Sabiedrība

Kreituse: tikai galīgā izmisuma situācijā normāls cilvēks gribētu stāties Reformu partijā

Dienas Bizness, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

«Ja sēstos, nāktos domāt, ka viņš ir pilnīgi iedzīts stūrī. Tikai galīgā izmisuma situācijā normāls cilvēks gribētu stāties Reformu partijā (RP),» tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz jautājumu - «kāpēc Bondars nesēdās tautieša Zatlera kamanās», sacījusi Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne, profesore Ilga Kreituse.

«Bondaram Dievs devis lielisku izskatu. Viņš ieguvis arī labu izglītību. Viņam ir stabila ģimene, kas nav mazsvarīgi. Bondaram piemīt visi laba politiķa standarti. Tikai jājautā: vai partija ir īstā, kur Bondars kļūtu par spilgtu līderi?» viņa turpinājusi.

Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars šonedēļ paziņoja, ka nesadarbosies ar RP. Politiskais spēks viņam piedāvājis kļūt par Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidātu, bet Bondars vēlējies straujākas pārmaiņas, nekā tam piekritusi partijas vadība.

«Ir vēl kāda problēma. Kā zināms, lai sekmīgi piedalītos pirmsvēlēšanu cīņā, vajadzīga pamatīga reklāmkampaņa. Reiz Ainaram Šleseram tas izdevās, pat neskatoties uz partijas katastrofāli zemo reitingu. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās LPP/LC Rīgas domē ieguva 12 deputātu vietas. Taču toreiz kampaņu veidoja Ēriks Stendzenieks. Iespējams, Mārtiņš Bondars saprata, ka Zatleram nav šāda Stendzenieka,» skaidrojusi politikas eksperte.

Uz laikraksta norādi - «nav naudas, nav Stendzenieka, viņa atbildējusi: «Lūk, mīļie - nauda! Liela nauda, kura ir vajadzīga, lai šādus brīnumus paveiktu.»

Jautāta, vai pēc saņemtā atraidījuma RP spēs saņemties, I. Kreituse Neatkarīgajai atbildējusi: «Nezinu gan... Ja nu politikā var taisīt ziepes, tad šis nu bija tas gadījums, jo Valdis Zatlers nogalināja partiju ar savu nepārdomāto rīcību. Publiski paziņot, ka Bondars būs Rīgas mēra kandidāts, pat nezinot viņa galīgo atbildi, ir īsta politiskā pašnāvība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no atbildētājiem civilprasībā par 15 miljonu zaudējumu radīšanu Latvijas Krājbankai Mārtiņš Bondars, kurš tolaik bankā bija viens no septiņiem valdes locekļiem, intervijā apgalvo, ka dokumentos par nodarīto kaitējumu bankai pret viņu nav nekādu apsūdzību vai pretenziju.

Savukārt informācija, kas publicēta medijos, ka M. Bondaram Krājbankas lietā būs jāmaksā 2 miljoni eiro, esot tikai politiskā spēle.

Jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā sēdē nolēma solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem. Šajā lietā apsūdzētie ir Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, Mārtiņš Bondars, Andrejs Sumačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. Katram no viņiem jāatmaksā aptuveni 2 miljoni eiro.

Iemesls – bijušie Krājbankas valdes locekļi bez pietiekamiem paskaidrojumiem izsniedza vairākus aizdevumus kompānijām, kas reģistrētas Seišelu salās un Kiprā. Šo lēmumu dēļ vēl pirms maksātnespējas procesa sākuma bankas zaudējumi sasniedza simtus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot kriminālvajāšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Vienlaikus politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu 

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai...

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bondars: RP nepieciešamas nopietnas pārmaiņas

Dienas Bizness, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums nesadarboties ar Reformu partiju (RP), ir tās nevēlēšanās veikt straujas pārmaiņas un labot pieļautās kļūdas, savu lēmumu nesadarboties ar partiju skaidroja bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Sarunā ar Latvijas radio viņš norādīja, ka gadījumos, ja vajadzīga nopietna ārstēšana, nedrīkst atrunāties, ka ārstēsies ar zāļu tēju. M. Bondars atzina, ka RP nepieciešamas trīs veidu pārmaiņas – strukturālas pārmaiņas, pārmaiņas cilvēkos un kosmētiskas pārmaiņas. Ja nav iespējams veikt kosmētiskas pārmaiņas – atgriezt sabiedrības uzticību, tad tādas pārmaiņas M. Bondaru neinteresējot, norādīja ekonomists.

«Ja partijas reitings nokrīt no 22% līdz 3%, tad acīm redzot kādam ir jābūt atbildīgam par to. Kādam par to ir jāparāda ar signāliem, ka viņi atkāpjas vai paiet malā, vai dara kaut ko citu,» sacīja M. Bondars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Veikals Prisma Deglava aizvien slēgts; pārbaudes veiks visās Prisma veikalu ēkās

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikals Prisma Deglava, kura konstruktīvajos elementos pamanītas izmaiņas, aizvien ir slēgts un tiks atvērts tikai tad, kad tas būs pilnīgi droši gan klientiem, gan darbiniekiem. Drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, informēja AS Prisma Latvija Drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars.

«Šobrīd veikala ēkā turpinās tehniskās pārbaudes, to veikšanā iesaistīts gan ēkas īpašnieks, gan būvuzņēmējs,» skaidro Bondars.

Patlaban Bondars vēl nevēlējās komentēt, cik nopietnas ir izmaiņas veikala konstrukcijās. «Sniegt kādu vērtējumu būtu pāragri, varu tikai piebilst, ka konstrukcijas izskatījās aizdomīgi,» aģentūrai LETA sacīja Bondars.

Neesot pamata aizdomām par līdzīgām situācijām citos Prisma veikalos, tomēr drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, piebilda Bondars.

Tirdzniecības centra ēku Andreja Saharova ielā 30 pirms četriem gadiem būvēja SIA Castor Construction, ēka nodota ekspluatācijā 2012.gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - BVKB aizliedz Prisma Deglava ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc veikala Prisma Deglava apsekošanas pieņēmis lēmumu nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, aģentūru LETA informēja BVKB.

Iespējams, ka tirdzniecības centrs varētu būt slēgts līdz pat diviem mēnešiem.

Pārbaudot publiski izskanējušo informāciju par iespējamu bīstamību tirdzniecības centrā Prisma Deglava, Andreja Saharova ielā 30, BVKB inspektori šodien veica ēkas pārbaudi. Tās laikā konstatēta saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirze no atbalsta sijas un izdrupumi paneļu apdarē. Būvinspektori norāda, ka, deformācijām progresējot, tiktu apdraudēta ēkas stabilitāte un drošība.

Birojs informējis ēkas īpašniekus par pārbaudes rezultātiem un plānoto lēmumu - nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Lai noteiktu bojājumu cēloņus, to apjomu un ietekmi uz ēkas noturību, nepieciešams veikt padziļinātu ēkas konstrukciju tehnisko izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bondars: neskaidrībai Latvija tikusi pāri, bet riski saglabājas

Jānis Rancāns, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrībām un pilnīgai nenoteiktībai par nākotni, kas valdīja 2008. – 2009. gadā, Latvija ir tikusi pāri. Tomēr saglabājas vairāki riski un viens no lielākajiem ir saistīts ar demogrāfisko situāciju, sacīja uzņēmējs, bijušais Latvijas Krājbankas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Raidījumā Dienas Rīts M. Bondars skaidroja, ka demogrāfiskā situācija ir gan esošs, gan arī ilgtermiņa risks. «Lai ekonomika normāli funkcionētu, ir vajadzīgi cilvēki. Ja cilvēki izmirst vai aizbrauc vairāk nekā piedzimst vai atbrauc, tad ir ļoti grūti uzturēt tās sociālās sistēmas, kas balstītas uz solidaritāti,» sacīja M. Bondars.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd redzams, ka demogrāfiskā bilance ir negatīva, kas nozīmē, ka arī sociālā bilance neizskatās pozitīvi.

Tāpat viņš atzina, ka uzņēmējdarbību Latvijā bremzē nodokļu sistēma un valsts institūcijas. Arī Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā tā ir minēta kā viena no galvenajām problēmām Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manai dzīvei pašlaik ir divas daļas. Viena saistās ar iztikas pelnīšanu ģimenei, un tie ir divi nelieli uzņēmumi. Otra ir sabiedriskā darbība – Ekonomistu apvienībā 2010 esmu valdes loceklis,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, ar ko patlaban nodarbojas, stāstījis uzņēmējs Mārtiņš Bondars.

«Šobrīd, piemēram, tajā gatavojam valdības gada darba vērtējumu, ko publicēsim 15. novembrī. Tajā pašā reizē pasniegsim Spīdolas balvu. Partijām pagājšruden uzdevām jautājumus, saņēmām atbildes. Apskatīsim, kā veicies ar plānotā izpildi. Sabiedriskais darbs man patiešām patīk un mani interesē, tas ir veids, kā varu turpināt akadēmiskumu, ko esmu ieguvis studijās ASV,» runājot par darbu ekonomistu apvienībā, sacījis M. Bondars.

Jautāts par amatiem, viņš arī atklājis: «Es neslēpju – esmu atvērts piedāvājumiem, kas man liktos interesanti. To esmu darījis zināmu cilvēkiem, kam ir noteicošais vārds, lemjot par šiem jautājumiem. Līdz šim citi acīmredzot likušies vērtīgāki kandidāti, bet tā dzīvē notiek.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Remember Brothers piedāvā būvēt mājas no kaņepju betona paneļiem

Signe Knipše, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima jau rīt plāno lemt par akcīzes samazināšanu stiprajam alkoholam

LETA, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Par hakeru testēšanas pakalpojumu sniegšanu ASV uz 14 gadiem notiesāts Latvijas valstspiederīgais

LETA, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par hakeru testēšanas pakalpojumu sniegšanu ASV 14 gadu cietumsods piespriests 38 gadus vecajam Latvijas valstspiederīgajam Ruslanam Bondaram, vēsta raidījums «TV3 ziņas».

Pēc ASV Tieslietu ministrijas izplatītās informācijas, Bondars notiesāts par testēšanas pakalpojuma «Scan for You» sniegšanu.

Bondars vairāku gadu garumā par samaksu piedāvājis veikt testus, lai noskaidrotu, vai citu hakeru izstrādātos digitālos rīkus pamanīs tās antivīrusu programmas, kuras izmanto ASV tirgotāji, finanšu iestādes un valdība.

Piemēram, kāds «Scan for You» klients vēlāk veicis kiberuzbrukumu, nozogot 40 000 000 maksājumu karšu lietotāju datus. Bondars palīdzējis veikt kiberuzbrukumus, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Bondara līdzzinātājs 36 gadus vecais Jurijs Martiševs martā atzina savu vainu tajos pašos apsūdzības punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kreituse: Ceru, ka Ušakovs nebūs piektais, ko Ameriks «apēdīs»

Dienas Bizness, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Saskaņas centrs ir Rīgas partija. Un, ja saskaņieši nemainīsies, tik turpinās tāpat, un ja viņu lielais kompanjons kārtējo reizi atkal ir Ameriks, norises ir grūti prognozējamas. Skaitīju, cik reizes noticis tā, ka priekšnieki aiziet un viņu vietnieks Ameriks iznāk priekšā. Ameriks ir četrus «apēdis». Tad tā jau nav vienkārši sagadīšanās, bet likumsakarība,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītāja profesore Ilga Kreituse.

«Ceru, ka Ušakovs nebūs piektais, ko viņš «apēdīs»,» viņa piebildusi. Saruna bijusi par to, vai nākamajā valdībā ietilps Saskaņas centrs.

«Turpinot darboties tā kā pašreiz, SC Latvijas mērogā nekad neiegūs vairāk par 30 procentiem. Tālāk jautājums ir tikai, cik un kādas partijas, kādi politiskie spēki spēlē pretī.

Šobrīd izskatās, ka viena partija ir beigusi savu eksistenci. Un atkal atkārtojas vēsture! Bija kādreiz tāds Saimnieks – sāka skaisti, ar labām idejām. Pēc tam atradās iekšējie un ārējie spēki... un uz nākamajām Saeimas vēlēšanām tādas partijas vairs nebija,» skaidrojusi Kreituse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mārtiņš Bondars nodibinājis viena darījuma uzņēmumu

NOZARE.LV, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Ekonomistu apvienības 2010 biedrs, Latvijas Krājbankas prezidents (2006. - 2009. gads) Mārtiņš Bondars nodibinājis uzņēmumu SIA T6B.

Uzņēmums reģistrēts oktobra beigās, un tā pamatkapitāls ir trīs eiro jeb 2,1 lats. Bondars ir uzņēmuma vienīgais īpašnieks un valdes loceklis, liecina Firmas.lv informācija.

Bondars sarunā ar Nozare.lv sacīja, ka pašlaik nav gatavs sīkāk stāstīt par uzņēmuma plāniem, vien atzina, ka «tas ir viena darījuma uzņēmums» un ka darbības nozare būs nekustamā īpašuma joma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi vīrieši no Latvijas ilgāk nekā desmitgadi uzturējuši ļaunatūru tirdzniecības biznesu, tirgojoties ar programmām, kas izmantotas nopietnos uzbrukumos ASV uzņēmumiem, liecina trešdien Aleksandrijas federālās tiesas publiskotais apsūdzības raksts.

Prokuratūra apgalvo, ka abi vīrieši kopīgi ar savu līdzzinātāju no Virdžīnijas izveidojuši ļaunatūrtu paketi, kas tikusi piedāvāta kibernoziedznieku uzturētajās tīmekļa vietnēs.

Šos pakalpojumus, kuriem piekļūt bijis iespējams, izmantojot anonimitātes nodrošināšanas programmatūru Tor, hakeri snieguši kopš 2006.gada beigām.

Starp viņu piedāvātajām ļaunatūrām bijuši visefektīvākie vīrusi, kādi zināmi ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), teikts apsūdzības rakstā.

Apsūdzības rakstā nav teikts, kādi uzņēmumi cietuši no apsūdzēto tirgotajām ļaunatūrām un cik liels ir nodarītais kaitējums.

Apsūdzētie identificēti kā Ruslans Bondars un Jurijs Martiševs. Abiem izvirzītas apsūdzības sazvērestībā nolūkā veikt krāpšanu internetā, kā arī interneta krāpšanā un datoru uzlaušanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Igaunijā samazināto akcīzes nodokli alkoholam, kas radījis risku alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomu un attiecīgi budžeta ieņēmumu samazināšanai.

Par likumprojektu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja astoņi parlamentārieši.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 21.jūnijs plkst.12. Tāpat noteikts, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts tuvākajā ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas prezidijs.

Likumprojektam noteikts steidzamības statuss, kas nozīmē, ka lēmums tiks pieņemts divos nevis trīs lasījumos. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, ka likumprojektu Saeima abos lasījumos varētu izskatīt jau šodien, koalīcijas nostāja, kā atklāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), esot mainījusies, tāpēc tiks noteikts ilgāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš un jautājums tiks lemts citā Saeimas sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz DB jautājumiem par savām aktivitātēm uzņēmējdarbībā atbild bijušais a/s Latvijas krājbanka valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Izskanējis, ka jūs esat nodibinājis uzņēmumu SIA T6B, ieguldot tā pamatkapitālā 2,1 Ls. Kāds īsti ir šā soļa mērķis?

Šis uzņēmums tiešām ir nodibināts vienam darījumam, taču realitātē tajā šobrīd nenotiek pilnīgi nekāda darbība, tas ir nolikts uz rezerves sliedēm un darbināts tiks tikai tad, kad būs nepieciešamība to darīt, ja tāda vispār radīsies.

Šis uzņēmums ir veidots reālam iespējamam darījumam vai arī, piemēram, tam, lai iegādātos nekustamo īpašumu, noformējot to uz SIA vārda?

Tas ir biznesa vajadzībām, taču vēl nav garantijas, ka to tiešām vajadzēs. Ir klienti, kuriem šajā tirgū ir noteiktas intereses. Es redzu iespēju uz tā rēķina nopelnīt, un tas ir jāizmanto. Neko sīkāk par šo jautājumu gan es negribu izteikties, jo pretējā gadījumā plānotais darījums var vispār nenotikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prezidenta kandidātu finanšu iespējas ne tuvu nelīdzinās Bērziņa rocībai

Lāsma Vaivare, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena Valsts prezidenta kandidāta finanšu iespējas nav ne tuvu līdzīgas kā esošā prezidenta Andra Bērziņa deklarācijā norādītājām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars Latvijas Reģionu apvienībai pērn ziedojis savus gada ienākumus. Faktiski vienīgie M. Bondara pērnā gada ienākumi ir pēc ievēlēšanas Saeimā saņemtā alga teju 4,3 tūkst. eiro apmērā, izriet no viņa amatpersonas deklarācijas. Tikmēr savam politiskajam spēkam pērn vairākos ziedojumos viņš atvēlējis 4,8 tūkst. eiro, izriet no KNAB informācijas. Arī kompānijas, kur deputātam pieder kapitāldaļas 2,6 tūkst. eiro vērtībā, pērn nav bijušas finansiāli veiksmīgas, secināms no Lursoft. Proti, konsultāciju uzņēmums SIA PBK saimniecisko darbību nav veicis, slīgstot vairāk nekā 36 tūkst. eiro zaudējumos. Arī SIA Harijs Bondars situācija ir līdzīga, tikai zaudējumi pērn bijuši mazāki – 5,1 tūkst. eiro. Jāpiebilst, ka viņa profesionālā darbība, gan ne attiecībā uz šiem uzņēmumiem, bija saistījusi VID interesi, bet neskaidrības esot novērstas, ziņo LETA. DB jau iepriekš ziņojis, ka ziedojumus politiskiem spēkiem drīkst veikt no ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados. M. Bondars pēc ilgāka laika privātā biznesā par valsts amatpersonu kļuva tikai pērnruden, tādēļ par viņa pēdējo gadu ienākumiem oficiāla informācija nav gūstama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakļaujot visus uzņēmējus un daļu iedzīvotāju automātiskiem sodiem par savlaicīgu deklarāciju neaizpildīšanu, ir risks nonākt pretrunās ar Latvijas Satversmi un vispārējām cilvēktiesībām

Saeimas Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē 25. septembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atklāja, ka VID sarunu robotam būs vārds Toms, tomēr nepateica, kā dēvēs programmu, kura ģenerēs soda kvītis aizmāršīgiem uzņēmējiem divas dienas pēc deklarācijas termiņa. Ja viss ritēs, kā dienestā iecerēts, tad tieši Tomu rās par VID darbiem un nedarbiem.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka jautājumu par iedzīvotāju automātisku sodīšanu pagājušajā nedēļā skatīja Saeimas Juridiskā komisija, kur debates arī iesākās un deputāte Juta Strīķe aicināja sasaukt kopsēdi ar Budžeta komisiju, lai viestu skaidrību un vienotos par to, kas ir pieļaujams, bet kas nav. «Pašreizējais likumprojekts groza gan soda apmērus, gan paredz aizstāšanu – brīdinājums par deklarācijas neiesniegšanu nav paredzēts, bet uzreiz ir naudas sods. Ir paredzēts, ka naudas sods tiks iekasēts no otrās dienas,» 25. septembra apvienoto komisiju sēdi ievadīja J. Strīķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Bijušie politiķi: Saeima kļuvusi neprofesionālāka un vulgārāka

Dienas Bizness, 08.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima kļuvusi neprofesionālāka, vulgārāka, kuru vadīt nebūtu gods. Tā, atzīmējot Latvijas parlamenta un Satversmes 90. gadadienu, laikrakstam Neatkarīgā atzinuši aptaujātie bijušie Saeimas priekšsēdētāji.

«Šādu Saeimu es negribētu vadīt. Manā laikā aktuāls bija jautājums, vai es to varu izdarīt, bet tagad – kāpēc ne es?» kritiska bijusi 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Viņa uzskatot, ka tikai pēdējos gados ieviestā prakse, ka parlaments bez ierunām izpilda valdības un koalīcijas diktātu, vairs neļauj Latviju dēvēt par parlamentāru republiku. «Tagad saka, ka koalīcija ieklausās opozīcijā, bet tā nav taisnība. Manā laikā pozīcija atbalstīja opozīcijas ierosinājumus, tagad tā vairs nenotiek,» uzskatot I. Kreituse. Turklāt parlamenta deputāti esot «ar zemāku kvalitāti» nekā iepriekšējos sasaukumos, un tajā esot vainojams iepriekšējā Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmums par Saeimas atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Parlaments ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalsta MUN paaugstināšanu līdz 15% un atteikšanos no minimālajām sociālajām iemaksām

LETA, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalstīja likumprojektus, kas paredz no nākamā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi līdz 15% un atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu.

Grozījumus MUN likumā atbalstīja 59 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret balsoja seši Latvijas Reģionu apvienības deputāti, bet 18 Vienotības parlamentārieši atturējās.

Līdzīgi Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu no nākamā gada. Par šo ieceri bija 65 deputāti, bet 18 Vienotības deputāti atturējās.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus MUN likumā, kas paredz nākakmgad MUN likmi noteikt 15%, un no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru