Kredītņēmēju asociācija iebilst pret VID praksi 

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

Laura Mazbērziņa, 2019. gada 26. marts plkst. 12:06

Foto: LETA

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas iestājas par kredītņēmēju tiesībām un palīdz īstenot arī privātpersonas maksātnespējas procesu, pēdējo nedēļu laikā saņēmusi vairākus iedzīvotāju ziņojumus par pēkšņiem parādu uzrēķiniem no valsts puses, ko piestāda VID.

J. Āboliņš akcentē, ka satraucošs ir fakts, ka nodokļu parāds tiek uzrēķināts personām, kurām pēc būtības ir piemērots tiesiskās aizsardzības statuss, ko paredz Maksātnespējas likums, savukārt VID to ignorē, likumu traktējot atbilstoši savām vajadzībām.

«Ar kapitāla pieauguma nodokli jārēķinās ikvienai personai, kas ne vien realizējusi vērtspapīrus, akcijas, uzņēmumus vai citiem līdzīgiem darījumiem palielinājusi savu kapitālu, bet arī personām, kas pārdevušas nekustamo īpašumu. Tas šķiet pareizi, ja skatās uz klasisku īpašuma pārdošanas darījumu, kur pārdevējs par iespējami augstāko cenu brīvprātīgi pārdod īpašumu, vairojot savu kapitālu un turīgumu. Taču situācijās, kad īpašuma pārdošana notiek piespiedu kārtā un notiek tikai tādēļ, lai persona varētu segt savas parādsaistības, ko nereti pilnībā neizdodas dzēst arī pēc īpašumu pārdošanas, runāt par jebkādu kapitāla pieaugumu ir absurdi,» sašutis ir Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.

Viņš pastāstīja, ka pēc piespiedu pārdošanas cilvēks zaudē visu, kas viņam bijis, nevis palielina kapitālu. Maksātnespējas procesos 99% gadījumu pat pēc tam, kad ir pārdots gan nekustamais īpašumus, kura dēļ kredīts ņemts, gan arī citi, piemēram, mantotie īpašumi un kustamā manta, cilvēks tāpat nespēj apmierināt visu kreditoru prasījumu. Tas nozīmē, ka vismaz gadu, bet nereti arī 2 vai 3 gadus viņš turpina savu parādu dzēst, ik mēnesi maksājot kreditoriem saskaņā ar saistību dzēšanas plānu. Šajā laikā cilvēkam nav tiesību ne uz kādiem darījumiem bez administratora atļaujas. No īpašuma pārdošanas vienīgais ieguvējs ir kredītiestāde, kura saņem savu likumā noteikto daļu no īpašuma pārdošanas, un administrators, ja ir sākts maksātnespējas process, vai tiesu izpildītājs, ja īpašuma piespiedu pārdošana notiek vēl pirms maksātnespējas procesa sākšanas.«Persona, kuras īpašums piespiedu kārtā ir pārdots, visbiežāk no šīs summas neredz pat vienu centu. Nav saprotams, kā VID šādos apstākļos var pieņemt, ka personai ir piemērojams kapitāla pieauguma nodoklis! Vēl mazāk ir saprotams tas, kādēļ Finanšu ministrija, kurai būtu jāpārrauga VID darbs, pat pēc saņemtām iedzīvotāju sūdzībām un iebildēm, esošajā sistēmā nesaskata nekādas kļūmes,» teica J. Āboliņš.

J. Āboliņš uzskata, ka problēma izveidojusies nevis tādēļ, ka kļūdaini būtu izstrādāts Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums vai Maksātnespējas likums, bet gan Valsts ieņēmumu dienesta likuma interpretācijas dēļ.

«Maksātnespējas likums paredz, ka cilvēkam, kuram sākts maksātnespējas process, ir paredzēta tiesiskā aizsardzība. Brīdī, kad tiesa pieņem lēmumu par privātpersonas maksātnespējas procesa sākšanos, tiek apturēts parāda pieaugums - apstājas aizdevuma lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda un nokavējuma naudas pieaugums. Turklāt nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu. Vienlaikus ar maksātnespējas procesa sākšanos tiek izsludināts mēnesi ilgs periods, kura laikā savas prasības var pieteikt ikviens no kreditoriem. Proti, ja jau iepriekš ar tiesu izpildītāja ziņu ir piespiedu kārtā pārdots kāds no parādnieka īpašumiem un VID uzskata, ka te būtu jāmaksā arī kapitāla pieauguma nodoklis, mēnesi ilgajā periodā arī valstij VID personā būtu jāpiesaka sava prasība,» pārliecināts ir J. Āboliņš.

Viņš skaidro, ka, pieteikšanās termiņam noslēdzoties, visas kreditoru pieteiktās prasības tiek apkopotas un apmierinātas. Saskaņā ar likumu pirmais solis ir bankrota procedūra, kurā maksātnespējas procesa administrators pārdod visu kustamo un nekustamo mantu, iegūtos līdzekļus novirzot parādu dzēšanai un administratora atlīdzībai. Ja ar iegūtajiem līdzekļiem nepietiek, tiek sastādīts saistību dzēšanas plāns, atbilstoši kuram katru mēnesi parādnieks trešo daļu no saviem ienākumiem, bet ne mazāk, kā vienu trešo daļu no minimālās mēnešalgas, novirza parādu segšanai. «Izpildot saistību dzēšanas plānu, parādnieka maksātnespējas process, tiek izbeigts un pēc būtības cilvēks var atgriezties ekonomiski aktīvā dzīvē. Turpretim šodien mēs vienu pēc otra atklājam gadījumus, kad jau pēc tam, kad cilvēks izgājis visam maksātnespējas procesam, piesakās VID ar kapitāla pieauguma nodokļa uzrēķinu. Netiek ņemts vērā nedz tas, ka notikusi īpašums piespiedu pārdošana kredītsaistību dzēšanai un pati persona nav guvusi nekādus ienākumus, nedz arī tas, ka personai bija piemērota tiesiskā aizsardzība. Rezultātā, atbrīvojies no vieniem parādiem, cilvēks tiek pie jauniem – no valsts uzrēķinātiem,» uz situāciju norāda J.Āboliņš.

Viņš akcentē, ka ir divi momenti, kad VID rīkojas pretēji loģikai un likuma būtībai. «Pirmkārt, nav pareizi, ka kapitāla pieaugumu VID saskata piespiedu pārdošanas darījumos. Datubāzēs ir redzams, ka īpašuma pārdošana notikusi pēc tiesu izpildītāja izpildraksta – tātad piespiedu kārtā, un šādiem darījumiem nebūtu jābūt ar nodokļiem apliekamiem. Otrkārt, ir nepareizi, ka VID potenciālo kapitāla pieaugumu datē nevis ar dienu, kad notikusi īpašuma pārdošana, bet gan sava audita dienu. Proti, var būt situācijas, kad īpašuma piespiedu pārdošana ir notikusi, piemēram 2015. gadā, bet VID privātpersonas auditu veicis 2019. gadā. Rezultātā par laiku, kad noticis kapitāla pieaugums, tiek pasludināts nevis 2015. gads, kad reāli īpašums bija pārdots, bet 2019. gads, kad, iespējams, cilvēkam maksātnespējas process jau sen kā beidzies un tiesiskās aizsardzības arī vairs nav. Vadīties pēc audita dienas ir absurdi, jo reāli taču darījums ir noticis brīdī, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators saņēmis naudu par pirkumu,» situāciju skaidro J. Āboliņš.

Viņš ir pārliecināts, ka VID aktivitāte, izsūtot paziņojumus par nenomaksātu kapitāla pieauguma nodokli arī personām, kurām tāds nebūtu jāmaksā, liecina par Valsts ieņēmumu dienesta nevēlēšanos vai nevarēšanu cīnīties ar ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un shēmotājiem, tā vietā visu uzmanību veltot mazaizsargātajai iedzīvotāju daļai, kura nereti, tikai nupat kā atbrīvojusies no viena parāda, saņem paziņojumu par jaunu parādu – šoreiz no valsts.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis izsaka cerības, ka Saeimas atbildīgās komisijas jau kādā no tuvākajām sēdēm skatīs problēmas, ko šobrīd tūkstošiem iedzīvotāju rada VID interpretācija par likumiem un radīs tām risinājumus. Tostarp Kredītņēmēju asociācija izsaka cerības, ka deputāti spēs Valsts ieņēmumu dienestam paskaidrot, ka piespiedu pārdošanas gadījumā cilvēks zaudē visu savu īpašumu nevis palielina kapitālu, par ko būtu jāmaksā nodoklis.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 24. decembris plkst. 12:23

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim...

2018. gada 06. decembris plkst. 15:58

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

2018. gada 06. decembris plkst. 11:05

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību,...

2018. gada 01. novembris plkst. 12:28

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz čeku loterijas ieviešanu....

2018. gada 18. oktobris plkst. 12:28

Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības...

Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2019. gada 21. marts plkst. 7:46

Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām...

2019. gada 19. marts plkst. 12:16

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts...

2019. gada 06. marts plkst. 8:18

Lai iztaptu Moneyval prasībām, Saeimas Juridiskās komisijas vairākums Tieslietu ministrijai pieprasīja sagatavot...

2019. gada 26. februāris plkst. 15:13

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams...

2019. gada 22. februāris plkst. 15:24

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus,...

2019. gada 05. februāris plkst. 14:28

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika...

2019. gada 01. februāris plkst. 7:50

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā tika izmeklēts noziedzīgs nodarījums...

2019. gada 31. janvāris plkst. 16:20

Saeimas vairākums šodien atbalstīja Ģenerālprokuratūras aicinājumu izdot kriminālvajāšanai...

2019. gada 31. janvāris plkst. 13:44

50 dienas pēc apcietināšanas ne uzņēmējam Mārim Martinsonam, ne viņa advokātiem joprojām...

2019. gada 30. janvāris plkst. 14:26

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir...