Jaunākais izdevums

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Ieņēmumu apjoms šā gada četros mēnešos kopbudžetā pieaudzis mērenāk, par 137,5 miljoniem eiro jeb 3,6%, un sasniedza 3 931,1 miljonu eiro. Savukārt nodokļu ieņēmumi kopbudžetā četros mēnešos, salīdzinot ar 2020. gada attiecīgo periodu, pieauguši straujāk – par 168,9 miljoniem eiro jeb 5,9% un veidoja 3 020,1 miljonu eiro.

Mazinot Covid-19 ierobežojumus un atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi aprīlī pieauguši par 59,3 miljoniem eiro jeb 32,7%, akcīzes nodokļa ieņēmumi par 16,8 miljoniem eiro jeb 21%, sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā par 16,3 miljoniem eiro jeb 6,8% un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi par 15,8 miljoniem eiro jeb 49,6%.

Aprīlī atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem lielākais pieaugums nodokļu ieņēmumos vērojams tirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs, arī IT un veselības aprūpes nozarēs. Ierobežojumu mazināšana tirdzniecības nozarē pozitīvi atsaucās uz PVN ieņēmumiem.

Gada sākumā tirdzniecībā situāciju vēl nevarēja vērtēt kā labvēlīgu, tomēr jau martā mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 4,6% augstāks nekā 2020. gada martā. Apstrādes rūpniecības samaksāto nodokļu pieaugumu sekmēja tieši datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare, kas pozitīvi izcēlusies citu nozaru starpā, aprīlī nozīmīgi kāpinot nomaksātā UIN apjomu.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā pārsnieguši arī plānoto apmēru. Ieņēmumu plāns janvārī-aprīlī tika pārsniegts par 163,4 miljoniem eiro jeb 5,7%. Detalizētu analīzi pa nodokļu veidiem šobrīd ierobežo vienotā nodokļu konta ieviešana ar šā gada 1. janvāri, jo daļa no iemaksātajiem nodokļiem līdz mēneša beigām paliek nesadalīta pa nodokļu veidiem. Tādējādi aprīļa beigās vienotajā nodokļu kontā nesadalītā summa ir 228,4 miljoni eiro. Šie nesadalītie nodokļu maksājumi pa veidiem un kopbudžeta līmeņiem tiks attiecināti turpmākajos mēnešos pēc to sasaistes ar attiecīgām deklarācijām.

Nesadalīto nodokļu ieņēmumu apjoms četros mēnešos ietekmējis valsts speciālā budžeta ieņēmumu apjomu, kur daļa sociālo apdrošināšanas iemaksu vēl nav pārdalītas, tādējādi speciālajā budžetā veidojot 147,5 miljonu eiro deficītu, kas ir par 136,4 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Savukārt pašvaldību budžetā no saņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) tika ieskaitīti 370,6 miljoni eiro jeb 27,8% no gada plāna, kas ir par 29,3 miljoniem eiro mazāk nekā tika plānots četriem mēnešiem. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021.gadam” pašvaldībām ir garantēta IIN prognozes izpilde, līdz ar to pašvaldību budžetos tiks ieskaitīta visa plānotā nodokļa summa. Četros mēnešos pašvaldību budžetā bija 71,8 miljonu eiro pārpalikums, par 53,4 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Pārējās kopbudžeta ieņēmumu pozīcijās janvārī-aprīlī vērojams neliels samazinājums. Nenodokļu ieņēmumi pārskata periodā saņemti 159,1 miljona eiro apmērā un samazinājušies par 20,8 miljoniem eiro jeb 11,6%, salīdzinot ar 2020. gada četriem mēnešiem, ko noteica zemāki ieņēmumi no valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem, arī augstais ieņēmumu līmenis pērn no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas.

Vienlaikus FM norāda, ka nenodokļu ieņēmumu samazinājums budžetā tika plānots un to ieņēmumi valsts pamatbudžetā par 18,4 miljoniem eiro jeb 18,1% pārsniedz plānu, galvenokārt saistībā ar iepriekš neplānotiem Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumiem. Neliels samazinājums kopbudžetā bijis arī ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sarukuši par 8,4 miljoniem eiro jeb 1,3%, veidojot 621,8 miljonus eiro.

Kopbudžeta izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar 2020. gada pirmajiem četriem mēnešiem, galvenokārt noteica izmaksātais atbalsts Covid-19 seku mazināšanai tautsaimniecībai. Izdevumi pamatā veikti valsts budžeta līmenī, līdz ar ko valsts pamatbudžeta deficīts šajā periodā sasniedza 658,4 miljonus eiro.

Izmaksātais atbalsts Covid-19 seku mazināšanai visvairāk palielinājis kopbudžeta izdevumus sociāla rakstura maksājumiem. Šie izdevumi, kas tostarp veikti dažādiem pabalstiem, bija 1 933,1 miljons eiro, kas bija par 746,8 miljoniem eiro jeb 63% vairāk nekā pērn četros mēnešos. Izdevumu pieaugumu veidoja veiktās izmaksas nodarbināto dīkstāvēm un algu subsīdijām, arī granti uzņēmumiem apgrozāmajiem līdzekļiem 355,7 miljonu eiro apmērā.

Tāpat līdz aprīļa beigām 187 miljoni eiro izmaksāti ģimenēm ar bērniem 500 eiro pabalsta veidā un 109,4 miljoni eiro – pensionāriem un personām ar invaliditāti 200 eiro pabalstos. Savukārt izdevumi pensijām, ņemot vērā oktobrī veikto indeksāciju, palielinājušies par 47,8 miljoniem eiro jeb 6,1%.Nozīmīgs pieaugums pārskata periodā bijis izdevumiem slimības pabalstiem, kas valsts speciālajā budžetā veikti 122,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,2 miljoniem eiro jeb 40,3% vairāk nekā 2020. gadā, ko noteica pieaugušais slimības pabalsta saņēmēju skaits, tostarp paplašinot iespējas iedzīvotājiem pieteikties pabalstam sakarā ar Covid-19. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem

2020. gadā vidēji mēnesī izmaksāti 44,6 tūkstoši slimības pabalstu, bet 2021. gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 62,3 tūkstošiem. 40% gadījumu šī atbalsta izmaksas bija saistītas ar Covid-19 radītu darbnespēju. Savukārt izdevumi bezdarbnieka pabalstiem pārskata periodā samazinājušies un janvārī-aprīlī bija 46,2 miljoni eiro, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 15,6% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, ko ietekmēja vidējā pabalsta apmēra samazinājums. Atbilstoši VSAA datiem pabalsta vidējais apmērs sarucis no 362 eiro pērn līdz 314 eiro vidēji šogad četros mēnešos. Tas saistīts ar izmaiņām likumdošanā, mainot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru, kas stājās spēkā ar 2020. gada 1. janvāri.

Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada četros mēnešos veikti par 54,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielākā apmērā nekā pērn, veidojot 857,2 miljonus eiro. Pieaugumu lielākoties nodrošināja augstāki izdevumi veselības nozares un iekšlietu sistēmas darbinieku atlīdzības izmaksai, tostarp piemaksu veidā par darbu Covid-19 apstākļos. Nedaudz zem 2020. gada janvāra-aprīļa izdevumu līmeņa veikti izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas samazinājušies par 5,1 miljonu eiro jeb 1,2% un veidoja 424,3 miljonus eiro.

Izdevumi subsīdijām un dotācijām veikti 2020. gada līmenī, jo to apmērs audzis tikai par 5,7 miljoniem eiro jeb 0,7%, sasniedzot 867 miljonus eiro. Jāatzīmē gan, ka izdevumi veselības nozares finansēšanai subsīdiju un dotāciju veidā, pamatā ārstniecības iestādēm, šā gada janvārī-aprīlī palielinājušies par 144,4 miljoniem eiro jeb gandrīz 40% gan saistībā ar budžetā plānoto atalgojuma celšanu mediķiem, gan arī Covid-19 sakarā. Savukārt zemāki izdevumi bijuši Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un lauksaimniecības fondu īstenošanai, tāpat pērn aprīlī 100 miljoni eiro tika piešķirti finanšu institūcijai ALTUM, kas attiecīgi iezīmē samazinājumu izdevumos šogad.

Tajā pašā laikā kapitālie izdevumi kopbudžetā samazinājušies par 29 miljoniem eiro jeb 11,8%. Tie veikti 216,9 miljonu eiro apmērā, bet zemāku apmēru nekā pērn četros mēnešos ietekmēja izdevumu samazinājums pašvaldībās ES investīciju projektiem, tāpat arī izdevumu samazināšanās valsts budžetā Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Vērtē četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus

Db.lv, 02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. augustā notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.

Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Likumā noteiks gadījumus, kādos nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā

LETA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir noteikt gadījumus, kad tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.

Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, kura projekta anotācijā skaidro, ka šobrīd vairākos likumos ir paredzēts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja ir konstatēts, ka kandidātam piedāvājuma iesniegšanas vai līguma slēgšanas brīdī Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi. Tai skaitā ir arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro.

Ministrijā akcentē, ka esošais regulējums nerisina situāciju, ka no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši tādas nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu grasās piedāvāt viena banka

LETA, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu pašlaik Latvijā gatavojas piedāvāt viena banka, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē sacīja Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars.

Viņš gan neatklāja bankas nosaukumu, norādot, ka banka par to plāno paziņot tuvākajā laikā.

Starp iemesliem banku neieinteresētībai piedāvāt šo pakalpojumu Pastars minēja pārāk mazo potenciālo lietotāju skaitu, tehnoloģiski sarežģīto risinājumu, kas nav standartizēts un katrai bankai būtu jāveido atsevišķi, kā arī ļoti augstās šāda risinājuma izmaksas, kas vienai bankai būtu no 50 000 eiro līdz 80 000 eiro.

Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra  

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts,...

Pastars sacīja, ka šāds risinājums paredzēts tikai fiziskajām personām, kuras nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas un ir ar apgrozījumu zem 40 000 eiro gadā, līdz ar to patlaban Latvijā ir aptuveni 9000 šī pakalpojuma potenciālo lietotāju, bet nākotnē to skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 15 000.

Tāpat bankai ir nepieciešams uz divām dienām bloķēt katru saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā ienākušo maksājumu 40% apmērā, līdz no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiek saņemta informācija, kāds nodokļu režīms konkrētajam nodokļu maksātājam ir piemērojams.

Pastars informēja, ka Igaunijā šādu pakalpojumu piedāvā tikai "LHV Bank", un to izmanto aptuveni 3000 klientu. Savukārt Lietuvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu plānots attiecināt uz visiem pašnodarbinātajiem, kas nav PVN maksātāji, tādā veidā aptverot aptuveni 100 000 pakalpojuma lietotāju.

Pastars sacīja, ka banka orientējas uz pakalpojuma piedāvāšanu no 1.jūlija, bet prognozēja, ka tas varētu notikt gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī.

Kā iespējamu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojuma vienkāršošanu Pastars minēja iespēju izmantot e-rēķina modeli, kad VID kontam piesūta e-rēķinu par maksājamo nodokļa apmēru un no konta tiek automātiski veikta šī e-rēķina apmaksa.

Vienlaikus Pastars atzina, ka šādā gadījumā pastāv iespēja, ka nodokļu maksātājs ir paspējis iztērēt visu kontā esošo naudu un "nodokļu e-rēķinu" nespēj apmaksāt. Pastars pieļāva iespēju, ka tādos gadījumos varētu lūgt nodokļa nomaksas pagarinājumu.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova sacīja, ka e-rēķina princips iepriekš izdiskutēts, taču nav atzīts par pietiekami labu. Gadījumā, ja kontā esošā nauda ir iztērēta, bet "nodokļu e-rēķins" vēl nav izrakstīts, VID būtu jāvēršas pret nodokļu maksātāju ar parāda piedziņu. Tāpat par e-rēķiniem tiek iekasētas komisijas maksas.

Bogdanova piebilda, ka valsts no savas puses jau ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai saimnieciskās darbības ieņēmumu konts varētu sākt darboties un tagad viss atkarīgs no bankām.

Iepriekš 14.februāra Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pavēstīja, ka VID saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanai bija gatavs jau 2021.gadā, taču tad nebija pieteikusies neviena banka, kas būtu gatava nodrošināt šādu pakalpojumu.

VID mājaslapā ir norādīts, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā.

Saeima 2021.gada vidū pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" par šāda vienkāršota nodokļa nomaksas risinājuma ieviešanu. Tas paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

FM likuma grozījumus pamatoja ar nepieciešamību radīt motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazināt administratīvo slogu, ierobežot ēnu ekonomiku, radīt modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku. Vienlaikus ar šāda konta ieviešanu iecerēts sekmēt mazā biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielu aprīlī tirgo vairāk, savukārt pārtikas un nepārtikas preces mazāk nekā pirms gada

Db.lv, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī samazinājušies par 3%, bet pret iepriekšējo mēnesi pieauguši par 1,3%, norāda jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinājumu pret pērnā gada aprīli veido pārtikas un nepārtikas (izņemot degvielu) preču grupu apjomu sarukumi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība aprīlī pieaugusi. Mazumtirdzniecības apjomu samazinājumu ietekmē pērnā gada augstā bāze, kad pēc ierobežojumu atcelšanas martā arī pērnā gada aprīlī tirdzniecība bija aktīvāka nekā ierasts. Turklāt patēriņa preču augstās cenas mudina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt pirkumu nepieciešamību. Aprīlis bija pēdējais apkures mēnesis, tādējādi iedzīvotājiem par mājokļu apsildi izdevumi bijuši gan aprīlī, gan maijā, kas arī samazina brīvos līdzekļus, kuri potenciāli varēja nonākt mazumtirdzniecībā.

Šā gada četros mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,1%, ko noteica 5,8% sarukums pārtikas mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preces (bez degvielas) tirgotas par 1% mazāk nekā pērnā gada četros mēnešos, bet degviela tirgota par 3% vairāk, ko veicina degvielas cenu samazinājumi gada griezumā šā gada martā un aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, no kurā ienākušās naudas automātiski tiktu pārskaitīts nodoklis; uzņēmēji ideju vērtē pozitīvi, bet šaubās par risinājuma atbilstību pandēmijas apstākļiem.

Lai arī par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ideju daudz ticis diskutēts, it īpaši, izstrādājot 2018. gada nodokļu reformu, taču tā materializācija iespējama kļūs 2022. gadā, tiklīdz bankas būs šādu risinājumu izstrādājušas un piedāvās klientiem.

Skaidro piemērošanas mehānismu

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta risinājums, kas šobrīd paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paredz nodokļa aprēķināšanu un ieturēšanu atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajām nodokļa likmēm, t.i., mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību.

Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru