Izmaksu un darbības procesu optimizēšanai plānots apvienot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika", liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts.

SM skaidro, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir vērojams būtisks kritums, kas ietekmē "LDz Cargo", "LDz ritošā sastāva servisu" un "LDz loģistiku". Dzelzceļa kravu apmēri Baltijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies no 134 miljoniem tonnu gadā līdz 52 miljoniem tonnu gadā, kopš 2018.gada kravu apmēram gada laikā sarūkot vidēji par 14,9%. Latvijas uzņēmēji, kas izmanto LDz koncerna pakalpojumus, arī ir cietuši no apgrozījuma samazināšanās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Pētot Baltijas uz Polijas dzelzceļa kravu pārvadātāju uzņēmumus dzelzceļa pārvadājumu tirgū, secināts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir vienīgais uzņēmums reģionā, kas koncerna ietvaros servisa un kravu pārvadāšanas pakalpojumus ir nodalījis atsevišķos uzņēmumos.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pagājušā gada zaudējumu segšanai no valsts varētu būt nepieciešami 26 miljoni eiro, aģentūrai LETA prognozēja LDz pārstāvji.

LDz informēja, ka 2024.gada 27.decembrī kompānija saņēma 46,8 miljonus eiro no valsts LDz pamatkapitāla palielināšanai, kas nodrošināja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023.gadu.

Tostarp kompānijā atzīmēja, ka nākamajā dienā pēc saņemtā maksājuma LDz pilnā apmērā nomaksāja atliktās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Pirms nomaksas atlikto VSAOI apmērs bija aptuveni pieci miljoni eiro, piebilda LDz.

LETA jau ziņoja, ka pērn 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projektu, kas paredzēja palielināt LDz pamatkapitālu par 46,8 miljoniem eiro.

Atkāpies VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš un padomes loceklis Reinis Ceplis, pavēstīja Liepiņš.

"Kopā ar LDz esam nogājuši izšķiroši svarīgu posmu šī uzņēmuma vēsturē, esam paveikuši ļoti daudz un uzskatām, ka ir pienācis laiks nodot atbildību par LDz tālāko pārraudzību citiem profesionāļiem," paziņojumā norāda Ceplis.

Liepiņš un Ceplis darbu LDz padomē turpinās līdz šā gada 31. decembrim.

Vienlaikus kompānijas padomē darbu turpinās Andis Veinbergs, kura pilnvaru termiņš ir no šā gada 12. februāra līdz jauna padomes locekļa ievēlēšanai nominēšanas kārtībā.

Liepiņš un Ceplis tika iecelti LDz padomē 2019. gada vidū, un 2024. gada vasarā viņu pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem - līdz 2029. gada jūnijam.

Liepiņš plašākus komentārus par abu padomes locekļu atkāpšanās iemesliem nesniedza.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), ņemot vērā kravu pārvadājumu kritumu, kravu piesaistē meklē iespējas kaimiņvalstīs un Latvijas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš skaidroja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, pirmkārt, kravu piesaistē ir jāveido sadarbība ar kaimiņvalstīm, tostarp gan kravu piesaistē, gan arī attiecībā uz darbu remonta cehiem, lai nodrošinātu biznesa iespēju diversifikāciju. Tāpat LDz saredz lielu potenciālu iekšzemes kravu pārvadājumos.

"Diemžēl agrāk LDz bija tikai viens virziens kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām - no austrumiem, un dabā jau tukšums nepaliek. Ja vietējam biznesam nebija iespēju savas kravas - vai tas ir cements, vai kokmateriāli, vai kūdra, vai graudi - vest pa dzelzceļu, tad attīstījās autopārvadājumi, un redzam, ka vairāk nekā 80 miljoni tonnu kravu pērn braukāja pa Latvijas autoceļiem," piebilda LDz vadītājs.Viņš skaidroja, ka LDz nevar pārņemt visas šīs kravas, bet ieguvumi, kas saistās ar satiksmes drošības, izmešu samazināšanas un ceļu atslogošanas aspektiem, iesaistoties dzelzceļam, esot acīmredzami.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) atlaidīs 298 dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanā nodarbinātos darbiniekus, informē LDz.

Uzņēmums skaidro, ka pēdējo gadu laikā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būtisku uzmanību pievērš LDz pamatdarbības efektivitātes veicināšanai, pastāvīgi pārskatot un pilnveidojot VAS "Latvijas dzelzceļš" un visa "Latvijas dzelzceļš" koncerna tehnoloģiskos un administratīvos procesus, rodot risinājumus, kā uzņēmumam strādāt maksimāli efektīvi.

LDz pārvaldībā ir plašs nekustamā īpašuma - ēku un būvju - portfelis, kā arī stacijas un pieturas punkti visā Latvijā, kurās visa gada garumā ir kvalitatīvi jāuzkopj pasažieru platformas un tām pieguļošās teritorijas.

Lai efektivizētu LDz darbību, ir veikts dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanas procesa izvērtējums, analizējot izmaksu efektivitāti gan līdzšinējā modelī, kad dzelzceļa infrastruktūras telpu un dzelzceļa pasažieru platformu uzkopšanu veic LDz darbinieki, gan izvērtējot iespēju šos darbus nodot ārpakalpojumā, kā arī 2024.gada sākumā tika izsludināts attiecīgs publiskais iepirkums.

Ķīnas kravu tranzītā ir milzīgas iespējas, kuras Latvijā kā valsts līdz galam pašlaik neizmanto, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš minēja, ka vairāku gadu garumā bijušas cerības, ka Latvija varētu iekļauties Ķīnas kravu piegāžu ķēžu sistēmā uz Eiropas tirgu. Tas esot bijis uzstādījums, kā Latvijai vajadzētu izmantot savu ģeogrāfisko atrašanās vietu.

"Bija arī sadarbības formāts "16+1", kur Ķīna veidoja sadarbību ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lai kaut kādā ziņā veidotu jaunā formāta Zīda ceļu. Baltijas valstis no šī formāta ir izstājušās, un realitāte šodien ir nedaudz cita," skaidroja LDz vadītājs.

Viņš minēja, ka LDz ir ieinteresēts sadarbībā gan ar Kazahstānu, kas varētu kaut kādā mērā nodrošināt tranzīta kravu plūsmu nepārtrauktību, gan ar Ķīnu.

Tomēr, ņemot vērā ģeogrāfiju, viņš sacīja, ka šīs kravas nevar Latvija nokļūt nekā citādi kā caur Krievijas teritoriju. Savukārt Krievija patlaban lieto visdažādākos līdzekļus, lai tranzīta kravu plūsmas Latvijas virzienā maksimāli ierobežotu, piebilda Grinbergs.

Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par trīs VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrību reorganizāciju, tādējādi uzņēmumi SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Loģistika" ir pievienoti uzņēmumam SIA "LDZ CARGO".

Līdz ar to ir noslēdzies šī gada pavasarī uzsāktais reorganizācijas process, kura mērķis ir gan vienkāršot uzņēmuma struktūru un samazinātu izmaksas, gan arī izveidot vienotu, spēcīgu, konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu.

Apvienotais uzņēmums SIA "LDZ CARGO", kurš līdz šim piedāvāja starptautiskos un iekšzemes kravu pārvadājumus, turpmāk nodrošinās arī ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, kā arī kravu ekspedēšanas pakalpojumus. Tādejādi uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem un visaptverošākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem reģionā, ar skaidrām ambīcijām nostiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū un paplašināt darbību Eiropā un citos tirgos.

Noslēdzoties nominācijas procesam ar atklātu konkursu uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja amatu, šodien, 28.februārī, LDz padome šajā amatā ievēlēja Arti Grinbergu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš: "Pieņemot lēmumu par Arta Grinberga ievēlēšanu LDz valdes priekšsēdētāja amatā, tika ņemts vērā viņa, kā pagaidu valdes priekšsēdētāja, jau līdz šim paveiktais pārmaiņu vadībā gan VAS "Latvijas dzelzceļš", gan LDz koncernā kopumā. Par būtiskākajām turpmākā perioda prioritātēm LDz padome ir noteikusi dzelzceļa infrastruktūras, jo īpaši, pasažieru infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ekspluatācijas izmaksu samērīgumu un pamatotību, kā arī uzņēmuma administratīvo izmaksu turpmāku samazināšanu. Padomes ieskatā, LDz stabilai darbībai un attīstībai ir nepieciešama pēc iespējas drīzāka dzelzceļa nozarei būtisko stratēģisko dokumentu spēkā stāšanās - Satiksmes ministrijas Informatīvā ziņojuma par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību apvienošanu apstiprināšana Ministru kabinetā un tam secīgi - Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna apstiprināšana un Daudzgadu līguma starp LDz un Satiksmes ministriju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību iespējami drīza noslēgšana."

Šodien valdībā atkārtoti atbalstīts likumprojekts, kas atsevišķu lielo uzņēmumu vadībā paredz prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

Izmaiņas paredz, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstētu veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts.

Saeimas deputātu vairākums iepriekš noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās. Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pret likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no partijām "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Lai gūtu objektīvu un visaptverošu analīzi par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī, lai izstrādātu praktisku darbības plānu SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrācijai "Latvijas dzelzceļa" koncernā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultantu "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" par padziļināta izvērtējuma veikšanu, aģentūru LETA informēja LDz.

Noslēgtā līguma summa ir konfidenciāla, informēja LDz.

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā Satiksmes ministrijai uzdeva sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu izvērtējumu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī nodrošināt sinerģijas un ietaupījumus, kas saistīti ar vienota infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanu un vienota pārvaldības modeļa ieviešanu.

Valsts uzņēmumu un to meitassabiedrību valžu un padomju locekļi atalgojumā 2023.gadā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - jau ap 24 miljoniem, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" aprēķini.

Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem - arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī. Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums "LatRailNet" pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovsku atzina par vainīgiem kukuļdošanas krimināllietā, Magonim piespriežot divarpus gadu cietumsodu, bet Osinovskim - 151 700 eiro naudas sodu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā, atcēla Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 21. janvāra attaisnojošo spriedumu. Apelācijas tiesa atzina, ka prokurora apelācijas instances tiesā uzturētā apsūdzība ir pamatota un ka Magoņa no Osinovska pieņemtā nauda ir bijusi kukulis.

Apelācijas instances tiesa lēma Magonim un Osinovskim piespriest ar brīvības atņemšanu saistītos sodus - Magonim trīs gadu, bet Osinovskim - divu gadu un desmit mēnešu cietumsodu, tomēr tiesa lēmumu mīkstināja, jo atzina, ka kriminālprocesā nav tikušas ievērotas Magoņa un Osinovska tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Aizstāves darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa uz nenoteiktu laiku atlikusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļdošanas krimināllietas izskatīšanu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Nākamajā tiesas sēdē plānots turpināt uzklausīt aizstāvības replikas.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļdošanas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 3.aprīlī plkst.10, informēja tiesā.

Tiesas sēdē plānots turpināt uzklausīt aizstāvības replikas.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

Korupcijā apsūdzēto AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska krimināllietu Rīgas apgabaltiesa turinās skatīt jūlija nogalē.

Prokurore tiesu debatēs lūgusi piespriest katram četrus gadus cietumā, iepriekš vēstīja LETA. Tāpat lūgts Magonim piespriest daļēju mantas konfiskāciju, bet Osinovskim - liegumu piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos uz trīs gadiem. Prokuratūra arī lūgusi atzīt 499 500 eiro, kas tika atrasti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Rīgas apgabaltiesa lietu plāno turpināt skatīt 29.jūlijā un 31.jūlijā, uzklausot advokātu aizstāvības runas, aģentūra LETA uzzināja tiesā.Pēc tam plānots, ka tiesas sēdes notiks 18.septembrī un 19.septembrī ar replikām un apsūdzētie teiks pēdējo vārdu.

Vienlaikus tiesa informējusi, ka tiesas kolēģijai bija iespēja turpināt lietu skatīt ātrāk - 3.un 5.jūnijā, bet Osinovska un Magoņa aizstāvju noslodzes dēļ, par ko bija veikts ieraksts Tiesu informācijas sistēmas Tiesas sēžu kalendārā, šajās dienās lietas izskatīšanu turpināt nebija iespējams.

Š.g. 1.jūlijā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdē darbu uzsāks Mārtiņš Ķeņģis, kurš uzņemsies atbildību par LDz tehniskās ekspluatācijas jautājumiem, informē LDz.

Atklāts konkurss uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļa amatu tika izsludināts 2023.gada novembrī, un uz šo vakanci pieteikumus iesniedza 32 kandidāti. Visi kandidāti tika vērtēti trijās konkursa kārtās saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas tika noteikti, balstoties uz nepieciešamajām kompetencēm un profesionālo pieredzi. Konkursa nominācijas komisijā darbojās LDz padomes, Satiksmes ministrijas, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, kā arī Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvji.

Pēc nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas no atbildīgajām institūcijām, 2024.gada 20.jūnijā LDz padome apstiprināja vislielāko punktu skaitu ieguvušo kandidātu - Mārtiņu Ķeņģi.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.