vēsture un punktualitāte iepriekšējo projektu realizēšanā. Ir svarīgi sevi parādīt kā labu partneri gan zinātniskajā, gan administratīvajā līmenī,» viņa norāda.

RTU šobrīd realizē divpadsmit Apvārsnis 2020 projektus dažādās zinātnes jomās. Vidējais projekta ilgums ir divi līdz trīs gadi. Šobrīd lielākā daļa projektu ir vidus stadijā, kad var sākt vērtēt pirmos sasniegtos rezultātus. «Šie projekti ir ļoti nozīmīgi gan RTU, gan uzņēmumiem, kuri izmantos pētījumu rezultātus. Ja zinātniskā institūcija uzvar konkursā, tas liecina par ekselenci konkrētajā jomā. Sacensība ir Eiropas mērogā, un tie ir augstākā līmeņa zinātniskās sadarbības projekti. Protams, Latvijas zinātniskā finansējuma kontekstā universitātei ļoti būtisks ir arī projektā piesaistītais finansējums. Svarīga ir arī iespēja sadarboties ar industrijas lielajiem uzņēmumiem – Siemens, Airbus, Volvo, Intel, ABB, Daimler AG, KUKA Roboter, Philips, Thales Avionics SAS un citiem,» stāsta Sandra Vasiļevska, RTU Zinātniskās darbības projektu nodaļas vadītāja.

Pašmāju kompānija Tilde šobrīd strādā trīs Apvārsnis 2020 projektos – QT21, KPLEX un BDVe. Iepriekš kompānija veiksmīgi strādājusi arī šīs programmas projektā FREME un decembrī sāks darbu jaunā projektā LYNX. «QT21 projekts ļauj mums kopā ar Eiropas un pasaules vadošo pētniecības centru pētniekiem strādāt pie jaunām mašīntulkošanas metodēm un novērtēt šīs metodes praksē. Savukārt BDVe veido jaunu ekosistēmu lielo datu izmantošanai ES ekonomikā, bet KPLEX projektā pētām vienu no lielākajām lielo datu problēmām – daudzvalodīgu nestrukturētu tekstuālu datu analīzes un apstrādes iespējas,» atklāj Raivis Skadiņš, Tildes pētniecības un izstrādes direktors. Projekti kompānijai ir nozīmīgi, jo ļauj kopā ar ietekmīgiem pētniekiem strādāt pie jaunām tehnoloģijām, tie veicina sadarbību ilgtermiņā un ļauj būt Eiropas pētījumu epicentrā.

Arī R. Skadiņš uzskata, ka pieteikties ir viegli, grūtāk ir uzrakstīt labu projektu, kas iegūst augstu vērtējumu un tiktu līdzfinansēts. Lai sagatavotu labu projektu, ir vajadzīga spoža ideja, ir jāzina, ko grib pētīt, kādas ir jomas pētnieciskās aktualitātes, kādas jaunas tehnoloģijas grib izveidot. «Svarīgi, lai projekts ļoti precīzi atbilstu programmas prioritātēm un prasībām, un ir jāatrod labi sadarbības partneri, kas ir savas jomas eksperti un var veidot spēcīgu konsorciju,» viņš norāda.

Līdz pat 2,5 miljoniem

«Uzņēmumi parasti izvēlas gatavot pieteikumus programmas Apvārsnis 2020 mazo un vidējo uzņēmumu programmas instrumentā SME1 un SME2 – pirmās un otrās fāzes projektiem,» saka I. Cīrule. Pirmās fāzes projektu mērķis ir nodrošināt pilotpētījumus par inovatīvu ideju ieviešanu, piemēram, koncepcijas izveidei vai biznesa plāna izstrādei jaunam vai uzlabotam produktam. Pirmā fāze ļauj uzņēmējiem sagatavoties pieteikuma otrajai fāzei. Tajā uzņēmumi pretendē uz 50 tūkstošu eiro fiksētu grantu, kas veido 70% no kopējām atbalstāmām izmaksām, tāpēc maksimālā atbalstāmā projekta kopējā budžeta summa ir 71,4 tūkstoši eiro. Pirmās fāzes projektu kopējās attiecināmās izmaksas veido visas pamatotās nepieciešamās darbības, lai ieviestu šo projektu, piemēram, darba algas un nodokļi, ekspertu ārpakalpojums, ceļa izdevumi un sadarbības pasākumu izmaksas.

Otrās fāzes projekti ir paredzēti, lai praktiski ieviestu inovatīvas idejas, piemēram, tā ir prototipēšana, testēšana, demonstrēšana, liela apjoma produktu validācija un ieviešana tirgū, kas balstās uz pārbaudītu biznesa plānu. Otrās fāzes projekta attiecināmās izmaksas ir tiešās personāla izmaksas, ārpakalpojumi, ceļa izdevumi, aprīkojuma izmaksas. Tie pretendē uz finansējumu no 500 tūkstošiem līdz 2,5 miljoniem eiro. līdzīgi kā pirmajā fāzē, nepieciešams 30% līdzfinansējums. Pirmās un otrās fāzes pieteikumus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā ar citām organizācijām, piesaistot sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līderu atgriešanās: Gatavi mērķtiecīgi atbalstīt Latviju

Didzis Meļķis, 11.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākumā domubiedru kustība, bet nu jau biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā jeb AppLV nepilna gada laikā ir guvusi ievērojamu, pāri par tūkstoti skaitāmu sekotāju pulku

Cita starpā tas ataino diasporas potenciāla līdz šim nepietiekami apzināto un neapgūto lomu, tostarp ekonomikā. Līdz ar radošumam un uzņēmīgumam labvēlīgo globālo tendenci šādas iespējas likšana lietā Latvijā ir ne vien ticama, bet ir arī jaunās biedrības mērķis, saka tās līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis.

Fragments no intervijas:

Sekojot pārbraukušo profesionāļu pašorganizācijai AppLV, man tā arī šķiet tieši ar pragmatisku ievirzi. Vai tā ir?

Jā, tā ir, bet es pakāpšos atpakaļ, lai paskaidrotu, kā tas ir veidojies. Kopš pērnruden sākām neformāli sanākt kopā reizi mēnesī uz saviesīgu padalīšanos ar pieredzes stāstiem, bija pagājuši pieci seši mēneši, kad es sapratu – šī kustība tik strauji iet plašumā, ka tai ir jāveido kodols un tā ir jāceļ jaunā līmenī. Tā izlēmām par labu tieši biedrības dibināšanai. Mums bija divas fokusa grupu sarunas. Pavisam neformāli – pie alus kausa, par to, kas mums šī kustība ir un ko mēs varētu izdarīt. Un mēs sev formulējām, ka iepriekšējās jeb trimdas paaudzes devums Latvijai ir bijis latviskās kultūras, dzīvesveida un tradīciju dzīva uzturēšana plašajā pasaulē. Tas ir saprotami, jo Latvija kā valsts tolaik nebija brīva un uzturēt latvietību, kas tiešām bija apdraudēta, bija nepieciešams. Tas nozīmēja mūsu valodu, dziesmas, dejas – mūsu nacionālo «DNS».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajā vidē dāvanas ar Latvijas simtgades simboliku vismaz pagaidām nav guvušas plašu atsaucību.

Valsts simtgades akcentēšana biznesa vidē nav aktuāla tendence, un uzņēmumi tāpat kā iepriekš saviem sadarbības partneriem pasniedz veltes, kas vai nu izceļ to darbības jomu, vērtības, vai kādu svarīgu notikumu, piemēram, kompānijas jubileju, novērojušas DB aptaujāto sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāves, kuras nereti palīdz saviem klientiem neapjukt plašajā korporatīvo dāvanu klāstā.

Latvijas simtgades birojā līdz šim gatavību savus ražotos produktus papildināt ar valsts simtgades simboliku, aizpildot speciālu anketu, izrādījuši teju 600 uzņēmumi. Daudzi no tiem ražo suvenīrus un veltes, kas varētu kalpot arī kā korporatīvās dāvanas. Plašajā sarakstā atrodamas grāmatas, dažādi ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, adījumi, šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, sveces, atmiņu spēle, medus, dažādi saldumi, kā arī porcelāna medaļas un krūzītes, organiskā stikla suvenīri u.c. Svinību ietvars veidots atvērts sabiedrības un uzņēmēju iesaistei, tāpēc simtgades piederības zīme uzņēmējiem pieejama bez maksas. DB jau iepriekš ziņoja, ka, ievērojot vizuālās vadlīnijas piederības zīmes lietošanai, uzņēmējiem ir iespēja valsts jubilejā veidot jaunus produktus un pakalpojumus, pilnveidot mārketinga instrumentus gan pašu mājās, gan starptautiski. Latvijas valsts simtgades piederības zīmi veido uzraksts Latvija, valsts karogs un skaitlis 100 ar integrētu bezgalības simbolu kā nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Grafiskās zīmes pamatā ir fonts Cīrulis, kas aizgūts no pagājušā gadsimta sākuma lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medijiem vairāk jāpievēršas oriģinālsatura radīšanai

Armanda Vilciņa, 27.07.2021

TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas). Viņš uzsver, ka pasaules līmeņa medijiem satura veidošanai pieejams milzīgs budžets, ar kuru finansiāli nespēj konkurēt neviens Baltijas medijs.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka globālie uzņēmumi nepievērsīsies latviešu satura veidošanai un nerunās par mūsu valstij nozīmīgām tēmām, tāpēc vietējo mediju saglabāšana ir nacionālās identitātes jautājums.

Fragments no intervijas

Mediju lietošanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Ko tas nozīmē satura veidotājiem?

Patērētāju paradumi mainās, taču tas tā ir bijis vienmēr. Kad tikko parādījās televīzija, tika uzskatīts, ka radio ar laiku izzudīs, taču, kā redzam, tas nav noticis. Pēdējos gados satura veidotāju lielākie izaicinājumi saistās ar konkurences paplašināšanos – šobrīd mums jākonkurē ne tikai ar vietējiem medijiem, bet arī ar pasaules līmeņa spēlētājiem. Pieejamo platformu loks ir ļoti plašs – pasaules tirgū nemitīgi ienāk gan jaunas straumēšanas platformas, gan internacionāli sociālie tīkli. Dabiski, ka cilvēki, sevišķi jaunā paaudze, bieži izvēlas patērēt arī ārzemju saturu, taču es neteiktu, ka šī iemesla dēļ mūsu auditorija ir sarukusi. Ir daudz izmaiņu, bet mūsu mediju lietotāju skaits nav dramatiski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku no 40 uz 32 stundām jeb no pašreizējām piecām līdz četrām darba dienām nedēļā; Latvijā šādu darba laika režīmu kā obligātu visiem ieviest pagaidām nav iespējams.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji. Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba laiku priecē, tomēr darba devējiem tā prasīs papildu izmaksas, kas rezultēsies konkurētspējas sarukumā, tam sekas – uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām.

Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varot prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus. Vienlaikus skanēja priekšlikums – vienošanos par darba laika ilgumu astoņas, sešas vai četras stundas dienā atstāt darba devēja un darba ņēmēja sarunām.

Ikvienai medaļai divas puses

"Kā jebkurai idejai, arī šai ir divas medaļas puses – vienā ir iespējamie ieguvumi, bet otrā – zaudējumi un problēmas," vispārīgo vērtējumu darba laika saīsināšanas idejai sniedz LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot vairākus mājasdarbus, Latvijas pārtikas un kosmētikas ražotājiem ir iespēja savus izstrādājumus realizēt patērētājiem ASV; pirmie celmlauži jau strādā šajā jomā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Tirdzniecības un juridisko pakalpojumu uzņēmuma Waltz&Tailor eksperte Agnese DeLatoni, kura pavisam nesen strādāja ar Dienvidāfrikas (DĀR) ražotājiem, sekmējot šīs valsts produkcijas realizāciju ASV. Viņa norāda, ka Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties no mītiem par ASV tirgu, piemēram, ka to iekaro tepat netālu esošā Polija. ASV tirgū modē ir tieši bioprodukti, tādēļ Polija nav un pagaidām nebūs konkurente.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Stereotipi, ka Latvijā esam mazi un neko nevaram, ir vienas no lielākajām bremzēm, kas traucē meklēt jaunas iespējas plašajā pasaulē. Ir citas: nav zināšanu par ASV tirgu, ir tikai pieņēmumi. Ražotājiem ir jāsaprot, ka spēles noteikumi pasaulē mainās, jo, ja šodien nav kontroles pār savu tirgu, tad par ilgtermiņa izaugsmi nav iespējams pat runāt. Tāpēc ražotāju uzdevums ir vai nu iegūt, vai arī atgūt kontroli pār tirgu, nevis visu atstāt tirgotāju pārziņā. Tā ir vienīgā izeja no tā, kur Latvijas ražotāji atrodas šodien – lēnā, sāpīgā nāvē. Tas nozīmē, ka cilvēki bez darba, bez ienākumiem cīnīsies un plēsīs katru eiro cits no cita. Piemēram, Venecuēlā cilvēki jau pārdod sevi uz ielas, lai dabūtu ēdamo, un visa pasaule uz to noskatās. Kurš saka, ka Latvijā tā nebūs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA CrossChem cer iekosties gardajā Vakareiropas tirgus kumosā, kur jākonkurē ar milžiem, kuru apgrozījums mērāms miljardos

Auto ķīmijas ražotāja SIA CrossChem kāpinājusi apgrozījumu no 2,75 milj. eiro 2014. gadā līdz 8,34 milj. eiro 2017. gadā, kas ļāvis uzņēmumam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

«Peļņas rādītāju ziņā pēdējie trīs gadi nav bijuši slikti. 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, esam audzējuši apgrozījumu par 43%, bet peļņu – par 45%. Arī šajā gadā izaugsmes temps ir labs, domāju, ka gaidāms vēl viens rekordgads. Lai gan man nepatīk prognozēt, taču iepriekš izvirzītie plāni tiek pildīti, kas ļauj secināt, ka Latvijā apgrozījums varētu sasniegt aptuveni 12 milj. eiro, bet CrossChem International grupas apgrozījums varētu būt 20–25 milj. eiro. Globālā līmenī izteikt precīzākas prognozes ir grūti, jo no jauna izveidotie uzņēmumi un ražotnes strādā ar pozitīviem rādītājiem, bet tām ir nepieciešams laiks, lai «ieskrietos»,» teic SIA CrossChem dibinātājs, valdes loceklis Ričards Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunākās Zvaigžņu karu filmas kases ieņēmumi pārsnieguši miljardu dolāru

LETA, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV izklaides industrijas milža «The Walt Disney Company» («Disney») jaunākās «Zvaigžņu karu» («Star Wars») filmas kases ieņēmumi pasaules kinoteātros vien trīs nedēļu laikā kopš pirmizrādes pārsnieguši vienu miljardu dolāru (834 miljonus eiro) atzīmi, paziņojis «Disney» preses pārstāvis.

Sagaidāms, ka «Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi» («Star Wars: The Last Jedi») pārspēs vēl vienu «Disney» filmu «Skaistule un Briesmonis» («Beauty and the Beast») kā filma ar pērn gūtajiem lielākajiem kases ieņēmumiem.

«Skaistule un Briesmonis» kases ienākumos ASV kinoteātros guva 500 miljonus dolāru, bet kinoteātros visā pasaulē kopumā - vairāk nekā 1,3 miljardus dolāru.

Eksperti lēš, ka «Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi» četru dienu svētku brīvdienās Ziemeļamerikā nopelnījusi aptuveni 65,6 miljonus dolāru, kopumā kopš pirmizrādes pirms trīs nedēļām nopelnot 530,3 miljonus dolāru. Savukārt kinoteātros visā pasaulē filma kases ieņēmumos guvusi aptuveni 523 miljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomists: Apbrīnojama ir sabiedrības spēja saredzēt problēmas tur, kur patiesībā vērojams panākums

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nestandarta monetārās politikas beigu sākums

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Reproduktīvās medicīnas centrs Embrions sāk darbu jaunās telpās

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reproduktīvās medicīnas centra Embrions vajadzībām rekonstruētas telpas Rīgā, Tālivalža ielā, kur pacientiem tagad ir pieejama ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota operāciju zāle, augstākā līmeņa dienas stacionārs un ambulatorā daļa.

Gandrīz 900 m2 plašajā klīnikā vienuviet iespējams saņemt ginekologu konsultācijas, veikt izmeklējumus, manipulācijas, medicīniskas apaugļošanas procedūras, tai skaitā valsts apmaksātus pakalpojumus, pieejama grūtniecības novērošana. Klīnikas speciālisti ārstē visu veidu neauglību, seko līdzi jaunākajām neauglības ārstēšanas metodēm un tehnoloģiju sasniegumiem pasaulē.

Ēkas rekonstrukcijas darbus pērn paveica būvniecības uzņēmums SIA Arčers. Uzņēmuma valdes locekle Maija Baltgalve norāda, ka ārstniecības iestāžu darbības joma liek pievērst īpašu uzmanību būvniecības procesam un materiālu izvēlei, lai pacientu pieņemšana varētu noritēt tam atbilstošās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota 16 stāvu biroju ēka Teodors biznesa centrā Jaunā Teika, informē projekta attīstītāja Hanner Grupa pārstāve Līga Ansone.

16 300 kvadrātmetru plašajā namā izveidotas A klases biroju telpas. Jaunās Teikas biznesa centra koplietošanas telpu interjeru ir izstrādājusi arhitekte Zane Tetere. Savukārt ēku arhitektūra ir veidota sadarbībā ar arhitektu Uldi Bērziņu. Pašlaik vairāk nekā 60% ēkas jau iznomāti, tostarp tādām kompānijām kā DNB ASA un Accenture.

«Jaunajā Teikā mājokļi un biroji tiek veidoti, lai veicinātu radošumu, pieredzes apmaiņu un aktīvu dažādu cilvēku un uzņēmumu interakciju. VEF apkārtne jau vēsturiski ir mājvieta tehnoloģijām un inovācijām. Šajā rajonā kopumā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumos strādā vairāk nekā 3500 darbinieki. Līdz ar Teodors nodošanu ekspluatācijā, viņiem pievienosies vēl vismaz 1500 radošas un inovatīvas personības,» teic Hanner Grupas valdes loceklis Mindaugas Valcukas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem ēdienu piegādes servisu popularitāte arī šobrīd aizvien turpina strauji pieaugt, un, lai apmierinātu patērētāju vēlmi baudīt smalkāko restorānu maltītes arī esošajos apstākļos, šomēnes pašmāju tirgū sevi pieteicis jauns ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzējs Five Star.

Tas piedāvā Latvijā vēl līdz šim nebijušu konceptu - vadošo šefpavāru svaigi pagatavotas maltītes ar ātru un kvalitatīvu piegādi visā valsts teritorijā.

Five Star platforma apvieno tādus ēdināšanas jomas lielmeistarus kā Mārtiņu Sirmo (Ramen Riga), Lauri Aleksejevu (36. līnija) un Raimondu Zommeru (Entresol).

Svaigi pagatavoto ēdienu plašajā sortimentā pieejami gan izmeklēti steiki un jūras veltes, gan dažāda veida salāti, uzkodas, zupas un deserti katrai gaumei. Kopā ar izvēlētajiem ēdieniem tiek piegādāta arī to pareizas pasniegšanas instrukcija, maltītes pagatavošanas pēdējo posmu uzticot pašam klientam un tādējādi nodrošinot autentisku ēdiena garšu, kāda tā būtu, baudot uz vietas restorānā. Galvenais uzsvars tiek likts uz salīdzinoši vienkārši pagatavojamiem, taču oriģināliem un kvalitatīviem siltajiem un aukstajiem ēdieniem no dažādu valstu virtuvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties klientu un pasūtījumu skaitam, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals «Barbora.lv» 19. februārī atvēris trešo preču komplektēšanas centru Rīgā, informē uzņēmums.

Palielinot pārtikas preču piegādes iespējas Rīgā un Pierīgā, «Barbora.lv» jauno preču komplektēšanas centru atvēra Jaunajā Rīgas centrā. Jaunatvērtais komplektēšanas centrs atrodas nesen atklātajā 3153 m2 plašajā «Maxima» veikalā Grostonas ielā 1. Tas ir otrs lielākais «Barbora.lv» komplektēšanas centrs, kas ievērojami palielinās klientu apkalpošanas kapacitāti, jo tas apkalpos aptuveni 20% no esošajiem «Barbora.lv» klientiem, kā arī būs gatavs apkalpot jaunus klientus, nodrošinot ērtāku preču komplektēšanu.

«Barbora.lv jauno klientu skaits kopš pērnā gada septembra katru mēnesi vidēji pieauga par 26%, bet pasūtījumu skaits – par 19%. Mēs redzam, ka pārtikas piegāde uz mājām Latvijā kļūst arvien populārāka,» stāsta Sanita Bērziņa, «Barbora.lv» valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kalnciema ielā gruzdošo graustu nojaukt nedrīkstēs un to piespiedu kārtā sakārtos

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 2b, ugunsgrēkā cietušo namu nojaukt nedrīkstēs, jo tas ir iekļauts valsts kultūras pieminekļu sarakstā, informēja noskaidroja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja Oļega Burova (GKR) teiktā, departaments saņēmis būvinženiera vērtējumu par to, ka ēka nav jānojauc, jo nav konstatēti bojājumi, kas liecinātu par nesošo sienu nestspējas samazinājumu. Lai novērstu nama bīstamību, primāri nepieciešams demontēt ēkas bīstamās daļas, jumta konstrukcijas, kā arī izvest visus gruvešus, kas radušies ugunsgrēka rezultātā iegrūstot nama starpsienām un grīdām.

Departaments plāno izdot rīkojumu, kas uzdod par pienākumu šos darbus veikt nama īpašniekiem. Ja tas netiks izdarīts, piektdien, 30.novembrī, domes speciālisti to izdarīs piespiedu kārtā un iztērētos līdzekļus mēģinās piedzīt no apsaimniekotājiem. Līdz šim gan domei ne reizi vēl nav izdevies atgūt par nama sakārtošanu iztērēto naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Industriālā parka Dienvidu vārti izveidē ieguldīs 12 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais investīciju apjoms šī projekta īstenošanā ir aptuveni 12 miljoni eiro, un to plānots pabeigt aptuveni gada laikā.

7,5 miljonus eiro no nepieciešamā finansējuma A klases biroju, noliktavu un tirdzniecības telpu kompleksa būvniecībai nekustamo īpašumu attīstītājam LNK Properties piešķīrusi SEB banka.

Jau ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi ar jauniem nomniekiem par vairāk nekā 70% no jaunceļamo Dievidu vārtu telpu platībām.

«Dienvidu vārtu būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Ēkas tiks būvētas, ievērojot energoefektivitātes principus, un tās būs pilnībā aprīkotas ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām. Gandrīz 5 hektāru plašajā teritorijā būs apvienotas daudzfunkcionālas noliktavu, biroju un tirdzniecības telpas ar attīstītu infrastruktūru. Telpas ir pieejamas platībā no 300 m2 līdz 2500 m2, un tās iespējams pielāgot katra individuāla biznesa vajadzībām. Komplekss Dienvidu vārti atradīsies kvartālā starp Piedrujas, Rēzeknes un Dārzciema ielām pie Dienvidu tilta, kas padara to viegli sasniedzamu no dažādām Rīgas pilsētas pusēm,» stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Komentāri

Pievienot komentāru