Jaunākais izdevums

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Pirmais produkts bija dzintara eliksīra ziede, ko izmanto pēc masāžām. Sākumā viņa izmantoja gatavu krēma bāzi, bet tagad to gatavo pati. Kopumā "Livonijas dzintars" ir 20 produkti, no kuriem pieprasītākie no pastāvīgo klientu puses ir masāžas eļļa un balzāms. Tie arī ir vissenākie zīmola produkti. Jaunos produktus klienti iepazīst lēnāk.

Šobrīd produkti tirgū tiek piedāvāti kā kosmētika. "Lai varētu šos produktus pārdot aptieku tīklos, vēl nepieciešami medicīniski pierādījumi, bet arī kosmētiski tie labi strādā – mīkstina ādu, atslābina saspringušus muskuļus. Lai tos sertificētu pilnībā kā medicīniskus produktus, vēl priekšā ļoti liels un arī dārgs darbs. Ideja par to nav atmesta – tas ir process, kam gatavojos," tā viņa.

"Korekcijas manos plānos ieviesa arī šis pavasaris, kad saistībā ar Covid-19 izaicinājumiem nācās atkāpties no dažiem maniem mērķiem. Taču es turpinu darboties tālāk, varbūt vienīgi nedaudz lēnāk," saka D. Šķiņķe.

"Livonijas dzintars" ir uzņemts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatorā.

"Tieši tolaik, kad dibināju uzņēmumu, vienā no inkubatora pasākumiem jaunajiem uzņēmējiem uzzināju par iespēju iestāties inkubatorā. Startēju ar savu piedāvājumu un mani uzņēma. Ja iepriekš es darbojos mierīgāk, visu kārtīgi apdomājot, inkubators iemāca struktūru, mudina darboties ātrāk. Tas ir vajadzīgs – nav ko mierīgi kā Lielupei plūst," teic D. Šķiņķe.

Viņa atklāj, ka izejvielas nav tik vienkārši pieejamas. Dzintara pūderis no Baltijā salasītiem dzintariem tiek ražots Polijā, jo nekur Baltijā nav vajadzīgo iekārtu. "Nevar tā vienkārši ņemt dzintaru un samalt. Ir speciālas dzirnavas, kuras dzintaru samaļ līdz ļoti smalkām daļiņām. Man ir dzintara piegādātāji, bet, kad pati esmu pie jūras, arī tos lasu. Taču es izmantoju tikai pavisam mazus dzintara gabaliņus, jo man neceļas roka smalcināt lielus gabalus. Praktiski es izmantoju tikai to, ko juvelieri rotās vairs nevar izmantot. Labu vērtību nevajag sadalīt reizinātājos, bet gan izmantot līdz galam," spriež D. Šķiņķe.

Viņa ir sākusi nodarboties arī ar tūrismu un pie sevis ražotnē pieņem tūristus, stāsta par dzintaru un kosmētikas tapšanu. Jelgavas Tūrisma un informācijas centrs "Livonijas dzintaru" ir iekļāvis Baltijas tūrisma maršrutā.

Vaicāta par nākotnes plāniem, D. Šķiņķe teic, ka meklē sadarbības partnerus ārzemēs. Jūnijā "Livonijas dzintars" piedalījās digitālajā izstādē Ķīnas pilsētā Ningbo, kur par uzņēmuma produkciju ir ieinteresējušies divi potenciālie sadarbības partneri. Par tālāko sadarbību gan vēl ir grūti spriest. Sadarbības partneri tiek meklēti arī Vācijā. "Problemātiski ir tas, ka nevaru iekļaut preci katalogos, lai izsūtītu to pa pastu. Kosmētiku nedrīkst sūtīt pa pastu. Varētu izmantot lielo kurjerfirmu pakalpojumus, bet nelielos daudzumos tas ir dārgs prieks. Lai tas atmaksātos, sūtījumam jābūt lielam. Ir interesenti Anglijā un ASV, bet pat paraugus ir grūti izsūtīt, jo tas ir ļoti dārgi," viņa apgalvo.

Šobrīd viņa uzņēmumā strādā viena. "Galā tieku, vēl nav tik liela stabilitāte, lai pieņemtu darbā vēl kādu. Līdz Covid-19 krīzei bijām divi cilvēki, bet diemžēl līdz ar ārkārtas situāciju tas mainījās. Tirdziņi praktiski ir nobremzēti, tagad ar jūliju kaut kas sāk kustēties," saka D. Šķiņķe. Viņas novērojumi liecina, ka darbā ar jauniem pircējiem vislabākais instruments ir tieši tirdziņi, jo veikalā, kur pārdod daudz produktu, pārdevējs tik dziļi nemācēs pastāstīt par katru konkrēto lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izstrādā kosmētiku cilvēkiem ar rozāciju

Anda Asere, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora trīs mēnešu ilgajai pirms inkubācijas programmai, Demo dienā noskaidrotas sešas labākās komandas, kuras ieguva naudas balvas.

Kopā tika piešķirtas naudas balvas 19 500 eiro apmērā. 1. vietu un 5000 eiro ieguva komanda “Edo”, kuras biznesa ideja ir platformas izveide cilvēkiem ar kuņģa un gremošanas sistēmas problēmām, nodrošinot iespēju saņemt gan konsultācijas no dietologiem, gan specializētus diētas plānu attālināti.

Tāpat tika piešķirtas divas 2. vietas un 3500 eiro naudas balvas komandām “Bluro Boards” un “Drink’n’Roll”, trīs 3. vietas un 2500 eiro naudas balvas tika piešķirtas komandām “Todayspace”, “Zelta Urķis” un “MyCareerGuru”.

Pavasara uzsaukumā LU studentu Biznesa inkubatorā dalību uzsāka 20 komandas, kuras, neskatoties uz apkārt valdošo pandēmiju un daudzajiem ierobežojumiem, pierādīja sevi smagā un neatlaidīgā darbā, iesaistoties gan inkubatora rīkotajās aktivitātēs, gan pašiem turpinot darbu pie savu ideju attīstīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izstrādā zīmola grāmatu vadības rīku

Anda Asere, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien aģentūru izstrādātās zīmola grāmatas netiek izmantotas, tāpēc reklāmas nozares pārstāvji izveidojuši interaktīvu tiešsaistes rīku "Corebook".

Uzņēmumu dibinājuši trīs partneri – Aigars Āboltiņš, Jānis Vērzemnieks un Maksims Kušnarevs, kuri kopā strādāja aģentūrā "Digibrand". Savā darbā viņi bija pamanījuši, ka zīmola grāmatas kolēģi sūta cits citam šurpu turpu un beigās neviens vairs nezina, kura ir īstā versija.

"Ideja par "Corebook" datējama ar 2018. gadu, kad sapratām, ka statiskas zīmola grāmatas pdf formātā 70% gadījumu netiek lietotas. Pētījām tirgū esošos zīmolu vadlīniju un failu vadības risinājumus, bet nekas mūs neapmierināja," saka J. Vērzemnieks.

Viņiem šķita, ka būtu loģiski, ka zīmola grāmata ir kā saite, kam var piekļūt visi, kam tai ir pieeja un var būt pārliecināti, ka tā ir aktuālā versija, turklāt to laika gaitā var papildināt un labot. Galarezultāts izskatās kā mājaslapa, bet nav vajadzīgas programmēšanas zināšanas, lai to sagatavotu. "Šāds risinājums der ne tikai statiskām pdf formāta zīmola grāmatām, bet arī vadlīnijām par video, audio un animāciju," skaidro J. Vērzemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubators aicina visus interesentus un jaunos uzņēmējus pieteikties inkubatorā un piedalīties 3 mēnešu pirms-inkubācijas periodā pavasara semestrī.

"Inkubatorā 8.sezonā uzņēmām dalībniekus no 10 Latvijas Universitātes fakultātēm, bet vēl 35% dalībnieku bija citu augstskolu studenti vai cilvēki, kuri jau ir beiguši savas studiju gaitas. Jauno dalībnieku lielās intereses dēļ nolēmām dalībniekus uzņemt arī pavasara semestrī, dodot iespēju katram interesentam iziet pirms-inkubācijas periodu un attīstīt savu biznesa ideju," uzsver LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Kārlis Kivlenieks.

Pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam "Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem", studentiem, kuri piedalās šajā programmā, tās noslēgumā "Demo dienā" būs iespēja saņemt naudas balvas, kas 1.vietai ir 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa simulāciju konkursā uzvar ideja par biogāzes ražošanu no aļģēm

DB, 14.04.2020

Uzvaras laurus konkursā plūca komanda "Quarter Life Crisis" ar ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"JoinMe" plāno piedāvāt mobilo lietotni senioriem, lai mudinātu viņus pareizi kustēties.

"Hakatona "SportHack 2020 Latvija" laikā mums radās ideja izveidot mobilo lietotni, kur treneris varētu tiešsaistē sazināties ar klientiem un veikt attālinātu fizisko apmācību. Ir daudzas mobilās lietotnes, kas piedāvā treniņus visiem, bet senioriem domātu aplikāciju ir daudz mazāk. Mēs vēlamies orientēties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem virs 65 gadiem, kuri lielāko daļu laika pavada mājās un maz kustās. Tie varētu būt arī seniori, kuri nesen atgriezušies mājās no operācijas slimnīcā un kam jāveic dažādi fiziskie vingrinājumi, lai viņi kļūtu spēcīgāki, bet trūkst zināšanu par to, ko un kā tieši darīt," saka Andris Kaušelis, "JoinMe" komandas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamīns bieži vien ir nozīmīgs interjera elements, taču ne visās ēkās to iespējams ierīkot, tādēļ SIA "Fireplace by Livilla" izveidojusi alternatīvu risinājumu - dekoratīvos kamīnus.

Ideja - nejauši

Ideja radīt kamīnus SIA "Fireplace by Livilla" īpašniecei Evitai Folkmanei radusies pirms aptuveni gada - viņas draudzene bija iegādājusies dzīvokli un aicinājusi aizbraukt līdzi to aplūkot.

"Dzīvokļa viesistabā pamanīju tukšu sienu, un man šajā brīdī pēkšņi prātā ienāca doma, ka tur jāstāv dekoratīvajam kamīnam. Es viņai savu vīziju mēģināju izstāstīt, taču tajā brīdī viņa to vēl nesaprata. Draudzene lūdza parādīt kādu fotogrāfiju, lai vismaz gūtu priekšstatu, kāds tas izskatās, taču bildes kam līdzīgam internetā es neatradu - beigās tomēr izskaidroju savu ideju, bet nolēmu radīt reālu paraugu," viņa atminas.

"Bija ziema, man bija brīvs brīdis, bērns gāja bērnudārzā, tāpēc nolēmu - kāpēc gan neizgatavot paraugu?" stāsta kamīnu radītāja. Mājās bijušas tikai koka paletes, un tā nu no paletes dēļiem tapa dekoratīvais sveču kamīns. Galu galā visi, kas ieraudzījuši kamīnu, bijuši patīkami pārsteigti - gan radi, gan draudzenes, un ieteikuši,sociālajos tīklos publicēt informāciju par produktu un to reklamēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc jaunuzņēmums piedzīvo neveiksmi, ir tas, ka nav tirgus vajadzības pēc tā izstrādātā produkta vai pakalpojuma.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" norādīja Džeremijs Goldmans (Jeremy Goldman), kurš ir raidījuma "Futureproof" vadītājs, "Goldman Intel" dibinātājs un grāmatu "Going Social: Excite Customers, Generate Buzz, and Energize Your Brand with the Power of Social Media" un "Getting to Like" autors.

"Tas ir diezgan pašsaprotami - pirms tērē tam 80 stundas nedēļā, izpēti, vai tirgum to vajag. Taču es piekrītu, ka ir vieglāk to pateikt, nekā izdarīt," saka Dž. Goldmans.

Ir vairāki iemesli, kāpēc jaunuzņēmumi piedzīvo neveiksmi, un, vadoties no tiem, var izdarīt secinājumus par to, kas ir apstākļi, kas var nodrošināt uzņēmuma veiksmi ilgtermiņā. Viņš uzskata, ka veiksmīgs jaunuzņēmums ir tāds, kas spēj pirms citiem atrast pareizo tirgu, ir pareizajā laikā un vietā, lai piesaistītu labākos talantus un finanses, bet ne pārāk daudz kapitāla, lai investori nediktētu biznesa stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rūjienas uzņēmums SIA "pesto.lv" ir ceļā no mājražošanas uz ražošanu lielākos apjomos.

"Vēlamies, lai katrā Latvijas ģimenē uz galda gan svētkos, gan ikdienā būtu atrodams kāds no mūsu ražotajiem produktiem," biznesa portālam db.lv saka Jānis Pirsko, SIA "pesto.lv" līdzīpašnieks. Šobrīd uzņēmums ražo četrus produktus – klasisko bazilika pesto, vegāno bazilika pesto, karamelizētus sīpolus un tomātu garšaugu mērci "Tomzo".

Ideja par pesto ražošanu radās Aldonim Elksnim, kurš jau vairāk nekā 15 gadus darbojas restorānu biznesā un bija novērojis, ka Latvijā nevar iegādāties tādas garšas un kvalitātes bazilika pesto mērci, par kādu viņš būtu sajūsmā un ar prieku pasniegtu klientiem. "Līdz ar to izstrādājām recepti, kas mums pašiem šķita visatbilstošākā un patīkamākā mūsu garšu kārpiņām," saka J. Pirsko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecpiebalgas novada SIA "ApiMI" visvairāk lepojas ar propolisa un bišu vaska aplikācijām, ko izmantot siltumterapijā.

Šīs aplikācijas izgatavotas no "Oeko-Tex" sertificēta kokvilnas auduma un Piebalgā ievākta propolisa un bišu vaska, kas tiek iestrādāti starp šī auduma slāņiem. "Siltumterapijas apvienojumā ar fizioterapiju un medikamentiem ir pielietojamas vairāku atveseļošanās procesu veicināšanā: bronhu izsildīšanai, locītavu un muguras sāpju mazināšanai, saspringtu muskuļu atslābināšanai, kā arī gaisa uzlabošanai telpās. Mūsu aplikācijas ir unikāls produkts un jaunums ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Eiropā. Tas ir ne vien daudzfunkcionāls un vairākkārt lietojams, bet arī piemērots dažādiem vecumiem, drošs un tīrs līdzeklis, kas nācis no dabas," biznesa portālam db.lv stāsta Madara Radziņa, SIA "ApiMI" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valodu mācību centrs "BaltImage" pieprasījumu pēc angļu valodas nodarbībām izjūt līdz ar izmaiņām uzņēmējdarbības vidē. Savukārt krīze veicina nevēlēšanos papildināt valodu zināšanas.

"BaltImage" ir pieaugušo valodu mācību centrs, kas pērn nosvinēja savu 10 gadu jubileju. Centrs šobrīd sadarbojas ar 12 vietējiem un arī ārzemju - dzimtās valodas - pasniedzējiem, pasniedzot gan mācību centra telpās, gan viesojas pie klientiem.

Mācību centra piedāvāto valodu vidū ir gan vācu, krievu, franču, spāņu, gan latviešu valoda, pieprasītākā no visām ir angļu valoda. Mācību centra rīkotājdirektore Ivita Ozola uzskata, ka angļu valoda ir arī viena no svarīgākajām valodām, ko būtu nepieciešams apgūt, jo tā ne tikai sniedz visdažādākās iespējas, bet ar katru gadu kļūst arvien nepieciešamāka veiksmīgu biznesu iesācējiem Latvijā un ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienkāršs plāns, kas palīdzēs piesaistīt projektam investīcijas

Marija Ručevska, TechChill valdes locekle, Helve līdzdibinātāja, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jums var būt lieliska, inovatīva ideja. Jums var būt pārliecība, ka iecerētais produkts būs noderīgs lielam skaitam lietotāju. Tomēr reti kuru projektu var īstenot, nepiesaistot papildu līdzekļus no investoriem. Tas nav nekas neizdarāms, taču finanšu meklējumiem ir labi jāsagatavojas. Kā to izdarīt, stāsta Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle Marija Ručevska, kas šogad darbojas arī Junior Achievement Latvia un LIAA organizēto Jauno uzņēmēju dienu 2020 žūrijā.

Darbojoties tehnoloģiju jaunuzņēmumu sfērā, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kuri vēlas vai nu attīstīt savu ideju, vai arī piedalīties kāda interesanta, inovatīva produkta tapšanā. Tie ir gan pieredzējuši profesionāļi, kas stabilu karjeru nomaina pret izaicinošo jaunuzņēmumu vidi, gan arī skolēni, kas attīsta savus mācību uzņēmumus.

Jāsaka, jaunieši ir patiešām azartiski un savu ideju īstenošanai velta ļoti daudz laika un pūļu. Un labi zina, ko vēlas sasniegt. Par to pārliecinājos, darbojoties Junior Achievement Latvia un LIAA organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2020 žūrijā. Ar Latvijas labākajiem mācību uzņēmumiem -finālistiem ikviens varēs iepazīties jau otrdien, 16.jūnijā, kad noritēs šā gada Jauno uzņēmēju diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar plānots piedāvāt mobilās lietotnes "Latvijasporto.com" testa versiju, kas dos iespēju rezervēt sporta laukumus, apkopot personīgo un komandas statistiku, saņemt motivējošas īsziņas, kā arī atrast treniņu biedrus.

Idejas autora Sergeja Petrova veiktā aptauja liecina, ka 60% vēlas sportot biežāk, ja vien kāds organizē aktivitātes, tāpēc viņš cer, kas šis risinājums palīdzēs jauniešiem kļūt aktīvākiem sportā.

"Pagājušās vasaras sezonā saskāros ar to, ka infrastruktūra, kuru pašvaldības tik strauji veido, netiek nodrošināta ar IT risinājumiem, viss tiek darīts personīgi vai pa tālruni, kas ir ārkārtīgi neērti un neatbilst 21. gadsimta digitālajiem standartiem," teic S. Petrovs. Viņš vēlējās noorganizēt futbola mini turnīru, bet radās vairāki izaicinājumi – kur atrast pārējos spēlētājus, kā administrēt turnīru, kur uzglabāt datus. Iecerēts, ka visus šos uzdevumus atrisinās mobilā lietotne "Latvijasporto".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā, iespējams, izdzīvos radošākie un veiksmīgākie, domā "Balzambāra" līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.

Līdz ar bāra slēgšanu, līdzšinējais bārmenis kļuvis par mājražotāju un piegādā klientiem siļķi kažokā, auksto zupu un asiņaino, nevainīgo Mēriju.

Pirmās piegādes Rīgā un Pierīgā viņš uzsāka 20.martā un mēneša laikā izpildīti jau aptuveni 100 pasūtījumi. Uzņēmējs stāsta, ka pabijis dažādās, interesantās vietās, par kurām, dzīvojot Rīgā, pat nav zinājis, taču visbiežāk piegādes tiek veiktas uz biroju telpām Rīgas centrā. A.Reizenbergs atzīst, ka pieprasītākā šobrīd ir siļķe kažokā.

Ideja par šo salātu piegādi gaisā virmojusi jau kādu laiku. "Redzēju, ka mana sieva uz dažādiem svētkiem gatavo siļķi kažokā un es teicu - kūkas var pasūtīt, kāpēc lai siļķi kažokā nevarētu. Bet šī ideja palika kaut kur gaisā. Tagad, sēžot mājās, izdomājām, ka jāpamēģina. Viss ļoti labi aizgāja. Cena arī ir pieklājīga un nav augsta. Protams, ka es nopelnu un desai sanāk," stāsta A.Reizenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc produkta testu pabeigšanas maijā "Qwqer" plāno sākt sniegt taksometra pakalpojumus Latvijā.

"Ideja izveidot savu taksometra pakalpojumu mums radās pēc veiksmīgi uzsāktiem piegādes pakalpojumiem. Mūsu mērķis bija pēc iespējas ātrāk organizēt piegādi tajā pašā dienā, un mums tas izdevās. Redzot ieguvumus no mūsu pakalpojumu sniegšanas ātruma, daudzi klienti lūdza mums izmēģināt sevi taksometra pakalpojumu sfērā. Galu galā izlēmām to darīt un ieviesām to mūsu pakalpojumu klāstā. Tagad jebkurš "Qwqer" klients varēs pasūtīt ne tikai piegādi, ēdienu vai produktus, bet arī taksometru," biznesa portālam db.lv stāsta Andris Grigorjevs, "Qwqer" izstrādātājas SIA "Ipay" līdzīpašnieks.

Uzņēmums sāka piedāvāt piegādes pakalpojumus pagājušā gada decembrī. Ideja radusies vērojot, kā sāka mainīties pakalpojumu tirgus. Viņš stāsta, ka projekts tika izstrādāts tepat Latvijā, bet pirmā vieta, kur tas tika ieviests, ir Šeņžeņas pilsēta Ķīnā, kurā ir aptuveni 12 miljoni iedzīvotāju. Šobrīd "Qwqer" darbojas Rīgā, Šeņžeņā, Tokijā, Ņūdeli, Losandželosā. Drīzumā iecerēts sākt darbu Maiami un Maskavā. "Šobrīd pieprasījums pēc piegādēm ir ļoti liels un tas nekur nepazudīs," paredz A. Grigorjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Klientiem nogādās drošu pārtiku

Anda Asere, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru