Jaunākais izdevums

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Papildus tam situācijās, kad klients vēlas mainīt pārvadātāju no "LDz Cargo" uz kādu no konkurentiem, "LDz Cargo" izbeidza iepriekš uz izdevīgākiem noteikumiem noslēgto pārvadājumu līgumu un par pārvadājumu pierobežā piemēroja standarta tarifu, kas palielina klienta izdevumus visā pārvadājuma maršrutā.

Lai novērstu situāciju, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vienlaicīgi nodrošina arī kravu pārvadājumus, ko var veikt privātie komersanti, 2007.gadā tika pabeigta LDz reorganizācija, kā rezultātā tās meitas sabiedrība "LDz Cargo" pārņēma kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Pašlaik Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumus nodrošina četri komersanti, taču "LDz Cargo" laika periodā no 2007.gada līdz 2020.gadam noturīgi veido 70-80% no kopējā kravu pārvadājuma tirgus Latvijā, skaidroja Gaiķis.

Lai nodrošinātu starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas, ir jāšķērso robežstacijas Kārsavā, Zilupē vai Indrā, taču stacijas, kur notiek faktiskās starptautisko kravu pieņemšanas un nodošanas operācijas, atrodas 50-90 kilometru attālajās iekšzemes pieņemšanas un nodošanas stacijās - Rēzeknē un Daugavpilī.

KP pārstāvji informēja, ka vēsturiski dzelzceļa kravu pārvadājumus no robežstacijām līdz kravu pieņemšanas un nodošanas stacijām Rēzeknē un Daugavpilī sniedza LDz, bet pēc tās reorganizācijas šī pakalpojuma sniegšanu pārņēma "LDz Cargo".

Reizē atbilstoši Dzelzceļa pārvadājumu likumam dzelzceļa kravu pārvadātāji par vagonu dīkstāvi - vagonu aizturēšanu ceļā vai vagonu iekraušanu un izkraušanu - var noteikt maksu kravu nosūtītājiem vai saņēmējiem. Šāds nosacījums ieviests ar mērķi, lai veicinātu vagonu apriti.

Vienlaicīgi "LDz Cargo" ir vienīgais dzelzceļa kravu pārvadātājs Latvijā, kas uzskaita vagonu dīkstāvi un nosaka maksu par to. Turklāt "LDz Cargo" maksu par dīkstāvi nosaka ne tikai gadījumos, kad dzelzceļa kravu pārvadājumā izmantoti inventāra vagoni, par kuru izmantošanu Latvijā tā ir atbildīga, bet arī gadījumos, kad dzelzceļa kravu pārvadājumā izmantoti privātpersonām piederošie vagoni, par kuru izmantošanu vienojas kravu nosūtītājs vai saņēmējs ar vagonu īpašnieku vai tā pārstāvi.

KP konstatēja, ka "LDz Cargo" noteiktās dīkstāves maksas par inventāra vagonu izmantošanu ir pamatotas, ciktāl tās nepieciešamas, lai segtu šo vagonu apsaimniekošanas izmaksas.

Tajā pašā laikā KP secināja, ka maksa, kas noteikta par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem, ir nepamatota. Pirmkārt, kā viens no "LDz Cargo" sniegtajiem pamatojumiem šai maksai ir nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras efektīvu caurlaidi. KP piebilda, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā ir LDz, un vienlaikus šo funkciju izpilde nav nodota "LDz Cargo".

Tāpat KP novēroja, ka par privātpersonām piederošo vagonu izmantošanu vienošanās notiek starp kravas saņēmēju vai nosūtītāju un vagonu īpašnieku vai tā pārstāvi. KP ieskatā, situācijā, kad pārvadājumu veicis kāds no trijiem privātajiem komersantiem, nav saskatāmas cēloņsakarības starp "LDz Cargo" izmaksām un dīkstāves maksām, kas noteiktas par privātpersonām piederošo vagonu lietošanu. "LDz Cargo" arī nav sniedzis informāciju vai attaisnojumu tam, ka dīkstāves maksu par privātpersonām piederošo vagonu lietošanu iekasē vagonu īpašnieku vārdā.

KP pārstāvji informēja, ka saistībā ar privāto komersantu ierobežotajām iespējām veikt pārrobežu kravu pārvadājumus Latvijā vairākas sūdzības iesniegtas arī Eiropas Komisijā, līdz ar to Eiropas Komisija aicināja precizēt nacionālo regulējumu, lai tas atbilstu godīgas konkurences principiem.

Tāpat KP pārstāvji norādīja potenciālu risku arī saistībā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, norādot, ka neatkarīgi no tā, vai turpmāk dzelzceļu kravu pārvadājumu pakalpojumu pierobežas posmā sniegs "LDz Cargo" vai tās mātes sabiedrība LDz, publiskas personas faktiskajai darbībai jāatbilst godīgas konkurences principiem un tās rīcība nedrīkst apgrūtināt jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū vai mazināt klientu izvēles iespējas saņemt izdevīgāko piedāvājumu.

To nosaka arī konkurences neitralitātes princips, kas kopš 2020.gada aizliedz valstij un pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām deformēt tirgu, izmantojot priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, pauda KP pārstāvji.

Jau ziņots, ka KP konstatējusi, ka "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū un piemērojusi LDz 5,7 miljonu eiro sodu, apstiprināja uzņēmumā.

Vērtējot "LDz Cargo" darbības atbilstību Konkurences likumam, KP konstatējusi, ka Latvijā dzelzceļu kravu pārvadājumu tirgū darbojas četri kravu pārvadātāji, taču "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, ar dažādām darbībām no 2007.gada apgrūtinot konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā.

KP arī secinājusi, ka komersants nepamatoti noteicis maksu par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem.

LDz KP pārmetumiem nepiekrīt un uzskata tos par nepamatotiem. Uzņēmums plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

"LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

"LDz Cargo" ietilpst "Latvijas dzelzceļa" koncernā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs. Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.

"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadu ilgas sagatavošanās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmums Stena Line kopīgi atklāja pirmo “Zaļo pārmiju” Latvijā.

Proti, uz īpaši pielāgotas dzelzceļa vagona platformas tika uzcelta smagās automašīnas piekabe, tā atklājot smago automašīnu piekabju pārvadājumus pa dzelzceļu.

“Šāds projekts nebūtu jaunums Eiropas savienībā kopumā, jo šādi pārvadājumi vecajās Savienības valstīs notiek un kļūst aizvien populārāki. Latvijā šis ir pirmais projekts, kura mērķis ir gan samazināt CO2 izmešus, jo zināms, ka dzelzceļa pārvadājumi no šāda aspekta ir ekoloģiskāki, gan samazināt Latvijas autoceļu noslodzi, kā arī risināt darbaspēka trūkumu. Nav jau noslēpums, ka šoferu trūkst un šī ir iespēja problēmu risināt,” projekta atklāšanā pie Rīgas ostas Centrālā termināla Eksporta ielā sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 200 eiro sodus VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes locekļiem par piešķirtajām kompensācijām bijušajai valdei, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījumā norāda, ka padomes locekļiem sodi piešķirti par lēmumu uzreiz izmaksāt kompensācijas bijušajiem uzņēmuma vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas kopumā aptuveni 450 000 eiro apmērā.

LTV vēsta, ka savu pārkāpumu LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange atzinis. Viņš neesot zinājis, ka nauda par konkurences ierobežošanu jāizmaksā pakāpeniski, nevis uzreiz.

Jau ziņots, ka LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas 2019.gadā.

Pēc tam Bērziņš 2020.gada oktobrī kļuva par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" ("Ukrzaļiznicja") transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektoru, vēsta Ukrainas portāls "368.media", par spīti kompensācijas izmaksāšanas nosacījumam, nestrādāt pie LDz konkurentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FM pauž bažas par valsts sniegtā atbalsta Latvijas dzelzceļam negatīvo ietekmi uz budžetu

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu, šādas bažas pauž Finanšu ministrija (FM).

Pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdība uzklausīja FM ziņojumu par fiskālo risku deklarāciju, kurā FM paudusi bažas par iespēju, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) metodoloģiju, valsts sniegtā atbalsta dēļ "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā. 2019.gadā, ņemot vērā EK kritērijus, vispārējā valdības deficītā tika iekļauta Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", tādējādi 2020.gada valsts budžetā samazinot fiskālo telpu par 72 miljoniem eiro.

FM aģentūrai LETA norādīja, ka, gatavojot 2021.gada un vidēja termiņa budžetu, tika identificēts, ka valsts piešķirto dotāciju "Latvijas dzelzceļam" dēļ šis uzņēmums varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi ietekmējot arī budžeta deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru